Eglītis par «Būvnieku lietu»: Kāpēc KNAB konstatētie nodarījumi turpinājās vairāku gadu garumā?

Gatis Eglītis

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas vadītājs Gatis Eglītis (JKP) vēlas Finanšu izlūkošanas dienesta skaidrojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Konkurences padomes (KP) šā gada septembrī sākto lietu pret būvniekiem.

Eglītis vēstulē Finanšu izlūkošanas dienestam norāda, ka KNAB sāktā izmeklēšana ir saistīta ar kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Savukārt KP rīcībā esošā informācija liecina, ka procesā iesaistītie būvniecības jomas uzņēmumi, iespējams, vairāku gadu periodā saskaņojuši rīcību un aizliegti vienojušies par tirgu sadali un dalības nosacījumiem publisko un privāto pasūtītāju iepirkumos gan Rīgā, gan Latvijas reģionos.

Vēstulē Eglītis uzdod dienestam jautājumus, kas ir tā kompetencē, proti, vai dienests līdz šā gada 3.septembrim ir veicis analīzi par ziņojumu izmantošanas efektivitāti, kas saistīti ar iespējamiem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī – kad un kādā formā šīs analīzes rezultātā ir ticis paziņots konkrētām būvniecības komersantus apkalpojošām kredītiestādēm.

Tāpat apakškomisijas vadītājs vēlas zināt Finanšu izlūkošanas dienesta viedokli par to, kā varēja izveidoties situācija, ka KNAB konstatētie noziedzīgie nodarījumi turpinājās vairāku gadu garumā.

Lasiet arī: Ekskluzīvi | Ābrama par būvniecības karteļiem: sabiedrībai jāredz, ka vainīgie saņem smagu sodu

Jau ziņots, ka KNAB kopā ar KP šogad 3.septembrī veica tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības saistībā ar aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt KP veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos. Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

Pieciem būvniekiem šajā lietā piemērots statuss – persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Attiecīgi šāds statuss ir bijušajam SIA Skonto Būve valdes priekšsēdētājam Guntim Rāvim, bijušajam Skonto būve līdzīpašniekam Ivaram Milleram, LNK Group valdes priekšsēdētājam Artjomam Milovam, būvkompānijas Arčers un ceļu būves kompānijas Binders līdzīpašniekam Armandam Garkānam un uzņēmējam Mārim Martinsonam – un vienam politiķim – Valmieras mēram Jānim Baikam (Valmierai un Vidzemei).

Liecinieka statusā šajā lietā ir arī bijušais eksprezidents Raimonds Vējonis. Viņš žurnālam Ir noliedzis jebkādu saistību ar šo lietu. Viņš uzsvēris, ka nevar komentēt KNAB uzdotos jautājumus, taču licis manīt, ka to saturs ir par citu cilvēku rīcību, nevis paša darbību.

Tāpat KNAB iztaujājis bijušo bijušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieku Ingmāru Līdaku. Žurnāls Ir rakstīja, ka liecības KNAB karteļa lietā sniedzis arī Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (S).

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas