EK Latvijai šogad prognozē gausāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,7%, tādējādi uzrādot gausāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Vienlaikus ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā pieaugs par 5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 3,1% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 3,6% apmērā.

Komisija norāda, ka Latvijas ekonomika šogad piedzīvos spēcīgu atlabšanu, pateicoties valdības atbalsta mehānismiem un spēcīgam valsts eksportam.

Pēc īslaicīgas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās 2021.gada nogalē prognozēts, ka IKP atgriezīsies pie spēcīgas izaugsmes 2022.gada otrajā ceturksnī, jo pieaugs iedzīvotāju patēriņa izdevumi un Eiropas Savienības finanšu līdzekļu pieplūdums palielinās investīcijas.

Paredzamais inflācijas kāpums tiek skaidrots ar enerģijas cenu palielināšanos. EK prognozē, ka situācija darba tirgū uzlabosies atbilstoši ekonomiskajai aktivitātei, bezdarbam līdz 2023.gada beigām tuvojoties pirmskrīzes līmenim. Vienlaikus EK norāda, ka vidējā termiņā nespēja ātri uzlabot vakcinācijas aptveri var radīt nepieciešamību uz ilgstošāku laiku ieviest koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētos pasākumus, tādējādi aizkavējot straujāku ekonomikas atlabšanu.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 9,5% apmērā no IKP, un tas skaidrojams ar apjomīgiem ekonomikas atbalsta mehānismiem. Deficītam nākamgad prognozēts kritums līdz 4,2% no IKP.

Straujāko ekonomikas izaugsmi šogad Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 9%.

Savukārt nākamgad Igaunijas ekonomikā prognozēts pieaugums par 3,7%.

Inflācija Igaunijā šogad lēsta 4% apmērā, bet nākamajā gadā tā prognozēta 3,9% apmērā.

Lietuvā EK šogad sagaida IKP pieaugumu par 5%, bet nākamajā gadā prognozēta izaugsme par 3,6%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 3,8% un 3,1% apmērā.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kāpums par 5%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 4,3%. Eirozonas ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad arī veidos attiecīgi 5% un 4,3%.

Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 2,6% un 2,5% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 2,4% un 2,2%.

EK šogad IKP kāpumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Īrijā (+14,6%), Igaunijā, Horvātijā (+8,1%), Ungārijā (+7,4%), Grieķijā (+7,1%) un Rumānijā (+7%). Savukārt mazākais IKP pieaugums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Vācijā (+2,7%), Čehijā (+3%) un Somijā (+3,4%).

«Kā riska faktorus ES ekonomikas izaugsmei var minēt piegādes ķēžu pārrāvumus un straujo enerģijas cenu pieaugumu,» norādījis EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kurš ir atbildīgs par ekonomiku un starptautisko tirdzniecību.

«Latvijā papildus riskus rada fakts, ka vakcinācijas aptvere joprojām ievērojami atpaliek no ES vidējā rādītāja. Attiecīgi Latvijā pandēmijas ierobežošanai ir nepieciešams noteikt striktākus pasākumus nekā citās ES valstīs. Tas savukārt negatīvi ietekmē ekonomiku un palielina budžeta deficītu – gan saistībā ar zemākiem nodokļu ieņēmumiem, gan ekonomikas un sociālā atbalsta papildu pasākumiem,» sacījis Dombrovskis.

«Sagaidāms, ka Latvijas budžeta deficīts šogad sasniegs 9,5% no IKP, kas ir ievērojami virs ES vidējā līmeņa – 6,6% no IKP. Līdz ar to ir būtiski, lai ekonomikas atbalsta pasākumi būtu mērķēti un ierobežoti laikā, neradot pastāvīgu slogu uz valsts finansēm turpmākajos gados,» uzsvēris Dombrovskis.

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas