bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.02.2019 | Vārda dienas: Smuidra, Vitauts, Smuidris

Eiropas valstīs elektroenerģijas cena šogad kāpusi 20–40% robežās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUEiropas valstīs elektroenerģijas cena šogad kāpusi 20-40% robežās, tostarp Latvijā un Lietuvā elektroenerģija sadārdzinājusies par apmēram 30%, atzīmē Latvenergo Tirdzniecības daļas vadītājs Guntis Lūsis.

Tajā pašā laikā elektroenerģijas cenu līmenis Nord Pool reģionā, kas ietver Ziemeļvalstis un Baltiju, joprojām ir zemāks nekā pārējās Eiropas valstīs, pauda Latvergo pārstāvis.

Lūsis norādīja, ka, analizējot kopējo elektroenerģijas cenu ainu Eiropā, tostarp Ziemeļvalstīs un Baltijā, novērots cenu kāpums par 40-50% gada laikā. Tostarp 2018.gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Nord Pool biržas cena pieaugusi par 47%. Tajā pašā laikā, piemēram, Vācijā elektroenerģijas cena minētajā periodā pieaugusi par 20%, Apvienotajā Karalistē – par 25%, bet Dānijā, kas ir iekļauta Nord Pool  tirdzniecības apgabalā, cena augusi par 39%.

Nord Pool tirdzniecības zonās un Vācijā vidējais cenu līmenis deviņos mēnešos bija robežās no 35 līdz 45 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr Baltijas valstīs vairumtirdzniecības cena bija 45-55 eiro par MWh robežās, kur līdzīgi kā citur Eiropā cenu kāpums ir 30%.

Lūsis norādīja, ka elektroenerģijas tirgus ir cieši sasaistīts starp valstīm, kur ir saskaņoti pamatnoteikumi un pārredzama darbība. Līdz ar to Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā vai citās valstīs cenas kustības ietekmē tie paši vai līdzīgi faktori.

Pēc viņa teiktā, galvenie cenu ietekmējošie faktori ir saistīti ar pasaules izejvielu tirgiem, reģionāliem notikumiem un ražošanas avotu pieejamību kā, piemēram, vēja nepastāvīgumu, temperatūras vai hidroenerģijas uzkrājumu izmaiņām un ogļu un gāzes cenu svārstībām. Lietotāju uzvedību un attiecīgi pieprasījumu tieši ietekmē sezonālas izmaiņas, piemēram, Baltijā vasaras mēnešos parasti pieprasījums ir mazāks nekā rudenī, kad kļūst vēsāks. Ģenerācijas apmēru sadalījums (vēja stacijas, hidroelektrostacijas, atomelektrostacijas un citas) būtiski ietekmē cenu veidošanos biržā – pēc to ražošanas mainīgām izmaksām.

Lūsis klāstīja, ka vasarā, samazinoties nokrišņu daudzumam, attiecīgi ir zemāka hidroelektrostaciju izstrāde. Vēja staciju izstrāde ir svārstīga, bet vasaras mēnešos tā ir zemāka. Iepriekšminētais faktoru kopums – laika apstākļi, izejvielu cenas – definē, kādas elektrostacijas nodrošina bāzes jaudu. Eiropā galvenokārt elektroenerģijas cenu līmeni nosaka ogles kā kurināmais un attiecīgi tā izmantošanas saistības pret vidi. Termoelektrostacijas ir bāzes jaudas, kuru ražošanas mainīgās izmaksas kļūst par atsauces cenu gan konvencionālai ģenerācijai, gan arī atjaunojamajiem resursiem.

Lūsis piebilda, ka rudenī, pieaugot pieprasījumam, elektroenerģijas ražotāji vērtē izejvielu cenas un vienlaikus arī vēja un hidroenerģijas izstrādes prognozes. Kad ar atjaunojamajiem energoresursiem nepietiek, lai segtu visu elektroenerģijas pieprasījumu, ražošanu kāpina konvencionālās elektrostacijas, piedāvājumu pamatojot ar izejvielu cenām pasaules tirgos. Pēdējā gada laikā novērotais cenu pieaugums visos izejvielu tirgos ietekmēja elektroenerģijas ražošanas izmaksas un attiecīgi arī elektroenerģijas cenas.

Viņš norādīja, ka Latvijā nav staciju, kas elektroenerģijas ražošanā izmantotu ogles, tomēr Baltija ir daļa no vienota un cieši integrēta elektroenerģijas tirgus, tāpēc, mainoties ražošanas apmēriem un cenām, mainās importa un eksporta plūsmas starp Nord Pool biržas valstīm un atspoguļojas cenu izmaiņās arī Latvijā. Eiropas starpvalstu savienojumu jauda pēdējā gada laikā uzskatāmi nodemonstrēja potenciālu, kā lielā apgabalā sabalansēt enerģijas apriti un izlīdzināt cenu līmeni. Katrā valstī ir gan lokālais ražotājs, gan importa un eksporta iespējas, un šogad varēja novērot, ka valstis ar lielu atjaunojamo resursu īpatsvaru saņēma augstu cenu svārstību amplitūdu.

Elektroenerģijas vairumtirgu ietekmē arī laika apstākļi – ilgstošs anticiklons ar karstiem un sausiem laika apstākļiem Centrālajā un Ziemeļeiropā, arī Baltijā kopumā samazināja hidroenerģijas uzkrājumus. Turklāt ilgstošs un nemainīgs karstums nozīmē arī to, ka gaisa masas pārvietojas relatīvi lēnāk un vidēji vēja ātrums samazinās, savukārt darbinot dzesēšanas un kondicionēšanas iekārtas, pieauga elektroenerģijas patēriņš Eiropā, pauda Lūsis.

Pēc viņa teiktā, minētie efekti radīja papildu norises – samazinājās ūdens līmenis lielajās maģistrālajās upēs Eiropā, tādēļ, piemēram, bija apgrūtināta izejvielu piegāde iekšzemē, kā arī augsto temperatūru ietekmēta elektrostaciju (ogļu, atoma, gāzes) dzesēšanas efektivitāte.

Lūsis norādīja, ka faktiski visas Eiropas valstis ietekmēja iepriekšminētie efekti, kas radīja elektroenerģijas piedāvājuma kritumu un ražošanas izmaksu kāpumu tirgū.

Viņš atzīmēja, ka turpmākos desmit, divdesmit gadus elektroenerģijas ražošanā jārēķinās ar fosilo resursu izmantošanu, jo šis gads atgādināja, ka elektroenerģijas ražošanai ar atjaunojamajiem resursiem ir paralēli jābūt ātri pieejamām bāzes jaudām. Šā gada notikumi arī aktualizēja lēmumus Eiropas valstīs, kā nodrošināt konkurētspējīgu elektroenerģiju. «Situācija kļūst arvien svārstīgāka un neprognozējamāka, jo laika apstākļus nākamajam gadam noteikt ir grūti, ņemot vērā, ka arī pasaules klimata prognozes modeļi kļūdās,» pauda Lūsis.

Viņš norādīja, ka šis gads parādīja, ka ilgtermiņā tirgus dalībnieki bija pārliecināti, ka hidroenerģija Ziemeļvalstīs ir tik lielā krājumā, ka tā ne vien balansēs ražošanu reģionā, bet arī spēs nodrošināt elektroenerģijas eksportu, taču šogad realitāte izrādījās savādāka – ja 2017.gada trešajā ceturksnī bija novērots elektroenerģijas eksports trīs teravatstundu (TWh) apmērā, tad 2018.gada trešajā ceturksnī bija novērots imports 0,5 TWh apmērā.

Lūsis atzīmēja, ka enerģijas plūsmai izmainījās pamatvirziens, kad Vācija sāka sabalansēt Ziemeļvalstu pieprasījumu, ogļu stacijām strādājot bāzes režīmā. Salīdzinot 2018.gada trešo ceturksni ar tādu pašu periodu 2017.gadā, Vācijā ogļu termoelektrostaciju izstrāde pieauga par 9%, kas ir papildus 22 TWh.

Ziemeļvalstu hidrorezervuāru piepildījums 2018.gada trešajā ceturksnī bija par 17% mazāks nekā attiecīgajā periodā 2017.gadā. Samazinājums ir par 208 TWh, kas atbilst Baltijas astoņu gadu patēriņam (26 TWh gadā). Ziemeļvalstu hidroelektrostaciju izstrāde 2018.gada trešajā ceturksnī samazinājās par 18% (9 TWh), salīdzinot ar 2017.gada tādu pašu periodu, klāstīja Lūsis.

Viņš arī norādīja, ka rudens sezona parasti nozīmē vairāk nokrišņu, ko šobrīd arī uzrāda tuvākās laika apstākļu prognozes. Nokrišņi nozīmētu ūdens krājumu pieaugumu hidrorezervuāros, kas sekmētu elektroenerģijas izstrādes bilances uzlabošanos. Kamēr hidroloģiskā bilance neatgriežas ilggadēji vidējā līmenī, to kompensēs tādi resursi kā dabasgāze un ogles. Sākoties apkures sezonai, termoelektrostacijas kāpinās siltuma ražošanu koģenerācijas režīmā, un nemainīgā bāzes režīmā elektroenerģijas ražošanu turpinās atomelektrostacijas.

«Latvijā redzam, ka Rīgas termoelektrocentrāles (TEC) loma tirgū šajā vasarā ir bijusi ļoti nozīmīga, un šogad termoelektrostacijas prognozēti saražos par 50% vairāk nekā vidējais rādītājs, tas ir, 1,8 TWh pēdējos trijos gados. Pieņemot, ka nākamgad elektroenerģijas cena kāptu salīdzinājumā ar šobrīd prognozēto, tad ražošanas apmērs Rīgas TEC var arī kāpt vairāk nekā divas reizes, gadā saražojot pat četras TWh. Gadījumā, ja Latvijā nebūtu pieejamas Rīgas TEC, tad nākamie pieejamie resursi būtu, piemēram, gāzes stacija Lietuvā vai ogļu stacijas Polijā. Savukārt Daugavas pietece ir ļoti svārstīga un to ir grūti prognozēt,» pauda Lūsis.

Tāpat viņš minēja – no pieredzētā var secināt, ka elektroenerģijas cenas pieaug gan Nord Pool reģionā, gan citur Eiropā, un svarīgs faktors elektroenerģijas cenas kāpumam ir pieaugošās izejvielu cenas, kas sadārdzina elektroenerģijas un siltuma ražošanas izmaksas.


Pievienot komentāru

Lai izvērtētu iespēju piedzīt zaudējumus no bijušās Rīgas satiksmes valdes, Ušakovs piesaistīs neatkarīgus ekspertus

Lai izvērtētu, vai bijušajai uzņēmuma SIA Rīgas satiksme valdei ir iespējams pieprasīt atlīdzināt tās darbības laikā uzņēmumam nodarītos zaudējumus, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) lūgs neatkarīgu ekspertu viedokli, atzina politiķis.

Deputāti: Jāprecizē kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumi

Kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumus, kuri pieņemti 12.Saeimā, nepieciešams precizēt, jo to piemērojums formulēts neskaidri, kopsēdē vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Putins brīdina ASV par Krievijas gatavību atbildēt Vašingtonai ar raķetēm

Pieņemot, ka Vašingtona varētu izvietot Eiropā tuvas vai vidējas distances kodolieročus, Krievija ar savām raķetēm mērķētu gan uz valstīm, kur šādi ieroči tiktu izvietoti, gan arī uz pašām Amerikas Savienotajām Valstīm, tā trešdien norādījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Attīstībai/Par! CVK priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo KNAB darbinieci Kurpnieci

Partiju apvienība Attīstībai/Par! Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatam virzīs bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieci Diānu Kurpnieci, liecina neoficiālā informācija.

Banku analītiķi: Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama

Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama, bet to nevajadzētu sasteigt, atzīst banku analītiķi.

Riskantie projekti, kam «tur roku uz pulsa»: elektrifikācija, Krievu sala un Rīgas tramvajs

«Latvijā, gūstot līdzekļus no Eiropas Savienības projektu īstenošanai, viena no lielākajam kļūdām ir tā, ka šie projekti bieži vien tiek virzīti līdzekļu apgūšanas labad, nedomājot par to, kas ir sasniedzamais rezultāts un vai tas tiešām ir tāds, kas ilgtermiņā valstij būtu vislabākais un vislietderīgākais. Tas saskatāms elektrifikācijas, Krievu salas un Rīgas tramvaju projektā,» intervijā BNN stāsta satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ja līdz martam nebūs naudas pedagogu algām, pedagogi aprīlī «dosies ielās»

Ja līdz marta sākumam 2019.gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Cemex paziņo par Baltijas un Ziemeļvalstu aktīvu pārdošanu

Cemex par 340 miljoniem eiro pārdod sev piederošos aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs vācu uzņēmumam Schwenk, informē Cemex pārstāvji.

Viena brauciena pašizmaksa Rīgas sabiedriskajā transportā sasniegusi 1,42 eiro; biļešu cenas neplāno celt

Viena brauciena pašizmaksas sabiedriskajā transportā Rīgā sasniegusi 1,426 eiro, tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs sola – biļešu cenas netiks celtas.

Latvijas kosmētikas eksporta apmērs pērn pieaudzis par 18%

Aizvadītajā gadā Latvijas kosmētikas eksports audzis par 18%, bet vietējais tirgus par aptuveni 6%, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotā oficiālā statistika.

Ministru prezidents: Latvijā ir jāīsteno finanšu sektora kontroles reforma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes trešdien, 20.februārī, paziņoja par lēmumu īstenot finanšu sektora kontroles reformu, lai stiprinātu nozares uzraudzību Latvijā.

Nīderlandiešu karavīrus Lietuvā sūta ziemas peldē NATO ziemas mācībās

Lietuvā dienošie nīderlandiešu un čehu karavīri no NATO spēku grupas februārī pastiprināti apgūst izdzīvošanas un kaujas prasmes ziemas apstākļos. Šomēnes nīderlandieši rūdīti arī peldēs ledainā ūdenī, bet čehi mācījušies maskēt apmetnes mežā.

Ekonomikas ministrija: Jaunuzņēmumu ietekme uz tautsaimniecību pieaug

Jaunuzņēmumu ekosistēma aug, un strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai – jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku, secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā.

Par spīti taupībai, dotācijas Rīgas satiksmei varētu pieaugt līdz 134 miljoniem

Neraugoties uz veiktajiem taupīšanas pasākumiem, nepieciešamā dotācija SIA Rīgas satiksmei šogad pieaugs vēl par 12 miljoniem eiro un varētu sasniegt 134 miljonus eiro, atzina uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Swedbank nekomentē informāciju par tās iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanā

AS Swedbank, aizbildinoties ar konfidencialitāti, nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka iespējams Swedbank izmantota naudas atmazgāšanai, sacīja bankas Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

LZP rosina aizliegt iegādāties un izmantot pirotehniku privātpersonām

Latvijas Zaļā partija vēlas rosināt veikt izmaiņas pirotehnikas lietošanas kārtībā, liedzot pirotehniku iegādāties un to izmantot privātpersonām.

ES pārmet Ungārijai melus par Junkeru, Sorosu un migrantu uzņemšanu

Ungārija saņēmusi nopēlumu no Eiropas Komisijas par to, ka priekšvēlēšanu kampaņas plakātos apgalvots, ka Eiropas Savienības izpildvara ir apzināti vājinājusi bloka ārējās robežas, lai ļautu ieplūst lielākam skaitam migrantu.

Aptauja: 60% atkritumu nešķirotāju gatavi mainīt paradumus, ja tuvumā būtu šķirošanas konteineri

Divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 60%, kuri atkritumus nešķiro, būtu gatavi mainīt savus paradumus, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri, noskaidrots Latvijas Zaļā Punkta pētījumā par Latvijas iedzīvotāju «zaļas» dzīvošanas paradumiem.

airBaltic jau rudenī pārtrauks Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārtrauks savā flotē esošo Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu 2019.gada rudenī jeb gadu agrāk nekā tika sākotnēji plānots, informē uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

Aizsardzības ministra vārdā no Krievijas serveriem izsūtīti viltus e-pasti

Izmantojot viltus e-pasta adresi, otrdien, 19.februārī, aizsardzības ministra Arta Pabrika vārdā vairākiem adresātiem valsts iestādēs izsūtīta ziņa ar nepatiesu un kompromitējošu saturu, BNN informējusi Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.

Lielbritānijas Meja atgriežas uz krīzes sarunām Briselē

Uz Brexit sarunām Briselē trešdien atgriežas Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, cerot pārliecināt Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru būt pielaidīgākam nekā visas iepriekšējās reizes, un palīdzēt glābt abu panākto britu-ES izstāšanās vienošanos.

Izsludināts konkurss uz VVD vadītāja amatu, solot mēnešalgu 2 353 eiro

Valsts kanceleja trešdien, 20.februārī, izsludinājusi atklātu konkursu Valsts vides dienesta ģenerāldirektora amatam. Pretendenti aicināti pieteikties līdz 11.martam.

Komiteja atbalsta dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 19.februārī, atbalstīja dotācijas palielināšanu Rīgas Zoodārzam par 150 000 eiro, bet uzņēmuma vadība apņēmusies strādāt pie ienākumu audzēšanas, šogad cerot iekasēt papildu ap 85 000 eiro.

Kariņš: Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki

Skolotāji ir pašvaldību ķīlnieki, komentējot pedagogu algu celšanas jautājumu, intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma sacījis ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Skolotāji neesot vainīgi, ka viņu atalgojums netiekot celts, jo bija iecerēts, ka algas kāps līdz ar reformām izglītības sistēmā, proti, skolu tīkla optimizēšanu un kvalitātes celšanu, skaidroja premjers.

Autovadītāju ievērībai: ceļi ar grants segumu daudzviet apledo

Visā valsts teritorijas gaisa temperatūra ir virs nulles un īpaši slideni daudzviet  kļuvuši ceļi, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu – tie ir grants seguma ceļi, pārsvarā vietējās nozīmes, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.