bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 05.04.2020 | Vārda dienas: Aivija, Vidaga, Vija
LatviaLatvija

EK Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad prognozē 3,3% apmērā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Valdis Dombrovskis

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad tiek prognozēta 3,3% apmērā, liecina Eiropas Komisijas (EK) pavasara ekonomikas prognoze. EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis: «Eiropas Savienības (ES) fondu ietekmē turpinās pieaugt investīcijas, kā arī joprojām strauji augošais algu līmenis un mērens nodarbinātības pieaugums nodrošinās stabilu mājsaimniecību patēriņa pieaugumu.»

«Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi, Latvijas ekonomikas izaugsmes temps ir nedaudz koriģēts uz leju. Tas ir saistīts ar problēmām banku sektorā un dzelzceļa tranzīta kravu apjoma kritumu. Latvijas budžeta deficīts šogad un nākošgad nedaudz pārsniegs 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam, Igaunijā un Lietuvā tiek prognozēts sabalansēts budžets vai neliels pārpalikums,» skaidroja Dombrovskis.

EK norāda, ka izaugsmes rādītāji gan eirozonā, gan ES kopumā pārspēs prognozes par 2017.gadu, sasniedzot desmitgades augstāko līmeni – 2,4%. Tiek prognozēts, ka arī šogad izaugsme būs spēcīga, bet 2019.gadā atslābs tikai nedaudz, un izaugsmes rādītāji būs 2,3% un 2% attiecīgi ES kopumā un eirozonā. Izaugsmi atbalstīja augsts patērētāju un uzņēmumu paļāvības līmenis, spēcīgāka izaugsme pasaules mērogā, zemas finansēšanas izmaksas, līdzsvarotākas bilances privātajā sektorā un labāki apstākļi darba tirgū. Lai gan īstermiņa rādītāji liecina par aktivitātes atslābšanu 2018.gada sākumā, šķiet, ka tā būs tikai pagaidu atkāpe, uzsver EK.

Ir sagaidāms, ka izaugsmes ātrums saglabāsies stabils, balstoties uz noturīgu patēriņu, kā arī spēcīgu eksportu un ieguldījumiem. Tiek prognozēts, ka šogad ekonomikas izaugsme gan ES kopumā, gan eirozonā sasniegs 2,3%. Tiek prognozēts, ka 2019.gadā izaugsme gan eirozonā, gan ES kopumā nedaudz atslābs, sasniedzot 2%, jo dažās valstīs un nozarēs skaidrāk iezīmējas iespēju ierobežojumi, monetārā politika tiek pielāgota apstākļiem un pasaules tirdzniecībā izaugsme nedaudz atslābst.

Privātais patēriņš joprojām ir stabils, savukārt eksports un ieguldījumu apjoms ir palielinājies. Bezdarba līmenis turpina samazināties, un pašlaik tas ir sasniedzis aptuveni pirmskrīzes līmeni. ES bezdarba līmenis turpinās mazināties – no 7,6% 2017.gadā līdz 7,1% 2018.gadā un 6,7% 2019.gadā. Tiek prognozēts, ka bezdarbs eirozonā saruks no 9,1% 2017.gadā līdz 8,4% 2018.gadā un 7,9% 2019.gadā. Eirozonā nodarbināto personu skaits ir sasniedzis augstāko rādītāju kopš eiro ieviešanas, tomēr eirozonā vēl saglabājas aktivitātes trūkums darba tirgū. Savukārt dažās dalībvalstīs bezdarba līmenis joprojām ir augts, bet citās jau kļūst arvien grūtāk aizpildīt brīvās darbvietas.

Tomēr ekonomika ir vairāk pakļauta ārējiem riska faktoriem, kas ir kļuvuši izteiktāki un nelabvēlīgāki, norāda EK. Stabila izaugsme veicina valdības budžeta deficīta un valsts parāda tālāku samazināšanos un darba tirgus apstākļu uzlabošanos. Eirozonā kopumā budžeta deficīts ir mazāks par 1% no IKP, un tiek prognozēts, ka šogad tas visās eirozonas dalībvalstīs būs mazāks par 3%, skaidro EK.

Vienlaikus patēriņa cenu inflācija šā gada pirmajā ceturksnī samazinājās, tomēr ir sagaidāms, ka nākamajos ceturkšņos tā nedaudz palielināsies, kas daļēji izskaidrojams ar naftas cenu neseno pieaugumu. Pieaug arī pamatā esošais cenu spiediens, jo stāvoklis darba tirgos kļūst saspringtāks un daudzās dalībvalstīs straujāk pieaug algas. Kopumā tiek prognozēts, ka inflācija eirozonā 2018.gadā būs tāda pati kā 2017.gadā, proti, 1,5%, bet 2019.gadā palielināsies līdz 1,6%. Tāda pati tendence ir sagaidāma arī visā ES, tomēr tiek prognozēts, ka inflācija šogad joprojām būs 1,7% apmērā, savukārt 2019.gadā tā palielināsies līdz 1,8%.

Kopumā eirozonā valdības budžeta deficīts un valsts parāds (procentuālā izteiksmē no IKP) 2017.gadā samazinājās, ko sekmēja spēcīga ekonomikas izaugsme un zemas procentu likmes. Dalībvalstu budžeti iegūs no darba tirgus apstākļu uzlabošanās sekām, tai skaitā mazākām sociālās apdrošināšanas iemaksām, un 2018.gads būs pirmais gads kopš Ekonomikas un monetārās savienības izveides, kurā visas valdības pārvalda budžeta deficītu, kas mazāks par 3% no IKP, kā minēts līgumā, norāda EK.

Tiek prognozēts, ka eirozonā kopumā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP saruks līdz 0,7% 2018.gadā un 0,6% 2019.gadā. Prognozēts, ka ES kopumā valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP būs 0,8% gan 2018., gan 2019.gadā. Tāpat aplēsts, ka eirozonā valsts parāda attiecība pret IKP saruks līdz 84,1% 2019.gadā, turklāt tās samazinājums tiek prognozēts attiecībā uz gandrīz visām dalībvalstīm.

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī uzsver, ka Eiropā turpinās stabila izaugsme, kas ir palīdzējusi samazināt bezdarbu līdz desmitgades zemākajam līmenim. «Ieguldījumu apjoms pieaug, un publiskās finanses uzlabojas, un budžeta deficīts eirozonā šogad samazināsies līdz 0,7% no IKP. Lielākais risks, kas var ietekmēt šīs labās izredzes, ir protekcionisms, taču tas nedrīkst kļūt par normālstāvokli, proti, tas liktu ciest tiem iedzīvotājiem, kuriem visvairāk ir nepieciešama aizsardzība,» norāda komisārs.

Tikmēr Dombrovskis uzsver, ka ekonomikas attīstības kāpums Eiropā šogad un nākamgad turpināsies stabilā tempā, atbalstot jaunu darbvietu radīšanu. «Tomēr ir vērojami arī pieaugoši ilgtermiņa riski. Tādēļ mums ir jāizmanto šie labie laiki, lai padarītu mūsu dalībvalstu ekonomikas izturētspējīgākas. Tas nozīmē fiskālo rezervju izveidi, ekonomikas reformēšanu, lai veicinātu ražīgumu un ieguldīšanu, kā darbu pie tā, lai mūsu izaugsmes modelis kļūtu iekļaujošāks. Tas nozīmē arī mūsu ekonomikas un monetārās savienības pamatu nostiprināšanu,» piebilst komisārs.

Kopumā vērtējot, prognozi ietekmējošie riski ir palielinājušies un tagad ir vērsti uz nelabvēlīgu iznākumu, skaidro EK. Eiropā jaunākie rādītāji liecina par samazinājušos iespējamību, ka izaugsme Eiropā varētu izrādīties spēcīgāka nekā tiek sagaidīts īstermiņa skatījumā. Ārējā kontekstā raugoties, pēdējos mēnešos piedzīvotais svārstīgums finanšu tirgos turpmāk varētu kļūt par pastāvīgāku iezīmi, kas palielinās nenoteiktību, secina EK.

Ir sagaidāms, ka ASV ekonomikā prociklisks fiskālais stimuls veicinās īstermiņa izaugsmi, tomēr vienlaikus arī palielinās pārkaršanas risku un iespējamību, ka ASV procentu likmes pieaugs ātrāk nekā pašlaik tiek pieņemts. «Arī tirdzniecības protekcionisma pastiprināšanās rada nepārprotami negatīvu risku pasaules ekonomikas attīstības perspektīvai. Šie riski ir savstarpēji saistīti. Eirozona savas atvērtības dēļ būtu īpaši neaizsargāta, ja tie īstenotos,» uzsver EK.

Lai varētu veikt salīdzinājumu starp laikposmiem, prognozes attiecībā uz ES par 2019.gadu ietver prognozes par visām 28 dalībvalstīm, tostarp Lielbritāniju. Ņemot vērā notiekošās sarunas par noteikumiem, ar kādiem Lielbritānija izstāsies no ES, EK prognozes par laiku pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu, ka tirdzniecības attiecībās starp ES-27 un Lielbritāniju nekas nemainās. Šis pieņēmums attiecas vienīgi uz prognožu sagatavošanu un nekādā veidā neskar sarunas, kas norisinās 50.panta ietvaros.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Eksprezidentei darbs ANO, slēdz robežu Baltkrievijas, Krievijas automašīnām, ceļ mediķu algas

Lietuvā aizvadītās nedēļas zīmīgākie notikumi ziņās bija eksprezidentes Daļas Grībauskaites jaunais amats ANO, robežas slēgšana vieglajām automašīnām no Baltkrievijas un Krievijas, kā arī Lietuvas mediķu algu celšana.

Ar COVID-19 inficējušies jau 40 veselības aprūpes darbinieki

Varianti, kā ārstniecības personas inficējušās, varētu būt dažādi, klāstīja Perevoščikovs, piebilstot, ka infekcijas avots varētu būt gan pacienti, gan arī kolēģi.

airBaltic līdz oktobra beigām atcels apmēram 50% plānoto reisu

Turpinoties COVID-19 pandēmijas izraisītajai krīzei, Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim atcels apmēram 50% plānoto lidojumu.

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies 1 792 iedzīvotāji

Aprīļa pirmajās dienās bezdarbnieka statusam reģistrējušies vēl 1 792 iedzīvotāji, tādējādi kopējais bezdarbnieku skaits valstī sasniedzis 63 319, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati.

Igaunijā pašvaldībām gatavo 30 miljonu eiro atbalstu no papildbudžeta

Igaunijas valdība ir izstrādājusi valsts papildbudžetu. Tajā pašvaldībām krīzes ietekmes mazināšanai paredzēts piešķirt 30 miljonus eiro un vēl 100 miljoni eiro ieplānoti ekonomikas stimulēšanai.

Baltkrievija noraida Lietuvas bažas par rīcības trūkumu pret COVID-19

Lietuva šonedēļ paudusi satraukumu, ka Baltkrievijas valdība nerīkojas adekvāti koronavīrusa pandēmijā un var kļūt par nekontrolētu slimības perēkli, kas apdraud kaimiņus. Minska šo kritiku ir noraidījusi, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Palielina sodu par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu pārkāpšanu

Paaugstināts naudas sods par epidemioloģiskās drošības prasību, kā arī par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu.

Mājas. Ziepes. Divi metri – SPKC atgādina galvenos piesardzības pasākumus

SPKC iesaka palikt mājās, ja tas ir iespējams, strādāt attālināti un atturēties no publisku vietu apmeklēšanas vispār vai darīt to tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā mirusi 99 gadus veca pensionāre, kurai konstatēts COVID-19

Latvijā saslimšanas gadījumu skaits ar koronavīrusu COVID-19 sasniedzis 493, pēdējā diennaktī nākot klāt 35 gadījumiem.

COVID-19 pandēmija un korupcijas riski. Kā valdībai un sabiedrībai pret tiem nodrošināties?

Saeimai jāturpina darbs pie lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes, lai iespējami ātri palielinātu izsekojamību un atklātību par pieņemtajiem lēmumiem, t. sk. ar krīzi un pēckrīzes situāciju saistītajiem.

ANO Ģenerālā asambleja aicina ciešāk sadarboties bezprecedenta situācijā

ANO Ģenerālajā asamblejā pasaules valstis ir vienbalsīgi apstiprinājušas rezolūciju, kur atzīts, ka pandēmijas ietekmei uz cilvēci nav precedenta, un aicinājušas valstis pastiprināti sadarboties, lai apturētu postošās slimības izplatību, ziņo Kataras raidorganizācija Al Jazeera.

Jaunākie dati par COVID-19 Baltijā. Latvijā – 493, Lietuvā – 696, Igaunijā – 961

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Izvēli par otrajā pensiju līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu varēs atlikt

«Šie grozījumi ir būtiski visiem tiem, kam pensijā jādodas tuvākajā laikā, lai viņi nezaudētu otrā līmeņa uzkrājumus. Svarīgi ir neizdarīt straujas darbības laikā, kad finanšu tirgi piedzīvo krīzi, bet nogaidīt, kad situācija stabilizējas.»

Akciju cenas pieaug, kāpjot naftas cenām

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien, 2.aprīlī, pieaugušas, investoriem svārstoties starp pēkšņu naftas cenu kāpumu un satraucošiem ekonomikas datiem.

Pasaulē COVID-19 saslimšanas gadījumi pārsniedz 1 000 000

Pasaulē apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu kopskaits ir pārsniedzis vienu miljonu, un no slimības komplikācijām ir miruši kopumā 52 500 cilvēku, ziņo vācu raidsabiedrība DW.

Brīvdienās mainīgs laiks, taču nākamnedēļ gaidāmi pat +18 grādi

Tuvākās nedēļas laikā gaidāmi mainīgi laikapstākļi – brīvdienās vēl naktīs gaidāms sals, bet jaunnedēļ kļūs daudz siltāks, dienā temperatūrai sasniedzot +13…+18 grādus pēc Celsija.

Budžeta ieņēmumi martā par aptuveni 7% atpalikuši no plāna

Līdz ar COVID-19 izraisītās krīzes vēršanos plašumā martā Latvijas budžeta ieņēmumi par 7,2% atpalikuši no plāna.

Lietuva ceļ vīrusa slimnieku izsekošanu pāri cilvēktiesībām

Kas ir liekams pirmajā vietā ārkārtas situācijā, kāda ir vispasaules COVID-19 pandēmija? Protams, kārtība. Bet kā ar cilvēktiesībām? Represīvās valstīs kā Ķīnā un Krievijā sērgas savaldīšanai ir izvēlēta pātaga, tikmēr vecās Rietumu demokrātijas joprojām uzskata, ka aicinājumi un brīdinājumi darbojas labāk. Kādu ceļu iet Lietuva?

Aizliedz ārkārtējā situācijā nepieciešamo zāļu eksportu no Latvijas

Zāļu valsts aģentūrai ar rīkojumu uzdots izveidot sarakstu ar ārkārtējā situācijā nepieciešamajām zālēm, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas COVID-19 ārstēšanai.

Viesnīca Roma atlaiž visus darbiniekus, jo tai neapstiprina dīkstāves pabalsta saņemšanu

Viesnīcā Roma tiek atlaisti visi darbinieki, jo nav gūts Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinājums dīkstāves pabalstu saņemšanai.

Plāno grozīt likumu, lai MK varētu vairākkārtīgi pagarināt ārkārtas stāvokli, nevis tikai vienu reizi līdz trim mēnešiem

Patlaban likums paredz, ka nepieciešamības gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Dīkstāves reglamentu piemēros uzņēmumiem ar nodokļu parādiem

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1 000 eiro. 

Ķīnas pilsētā aizliedz ēst suņus un kaķus

Ķīnas lielpilsētā Šeņdžeņā aizliegs pārdot un lietot uzturā suņu un kaķu gaļu, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Evai Mārtužai apstiprina deputātes pilnvaras uz laiku

Līdz ar to pastāvīgo 13.Saeimas deputāta mandātu iegūst Jānis Butāns. Viņš pagājušā gada janvārī Saeimas sastāvā iestājās uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Tālis Linkaits.

Top 5 Video


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!