bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 21.11.2018 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte

Eiropas valstīs elektroenerģijas cena šogad kāpusi 20–40% robežās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUEiropas valstīs elektroenerģijas cena šogad kāpusi 20-40% robežās, tostarp Latvijā un Lietuvā elektroenerģija sadārdzinājusies par apmēram 30%, atzīmē Latvenergo Tirdzniecības daļas vadītājs Guntis Lūsis.

Tajā pašā laikā elektroenerģijas cenu līmenis Nord Pool reģionā, kas ietver Ziemeļvalstis un Baltiju, joprojām ir zemāks nekā pārējās Eiropas valstīs, pauda Latvergo pārstāvis.

Lūsis norādīja, ka, analizējot kopējo elektroenerģijas cenu ainu Eiropā, tostarp Ziemeļvalstīs un Baltijā, novērots cenu kāpums par 40-50% gada laikā. Tostarp 2018.gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Nord Pool biržas cena pieaugusi par 47%. Tajā pašā laikā, piemēram, Vācijā elektroenerģijas cena minētajā periodā pieaugusi par 20%, Apvienotajā Karalistē – par 25%, bet Dānijā, kas ir iekļauta Nord Pool  tirdzniecības apgabalā, cena augusi par 39%.

Nord Pool tirdzniecības zonās un Vācijā vidējais cenu līmenis deviņos mēnešos bija robežās no 35 līdz 45 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr Baltijas valstīs vairumtirdzniecības cena bija 45-55 eiro par MWh robežās, kur līdzīgi kā citur Eiropā cenu kāpums ir 30%.

Lūsis norādīja, ka elektroenerģijas tirgus ir cieši sasaistīts starp valstīm, kur ir saskaņoti pamatnoteikumi un pārredzama darbība. Līdz ar to Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā vai citās valstīs cenas kustības ietekmē tie paši vai līdzīgi faktori.

Pēc viņa teiktā, galvenie cenu ietekmējošie faktori ir saistīti ar pasaules izejvielu tirgiem, reģionāliem notikumiem un ražošanas avotu pieejamību kā, piemēram, vēja nepastāvīgumu, temperatūras vai hidroenerģijas uzkrājumu izmaiņām un ogļu un gāzes cenu svārstībām. Lietotāju uzvedību un attiecīgi pieprasījumu tieši ietekmē sezonālas izmaiņas, piemēram, Baltijā vasaras mēnešos parasti pieprasījums ir mazāks nekā rudenī, kad kļūst vēsāks. Ģenerācijas apmēru sadalījums (vēja stacijas, hidroelektrostacijas, atomelektrostacijas un citas) būtiski ietekmē cenu veidošanos biržā – pēc to ražošanas mainīgām izmaksām.

Lūsis klāstīja, ka vasarā, samazinoties nokrišņu daudzumam, attiecīgi ir zemāka hidroelektrostaciju izstrāde. Vēja staciju izstrāde ir svārstīga, bet vasaras mēnešos tā ir zemāka. Iepriekšminētais faktoru kopums – laika apstākļi, izejvielu cenas – definē, kādas elektrostacijas nodrošina bāzes jaudu. Eiropā galvenokārt elektroenerģijas cenu līmeni nosaka ogles kā kurināmais un attiecīgi tā izmantošanas saistības pret vidi. Termoelektrostacijas ir bāzes jaudas, kuru ražošanas mainīgās izmaksas kļūst par atsauces cenu gan konvencionālai ģenerācijai, gan arī atjaunojamajiem resursiem.

Lūsis piebilda, ka rudenī, pieaugot pieprasījumam, elektroenerģijas ražotāji vērtē izejvielu cenas un vienlaikus arī vēja un hidroenerģijas izstrādes prognozes. Kad ar atjaunojamajiem energoresursiem nepietiek, lai segtu visu elektroenerģijas pieprasījumu, ražošanu kāpina konvencionālās elektrostacijas, piedāvājumu pamatojot ar izejvielu cenām pasaules tirgos. Pēdējā gada laikā novērotais cenu pieaugums visos izejvielu tirgos ietekmēja elektroenerģijas ražošanas izmaksas un attiecīgi arī elektroenerģijas cenas.

Viņš norādīja, ka Latvijā nav staciju, kas elektroenerģijas ražošanā izmantotu ogles, tomēr Baltija ir daļa no vienota un cieši integrēta elektroenerģijas tirgus, tāpēc, mainoties ražošanas apmēriem un cenām, mainās importa un eksporta plūsmas starp Nord Pool biržas valstīm un atspoguļojas cenu izmaiņās arī Latvijā. Eiropas starpvalstu savienojumu jauda pēdējā gada laikā uzskatāmi nodemonstrēja potenciālu, kā lielā apgabalā sabalansēt enerģijas apriti un izlīdzināt cenu līmeni. Katrā valstī ir gan lokālais ražotājs, gan importa un eksporta iespējas, un šogad varēja novērot, ka valstis ar lielu atjaunojamo resursu īpatsvaru saņēma augstu cenu svārstību amplitūdu.

Elektroenerģijas vairumtirgu ietekmē arī laika apstākļi – ilgstošs anticiklons ar karstiem un sausiem laika apstākļiem Centrālajā un Ziemeļeiropā, arī Baltijā kopumā samazināja hidroenerģijas uzkrājumus. Turklāt ilgstošs un nemainīgs karstums nozīmē arī to, ka gaisa masas pārvietojas relatīvi lēnāk un vidēji vēja ātrums samazinās, savukārt darbinot dzesēšanas un kondicionēšanas iekārtas, pieauga elektroenerģijas patēriņš Eiropā, pauda Lūsis.

Pēc viņa teiktā, minētie efekti radīja papildu norises – samazinājās ūdens līmenis lielajās maģistrālajās upēs Eiropā, tādēļ, piemēram, bija apgrūtināta izejvielu piegāde iekšzemē, kā arī augsto temperatūru ietekmēta elektrostaciju (ogļu, atoma, gāzes) dzesēšanas efektivitāte.

Lūsis norādīja, ka faktiski visas Eiropas valstis ietekmēja iepriekšminētie efekti, kas radīja elektroenerģijas piedāvājuma kritumu un ražošanas izmaksu kāpumu tirgū.

Viņš atzīmēja, ka turpmākos desmit, divdesmit gadus elektroenerģijas ražošanā jārēķinās ar fosilo resursu izmantošanu, jo šis gads atgādināja, ka elektroenerģijas ražošanai ar atjaunojamajiem resursiem ir paralēli jābūt ātri pieejamām bāzes jaudām. Šā gada notikumi arī aktualizēja lēmumus Eiropas valstīs, kā nodrošināt konkurētspējīgu elektroenerģiju. «Situācija kļūst arvien svārstīgāka un neprognozējamāka, jo laika apstākļus nākamajam gadam noteikt ir grūti, ņemot vērā, ka arī pasaules klimata prognozes modeļi kļūdās,» pauda Lūsis.

Viņš norādīja, ka šis gads parādīja, ka ilgtermiņā tirgus dalībnieki bija pārliecināti, ka hidroenerģija Ziemeļvalstīs ir tik lielā krājumā, ka tā ne vien balansēs ražošanu reģionā, bet arī spēs nodrošināt elektroenerģijas eksportu, taču šogad realitāte izrādījās savādāka – ja 2017.gada trešajā ceturksnī bija novērots elektroenerģijas eksports trīs teravatstundu (TWh) apmērā, tad 2018.gada trešajā ceturksnī bija novērots imports 0,5 TWh apmērā.

Lūsis atzīmēja, ka enerģijas plūsmai izmainījās pamatvirziens, kad Vācija sāka sabalansēt Ziemeļvalstu pieprasījumu, ogļu stacijām strādājot bāzes režīmā. Salīdzinot 2018.gada trešo ceturksni ar tādu pašu periodu 2017.gadā, Vācijā ogļu termoelektrostaciju izstrāde pieauga par 9%, kas ir papildus 22 TWh.

Ziemeļvalstu hidrorezervuāru piepildījums 2018.gada trešajā ceturksnī bija par 17% mazāks nekā attiecīgajā periodā 2017.gadā. Samazinājums ir par 208 TWh, kas atbilst Baltijas astoņu gadu patēriņam (26 TWh gadā). Ziemeļvalstu hidroelektrostaciju izstrāde 2018.gada trešajā ceturksnī samazinājās par 18% (9 TWh), salīdzinot ar 2017.gada tādu pašu periodu, klāstīja Lūsis.

Viņš arī norādīja, ka rudens sezona parasti nozīmē vairāk nokrišņu, ko šobrīd arī uzrāda tuvākās laika apstākļu prognozes. Nokrišņi nozīmētu ūdens krājumu pieaugumu hidrorezervuāros, kas sekmētu elektroenerģijas izstrādes bilances uzlabošanos. Kamēr hidroloģiskā bilance neatgriežas ilggadēji vidējā līmenī, to kompensēs tādi resursi kā dabasgāze un ogles. Sākoties apkures sezonai, termoelektrostacijas kāpinās siltuma ražošanu koģenerācijas režīmā, un nemainīgā bāzes režīmā elektroenerģijas ražošanu turpinās atomelektrostacijas.

«Latvijā redzam, ka Rīgas termoelektrocentrāles (TEC) loma tirgū šajā vasarā ir bijusi ļoti nozīmīga, un šogad termoelektrostacijas prognozēti saražos par 50% vairāk nekā vidējais rādītājs, tas ir, 1,8 TWh pēdējos trijos gados. Pieņemot, ka nākamgad elektroenerģijas cena kāptu salīdzinājumā ar šobrīd prognozēto, tad ražošanas apmērs Rīgas TEC var arī kāpt vairāk nekā divas reizes, gadā saražojot pat četras TWh. Gadījumā, ja Latvijā nebūtu pieejamas Rīgas TEC, tad nākamie pieejamie resursi būtu, piemēram, gāzes stacija Lietuvā vai ogļu stacijas Polijā. Savukārt Daugavas pietece ir ļoti svārstīga un to ir grūti prognozēt,» pauda Lūsis.

Tāpat viņš minēja – no pieredzētā var secināt, ka elektroenerģijas cenas pieaug gan Nord Pool reģionā, gan citur Eiropā, un svarīgs faktors elektroenerģijas cenas kāpumam ir pieaugošās izejvielu cenas, kas sadārdzina elektroenerģijas un siltuma ražošanas izmaksas.


Pievienot komentāru

Vējonis premjera amatā nevirza ne Pabriku, ne Gobzemu; Gaidīs parlamenta vienošanos

Tā kā nevienam no premjerministra kandidātiem šobrīd neesot izteikta vairākuma parlamentā, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis lēmis pagaidām nevirzīt nevienu premjera amatā, tai skaitā ne Aldi Gobzemu, ne Arti Pabriku.

ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments nespēj vienoties par budžetu

Par Eiropas Savienības budžetu 2019.gadam nav izdevies laikus panākt vienošanos starp bloka dalībvalstīm, kuras pārstāv ES Padome, un Eiropas Parlamentu.

Policija atzīst, ka 11.novembra krastmala nav labākais objekts masu pasākumiem

11.novembra krastmala no drošības viedokļa nav labākais objekts masu pasākumu rīkošanai, tomēr atbildīgie dienesti tuvākajā laikā analizēs, kā uzlabot drošību masu pasākumu rīkošanai šajā Rīgas centra daļā, norāda Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.

Ieceļ Saeimas komisiju vadītājus; to vidū Kols, Bondars, Kaimiņš, Tērauda

Latvijas Saeima apstiprinājusi deputātus darbam parlamentārajās komisijās. Desmit komisijām 20.novembrī paredzētas sēdes, kurās attiecīgi tiek ievēlēti arī komisiju priekšsēdētāji, priekšsēdētāju biedri un komisijas sekretāri.

Durevskis apsūdzēts par 15 000 eiro kukuļa izspiešanu no maksātnespējīga uzņēmuma

Bijušais maksātnespējas administrators Nauris Durevskis tiek apsūdzēts 15 000 eiro kukuļa izspiešanā no maksātnespējīgā uzņēmuma SIA Junior Fashion un tā faktiskā vadītāja Vladislava Lankerta, notikušajā tiesas sēdē informē prokurore Zane Pavāre.

26.novembrī visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas

Pirmdien, 26.novembrī no plkst. 10.30 līdz 10.50, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

LTAB: Latvijā OCTA cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrevics.

NATO nosauc Lietuvu kā paraugu aizsardzības tēriņu celšanā

Lietuva ar tās aizsardzības tēriņu celšanu, kas veikta šogad, ir paraugs NATO aliansē, tā norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

KP atļāvusi īstenot enerģētikas uzņēmuma Energia Verde īpašnieku maiņu

Konkurences padome atļāvusi apvienošanos, ar kuru Igaunijā reģistrētais privātā kapitāla ieguldījumu fonds Usaldusfond BaltCap Infrastructure Fund iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Energia Verde, iegādājoties 70% tās kapitāldaļu no AS Energoeco.

Ilvess Latvijas simtgadē atgādina par tautu kopīgo likteni Livonijā

Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess ir apsveicis Latviju valstiskuma simtgadē un vērsis uzmanību uz stipro saikni starp latviešiem un igauņiem, kāda veidojusies Livonijas vēstures līkločos, simtiem gadu senā vēsturē.

Nosūtīts kriminālprocess par ūdenspīpju tabakas kontrabandu

Valsts ieņēmuma dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde novembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtījusi kriminālprocesu par vairāk nekā 600 kilogramu ūdenspīpju tabakas kontrabandu no Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Apstiprināti deputāti darbam Latvijas parlamenta komisijās

Noticis balsojums, Saeimai apstiprinot deputātus, kuri turpmāk darbosies parlamentārajās komisijās. Par nobalsojuši 92 deputāti, pret un atturējies nebija neviens.

VID desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis par 0,8% vairāk, nekā plānots

Valsts ieņēmumu dienests šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 7,788 miljardus eiro, kas ir par 59,984 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Katoļu bīskapi Polijā atvainojas par bērnu seksuālu izmantošanu

Polijā katoļu baznīcas bīskapi ir lūguši piedošanu bērnu seksuālas izmantošanas gadījumu upuriem par noziegumiem, ko valstī ar dominējošu katoļticīgo kopienu ir pastrādājuši šīs kristīgās konfesijas garīdznieki un citi baznīcas darbinieki.

VID ģenerāldirektora amatam izvirzīta Ieva Jaunzeme

Ir noslēdzies Valsts kancelejas rīkotais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atlases konkurss. Iegūstot visaugstāko komisijas novērtējumu, par konkursa uzvarētāju atzīta Ieva Jaunzeme, ziņo Valsts kancelejā.

Brīvdienās ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, bet cieta četri

Aizvadītajās brīvdienās, laika posmā no šī gada 17.novembra plkst. 6.30 līdz 20.novembra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 117 izsaukumus, no kuriem 60 bija uz ugunsgrēku dzēšanu, 43 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

VP: Valsts svētku pasākumos Rīgā par sīkiem pārkāpumiem aizturēti trīs cilvēki

Latvijas valsts proklamēšanas 100.gadadienas pasākumi aizvadīti mierīgi un Rīgā tika aizturēti trīs cilvēki – viens par alkohola lietošanu publiskā vietā, divi par reklāmas stenda bojāšanu, pastāstīja Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs.

KNAB piecu gadu laikā prokuratūrai nodevis piecas lietas par noziegumiem veselības jomā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēdējo piecu gadu laikā nosūtījis prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai piecas krimināllietas, kas saistītas ar koruptīviem noziegumiem veselības nozarē.

Spānija noraidīšot Brexit līgumu, ja nesaņems veto tiesības par Gibraltāru

Spānija sarunās par Eiropas Savienības dalībvalstu atbalstu Lielbritānijas izstāšanās nolīguma projektam, ir paziņojusi, ka neatbalstīs grūtās sarunās panākto vienošanos, kamēr nesaņems īpašas veto tiesības. Spānija vēlas nodrošināt iespēju noraidīt iespējamu ES-Lielbritānijas tirdzniecības līgumu, kas attiektos arī uz britu Gibraltāru Spānijas dienvidos.

ASV un Eiropas biržās sarūk akciju cenas

ASV un Eiropas biržās pirmdien, 19.novembrī, samazinājās akciju cenas. Savienoto Valstu investorus darīja bažīgus ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, izaugsmes palēnināšanās ASV tehnoloģiju sektorā, kā arī analītiķu prognozes, ka Savienoto Valstu ekonomikas izaugsme kļūs lēnāka.

Krievija veiks EDSO bruņojuma kontroles inspekciju Latvijā

No 20. līdz 23.novembrim četri Krievijas bruņoto spēku virsnieki Latvijā veiks Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas bruņojuma kontroles inspekcijas vizīti.

Nedēļas pirmajā pusē aukstums – naktī temperatūra nokrītas zem nulles

Šīs nedēļas sākumā pieturēsies auksts laiks un vietām gaidāmi nelieli īslaicīgi nokrišņi slapja sniega un sniega veidā, nedēļas vidū iestāsies sauss un nedaudz siltāks laiks, taču nedēļas beigās atkal ieplūdīs auksts gaiss, kas piekrastes rajonos izraisīs nelielus īslaicīgus nokrišņus.

Birkavs: Pašreizējo valdības veidošanu raksturo divi vārdi – steiga un ambīcijas

Pašreizējo valdības veidošanas procesu vislabāk raksturo divi vārdi – steiga un ambīcijas, pauž bijušais premjerministrs Valdis Birkavs. Viņš skaidro, ka steiga ir tāpēc, ka partijas pārāk ātri pieņem lēmumu par to nevarēšanu jeb izvēlēšanos nepiedalīties. Savukārt ambīcijas ir tās, kas šobrīd vada gribētājus kļūt par premjeriem.

Nedēļa Lietuvā. Valdība atbalsta kompensāciju piešķiršanu trauksmes cēlējiem

Precizējot trauksmes cēlēju regulējumu valstī, Lietuvas valdība, trešdien, 14.novembrī, apstiprinājusi noteikumus, kas paredz izmaksāt naudas kompensāciju tiem cilvēkiem, kuri tiesībsargājošām iestādēm snieguši vērtīgas ziņas par pamanītām nelikumīgām darbībām.

Daudz laimes 100.dzimšanas dienā, Latvija!

«Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba,» tā 1911.gadā Rainis rakstīja lugā Indulis un Ārija. Šī atziņa caurvijusi veselu gadsimtu ar priecīgiem brīžiem un postu, iznīcību un atjaunotni, Latvijas valsts dibināšanu un valstiskās neatkarības atjaunošanu, kodolīgi paužot mūsu valstsgribu, ticību saviem spēkiem un vēlmi būt brīviem. Arī šodien mums pa spēkam ir viss, kam ticēsim, pauž simtgades svinību organizatori – Latvijas valsts simtgades birojs.