Pūce: EK ziņojums norāda, ka Latvijas valdības ierosinātā administratīvi teritoriālā reforma radīs ilgtspējīgākas pašvaldības

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce

Eiropas Komisijas (EK) ziņojums norāda, ka Latvijas valdības ierosinātā administratīvi teritoriālā reforma radīs ilgtspējīgākas pašvaldības ar lielāku kapacitāti un iespējām sniegt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā      (VARAM).

Ministrijā norāda, ka ziņojumā arī minēts,  ka pašvaldību reforma uzlabos investīciju vidi, panākot ietaupījumus un efektīvāku resursu sadali. «Pašvaldību apvienošana lielākās teritorijās ar lielāku iedzīvotāju skaitu varētu veicināt reģionālo attīstību, stimulēt racionālu budžeta līdzekļu izmantošanu un samazināt vietējās pārvaldes administratīvās izmaksas, kā arī mazināt reģionālās atšķirības izglītības un sociālo pakalpojumu kvalitātē, radīt vairāk darbavietu un tādējādi samazinot emigrāciju»

VARAM ministrs Juris Pūce pauž pārliecību, ka ziņojums apliecinot reformas nepieciešamību – tajā teiktais apstiprinot arī ministrijas pētījumos minētās prognozes un reformas nepieciešamībai izteiktos argumentus. Viņš norāda uz reformas ieguvumiem – tā mazināšot nevienlīdzību starp pašvaldībām, nodrošinot visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, iespēju saņemt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus pakalpojumus.

«Saņemtais ziņojums ir vērtīgs dokuments arī Saeimas deputātiem, skatot likumprojektu un virzot to uz otro balsojumu Saeimā, viņiem skaidri jāapzinās sava atbildība pārdomātu lēmumu pieņemšanā visu Latvijas iedzīvotāju interesēs», norādīja Pūce

 
Pašlaik Latvijā ir 119 pašvaldības, vidējais iedzīvotāju skaits pašvaldībā ir 8 460, bet gandrīz 60% pašvaldību ir mazāk nekā 8 000 iedzīvotāju. Paredzams, ka neīstenojot reformu,  vidējais iedzīvotāju skaits vienā pašvaldībā līdz 2040.gadam samazinātos līdz 7 200. VARAM atzīmē, ka EK ziņojumā norādīts, ka pastāvošā pašvaldību sistēma ar iedzīvotāju skaita ziņā neviendabīgu iedalījumu ar laiku tikai vēl vairāk pastiprinātu teritoriālās atšķirības un negatīvās sociālekonomiskās tendences.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka mazajās pašvaldībās to teritorijā iedzīvotājiem nav pieejamas pietiekamas nodarbinātības iespējas, kā arī tajās ir ierobežotas iespējas saņemt publiskos pakalpojumus.  Mazās pašvaldības tērē lielākus līdzekļus pašvaldības administrācijas izdevumiem, rēķinot attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, atzīmē VARAM.

Lasiet arī: Pašvaldībām būs ar VARAM jāsaskaņo darījumi, kuru summa pārsniedz 50 000 eiro

Kā būtiska problēma ziņojumā minēta mazāko pašvaldību atkarība no dotācijām un transfertiem. EK uzskata, ka tas neveicina godīgu un produktīvu konkurenci. Kā piemērs tiek minēta izglītības joma, kur konkurence notiek nevis par izglītības kvalitāti, bet gan par skolēnu skaitu. Tāpat,

EK ziņojumā minēts, ka līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu nepieciešamas reformas arī citās jomās, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, nepieciešami ieguldījumi ceļu tīkla sakārtošanai  jaunveidojamajās teritorijās, skaidro VARAM.

Valdība administratīvi teritoriālo reformu noteikusi starp prioritātēm. Lai nodrošinātu aptuveni 800km valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu pārbūvi vai atjaunošanu administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, Ministru kabinetā (MK) jau konceptuāli atbalstīta finansējuma piešķiršana programmai «Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā». Ceļu tīkla sakārtošanai paredzēts piesaistīti aptuveni 300 milj. eiro finansējuma, norāda ministrijā.

MK ir apstiprinātas arī Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam, kas paredz vairāk nekā divu miljardu eiro investīcijas, tajā skaitā vairāk nekā miljardu Eiropas Savienības fondu finansējuma, ko plānots novirzīt gan uzņēmējdarbības atbalstam, gan pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai Latvijas reģionos, norāda ministrijā.

Saeima 7.novembrī likumprojektu konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā. Likumprojekta nodošana izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā paredzēta 5.martā. Plānots, ka Saeima likumu pieņems līdz šī gada jūnijam, lai 2021.gadā jaunais pašvaldību iedalījums stātos spēkā un jaunās pašvaldību domes varētu darbu uzsākt nākamā gada 1.jūlijā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas