bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.07.2018 | Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Cik «maksā» deputāta mandāts?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXPēc līdzekļiem, kas tērēti priekšvēlēšanu kampaņai 4.oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām, visaugstāko cenu par deputātu vietu parlamentā samaksājusi Ingunas Sudrabas No sirds Latvijai: vidēji 56 tūkstošus eiro par katru no astoņiem mandātiem.

Saskaņā ar likumā noteiktajiem ierobežojumiem, pirmsvēlēšanu aģitācijai laikā no 7.jūnija līdz 4.oktobrim partijas varēja tērēt ne vairāk kā 422,9 tūkstošus eiro, ja tika izvirzīti kandidāti visos vēlēšanu apgabalos.

Ingunas Sudrabas vadītā partija kampaņai iztērējusi 94% no atļautās summas un rezultātā par katru vietu parlamentā «samaksājusi» 56 tūkstošus eiro.

Zaļo un Zemnieku savienība iztērējusi 96% no maksimāli pieejamās summas un tādējādi katra no 21 iegūtā mandāta partijai izmaksājusi 19 tūkstošus eiro.

«Dārgo» mandātu reitinga trešajā vietā ierindojusies premjeres partija Vienotība – 17 tūkstošus eiro par katru no 23 mandātiem (93% no atļautās summas).

Ceturtajā vietā uzvarētāji – Saskaņa, kas ieguvusi 24 deputātu vietas, par katru samaksājot 14 tūkstošus eiro (78% no atļautās summas).

Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ieguvusi 8 mandātus – 9 tūkstoši eiro par katru (17% no atļautās summas).

Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – TB/LNNK palielinājusi savu klātbūtni parlamentā līdz 17 mandātiem (no līdzšinējiem 12), iztērējot vismazāk līdzekļu, rēķinot uz vienu mandātu – 7 tūkstošus eiro (21% no atļautās summas).

Bankrotēt kļuvis vieglāk. Baņķieri neapmierināti

Latvijas likumdevēji veikuši kardinālas izmaiņas Maksātnespējas likumā. Paši būtiskākie jaunievedumi stāsies spēkā jau nākamā gada janvārī.

Vien no būtiskākajiem grozījumiem – «nolikto atslēgu» principa ieviešana īpašumam, kas kalpoja kredīta nodrošinājumam.

Pēc šī brīža spēkā esošajām normām, kredīta saņēmējs, brīdī, kad rodas problēmas ar kredīta savlaicīgu dzēšanu, paliek parādā bankai pat pēc tam, kad ķīlā esošais nekustamais īpašums pārdots izsolē un ar iegūtajiem līdzekļiem nepietiek, lai dzēstu parādu bankai. Grozījumi nosaka sekojošo: pārdodot nekustamo īpašumu, kas ir parādnieka vienīgais mājoklis, kreditora tiesības beidzas. Šī norma gan neattiecas uz jau paņemtajiem kredītiem.

Jaunievedums saņēmis asu kritiku no komercbankām. Viņu galvenais arguments: aizņēmējs mazāk atbildīgi izturēsies pret kredīta atmaksu, bankām pieaugs riski un rezultātā kredīti jauniem kredītņēmējiem kļūs ievērojami dārgāki.

Likumā ieviesti arī grozījumi, kas skar juridisko personu maksātnespēju. Šeit likumdevēji centušies pastiprināt uzņēmēju aizsardzību tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesā, kā arī ierobežot izsoļu reiderismu.

Šeit kardināls jaunums būs sadaļa likumā, kas nosaka uzņēmumu valdes locekļu personīgo atbildību maksātnespējas procesā. Turpmāk valdei ar savu personīgo īpašumu būs jāatbild par kreditoriem radītajiem zaudējumiem gadījumos, kad administratoram netiks nodoti grāmatvedības dokumenti vai dokumenti neļaus izvērtēt parādnieka darījumus un materiālo stāvokli trīs gadus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Vēl kāds būtisks papildinājums būs norma, kurā noteikts, ka pēc maksātnespējas administratora prasības, parādniekam nekavējoties būs jāsniedz ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādi un saskaņošanu. Parādniekam būs jānodrošina iespēja operatīvi un klātienē pārbaudīt savu saimniecisko darbību un dokumentus, kā arī jāapliecina pievienoto dokumentu atbilstība oriģināliem.

Ar grozījumiem nav apmierināti maksātnespējas administratori, kuri tiks pielīdzināti valsts amatpersonām. Jaunais statuss uzliek viņiem par pienākumu deklarēt savus ienākumus. Tajā pašā laikā mūsdienās daudzi advokāti «piestrādā» par maksātnespējas administratoriem, un viņiem ar likumu ir aizliegts atklāt šādu informāciju. Tāpēc ir samērā ticams, ka advokātiem nāksies atteikties no administratoru pienākumu pildīšanas.

Ražotāji: kritums ir acīmredzams

Ar nepacietību gaidītie dati par rūpniecības izlaidi augustā apstiprinājuši bažas: pārtikas ražošanas sektorā, kur divus gadus bija vērojama izaugsme un kas bija visas Latvijas apstrādes rūpniecības lokomotīve, vērojams apjoma kritums.

Pesimistisko bažu pamatā bija Krievijas augusta sākumā ieviestais embargo atsevišķiem produktiem.

Gada griezumā pārtikas produktu ražošanas apjoms mazinājies par 2%, informē Finanšu ministrija. Ņemot vērā to, ka pārtikas ražošana veido vienu piekto daļu no kopējā apstrādes rūpniecības apjoma, novērotais kritums jāuzskata par nozīmīgu. Ministrija norāda, ka tas var būt ne tikai Krievijas sankciju rezultāts.

Jebkurā gadījumā, pārtikas nozare nav vienīgā, kas uzrādījusi negatīvus rezultātus.

Piemēram, jau tradicionāli negatīvus statistikas datus uzrāda tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas sektors: gada griezumā kritums attiecīgi 6,1% un 15,8%. Dzērienu ražotājiem kritums par 14,5%.

Grūtības piedzīvo arī atsevišķi mašīnbūves un metālapstrādes sektori, kurus ietekmē ģeopolitiskā situācija: elektroiekārtu ražotāji zaudējuši 15,5% no kopējā apjoma, bet iekārtu, mehānismu un darbagaldu ražotāji – 24,9%.

No otras puses, neskatoties uz sankciju radītajām sekām, dažas nozares uzrāda pozitīvu dinamiku. Piemēram, kokapstrāde, kas veido ceturto daļu no kopējās apstrādes rūpniecības, turpina attīstīties: pieaugums, salīdzinot ar pērnā gada augustu, bijis 6,1%. Mēbeļu ražotāji palielinājuši ražošanas apjomu par 9,4%, automašīnu un piekabju ražotāji – par 15,1%.

Rekordliels pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāju segmentā – 70,2%.

Finanšu ministrija atzīmē, ka kopējais Latvijas ražotāju pārliecības līmenis saglabājies iepriekšējo mēnešu līmenī. Taču nozarē dominē piesardzība un nenoteiktība, ko izraisījusi saspringtā ģeopolitiskā situācija, kas patlaban ir galvenais apstrādes rūpniecības un visas ekonomikas tālākās attīstības risks.

Ref:017.010.103.6114


Pievienot komentāru

Lursoft: Ēdināšanas joma Latvijā – cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā nozares līderi

Vai ēdināšanas nozares uzņēmumi Latvijā patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Polijas Seims steidz nomainīt nepiekāpīgo Augstākās tiesas priekšsēdētāju

Polijā turpinoties reformām tiesu varā, ko asi nopēlusi daļa sabiedrības un Eiropas Komisija, likumdevēji nolēmši paātrināt Augstākās tiesas priekšsēdētājas, skaļas reformu pretinieces nomaiņu.

Olaines cietuma teritorijā plāno būvēt IeVP un VPD personāla mācību centru

Lai nodrošinātu visām Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta personāla grupām atbilstošu apmācību infrastruktūru un iespējas, Olaines cietuma teritorijā iecerēts izbūvēt ieslodzījuma vietas paraugkorpusu, kā arī mācību centru, liecina Tieslietu ministrijas sagatavotais Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas Korekcijas dienesti koncepcijas projekts.

Pēc žurnālistu materiāliem policija sākusi pārbaudi par Lemberga meitas ofšoru tīklu

Valsts policija sākusi pārbaudi pēc žurnālistu publicētajiem materiāliem par pienākumu pildīšanas atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga meitas ofšoru tīklu.

Bulgārija noraida migrantu atpakaļuzņemšanu no Rietumeiropas

Bulgārijas parlaments pieņēmis tiesību normu, kas valdībai liedz parakstīt divpusējus nolīgumus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par tādu ieceļotāju atpakaļuzņemšanu, kuri bloka teritorijā iekļuvuši caur Bulgāriju, bet pēcāk valsti pametuši.

Karstuma vilnis Latvijā turpināsies, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes

Šajā nedēļā karstums Latvijā neatkāpsies – dienas būs sutīgas un arī naktīs gaiss vietām neatdzisīs vairāk par +20 grādiem. Gandrīz katru dienu kādā no reģioniem varēs novērot lietu un pērkonu.

Nedēļa Lietuvā. Tiesājams politiķis neatgūst kratīšanā konfiscētus tūkstošus

Eligijam Masjulim, bijušam Lietuvas Liberālās kustības priekšsēdētājam, kurš tiek tiesāts par saistību ar skaļu politiskās kukuļošanas lietu, nav izdevies atgūt skaidru naudu, kas kratīšanas laikā atrasta viņa mājās un konfiscēta.

BNN nedēļas apkopojums: Atklātu balsojumu par prezidentu? Ugunsgrēki Latvijā. Sarakstu iesniegšana 13.Saeimai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Ugunsgrēks.

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Jaunākie komentāri