bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 11.12.2018 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs

EK aicina līdz 2050.gadam izveidot klimatneitrālu Eiropu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi stratēģisku ilgtermiņa redzējumu par pārtikušas, modernas, konkurētspējīgas un klimatneitrālas ekonomikas izveidi līdz 2050.gadam — «Tīra planēta visiem».

Šī stratēģija parāda, kā Eiropa var uzņemties vadošo lomu virzībā uz klimatneitralitāti, investējot reālos tehnoloģiskos risinājumos, radot iespējas iedzīvotājiem un saskaņojot rīcību tādās svarīgās jomās kā rūpniecības politika, finanses vai pētniecība, vienlaikus gādājot par to, lai šajā pārejā tiktu ievērots sociālais taisnīgums, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Par enerģētikas savienību atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs (Maroš Šefčovič) norāda: «Mēs nevaram droši dzīvot uz planētas ar klimatu, kurš mainās nekontrolējami. Taču tas nenozīmē, ka emisiju samazināšanai mums būtu jāziedo eiropiešu iztikas līdzekļi. Pēdējos gados mēs esam parādījuši, kā samazināt emisijas, vienlaikus radot labklājību, kvalitatīvas vietējās darbvietas un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti. Eiropa nenovēršami turpinās mainīties. Mūsu stratēģija tagad parāda, ka līdz 2050.gadam ir reāli panākt, ka Eiropa ir vienlaikus gan klimatneitrāla, gan pārtikusi, neatstājot novārtā nevienu Eiropas iedzīvotāju un reģionu.»

Klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete (Miguel Arias Cañete) piebilst, ka «ES jau ir sākusi modernizāciju un pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. Šodien mēs pastiprinām savus centienus, ierosinot stratēģiju, kuras mērķis ir panākt, ka Eiropas ekonomika līdz 2050.gadam kļūst par pasaulē pirmo lielo klimatneitrālo ekonomiku. Klimatneitralitāte ir gan nepieciešama, gan iespējama, un tā ir Eiropas interesēs. Tā ir vajadzīga, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus attiecībā uz temperatūru. To ir iespējams panākt, izmantojot gan esošās tehnoloģijas, gan tās, kuras drīzumā tiks ieviestas. Un Eiropas interesēs ir apturēt tēriņus par fosilā kurināmā importu un ieguldīt jēgpilnos uzlabojumos visu Eiropas iedzīvotāju ikdienā. Neviens Eiropas iedzīvotājs un neviens reģions nedrīkst tikt atstāts novārtā. Lai ikviens būtu gatavs pielāgoties jaunajām klimatneitrālas ekonomikas prasībām, ES atbalstīs tos, kurus šī pāreja ietekmē vairāk.»

«Visiem transporta veidiem būtu jāveicina mūsu mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Lai to sasniegtu, ir vajadzīga sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem, ievērojams dzelzceļa tīkla jaudas pieaugums un daudz efektīvāka transporta sistēmas organizācija, kuras pamatā ir digitalizācija; stimuli mainīt uzvedību; alternatīvās degvielas un ar tām saistītā infrastruktūra; un vispārējas saistības. To visu virza inovācija un ieguldījumi,”»skaidro Transporta komisāre Violeta Bulca (Violeta Bulc).

Ievērojot Eiropadomes 2018.gada martā izteikto aicinājumu, Komisijas redzējums par klimatneitrālu nākotni aptver gandrīz visas ES rīcībpolitikas jomas un ir saskaņā ar Parīzes nolīgumā izvirzīto mērķi temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem divu grādu pēc Celsija atzīmes un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. Lai ES būtu pasaulē vadošā loma pārejā uz klimatneitralitāti, tai tā jāsasniedz līdz 2050.gadam.

Šīs ilgtermiņa stratēģijas nolūks ir nevis izvirzīt mērķus, bet gan izveidot redzējumu, iezīmēt rīcības virzienu, plānot rīcību un iedvesmot, kā arī nodrošināt iespēju ieinteresētajām personām, pētniekiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem izveidot jaunas un inovatīvas nozares, uzņēmumus un ar tiem saistītas darbvietas.

Saskaņā ar jaunāko īpašo Eirobarometru 93% Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas izraisa cilvēku darbība, un 85% piekrīt, ka cīņa pret klimata pārmaiņām un efektīvāka enerģijas izmantošana var radīt ekonomikas izaugsmi un darbvietas Eiropā. Ar mūsu šodienas redzējumu ES var parādīt citiem, kā varam kopīgi nodrošināt tīru planētu un pierādīt, ka mūsu ekonomikas pārveidošana ir iespējama un lietderīga.

Ilgtermiņa stratēģijā aplūkots dalībvalstu, uzņēmumu un iedzīvotāju rīcībā esošo iespēju klāsts un tas, kā tie var veicināt mūsu ekonomikas modernizāciju un uzlabot Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tās mērķis ir nodrošināt, lai šī pāreja būtu sociāli taisnīga un stiprinātu ES ekonomikas un rūpniecības konkurētspēju pasaules tirgos, garantējot kvalitatīvas darbvietas un ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā, un vienlaikus palīdzētu risināt arī citas vidiskas problēmas, piemēram, gaisa kvalitātes problēmas vai bioloģiskās daudzveidības mazināšanos.

Pārējai uz klimatneitrālu ekonomiku bū vajadzīga kopīga rīcība vairākās stratēģiskās jomās: energoefektivitāte; atjaunojamo energoresursu izmantošana; tīra, droša un savienota mobilitāte; konkurētspējīga rūpniecība un aprites ekonomika; infrastruktūra un starpsavienojumi; bioekonomika un dabiskie oglekļa piesaistītāji; oglekļa uztveršana un uzglabāšana, lai novērstu atlikušās emisijas. Īstenojot visas šīs stratēģiskās prioritātes, mūsu redzējums kļūtu par realitāti, norāda EK.

Eiropas Komisija aicina Eiropadomi, Eiropas Parlamentu, Reģionu komiteju un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju apsvērt ES redzējumu par klimatneitrālas Eiropas izveidi līdz 2050. gadam. Lai ES valstu un valdību vadītājus sagatavotu Eiropas nākotnes veidošanai Eiropadomē 2019.gada 9.maijā Sibiu, ministriem visās attiecīgajās Padomes struktūrās jārīko plašas politiskas debates par viņu pārziņā esošo rīcībpolitikas jomu ieguldījumu kopējā redzējumā.


Pievienot komentāru

Makrons tiekas ar arodbiedrībām, lai apturētu «dzelteno vestu» nemierus

Pēc masu nemieriem Francijā, kuros nedēļas nogalē aizturēti 1,709 protestētāji, Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien tiekas ar arodbiedrībām un darbadevēju organizācijām, lai mēģinātu rast izeju no politiskas krīzes, ko izraisījuši mēnesi ilgi protesti.

Keris: Pagaidām pāragri spriest par arodbiedrības atbalstu virsstundu skaita palielināšanai

Pagaidām ir pāragri spriest par arodbiedrības atbalstu virsstundu skaita palielināšanai, teica Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Tiesai nodod krimināllietu pret bijušo bērnunama Līkumi vadītāju Boķi

Zemgales tiesas apgabala prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzība uzrādīta bijušajam bērnunama Līkumi vadītājam Jurim Boķim.

Mainīgi laika apstākļi sarežģī braukšanas apstākļus uz grants autoceļiem

Mainīgos laika apstākļos īpaši uzmanīgiem ir jābūt uz reģionālās un vietējās nozīmes ceļiem ar grants segumu, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu. Autoceļiem ar grants segumu pārsvarā ir C uzturēšanas klase, kas nozīmē, ka laiks autoceļu brauktuves kaisīšanai ar pretslīdes materiālu un rievu izveidošanai sasalušā vai piebrauktā sniegā uz ceļa brauktuves netiek normēts.

Jurašs: Likumdošanas procesam jāvieš uzticība sabiedrībā

Lobēšanas apkarošana un tās regulējums ir viens no pretkorupcijas politikas elementiem. Tas uzlabo lēmumu pieņemšanas procesu, padara to maksimāli godīgu, atklātu un vieš uzticību sabiedrībā. To pirmdien, 10.decembrī, atklājot Saeimā pasākumu par godu Starptautiskajai pretkorupcijas dienai, uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.

ANO konferencē pieņemts globālais migrācijas pakts

Neskatoties uz vairāku valstu izstāšanos, ANO konferencē Marrākešā pirmdien, 10.decembrī, parakstīts globālais migrācijas pakts.

Vējonis atsauks Gobzema nomināciju premjera amatam

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa, KPV LV pārstāvja Alda Gobzema nomināciju premjera amatam.

Ekonomisti: Turpmāk inflāciju diktēs ārējie faktori

Šobrīd Latvijā nav pārāk straujas inflācijas, kas liecinātu par ekonomikas pārkaršanu, taču nav arī deflācijas, kas vairumā gadījumu arī nav vēlama. Algu kāpums ir straujš, bet neaiziet tādās galējībās kā Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs Centrāleiropā, norāda Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Turpinās Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvprojekta iepirkumi Latvijā un Igaunijā

Rail Baltica kopuzņēmums izsludinājis otrās kārtas iepirkumu par būvprojektēšanas un autoruzraudzības pakalpojumu sniegšanu posmiem Vangaži–Salaspils–Misa Latvijā un Tallina–Rapla Igaunijā.

RD pārņems Kalnciema ielas grausta sakārtošanu, kuram pēkšņi mainījušies īpašnieki

Ja Kalnciema ielā 2B esošā nama īpašnieki neturpinās nama bīstamo daļu demontāžu, otrdien, 11.decembrī, to sāks pašvaldības pieaicinātie speciālisti, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē paziņoja tās vadītājs Oļegs Burovs.

Valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls audzis par 10,2%

Šā gada deviņos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos Latvijā uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 10,2% jeb 334,8 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 3,61 miljardu eiro.

KPV LV frakcija pauž atbalstu Gobzemam

Partijas KPV LV Saeimas frakcija paudusi atbalstu Ministru prezidenta amata kandidātam Aldim Gobzemam kā valdības veidošanas sarunu vedējam.

Publisko Finanšu ministrijas un LIKA izstrādātās FIDIC līgumu veidnes

Finanšu ministrijas darba grupa, kurā piedalījās arī Latvijas inženierkonsultantu asociācijas pārstāvji, pabeigusi darbu pie divām FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm. To galvenais uzdevums – standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu.

Atalgojumu mediķiem plāno palielināt no nākamā gada janvāra

Lai nodrošinātu ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu par 20% saskaņā ar iepriekš apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem, Veselības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, paredzot attiecīgu vidējās darba samaksas palielinājumu ārstiem, māsām un citam medicīnas personālam.

Slimnīca Igaunijā prasīs maksāt par neatceltiem ārsta apmeklējumiem

Igaunijā Austrumviru Centrālā Slimnīca grasās ieviest kārtību, ka pacientam, kurš neierodas uz pierakstu pie ārsta un nav par to iepriekš informējis, par nenotikšu apmeklējumu būs jāmaksā šā vai tā.

Novembra beigās nedaudz pieaudzis bezdarba līmenis Latvijā

Latvijā šogad novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Baltijas lauksaimnieki Briselē protestēs par godīgiem tiešajiem maksājumiem

Eiropadomē ceturtdien, 13.decembrī pulcēsies Eiropas Savienības valstu vai to valdību vadītāji, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un Augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, lai apspriestu ES budžeta jautājumu. Baltijas lauksaimnieki šajā laikā Briselē protestēs par godīgiem tiešajiem maksājumiem.

Pētījums: Jādara vairāk, lai ar tehnoloģijām atvieglotu nodokļu saistību izpildi

Uzņēmējdarbības nodokļu saistību izpildes sloga četri galvenie rādītāji vidēji pasaulē gandrīz nav mainījušies: saistību izpildes laiks; maksājumu skaits; kopējā nodokļu un iemaksu likme jeb KNIL un pēcdeklarēšanas indekss, secināts PwC un Pasaules Bankas Grupas veidotajā pārskatā Paying Taxes 2019.

Inflācija Latvijā gada griezumā sasniedz 3%

Šā gada novembrī, salīdzinot ar 2017.gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0%.

Bildēs: Viļņā plaša demonstrācija skolotāju streika atbalstam

Viļņā plaši apmeklēta bijusi protesta akcija «Pēdējais zvans», lielam skaitam iedzīvotāju, paužot solidaritāti ar vairāk nekā tūkstoti pedagogu, kuri valstī streiko jau vairākas nedēļas, lai panāktu algu celšanu un citus uzlabojumus skolu un bērnudārzu darbībā.

Pacientei pēc onkoloģiskas saslimšanas veic Eiropā unikālu rekonstruktīvo operāciju

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kādai aptuveni 50 gadus vecai pacientei ar onkoloģisku saslimšanu veikta Eiropas mērogā unikāla operācija, lai atjaunotu balss saišu funkcijas, izmantojot transplantātu no pašas pacientes kājas. Operācija ilgusi piecas stundas

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat pārskatītie dati, kas apkopoti par 26 bloka zemēm.

Būvvalde izsniegusi visu Skanstes tramvaja posmu būvatļaujas

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļaujas visiem pieciem Skanstes tramvaja projekta posmiem, apliecināja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

ES Tiesa: Lielbritānija drīkst vienpusēji atcelt izstāšanos no bloka

Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka Lielbritānijai ir tiesības vienpusēji atcelt tās izstāšanos no ES, arī nesaņemot atļauju tā rīkoties no pārējām 27 dalībvalstīm.

Konkurences padomes locekles amatā stājas Līga Daugaviete

Konkurences padomes locekles amata pienākumus no pirmdienas, 10.decembra, sāk pildīt Līga Daugaviete, kuru šī gada 13.novembrī amatā apstiprinājis Ministru kabinets, BNN informē Konkurences padomes Komunikācijas speciāliste Zane Gorškova.

Jaunākie komentāri