bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 10.12.2019 | Vārda dienas: Guna, Judīte
LatviaLatvija

EK viceprezidents: Latvijas ekonomikas attīstību bremzē problēmas banku sektorā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULatvijas ekonomikas attīstību bremzē problēmas banku sektorā un tranzīta jomā, norāda Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš atzīmē, ka Latvijas ekonomikā izaugsme šajā un nākamajā gadā plānota attiecīgi par 3,3% un 3,2%, kas ir krietni virs Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem. Dombrovskis vērsa uzmanību, ka pašreiz ir samērā plaša izaugsmes bāze – gan pieaugošs iekšējais patēriņš saistībā ar samērā straujo algu pieaugumu, gan pietiekami sekmīga ekonomikas attīstība.

«Faktori, kas zināmā mērā bremzē ekonomikas attīstību, arī ir zināmi – tās ir problēmas banku sektorā, tranzīta jomā, kur redzam kritumu. Pašreiz būtiski celt ekonomikas produktivitāti un veikt investīcijas uzņēmumos, un, pirmkārt, pašiem uzņēmumiem ar valsts politiku investīcijas atbalstīt. Algas aug pietiekami strauji un tām arī ir jāaug, kas ir svarīgi, ja vērtējam, piemēram, emigrācijas tendences. Algas ir galvenais faktors, lai emigrāciju apturētu un apgrieztu pretējā virzienā, kas pašreiz zināmā mērā notiek Lietuvā,» uzsver politiķis.

Pēc viņa teiktā, tajā pašā laikā, lai ekonomika nezaudētu konkurētspēju tik strauja algu pieauguma laikā, ir jākāpina produktivitāte. «Pretējā gadījumā ir konkurētspējas kritums un var sanākt trekno gadu fenomens ar smagu krīzi. No tā noteikti ir jāizvairās,» teic Dombrovskis.

Komentējot bažas par to, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums saruks par 500 miljoniem eiro, EK viceprezidents apliecināja, ka bažas ir pamatotas. «Ja runājam par kohēzijas finansējumu un skatāmies tā saucamajās fiksētajās cenās, tad kritums tiešām ir aptuveni 500 miljoni eiro. Ja skatāmies uz piešķīrumu faktiskajās cenās, tad Latvijai piešķīrums saglabājas esošajā līmenī – 2014.-2020.gadā tie ir 4,8 miljardi un arī 2021.-2027.gadā tie ir 4,8 miljardi eiro. Ja runā par salīdzināmām cenām, tad tas ir samazinājums, ņemot vērā inflācijas ietekmi,» skaidro politiķis.

Dombrovskis gan atgādināja, ka šis ir EK priekšlikums, par ko vēl notiks sarunas, un valstīm vēl šajā jautājumā ir jāstrādā. «Redzam, ka arī Baltijas valstu premjeri norādījuši, ka samazinājumi Baltijas valstīm ir pārāk lieli,» piebilda politiķis, sakot, ka no trim Baltijas valstīm tieši Latvijai ir vismazākais samazinājums, jo Lietuvai un Igaunijai tas ir krietni lielāks, proti, arī faktiskajās cenās.

Kā pozitīvu EK piedāvājumā par daudzgadu budžetu EK viceprezidents uzsvēra paredzētos līdzekļus tiešmaksājumu izlīdzināšanai. Viņš norādīja, ka Kopējā lauksaimniecības programmā (KLP) Latvijai pieejamo līdzekļu apjoms turpinās pieaugt, un ir lielāki piešķīrumi citās programmās, kā arī ir jaunas programmas, piemēram, reformu atbalsta programma un Horizon.

«Jāsaka, ka piedāvājums ir tapis pietiekami sarežģītos apstākļos, proti, laikā, kad Lielbritānija izstājas no ES. Lielbritānija ir viena no lielākajām ES neto maksātājām, tādēļ izstāšanās gadījumā budžetā veidojas robs. EK piedāvā šo robu aizvērt, daļēji samazinot izdevumus, piemēram, kohēzijas izdevumus, kas tiek samazināti kopumā, gan samazinot KLP izdevumus, kur, lai gan kopumā tiek mazināts apjoms, Latvijai šie līdzekļi pieaugs,» teica Dombrovskis, piebilstot, ka piedāvājums ir sarežģīts kompromiss, kas radies, sabalansējot dažādus faktorus.

Vērtējot finanšu nozares reputācijas krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku, EK viceprezidents sacīja, ka problēmas finanšu sektorā jau tagad ir viens no ekonomikas izaugsmi bremzējošiem faktoriem, savukārt tālākais būs atkarīgs no tā, cik sekmīgi Latvijas valdība spēs ieviest Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval rekomendācijas un izvairīties no iekļūšanas pelēkajā sarakstā.

«Darbs turpinās, un, cik saprotu, valdība pie tā nopietni strādā. No tiem signāliem, kas dzirdami, valdība ir apņēmības pilna tās ieviest un identificētās problēmas novērst. Sekas, kas gaidāmas, ja Latvija neievieš Moneyval rekomendācijas, ir negatīvas. Ja Latvija nokļūst pelēkajā sarakstā, tās ir negatīvas sekas reputācijai un potenciāli finansējuma pieejamībai uzņēmumiem un norēķinu iespējām uzņēmumiem. Tas noteikti ir scenārijs, no kura būtu jāizvairās,» uzsver politiķis.


Pievienot komentāru

  1. Anonīms teica:

    Es taču teicu kā jāiet prom no Europas fermas.
    2020 gadā būs daudz jauni debeskrāpji EU bet lejā bezpajumtnieki.
    it kā jaunas darba vietas, bet tās visas ir muļķības nejau tiks tiem kas ilgstoši nevar attrast income. Visi cīnās tagad par resursiem un naudas.

Baltkrievija no Maskavas vēlas 63 miljonus eiro par nekvalitatīvu naftu

Baltkrievija vēlas no Krievijas saņemt kompensāciju par nekvalitatīvas naftas piegādēm 63 miljonu eiro apmērā, tā pēc abu valstu premjerministru sarunām pavēstījis Baltkrievijas vēstnieks Krievijā.

Kārtības policijas priekšnieka pienākumus uz laiku uzticēs Krapsim

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs no otrdienas, 10.decembra, būs Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Kultūras ministrija no Rīgas domes grib pārņemt remonta gaidās esošo LNOB ēku

LNOB valde lūgusi domei īpašumu bez atlīdzības nodot valsts pārziņā, vienlaikus aicinot to ieguldīt LNOB pamatkapitālā.

Krievija pēc sporta sacensību aizlieguma vērsīsies tiesā

Krievija, kura saņēmusi aizliegumu četrus gadus piedalīties augstākā līmeņa starptautiskās sporta sacensības par manipulācijām ar dopingu, pārsūdzēs lēmumu Sporta šķīrējtiesā, tā norādījusi Krievijas Domes deputāte Svetlana Žurova.

Aizdomās par dienesta viltojumu personu grupā aizturētas trīs personas

Iekšējās drošības birojs aizturējis divas bijušās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas un vienu privātpersonu aizdomās par dienesta viltojuma izdarīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Elektrības vidējā cena Baltijas valstīs samazinājās par 10%

Biržā Nord Pool elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā samazinājās par 10% – līdz 41,73 eiro par megavatstundu.

Latvijas mājsaimniecību izdevumi pārtikai pērn lielāki nekā ES vidēji

Latvijas mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei pērn tērējušas 17,8% no kopējiem izdevumiem, kas ir augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā vidēji.

Krievijai liedz piedalīties starptautiskajā sportā, arī Olimpiskajās spēlēs

Krievijai Pasaules Antidopinga aģentūra noteikusi četru gadu aizliegumu piedalīties lielās starptautiskās sporta sacensībās, ieskaitot Olimpiskās spēles un Pasaules kausa izcīņu futbolā.

Latvijā inflācija novembrī bijusi 2,1% apmērā

Inflācija šī gada novembrī, salīdzinot ar 2018.gada novembri, bijusi 2,1% apmērā. Precēm cenas pieauga par 1,8% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Arī Mārupes novada dome lemj pārdot Rīgas Apriņķa Avīzes kapitāldaļas

Līdzīgi kā vairākas citas pašvaldības, arī Mārupes novada dome lēmusi pārdot tai piederošās SIA Rīgas Apriņķa Avīze kapitāldaļas, liecina domes sēdes protokols.

Tiesa patur apcietinājumā Rīgas Centrāltirgus cigarešu lietā iesaistīto uzņēmēju Visoru

Rīgas apgabaltiesa nolēma nemainīt pirmās instances lēmumu ar kuru drošības līdzeklis apcietinājums piemērots RCT cigarešu nelikumīgas tirgošanas lietā iesaistītajam uzņēmējam Vilnim Visoram.

Igaunijas naktsmītņu tūrismam 5% kāpums

Igaunijas viesnīcās un citās tūristu naktsmītnēs oktobrī apmetušies par pieciem procentiem vairāk viesu nekā 2018.gada oktobrī, tā liecina kaimiņvalsts oficiālā statistika.

Swedbank ievieš bezmaksas darījumus ar vērtspapīriem

Swedbank atcēlusi komisijas maksu darījumiem Baltijas akciju tirgos ar mērķi rosināt sabiedrības interesi par darījumiem ar uzņēmumu akcijām.

Igaunijā par gada NVO atzīst dzīvnieku labturības organizāciju

Igaunijā gadskārtēji izvēlētā labākā nevalstiskā organizācija un šajā godā celta dzīvnieku labturības aizstāvju organizācija Nähtamatud Loomad.

Pabriks: Nepieciešams palielināt ASV militāro atbalstu Latvijai

Pabriks apliecināja, ka ASV ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem partneriem aizsardzības jomā, pauda gandarījumu par abu valstu līdzšinējo labo sadarbību un pateicās par ASV ieguldījumu reģionālās drošības stiprināšanā.

Donbasa karš: Parīzē tiekas Putins un Zelenskis

Parīzē cerībā izbeigt postošo Donbasa konfliktu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien Vācijas un Francijas līderu klātbūtnē tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Dombrovskis: No jaunās EK izvirzītajām prioritātēm Latvijai visvairāk darāmā būs ekonomikas attīstībā

Galvenās jaunās Eiropas Komisijas prioritātes būs «zaļā transformācija» un virzība uz klimatam neitrālu ekonomiku, digitālā transformācija, kā arī ekonomikas attīstība, norāda EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, atzīstot, ka Latvijai visvairāk darāmā būs kopējās ekonomikas attīstības un sociālajos jautājumos.

Mīklainais Skonto stadiona pircējs, Krievijas uzņēmējs, uzskata, ka darījumā apkrāpts

Noskaidrojies Skonto stadiona mīklainais pircējs no nodokļu paradīzes Belizas, kurš par 35 miljoniem eiro īpašumu iegādājās 2015.gadā.

Somijai būs tās vēsturē jaunākā premjerministre

Somijas valdošie sociāldemokrāti pēc premjerministra Anti Rinnes atkāpšanās nolēmuši amatam virzīt Sannu Marinu, kura, saņemot parlamenta atbalstu, kļūs par valsts vēsturē jaunāko valdības vadītāju.

Arī šonedēļ gaidāmi plusi un lietus

Decembra otrā nedēļa kopumā saglabāsies pārsvarā mākoņaina, bieži gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš.

Pēc pašvaldību reformas deputātu skaits varētu sarukt uz pusi

Pēc pašvaldību reformas deputātu skaits vietvarās varētu sarukt par 864 domniekiem jeb 54%.

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!