bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda
LatviaLatvija

Eiropas naudu grib dalīt pa vecam – tiem, kuriem valdībā lielākas caursišanas spējas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUJaunā Eiropas fondu nauda turpmākajiem septiņiem gadiem veidos ap 70% no visām investīcijām. To sadalē pa prioritārajiem virzieniem Valda Dombrovska valdība bija nonākusi jau finiša taisnē, taču līdz ar jauno Ministru Kabinetu jūtama vēlme plānus grozīt.

Par Eiropas fondiem runāts jau Laimdotas Straujumas pirmajā vizītē pie Valsts prezidenta. Sarunās ar prezidentu spriests par līdzšinējo fondu apguvi. Konstatēts, ka visām par to atbildīgajām ministrijām būtu vēlams pasteigties un darbu intensificēt. Straujuma Eiropas fondus nosauca kā jomu numur viens savā darbu sarakstā, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Dombrovska valdībai līgums ar Eiropas Komisiju par to, kā nauda Latvijā tiks dalīta, ir gatavs, to bija atlicis vien parakstīt. No nabadzīgāko reģionu atbalstam paredzētajiem līdzekļiem dzīves līmeņa kvalitātes celšanai lielākās summas paredzētas transporta sistēmas ilgtspējīgai attīstībai (ap 1,2 miljardi eiro) vides aizsardzībai, CO2 mazināšanai un resursu izmantošanas efektivitātei (1 miljards eiro) izglītībai un zinātnei (1 miljards) uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai (1 miljards) Jaunais partneris valdības veidošanā – Zaļie zemnieki Aivara Lemberga personā jau premjera kandidātei sacījuši, ka pašreizējā fondu sadale nav apmierinoša.

Gan finanšu, gan ekonomikas ministri valdībā pieder pie tiem, kas bija cerējuši, ka Lemberga ietekmei pielikts punkts. Taču tagad konstatēts, ka atkal ir vēlme līdzekļus dalīt pa vecam – tiem, kuriem pie valdības galda lielākas caursišanas spējas.

«Lemberga kungs, protams, ir atdzīvojies, to jau mēs nevaram neredzēt. Un viņš noteikti atgādina, ka ir Ventspils Latvijā un mēs arī to visu zinām, kādi iepriekšējā perioda ieguldījumi bijuši Ventspilī, Kurzemē. Pamatīgi bijuši un arī pilsēta attīstās labi un viss iet uz priekšu, bet mēs arī zinām, ka visa pārējā Latvija bez Ventspils ir,» komentē finanšu ministrs Andris Vilks.

«Man par to ir ļoti žēl, jo viens no iemesliem, kāpēc es nācu strādāt šajā valdībā, kāpēc es piekritu nākt no privātsektora no labāk apmaksāta darba šeit, bija tas, ka bija šī lieliskā komanda, manuprāt, un vēsturiskā iespēja izdarīt kaut ko bez šīs oligarhu ietekmes. Šī situācija, protams, ir mainījusies tagad,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrijā apliecina, ka Eiropas naudu bija ieplānots dalīt atbilstoši Nacionālās attīstības plānā definētajām valsts interesēm – ka to iegulda tur, kur lielāka atdeve. Piemēram, virzot uzņēmējdarbību uz lielāku pievienoto vērtību, nevis vienkārši aprokot naudu infrastruktūrā vai būvēs, par kuru lietderību nav drošas pārliecības.

Ministrijās bažījas, ka politisks tirgus naudas pārdalē var izmaksāt Latvijai pārāk dārgi, jo nāksies vēlreiz atvērt sarunas ar Briseli un var ievilcināt naudas saņemšanu pat vairāk nekā par gadu.

«Ja tiek plānots pilnīgi revolucionāri mainīt, tad droši vien tas ir ļoti grūti prognozējams. Visticamāk, tas radīs pārrāvumu starp periodiem, jo prasīs laiku izveidot sistēmu no jauna, to pielāgot, saskaņot ar EK un tad tādu precedentu citās dalībvalstīs iespējams, ka nav,» prognozē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.

Zīmīgi, ka tieši abi ministri, kas Lemberga vēlmēm nav gatavi piekāpties, ir to vidū, kuri tagad jaunajā valdībā īsti gaidīti vairs nav. Jo jūtams, ka Straujumas valdība drīzāk veidojas kā miera osta, kur partijām vieglāk pārlaist priekšvēlēšanu laiku, noliekot malā principiāli svarīgus jautājumus.

«Raugoties objektīvi, mēs šajos divos gados esam dabūjuši līdz Saeimai virkni jautājumu, kas nav kustējušies ilgus gadus. Viens ir šis Būvniecības likums, tie ir 7-8 gadi. Valsts kapitāldaļu pārvaldības reforma, ko ir vairāki ministri mēģinājuši izkustināt. Tā muļļāta 15-16 gadus, bet arī nonāca līdz Saeimai šīs valdības laikā un es varu pateikties valdības kolēģiem par atbalstu. Tie ir tikai piemēri tam, ka mēs esam risinājuši problēmas, kas nav risinātas ļoti ilgi. Šajā procesā, es esmu pārliecināts, ka esmu sakāpis uz varžacīm daudzām ietekmīgām personām un traucējis viņām realizēt savas intereses. Mēs cenšamies palīdzēt radīt labumu sabiedrībai un ekonomikai kopumā, nevis atsevišķiem indivīdiem. Visdažādākajās jomās,» teic Pavļuts.

Lembergs uzskata, ka arī jaunajā valdībā ZZS strādās jau ierastajā veidā. Savu iepriekšējo darbību, kad viņi bieži izgāza pārējo valdības partneru projektus, bloķēdamies ar opozīcijā esošo Saskaņas centru, viņiem neesot ko nožēlot.

Savukārt Finanšu ministrs rosina Laimdotu Straujumu un pārējos kolēģus vēlreiz izvērtēt, kurš, kāpēc un uz kādiem noteikumiem tiek aicināts jaunajā valdībā.

«Varbūt cilvēks neko nedara, ir kā pele un visu laiku tur tai vietā sēž Vai mums vajag klusos sēdētājus un peles, vai tomēr cilvēkus, kas ir celmlauži un kaut ko dara un varbūt viņi dabū punus, bet viņi tomēr atstāj kaut ko paliekošu. Kaut vai Bordāna kungs. Lieliskas iespējas bija tomēr pavērtēt, kā ir, kad ienāk jauns ministrs jomā, kura bija iestagnējusi. Uzreiz ir nepatika varbūt, bet jāsaprot, ko tas ilgtermiņā var dot Latvijai , ekonomikai, mūsu dažādiem reitingiem, mūsu iespējām šeit attīstīt biznesu un pieslēgt investīcijas. Tā kā tas prasa sajust to komandu, vēlmi un nenobīties no tām reformām,» tā Vilks.

Jau ziņots, ka veidu, kā lielveikala jumta iebrukšanu pārvērst «politiskā jumta» sabrukšanā atradis un nav laidis garām smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ceturtdienas, 21.novembra, vakarā iebruka lielveikala Maxima jumts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē, bet jau piektdien, 22.novembrī, Ventspils pilsētas domes sēdē pēkšņi nepiedalījās ne Lembergs, ne arī viņa vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, kas it kā aizbraukuši uz Rīgu.

Lai arī jaunajam Ministru kabinetam būs visai īss mūžs – tikai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, gāzt valdību jau tagad bijusi vitāla nepieciešamība. Kuluāros runā, ka Lembergam arvien vairāk sāk aptrūkties finanšu līdzekļu, kas tiek izlietoti politiķu «barošanai», PR kampaņas veidošanai un Ventspilī sabūvētās infrastruktūras uzturēšanai. Turklāt viņam uz papēžiem neatlaidīgi min tiesībsargājošās instances.

102.000.102.6321


Pievienot komentāru

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.