bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze

EK lūdz precizēt Latvijas nākamā gada budžeta plānu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisija (EK) lūdz vienpadsmit valstis, tostarp Latviju, veikt nepieciešamos pasākumus, lai nākamā gada budžeti atbilstu Eiropas Savienības (ES) tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā.

EK norādījusi, ka Vācijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Slovākijas iesniegtie budžeta plāni pilnībā atbilst ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā.

Tikmēr Igaunijas, Slovēnijas, Somijas, kā arī Latvijas iesniegtie plāni noteiktajām normām atbilst «kopumā», bet Beļģijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Maltas, Austrijas un Portugāles iesniegtajiem budžeta plāniem pastāv risks, ka tie neatbildīs noteiktajām tiesību normām.

Šī iemesla dēļ EK lūdz vienpadsmit eirozonas valstis, tostarp Latviju, veikt nepieciešamos pasākumus, lai nākamā gada budžeti atbilstu ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā.

«Pēdējo gadu laikā nozīmīgs progress tika panākts finanšu stabilitātes un publisko finanšu ilgtspējas atjaunošanas jomā. Tagad ir īstais brīdis turpināt šo progresu, īstenojot vērienīgas strukturālās reformas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un darbavietu izveidi. Šim nolūkam mums ir nepieciešama vadība un apņemšanās gan ES, gan dalībvalstu līmenī,» sacīja EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Dažos gadījumos neatbilstības risks var ietekmēt iespējamos pasākumus pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras gaitā. Attiecībā uz Franciju, Itāliju un Beļģiju EK situāciju izskatīs 2015.gada marta sākumā. Tas tiks darīts, ņemot vērā budžeta tiesību aktu izstrādes pabeigšanu un strukturālo reformu programmu paredzamo precizēšanu, par ko valstu iestādes paziņoja Komisijai adresētajās 21.novembra vēstulēs. Šīs trīs dalībvalstis ir valdības augstākajā līmenī apņēmušās vēlākais 2015.gada sākumā pieņemt un īstenot izaugsmi sekmējošas strukturālās reformas, kas, paredzams, uzlabos publisko finanšu ilgtspēju vidējā termiņā.

Savukārt Eiropas komisārs ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas lietās Pjērs Moskovisī norādīja, ka nākamā gada marta sākumā tiks izlemts, vai ir nepieciešami turpmāki pasākumi saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

«Līdz tam laikam mums būs skaidrāks priekšstats par to, vai valdības pilda savas saistības reformu īstenošanas jomā, kas ir visas eirozonas interesēs. Katram ir jāpieliek pūles, lai pastiprinātu ekonomikas atveseļošanos,» piebilda Moskovisī.

Kā ziņots, valdība precizēto plānu apstiprināja sestdienas, 22.novembra, ārkārtas sēdē. Precizētais plāns ietver jaunās valdības pieņemtos lēmumus par 2015.gada budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņām, paredzot vispārējo valdības budžeta ieņēmumu prognozi 33,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognozi 34,6% apmērā no IKP, deficītu 1% apmērā no IKP un valsts parādu 35% apmērā no IKP.

Precizētajā plānā gan ieņēmumi, gan izdevumi ir palielināti par 0,6 procentpunktiem, salīdzinot ar 14.oktobrī apstiprināto plānu, tādējādi saglabājot deficītu 1% apmērā no IKP.

Dokumentā paredzēts, ka Latvijas IKP pieaugums 2015.gadā būs 2,8%, inflācija – 2,4%.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, Finanšu ministrija ņēma vērā Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas Krievijai un Krievijas augusta sākumā noteiktos pārtikas preču importa ierobežojumus. Tomēr ārējā vidē ir liela nenoteiktība, turpmāko notikumu attīstību patlaban nav iespējams prognozēt, tādēļ aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes veidotas, pieņemot, ka nenotiek nedz turpmāka ģeopolitiskā situācijas eskalācija, nedz arī strauja deeskalācija. Prognozēs tiek pieņemts, ka Krievijas noteiktās sankcijas saglabāsies spēkā un negatīvi ietekmēs izaugsmi līdz 2015.gada beigām, kam sekos pakāpenisks izaugsmes tempu pieaugums līdz 3,3% 2016.gadā un 3,6% 2017.gadā.

Latvijai kā eirozonas dalībvalstij katru gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galveno nākamā gada budžeta rādītāju prognozes. Gadījumā, kad valstī ir vēlēšanas un līdz 15.oktobrim tā nav izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā līdz 15.oktobrim iesniedz vispārējās valdības budžeta plānu pie nemainīgas politikas scenārija, tas ir, iesniedz galveno budžeta rādītāju prognozes, kādas tās būtu, ja netiktu pieņemti nekādi jauni ieņēmumus un izdevumus skaroši lēmumi. ES noteikumi paredz, ka pēc tam, kad valdība ir izstrādājusi valsts budžeta projektu, tā atkārtoti iesniedz budžeta plānu.

Latvijā turpinās nākamā gada budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu izstrāde. Plānots, ka galīgo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8.decembrī, savukārt Saeimā budžeta projekts tiks iesniegts 10.decembrī.

Ref: 102.000.102.8728


Pievienot komentāru

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .

Vai turpmāk zināsim, kurš ievēlējis prezidentu? Likumprojekts par atklātu balsojumu «iekustējies»

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.