Eiropas Parlaments prasa novirzīt papildu divus miljardus eiro klimata aizsardzībai

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti prasa papildināt Eiropas Komisijas ierosināto budžetu par vairāk nekā diviem miljardiem eiro un novirzīt tos klimata aizsardzībai, ziņo EP preses pārstāvis Latvijā Jānis Krastiņš.

EP deputāti rezolūcijā, ko pieņēma ar 529 balsīm par, 130 pret un 43 atturoties, uzsver, ka 2020.gada budžets ir «Savienības pēdējā iespēja pietuvoties šim periodam noteikto politisko saistību izpildei, tostarp virzībā uz ES klimata mērķa sasniegšanu», kā arī norāda, ka 2020.gada budžetam jāpalīdz sagatavoties daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027.gadam īstenošanai.

EP deputāti prasa palielināt Komisijas ierosināto budžetu par vairāk nekā diviem miljardiem eiro, kurus varētu novirzīt klimata mērķiem.

Viņi prasa arī vairāk finansējuma Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI) un Erasmus+, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, digitalizācijai, migrācijai un ārpolitikai, tostarp arī attīstības un humanitārajai palīdzībai.

Eiropas Parlamenta pieprasītais 2020.gada budžets ir gandrīz 171 miljards eiro maksājumu saistībās (līdzekļi, ko ES apņemas ieguldīt 2020.gadā vai turpmāk, jo projekti un programmas bieži ilgst vairākus gadus), tādējādi prasot par aptuveni 2,7 miljardiem vairāk nekā EK ierosinātais budžets. Aptuveni 159 miljardus EP ierosina 2020.gadā atvēlēt reālajiem tēriņiem.

Atbildīgā ziņotāja par ES 2020.gada budžetu (Komisijas sadaļa) Monika Holmeijere (Monika Holmeier) (ETP, DE) pauž: «Šodienas balsojums par 2020.gada budžetu parāda Parlamenta vienotību un politisko grupu saprašanos par būtisko: vērienīgus klimata mērķus un vides aizsardzību var īstenot līdztekus programmām, kas rada jaunas darbavietas, atbalsta pētniecību un izstrādi un palielina konkurētspēju.»

«Balsojums apliecina arī EP vēlmi piešķirt vairāk līdzekļu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, apmaiņas programmai Erasmus+, kā arī veiksmīgajai programmai DiscoverEU, ar kuru astoņpadsmitgadniekiem tiek nodrošinātas Interrail dzelzceļa biļetes, lai dotu iespēju atklāt Eiropu bez robežām.»

Plenārsēdes balsojums aizsāks trīs nedēļu ilgās likumdošanas sarunas ar Padomi, lai panāktu abu iestāžu vienošanos un Parlaments varētu laikus pieņemt nākamā gada budžetu 2019.gada novembra II plenārsesijā (no 25. līdz 28.novembrim). Ja laikus netiks panākta vienošanās, EK būs jāiesniedz jauns budžets.

Apmēram 93% no ES budžeta tiek ieguldīti praktiskos projektos, ko īsteno dalībvalstīs un ārpus tām. Šie līdzekļi nonāk pie iedzīvotājiem, reģionu un pilsētu pašvaldībām, lauksaimniekiem, pētniekiem, studentiem, NVO un uzņēmumiem.

ES budžeta pamatprincipi atšķiras no dalībvalstu budžeta: ja dalībvalstu budžetus, lielākoties izmanto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un sociālās nodrošināšanas sistēmām, ES budžets primāri ir ieguldījumu budžets, un, atšķirībā no dalībvalstu budžetiem ES budžetam nevar būt deficīta.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas