EK: Latvijas skolas spējušas salīdzinoši efektīvi pielāgoties attālinātām mācībām

Latvijas izglītības iestādes spējušas salīdzinoši efektīvi pielāgoties COVID-19 izraisītajai pārejai uz attālinātām mācībām, norādīts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā Education and Training Monitor.

Kā pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), šis ziņojums ik gadu sniedz pārskatu par Eiropas Savienības dalībvalstu panākumiem kopīgi izvirzīto izglītības mērķu sasniegšanā, un šogad tas īpašu uzmanību pievērš izglītībai digitālajā laikmetā.

EK ziņojumā teikts, ka COVID-19 ārkārtas situācijas izraisītā pāreja uz attālināto mācīšanos noritēja salīdzinoši viegli un efektīvi, bet aizvien nepieciešams panākt, lai visiem skolēniem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi.

Kad 2020.gada marta beigās mācību stundas klātienē tika apturētas, 93% ģimeņu un izglītības iestāžu tehniskā ziņā bija gatavas īstenot tiešsaistes izglītību. Tikai 3% skolēnu nebija elektronisko ierīču, lēš EK. Valdība piešķīra 200 000 eiro situācijas risināšanai, savukārt mobilo sakaru operatori apgādāja skolēnus ar 5 000 planšetdatoriem ar interneta pieslēgumu.

Minētajā ziņojumā teikts, ka digitālā izglītība un prasmes ir būtisks elements Latvijas kopējā izglītības politikā. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam atbalsta digitālo prasmju attīstīšanu skolās un veicina digitālo mācīšanās rīku un novatoriska digitāla mācību satura izmantošanu gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības posmā.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka to skolotāju īpatsvars, kuri ziņo, ka bieži vai vienmēr ļauj skolēniem izmantot IKT projektu veikšanai vai darbam klasē, ir 48,3%.

Tas ir pieaudzis par astoņiem procentpunktiem kopš 2013.gada un ir mazliet virs vidējā ES-22 rādītāja – 46,9%. Tomēr salīdzinājums ar kaimiņvalstu pieredzi liecina, ka Latvijas skolotāji neizmanto visu digitālo tehnoloģiju piedāvāto iespēju klāstu.

Tāpat norādīts, ka mācību materiāli Latvijā ir mazāk interaktīvi un vairāk piemēroti lekciju tipa mācīšanas pieejai. EK ieskatā, ir jāizstrādā visaptverošs redzējums par to, kā palīdzēt skolotājiem strādāt digitalizētā mācīšanās vidē, lai izvairītos no sadrumstalotas pieejas, kas varētu neveicināt skolēnu attīstību, bet gan vairot uzmanības deficītu

Ziņojumā arī minēts, ka uz digitālajām tehnoloģijām orientētu skolu īpatsvars ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju, bet adekvātu tehnoloģiju trūkums kavē daudzu skolu spējas. Lai gan piekļuve internetam ir mazāk izteikta Latvijas skolu problēma, 41% skolu direktoru ziņojot par neatbilstīgām digitālajām tehnoloģijām vai to trūkumu viņu skolās.

EK ieskatā, tas, iespējams, izskaidro, kāpēc to skolēnu īpatsvars, kuri ik nedēļu skolā lieto datoru, Latvijā ir relatīvi zems – 40% pret ES vidējo rādītāju – 52% pamatizglītības otrajā posmā, savukārt to skolēnu īpatsvars, kuri izmanto savus viedtālruņus, ir ievērojami augstāks, īpaši vidusskolas posmā – 80% pretstatā 53%.

EK ziņojumā teikts, ka Latvijā vairāk nekā 48% pedagogu norādījuši, ka mācību stundās izmanto digitālo rīku sniegtās iespējas, kamēr ES vidēji šis rādītājs ir aptuveni 47%. Tāpat Latvijas pedagogi kopumā jūtas pārliecinātāki par savām digitālajām prasmēm – 48% respondentu norādījuši, ka jūtas labi vai ļoti labi sagatavoti digitālo rīku izmantošanai mācību procesā, salīdzinot ar 37% ES vidēji.

Lasiet arī: Jaunie COVID-19 gadījumi pēdējās 24 stundās Baltijā. Latvijā – 455, Lietuvā – 2 066, Igaunijā – 259

Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka Latvijas skolotāji kopumā jūtas pārliecinātāki par savu spēju izmantot IKT nekā viņu kolēģi ES. 2018.gadā 48% pamatizglītības otrā posma skolotāju jutās labi vai ļoti labi sagatavojušies IKT izmantošanai mācīšanas procesā, tikmēr vidēji 22 ES valstīs šis rādītājs bija 37,5%.

Vienlaikus ministrijā uzsvēra, ka IZM pedagogu digitālās kompetences pilnveidošanu 2020.gadā izvirzījusi par prioritāti, tādēļ šajos radītājos sagaidāms uzlabojums. Līdztekus līdz gada beigām Latvijas izglītības iestādes saņems 6 000 jaunu portatīvo datoru, kas vairos skolēnu pieeju digitālajiem rīkiem.

EK ziņojumā arī atzīmēts, ka īstenoto reformu rezultātā sagaidāmi uzlabojumi Latvijas izglītības kvalitātē. Skolu tīkla sakārtošana varētu palīdzēt uzlabot mācību rezultātus un mazināt skolēnu sasniegumu atšķirības starp pilsētām un laukiem, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem un kvalitatīvu izglītību katram bērnam, pauda ministrijā.

Tāpat sākusies kompetenču pieejā balstītā mācību satura īstenošana pamatizglītības un vidējās izglītības posmā.

EK ziņojumā atzinīgi novērtēts tas, ka Latvija ievieš paātrinātas skolotāju apmācības programmas universitāšu absolventiem STEM jomā, savukārt pašvaldības piedāvā prēmijas skolotājiem, kuri pārceļas no citiem reģioniem.

Savukārt augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņa paredz virkni risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem, skaidroja IZM.

Ziņojumā minēts, ka, lai risinātu problēmas saistībā ar studentu skaita samazināšanos un zemu izglītības kvalitāti atsevišķās mazās, lielākoties lauku skolās, Latvija ir sākusi skolu tīkla konsolidāciju, cita starpā nosakot minimālās prasības skolu un klašu lielumam.

Tāpat uzsvērts, ka Latvija turpina uzrādīt arvien labākus rezultātus vairākos izglītības sistēmas sniegumu raksturojošos radītājos. Tā, piemēram, samazinājies izglītību priekšlaicīgi pametušo jauniešu 18–24 gadu vecumā skaits. Ja 2009.gadā Latvijā šo skolēnu skaits bija 14,3%, kamēr ES vidēji tie bija 14%, tad 2019.gadā Latvijā šādi skolēni ir 8,7%, bet ES vidēji – 10,2%.

Arī iedzīvotāju 20–34 gadu vecumā, kuri pēdējo trīs gadu laikā ieguvuši vidējo vai augstāko izglītību, nodarbinātībā vērojami uzlabojumi. Ja 2009.gadā Latvijā tie vija 69,7% un ES vidēji – 78%, tad 2019.gadā Latvijā tie bija 84,1%, kamēr ES vidēji – 80,9%.

Pieaudzis arī pieaugušo 30–34 gadu vecumā ar augstāko izglītību skaits. Pirms 11 gadiem Latvijā bija 30,5% šādu personu, un ES vidēji – 31,1%, tad pērn Latvijā tie bija 45,7%, kamēr ES vidēji – 40,3%.

Pieaugusi arī dalība pirmsskolas izglītībā no četru gadu vecuma līdz sākumskolai. Pērn Latvijā 96% piedalījās pirmsskolas izglītībā no minētā vecuma, kamēr ES vidēji – 94,8%. Turpretī 2009.gadā Latvijā šis skaits bija 91,7%, bet ES vidēji – 90,3%.

Vienlaikus augusi arī pieaugušo 25–64 gadu vecumā iesaiste mācībās.

Pirms 11 gadiem Latvijā 5,6% šī vecuma personu iesaistījās mācībās, kamēr ES vidēji tie bija 7,9%. Bet 2019.gadā Latvijā tie jau bija 7,4%, bet ES vidēji – 10,8%.

Tomēr pieaudzis arī piecpadsmitgadīgo īpatsvars, kuriem ir nepietiekami izglītības rezultāti lasīšanā un dabaszinātnēs, kamēr to īpatsvars samazinājies matemātikā. ES vidēji šo jauniešu īpatsvars ir pieaudzis visos trīs aspektos.

IZM atgādināja, ka 2009.gadā ES dalībvalstis vienojās par kopējiem sasniedzamajiem mērķrādītājiem izglītībā līdz 2020.gadam. To skaitā noteikts, ka vismaz 95% bērnu piedalās pirmsskolas izglītībā no četru gadu vecuma līdz skolas uzsākšanas vecumam, kā arī to 15 gadus veco jauniešu īpatsvars, kuru sekmes lasīšanā, rēķināšanā un dabaszinātnēs novērtētas kā zemas, ir mazāks par 15%.

Par mērķrādītājiem arī noteiktas normas, kas paredz, ka izglītības sistēmu priekšlaikus pametušo 18 līdz 24 gadus veco jauniešu īpatsvars ir mazāks par 10%, to 30 līdz 34 gadus veco personu īpatsvars, kam ir augstākā izglītība, ir vismaz 40%, vismaz 15% pieaugušo piedalās mūžizglītībā, vismaz 20% augstskolas beidzēju un 6% personu vecumā no 18 līdz 34 gadiem ar sākotnējo profesionālo kvalifikāciju kādu laiku ir studējuši vai praktizējušies ārzemēs, bet darbu atradušo absolventu īpatsvars ir vismaz 82%.

Saistītie raksti

1 komentārs

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas