Eirozonā izaugsme atveseļojas; arī Baltijā perspektīvas labas

Dainis Gašpuitis

Arī šogad pasaules ekonomikas izaugsmē būs vērojami anēmijas simptomi, savukārt eirozonas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi varētu sasniegt 1,7% šogad un 1,8% nākamajā gadā. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas perspektīvas ir salīdzinoši labas – izaugsmi diktēs privātais patēriņš un mājsaimniecību pirktspēju stiprinās algu pieaugums, taču tas sāk apdraudēt konkurētspēju, liecina SEB ekonomikas apskata Nordic Outlook prognozes.

«No vienas puses, Latvijā šogad turpinās pieaugt privātais patēriņš un augs atalgojuma līmenis. No otras puses, investīcijas uzņēmējdarbībā vēl joprojām kavējas, sarūk eksporta apjomi un, visticamāk, šogad atkārtosies pagājušā gada scenārijs: vājš pirmais ceturksnis, kam seko augstāka aktivitāte pārējos ceturkšņos,» norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

IKP pieaugums Latvijā šogad sagaidāms 2,7% apmērā un 3,5% nākamgad. Lietuvā un Igaunijā šogad izaugsme prognozējama 2,8% un 2%, nākamgad attiecīgi 3,2% un 2,4%.

Apskatā secināts, ka globālajā ekonomikā jārēķinās ar ilgstoša stagnācijas perioda tuvošanos, ko raksturos arī ultrazemas procentu likmes un inflācija. It īpaši Eiropā daudzu valstu ekonomika vēl joprojām nespēj attīstīties saviem spēkiem, un ir nepieciešams valstu un centrālo banku atbalsts. Pēc gadu desmitiem ilgušās finanšu un ekonomikas deregulācijas, ir strauji augusi tirgus ekonomikas atkarība no politikas lēmumiem.

Eksperti norāda, ka eirozona ir valūtas savienība ar nesabalansētu izaugsmi un ievērojamām politiskas dabas problēmām. «Atšķirībā no pirmskrīzes posma, pašlaik skaidri redzams, ka aug iedzīvotāju un uzņēmumu vēlme uzkrāt, un mazinās vēlme investēt. Patēriņā nonāk vien daļa no algu pieauguma, atlikusī daļa tiek uzkrāta,» uzsver Gašpuitis.

Vācija saskaras ar pieaugošu kritiku no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), ASV un citām eirozonas valstīm par tās 290 miljardu eiro finanšu uzkrājumu pārpalikumu (8% no IKP) un pārlieku piesardzīgo ekonomikas politiku. Banku sektors, jo īpaši Dienvideiropā, tiek nospiests ar augsto uzņēmumu parādu līmeni, nedrošiem kredītiem un zemajām procentu likmēm. Tas kavē izaugsmi. Arvien vairāk valstīs nostiprinās populisms, kas vairo kopējo spriedzi – tāpat kā iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no ES un ieilgusī Grieķijas parādu krīze.

IKP pieaugums 35 Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) valstīs, kurām nu jau pieder arī Latvija, šogad sasniegs 1,9%, kas ir zemāks temps nekā pērn (2,1%). 2017.gadā izaugsme tiek prognozēta 2,3% līmenī.

Negatīvo procentu likmju politika pieņem politisku dimensiju, jo tā tiek interpretēta kā slēpts labklājības nodoklis – jo īpaši valstīs ar izteiktām tradīcijām veikt uzkrājumus procentus nesošos produktos, piemēram, Vācijā. Naftas cenas un akciju tirgi daļu iepriekšējā perioda krituma ir atguvuši un centrālās bankas savā politikā ir, vai nu kļuvušas vēl stimulējošākas, vai arī atlikušas līdzšinējās politikas normalizāciju. Brent jēlnaftas cena tuvāko divu gadu laikā palielināsies līdz aptuveni USD 45-50 par barelu, kas samazinās deflācijas risku.

Nedaudz sarukušas arī bažas par «smagās nosēšanās» scenārija īstenošanos Ķīnā, kas turpina demonstrēt spēju stimulēt ekonomiku un veiksmīgi pārlikt uzsvarus no eksporta uz iekšējo patēriņu, taču vērojami būtiski pārpalikumi ražošanas jaudās, mājokļu pārprodukcija un augsti parādsaistību līmeņi. Ķīnas IKP pieaugums 2016. gadā sagaidāms 6,5% apmērā un 6,3% nākamgad.

Savukārt Zviedrijas izaugsme turpmāk palēnināsies vien nedaudz. Publiskā sektora patēriņš, kas sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā, ar bēgļiem saistītie izdevumi, mājokļu būvniecība un eksporta augšupeja IKP izaugsmi šogad noturēs 4% apmērā. 2017.gadā izaugsme palēnināsies līdz 2,8%.

Ref: 102.000.102.12789

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas