bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Cik maksājam valsts parādos?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Būvniecības likumā tiks veikti grozījumi, kas paredz Latvijā no jauna izveidot Būvniecības valsts kontroles biroju. Šādu lēmumu šonedēļ pieņēma Saeimas Tautsaimniecības komisija. Plānots, ka jaunā uzraudzības iestāde darbu uzsāks šī gada 1.septembrī.

Likumdošanas process norit lēni, bet grozījumus normatīvajā aktā, kas regulē būvniecības nozari, sola izmaiņas galīgajā lasījumā pieņemt šīs parlamenta sesijas laikā – tas ir līdz Jāņiem.

Speciālisti jau sen teica, ka ļoti nepieciešams izveidot neatkarīgu valsts būvuzraudzības institūciju. Bet nopietni par šo tēmu sāka runāt tikai pēc traģēdijas Zolitūdes lielveikalā Maxima, kad 2013.gada 21.novembrī, sabrūkot ēkas jumtam, gāja bojā 54 cilvēki.

Kā BNN jau ziņoja, 2009.gadā krīzes laikā Latvijā tika likvidēta Būvinspekcija. Tās funkcijas tika nodotas uzreiz vairākām valsts iestādēm, bet daļu funkciju uzņēmās pašvaldības. Tomēr jau 2011.gadā tika izteikti brīdinājumi, ka minētā reforma nav sevi attaisnojusi – pašvaldību inspektori netiek galā ar darbu. Būvniecības pārbaužu skaits samazinājies par 70%. Toreiz ministrija rosināja atjaunot Būvinspekciju, taču ideja neguva Saeimas atbalstu.

Kā skaidroja Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš, jaunais Būvniecības valsts kontroles birojs kļūs par likvidētās Valsts Būvinspekcijas analogu. Tajā strādās 34 inspektori un birojs atradīsies Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Jaunās uzraudzības struktūras funkcijas vēl tiek izstrādātas. Plānots, ka jaunais birojs kontrolēs sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecību, tostarp arī to, kas tiek celtas pēc pašvaldību pasūtījuma.

Lielveikals Maxima Zolitūdē tika uzcelts 2011.gadā – tieši tajā laikā, kad tika likvidēta Valsts Būvinspekcija. Pēc speciālistu domām, traģēdija iespējams nebūtu notikusi, ja būtu bijusi stingrāka celtniecības objektu kontrole.

Maksa par krīzi

Vēl kāds svarīgs notikums šajā nedēļā bija Latvijas aizdevuma atmaksa Eiropas Komisijai viena miljona eiro apmērā. Tā ir tikai daļa no krīzes gados mūsu valstij izsniegtā kredīta. Nākošo aizdevuma daļu Latvija pārskaitīs 2015.gadā – 1,2 miljardus eiro saņems Eiropas Komisija un 60,05 miljonus Pasaules Banka.

Rēķini, protams, ir jāmaksā, jo parāds ir valsts parāds, tā nasta tiek sadalīta starp visiem valsts iedzīvotājiem. Situācijā, kad samazinās iedzīvotāju skaits, jautājums – cik liela šī nasta uz vienu iedzīvotāju, ir īpaši aktuāls. Pagājušajā gadā, valsts tikai parāda apkalpošanai vien iztērēja 300 miljonus eiro jeb 150 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju. Šajā summā neietilpst aizdevuma pamatsummas maksājums un tā procenti.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, valsts un pašvaldības 2013.gadu noslēdza ar 128 miljonu eiro lielu deficītu, bet galīgais skaitlis ir vēl lielāks, jo klāt nāk procenti, ko par saviem aizdevumiem maksā pašvaldības un arī valsts un pašvaldību uzņēmumi. Tomēr, vadoties tikai no šīs summas, parāds uz vienu iedzīvotāju (saskaņā ar pēdējo tautas skaitīšanu Latvijā ir 2,07 miljoni iedzīvotāju) būtu 62 eiro. It kā nav daudz. Bet, ja pievienojam tam šajā nedēļā atmaksāto vienu miljonu sanāk, ka visi iedzīvotāji – sākot no zīdaiņiem un beidzot ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, samaksājuši katrs 4 830 eiro. Tādējādi, kopējais parādu slogs uz vienu iedzīvotāju ir diezgan ievērojams – 5 300 eiro, un tās ir jau esošās saistības, neņemot vērā nākotni.

Pagaidām bez izmaiņām

Valsts ne tikai tērē, tā arī pelna. Pelna izsniedzot termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi vai ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā. Un arī šeit ir labas ziņas: saskaņā ar Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANIDA) datiem, Krievijas un Ukrainas attiecību saasināšanās nav mazinājusi investoru interesi par objektu iegādi mūsu valstī. Ieguldījumi mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu segmentā saglabājās pagājušajā gada līmenī.

2013.gadā Ukrainas pilsoņi, apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām kopumā Latvijā investējuši 11,5 miljonus eiro, ierindojoties trešajā vietā pēc Krievijas un Ķīnas iedzīvotājiem. Termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā pērn saņēma 225 Ukrainas pilsoņi, un tas ir aptuveni par 15% mazāk nekā 2012.gadā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Prognozējot Ukrainas un Krievijas konflikta ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu nozari, LANIDA eksperti piedāvā vairākus scenārijus. Pirmais – abu valstu iekšpolitiskās situācijas dēļ ir iespējama palielināta kapitāla aizplūšana gan no Krievijas, gan Ukrainas. Daļa no šiem līdzekļiem var nokļūt arī Latvijā, tostarp kā ieguldījumi nekustamajā īpašumā, bet prognozēt to apjomu pagaidām ir grūti, jo tas ir atkarīgs ne tikai no Krievijas turpmākajām darbībām, bet arī no starptautiskajām sankcijām. Otrais – investīcijas var saglabāties arī pašreizējā līmenī, jo pēdējos gados Latvijā pieaudzis piedāvājums, kas atbilst ārvalstu pircēju interesēm.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta aprēķiniem, laika posmā no 2010. Līdz 2012.gadam citu valstu pilsoņi ir iegādājušies nekustamo īpašumu par 285 miljoniem eiro bez pieprasījumiem uzturēšanās atļaujas iegūšanai, bet TUA saņēmēji šajā pašā periodā īpašuma iegādē ieguldījuši 363 miljonus eiro.

Austrumu saldumi

Visbeidzot, šonedēļ tapis zināms, ka Rīgā atvērts Uzbekistānas tirdzniecības nams. Valsts intereses pārstāvēs uzņēmums Uzbekistantradinghouse. Pēc ekspertu domām, tirdzniecības nams ļaus uzbeku ražotāji ienākt ne Baltijas valstu tirgū, bet arī par kļūt par priekšposteni Uzbekistānas preču eksportam uz ES valstīm. Jaunais tirdzniecības nams nodarbosies ar videi draudzīgu un kvalitatīvu Uzbekistānas preču – svaigu un žāvētu augļu un dārzeņu, gatavo tekstilizstrādājumu un citu patēriņa preču tirdzniecību. Jau īstenots pirmais eksporta sūtījums – nosūtīta pirmā žāvēto augļu partija par summu 35 tūkstoši dolāru. Pārstāvniecība Rīgā ir jau trešā pēc kārtas. Vēl bez Latvijas Uzbekistānai ir tirdzniecības nams Maskavā (Krievija) un Čimkentā (Kazahstāna).

Ref:017.010.103.6045


Pievienot komentāru

  1. Skolotājs teica:

    “šajā nedēļā bija Latvijas aizdevuma atmaksa Eiropas Komisijai viena miljona eiro apmērā”

    “Šajā summā neietilpst aizdevuma pamatsummas maksājumus un tā procenti|”

    Autoram – sēdies – divi :D

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.                                           

Pieprasa 6,4 miljonus eiro sociālās aprūpes darbinieku algām; pieteikts 8 stundu badastreiks

Labklājības ministrija nākamgad budžeta ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.