Ekonomikas dienasgrāmata. Dzīvokļu izīrētājiem būs jāmaksā nodokļi

Šīs nedēļas galvenā intriga, protams, bija dramatiskie notikumi Kiprā, kas atbalsojās arī Latvijā.

ECB sūta signālu

Pēdējās dienās daudzus pārsteidz ziņa, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ir nosūtījusi signālu Latvijas iestādēm. Signāla jēga bija vienkārša: puiši, nepieņemiet naudu no Krievijas noguldītājiem, kuri bēg no Kipras. Sākotnēji informāciju par spiedienu uz Latviju saistībā ar problēmām Vidusjūras valstī izplatīja aģentūra Reuters, atsaucoties uz vārdā nenosaukta kādas Eiropas valsts centrālās bankas vadītāju. «Mūsu Latvijas draugiem tika skaidri pateikts – ja jūs vēlaties pievienoties eirozonai, jums nevajadzētu nodrošināt patvērumu Krievijas naudai, kas aizplūst no Kipras» – tiek citēts anonīmais baņķieris. Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis steidzās paziņot, ka ne viņš, ne finanšu ministrs Andris Vilks no ECB nav saņēmis nekādus norādījumus.

«Statistika skaidri parāda, ka Latvija nav galvenais galamērķis, uz kurieni līdz šim aizplūdusi Kipras nauda. Piemēram, no Kipras šī gada janvārī aizplūduši aptuveni 1,7 miljardu eiro. Latvijas bankās šī gada janvārī kopējais nerezidentu noguldījumu atlikums no visām valstīm kopā pieauga par nepilniem 130 miljoniem eiro. Līdz ar to mēs neredzam pamatu, ka līdzšinējā tendence mainīsies un liels apjoms līdzekļu plūdīs uz Latviju,» – informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas preses sekretāre Laima Auza.

Saskaņā ar viņas sacīto, Latviju kā finanšu centru nevajadzētu likt vienā līmenī ar tādām valstīm kā Lielbritānija, Luksemburga un Šveice. Turklāt Latvija izceļas ar stingrām banku sektora regulācijām. «Šobrīd mēs neprognozējam būtisku nerezidentu naudas pieplūdumu saistībā ar situāciju Kiprā,» – sacīja Valdis Dombrovskis.

Dzīvokļu īrniekus izvedīs gaismā

Kamēr premjerministrs un atbildīgās valsts iestādes dzēsa šo ugunsgrēku, Latvijas Ekonomikas ministrija nolēma pilnībā nodoties dzīvokļu īres jautājumam – vienīgajam nekustamā īpašuma tirgus segmentam, kas pēdējos gados demonstrēja stabilu izaugsmi.

Topošais Dzīvokļu īres likums paredzēts galvenokārt, lai radītu papildu tiesisko pamatu starp izīrētājiem un īrniekiem. Tiek plānots izveidot īpašu īres reģistru, kurā tiks iekļauti visi noslēgtie līgumi, informācija par izīrējamām platībām, īrnieku skaitu un termiņiem. Tādā veidā valsts vēlas likvidēt īres melno tirgu un likt dzīvokļu īpašniekiem maksāt nodokļus.

Jaunais likums paredz atbrīvot izīrējamā objekta īpašnieku no nepieciešamības atsevišķos gadījumos piedāvāt īrniekiem citas telpas. Tāpat arī tiek plānots, ka, atsavinot īpašumu, jaunajam īpašniekam būs jāievēro iepriekš noslēgtie līgumi tikai tad, ja tie reģistrēti Zemesgrāmatā.

Pēdējos gados īres tirgū nepietiekama kvalitatīva piedāvājuma apstākļos tika novērots stabils cenu pieaugums. Piemēram, saskaņā ar kompānijas Nira Fonds prognozēm, šī gada laikā likmes palielināsies vidēji par 5%. Pēc uzņēmuma Latio informācijas, pagājušajā gadā visnepretenciozākajā un reizē vislielākajā segmentā – sērijveida dzīvokļos mikrorajonos – cenas pieauga par 21%. Prestižākos projektos pilsētas centrā īres maksa par dzīvokli līdz 80 kvadrātmetriem sasniedza 400 – 420 latus mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus.

Reklāmas ir vairāk

Cits tirgus, kas arī uzrādījis pieaugumu, lai gan ne tik pamanāmu kā īres tirgū, ir reklāmas tirgus. Pagājušajā gadā Baltijas valstu kopējais reklāmas tirgus sasniedza 242,7 miljonus eiro. Saskaņā ar sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia datiem, tas ir par 1,2% vairāk nekā 2011.gadā.

Procentuāli līderis reklāmu apjoma pieaugumā plašsaziņas līdzekļos ir Latvija. Tās tirgus gada laikā palielinājies par 3% un sasniedzis 70,9 miljonus eiro – par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt kaimiņvalstis ir apsteigušas Latviju naudas izteiksmē – Lietuvā nozare sasniegusi 99,4 miljonu eiro atzīmi ( +0,7%), bet Igaunijā – 72,5 miljonus eiro (+0,3%).

TNS pētījumā redzams arī, ka reklāmas tirgū pieaugušas ikgadējās investīcijas uz vienu iedzīvotāju. Latvijā un Lietuvā šie rādītāji sasniedz attiecīgi 34,7 eiro un 33 eiro. Līderos izvirzās Igaunija – 54,1 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Saskaņā ar aģentūras TNS vadītāja Oskara Rumpētera teikto, visvairāk reklamētā nozare pērn Latvijā bijusi mazumtirdzniecība (starp līderiem – Maxima, Rimi un Linstow). Otrajā vietā atvirzīta mobilo sakaru nozare (LMT un Tele2), bet trešo vietu saglabā farmācijas nozare (Noveartis, Sandoz un Berlin-Chemie/Menarini). Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, pagājušajā gadā aktīvāk reklamējušās nevis bankas, bet nebanku kredītdevēji, tostarp SMS Credit.lv un MCB Finanses.

Četri vienā

Vēl par bankām. Pēc Lieldienu brīvdienām valdībai jātiek skaidrībā par topošā Finanšu attīstības institūta (FAI) juridisko formu. Pagaidām koncepcija paredz zem FAI jumta apvienot četras atsevišķi eksistējošas organizācijas, kas atbalsta biznesu katra savā veidā:

Hipotēku banka izsniedz kredītus mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) izstrādā riska kapitāla fondus un sniedz garantijas, Lauku attīstības fonds palīdz uzņēmējiem provincē, bet Investīciju fonda darbība koncentrējas uz projektiem ekoloģijas jomā.

Šobrīd Finanšu ministrija un Ekonomijas ministrija nav vienisprātis par to, kam jaunā struktūra tiks pakļauta. Par Hipotēku banku šobrīd atbild Finanšu ministrija, par LGA – Ekonomikas ministrija, un rādās, ka neviena no tām nav gatava dalīt pilnvaras ar kolēģiem. Lai gan, pēc bijušā Hipotēku bankas vadītāja Ineša Feifera domām, ir arī kompromisa varianti: nodot FAI Ministru kabineta vai Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam uzrakstījušā Pārresoru koordinācijas centra pakļautībā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas