bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 23.07.2019 | Vārda dienas: Magda, Magdalēna, Magone, Mērija

Eiropas valstīs elektroenerģijas cena šogad kāpusi 20–40% robežās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUEiropas valstīs elektroenerģijas cena šogad kāpusi 20-40% robežās, tostarp Latvijā un Lietuvā elektroenerģija sadārdzinājusies par apmēram 30%, atzīmē Latvenergo Tirdzniecības daļas vadītājs Guntis Lūsis.

Tajā pašā laikā elektroenerģijas cenu līmenis Nord Pool reģionā, kas ietver Ziemeļvalstis un Baltiju, joprojām ir zemāks nekā pārējās Eiropas valstīs, pauda Latvergo pārstāvis.

Lūsis norādīja, ka, analizējot kopējo elektroenerģijas cenu ainu Eiropā, tostarp Ziemeļvalstīs un Baltijā, novērots cenu kāpums par 40-50% gada laikā. Tostarp 2018.gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Nord Pool biržas cena pieaugusi par 47%. Tajā pašā laikā, piemēram, Vācijā elektroenerģijas cena minētajā periodā pieaugusi par 20%, Apvienotajā Karalistē – par 25%, bet Dānijā, kas ir iekļauta Nord Pool  tirdzniecības apgabalā, cena augusi par 39%.

Nord Pool tirdzniecības zonās un Vācijā vidējais cenu līmenis deviņos mēnešos bija robežās no 35 līdz 45 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr Baltijas valstīs vairumtirdzniecības cena bija 45-55 eiro par MWh robežās, kur līdzīgi kā citur Eiropā cenu kāpums ir 30%.

Lūsis norādīja, ka elektroenerģijas tirgus ir cieši sasaistīts starp valstīm, kur ir saskaņoti pamatnoteikumi un pārredzama darbība. Līdz ar to Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā vai citās valstīs cenas kustības ietekmē tie paši vai līdzīgi faktori.

Pēc viņa teiktā, galvenie cenu ietekmējošie faktori ir saistīti ar pasaules izejvielu tirgiem, reģionāliem notikumiem un ražošanas avotu pieejamību kā, piemēram, vēja nepastāvīgumu, temperatūras vai hidroenerģijas uzkrājumu izmaiņām un ogļu un gāzes cenu svārstībām. Lietotāju uzvedību un attiecīgi pieprasījumu tieši ietekmē sezonālas izmaiņas, piemēram, Baltijā vasaras mēnešos parasti pieprasījums ir mazāks nekā rudenī, kad kļūst vēsāks. Ģenerācijas apmēru sadalījums (vēja stacijas, hidroelektrostacijas, atomelektrostacijas un citas) būtiski ietekmē cenu veidošanos biržā – pēc to ražošanas mainīgām izmaksām.

Lūsis klāstīja, ka vasarā, samazinoties nokrišņu daudzumam, attiecīgi ir zemāka hidroelektrostaciju izstrāde. Vēja staciju izstrāde ir svārstīga, bet vasaras mēnešos tā ir zemāka. Iepriekšminētais faktoru kopums – laika apstākļi, izejvielu cenas – definē, kādas elektrostacijas nodrošina bāzes jaudu. Eiropā galvenokārt elektroenerģijas cenu līmeni nosaka ogles kā kurināmais un attiecīgi tā izmantošanas saistības pret vidi. Termoelektrostacijas ir bāzes jaudas, kuru ražošanas mainīgās izmaksas kļūst par atsauces cenu gan konvencionālai ģenerācijai, gan arī atjaunojamajiem resursiem.

Lūsis piebilda, ka rudenī, pieaugot pieprasījumam, elektroenerģijas ražotāji vērtē izejvielu cenas un vienlaikus arī vēja un hidroenerģijas izstrādes prognozes. Kad ar atjaunojamajiem energoresursiem nepietiek, lai segtu visu elektroenerģijas pieprasījumu, ražošanu kāpina konvencionālās elektrostacijas, piedāvājumu pamatojot ar izejvielu cenām pasaules tirgos. Pēdējā gada laikā novērotais cenu pieaugums visos izejvielu tirgos ietekmēja elektroenerģijas ražošanas izmaksas un attiecīgi arī elektroenerģijas cenas.

Viņš norādīja, ka Latvijā nav staciju, kas elektroenerģijas ražošanā izmantotu ogles, tomēr Baltija ir daļa no vienota un cieši integrēta elektroenerģijas tirgus, tāpēc, mainoties ražošanas apmēriem un cenām, mainās importa un eksporta plūsmas starp Nord Pool biržas valstīm un atspoguļojas cenu izmaiņās arī Latvijā. Eiropas starpvalstu savienojumu jauda pēdējā gada laikā uzskatāmi nodemonstrēja potenciālu, kā lielā apgabalā sabalansēt enerģijas apriti un izlīdzināt cenu līmeni. Katrā valstī ir gan lokālais ražotājs, gan importa un eksporta iespējas, un šogad varēja novērot, ka valstis ar lielu atjaunojamo resursu īpatsvaru saņēma augstu cenu svārstību amplitūdu.

Elektroenerģijas vairumtirgu ietekmē arī laika apstākļi – ilgstošs anticiklons ar karstiem un sausiem laika apstākļiem Centrālajā un Ziemeļeiropā, arī Baltijā kopumā samazināja hidroenerģijas uzkrājumus. Turklāt ilgstošs un nemainīgs karstums nozīmē arī to, ka gaisa masas pārvietojas relatīvi lēnāk un vidēji vēja ātrums samazinās, savukārt darbinot dzesēšanas un kondicionēšanas iekārtas, pieauga elektroenerģijas patēriņš Eiropā, pauda Lūsis.

Pēc viņa teiktā, minētie efekti radīja papildu norises – samazinājās ūdens līmenis lielajās maģistrālajās upēs Eiropā, tādēļ, piemēram, bija apgrūtināta izejvielu piegāde iekšzemē, kā arī augsto temperatūru ietekmēta elektrostaciju (ogļu, atoma, gāzes) dzesēšanas efektivitāte.

Lūsis norādīja, ka faktiski visas Eiropas valstis ietekmēja iepriekšminētie efekti, kas radīja elektroenerģijas piedāvājuma kritumu un ražošanas izmaksu kāpumu tirgū.

Viņš atzīmēja, ka turpmākos desmit, divdesmit gadus elektroenerģijas ražošanā jārēķinās ar fosilo resursu izmantošanu, jo šis gads atgādināja, ka elektroenerģijas ražošanai ar atjaunojamajiem resursiem ir paralēli jābūt ātri pieejamām bāzes jaudām. Šā gada notikumi arī aktualizēja lēmumus Eiropas valstīs, kā nodrošināt konkurētspējīgu elektroenerģiju. «Situācija kļūst arvien svārstīgāka un neprognozējamāka, jo laika apstākļus nākamajam gadam noteikt ir grūti, ņemot vērā, ka arī pasaules klimata prognozes modeļi kļūdās,» pauda Lūsis.

Viņš norādīja, ka šis gads parādīja, ka ilgtermiņā tirgus dalībnieki bija pārliecināti, ka hidroenerģija Ziemeļvalstīs ir tik lielā krājumā, ka tā ne vien balansēs ražošanu reģionā, bet arī spēs nodrošināt elektroenerģijas eksportu, taču šogad realitāte izrādījās savādāka – ja 2017.gada trešajā ceturksnī bija novērots elektroenerģijas eksports trīs teravatstundu (TWh) apmērā, tad 2018.gada trešajā ceturksnī bija novērots imports 0,5 TWh apmērā.

Lūsis atzīmēja, ka enerģijas plūsmai izmainījās pamatvirziens, kad Vācija sāka sabalansēt Ziemeļvalstu pieprasījumu, ogļu stacijām strādājot bāzes režīmā. Salīdzinot 2018.gada trešo ceturksni ar tādu pašu periodu 2017.gadā, Vācijā ogļu termoelektrostaciju izstrāde pieauga par 9%, kas ir papildus 22 TWh.

Ziemeļvalstu hidrorezervuāru piepildījums 2018.gada trešajā ceturksnī bija par 17% mazāks nekā attiecīgajā periodā 2017.gadā. Samazinājums ir par 208 TWh, kas atbilst Baltijas astoņu gadu patēriņam (26 TWh gadā). Ziemeļvalstu hidroelektrostaciju izstrāde 2018.gada trešajā ceturksnī samazinājās par 18% (9 TWh), salīdzinot ar 2017.gada tādu pašu periodu, klāstīja Lūsis.

Viņš arī norādīja, ka rudens sezona parasti nozīmē vairāk nokrišņu, ko šobrīd arī uzrāda tuvākās laika apstākļu prognozes. Nokrišņi nozīmētu ūdens krājumu pieaugumu hidrorezervuāros, kas sekmētu elektroenerģijas izstrādes bilances uzlabošanos. Kamēr hidroloģiskā bilance neatgriežas ilggadēji vidējā līmenī, to kompensēs tādi resursi kā dabasgāze un ogles. Sākoties apkures sezonai, termoelektrostacijas kāpinās siltuma ražošanu koģenerācijas režīmā, un nemainīgā bāzes režīmā elektroenerģijas ražošanu turpinās atomelektrostacijas.

«Latvijā redzam, ka Rīgas termoelektrocentrāles (TEC) loma tirgū šajā vasarā ir bijusi ļoti nozīmīga, un šogad termoelektrostacijas prognozēti saražos par 50% vairāk nekā vidējais rādītājs, tas ir, 1,8 TWh pēdējos trijos gados. Pieņemot, ka nākamgad elektroenerģijas cena kāptu salīdzinājumā ar šobrīd prognozēto, tad ražošanas apmērs Rīgas TEC var arī kāpt vairāk nekā divas reizes, gadā saražojot pat četras TWh. Gadījumā, ja Latvijā nebūtu pieejamas Rīgas TEC, tad nākamie pieejamie resursi būtu, piemēram, gāzes stacija Lietuvā vai ogļu stacijas Polijā. Savukārt Daugavas pietece ir ļoti svārstīga un to ir grūti prognozēt,» pauda Lūsis.

Tāpat viņš minēja – no pieredzētā var secināt, ka elektroenerģijas cenas pieaug gan Nord Pool reģionā, gan citur Eiropā, un svarīgs faktors elektroenerģijas cenas kāpumam ir pieaugošās izejvielu cenas, kas sadārdzina elektroenerģijas un siltuma ražošanas izmaksas.


Pievienot komentāru

Par izplānotu «zālītes» realizāciju grupā sākts kriminālprocess

2018.gada aprīlī četri vīrieši un viena sieviete vienojās un sadalīja lomas, lai neatļauti glabātu, pārvadātu un realizētu narkotiskās vielas lielā apmērā.

Ikšķile Satversmes tiesā pārsūdzēs Pūces rīkojumu, ar ko apturēta iedzīvotāju aptauja par pašvaldību reformu

Ikšķiles novada dome ir sagatavojusi dokumentus un vērsīsies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces rīkojumu par iedzīvotāju aptaujas par administratīvi teritoriālo reformu nolikuma apturēšanu.

Laizāne: Atbildība par iespējamo NEPLP biedru reputāciju jāuzņemas to ieteicējiem

Atbildība jautājumā par NEPLP amatu kandidātu reputāciju būtu jāuzņemas viņus rekomendējošām organizācijām, norādīja 12.Saeimas sasaukuma Cilvēktiesību un sabiedrisko lieto komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Lielbritānijā ārkārtas sēde par Irānas sagrābto tankkuģi

Lielbritānijas valdības locekļi un drošības un militāro dienestu vadība pirmdien, 22.jūlijā, tiekas ārkārtas sēdē par incidentu Persijas līcī, kur Irāna sagrābusi britu tankkuģi un arestējusi tā apkalpi, ieskaitot vienu Latvijas pilsoni.

Žurnālistu algām, radio raidījumiem un atbalsta struktūrvienībām – Latvijas Radio valde skaidro, kā dalīs prasītos 100 000

Latvijas Radio valde iesniegusi NEPLP detalizētu informāciju par ārkārtas finanšu līdzekļu pieprasījumu 100 000 eiro apmērā, lai vēl šajā gadā spētu risināt krīzi Ziņu dienestā.

Policija neizskata versiju, ka advokāts Bērziņš nogalināts sava darba dēļ

Policija patlaban neizskata versiju, ka advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš nogalināts savas profesionālās darbības dēļ, žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Dati: Ceļu satiksmes negadījumos ar neapdrošinātiem auto visvairāk pie vainas spēkrati vecumā no 11 līdz 15 gadiem

Pērn ceļu satiksmes negadījumos, kuri izraisīti ar neapdrošinātu auto, visbiežāk pie vainas bijuši auto vecumā no 11 līdz 15 gadiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja statistika.

Mārupē nogalināts advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš

Mārupē nogalināts advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lai atbalstītu cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, izmēģinās individuālā budžeta modeli

Labklājības ministrija izmēģinās jaunu pieeju sociālo pakalpojumu nodrošināšanā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas ārvalstīs pazīstams arī kā «individuālā budžeta modelis».

Estonia upuru radiniekiem vilšanās par Francijas tiesas lēmumu

Francijas tiesas lēmums lietā par kompensāciju prāmja Estonia upuru radiniekiem ir liela vilšanās, tā vērtējis advokāts, kurš pārstāv 1994.gada katastrofas upuru tuviniekus.

Revīzija: Trūkst atklātas un atbildīgas pieejas ZM fondu finansējuma izlietojumā

Biedrībām pietuvinātas personas, kas, esot padomē, izvērtē naudas sadalījumu pašām biedrībām, braucieni uz Spāniju un Itāliju bez skaidra mērķa –Valsts kontrole vērtē līdzekļu izlietojumu Zemkopības ministrijas fondos.

Lai finansētu ceļus, Linkaits neizslēdz akcīzes nodokļa celšanu dīzeļdegvielai

Lai gūtu finansējumu ceļu remontam, nav izslēgta arī akcīzes nodokļa celšana dīzeļdegvielai, izteicies satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Sākas remontdarbi uz Ventspils šosejas – jārēķinās ar papildu 45 minūtēm braukšanai

Sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām.

Vēlēšanās Ukrainā gaidāma Zelenska Tautas kalpa uzvara

Ukrainā aizvadītajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās ir uzvarējusi jaunā prezidenta Volodimira Zelenska partija, iegūstot rekordlielu balsu vairākumu, tā liecina rezultāti aptaujām pie vēlēšanu iecirkņiem.

Uz Irānas aizturētā britu tankkuģa ir viens Latvijas valstspiederīgais

Uz Irānas aizturētā britu tankkuģa ir viens Latvijas valstspiederīgais, teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Nedēļas sākumā gaidāms spēcīgs lietus, taču nogalē pat +29 grādi

Nedēļas sākumā laikapstākļus noteiks zema spiediena ieplaka un pāri Latvijas teritorijai virzīsies  mākoņu un lietus zonas.

VK: Lauksaimniecības sektorā «slēgts NVO klubiņš» gadiem ilgi bauda privilēģijas

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā.

Nedēļa Lietuvā: Noliedz Swedbank Sīrijas saiknes, Skvernelis mainīs dažus ministrus

Pagājušajā nedēļā Lietuvā noliegtas ziņas par Swedbank Lietuvas atzara saistību ar Sīrijas ķīmiskiem ieročiem. Tikmēr kaimiņiem ir plāni Rīgā ieguldīt 200 miljonus eiro, bet lietuviešu izsūtījumu vietu meklētājiem nākas doties uz Kazahstānu.

BNN nedēļas apkopojums: Pīraga dalīšana. Minimālā alga. Bīstamās spēlītes

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Kauna traips, Minimālā alga, Pīrāga dalīšana, Bīstamās spēlītes, Kāzu zvani, Lielās cerības un Finansējums.

Starp pārkāpumiem Muižnieka vēlēšanās uzsver dalībnieku skaita neprecizitātes

IKVD veiktās pārbaudes ziņojumā par konstatētajiem pārkāpumiem LU rektora vēlēšanās lielāks akcents tiek likts uz neprecizitātēm par reģistrēto dalībnieku skaitu pirms un pēc vēlēšanām.

Latvijai starp Baltijas valstīm pirmajā ceturksnī lielākais budžeta deficīts

Latvijā pirmajā ceturksnī vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret IKP bijis lielāks nekā ES vidēji, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

Augstākā tiesa negroza lēmumu neizmaksāt pensiju personai, kura nedzīvo Latvijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments lēmis negrozīt tiesas spriedumu, ar kuru atteikts piešķirt vecuma pensiju tādēļ, ka viņa nedzīvo Latvijā.

Rīgas satiksmes padomi vadīs Normunds Narvaišs

Par Rīgas satiksmes padomes priekšsēdētāju piektdien, 19.jūlijā, ievēlēts Normunds Narvaišs, bet viņa vietnieks būs Ainārs Ozols, informē uzņēmumā.

Ušakovs samaksā tiesas piespriesto sodu – Ķirsis atgūst 1 000 eiro

Šī gada jūnijā spēkā stājies bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam nelabvēlīgais tiesas spriedums strīdā ar Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija godu un cieņu aizskaroši, liecina publiski pieejamā informācija.

Igauņu jaunuzņēmums Transferwise piesaista Netflix finanšu direktoru

Igauņu uzņēmēju dibinātais finanšu pakalpojumu jaunuzņēmums Transferwise tā vadībai piesaistījis speciālistu, kurš iepriekš bijis finanšu direktors amerikāņu kinofilmu un televīzijas seriālu straumēšanas pakalpojumā Netflix.


-->