Ekonomikas dienasgrāmata. Uzņemti bagāto klubā, tomēr atslābināties nedrīkstam

Šonedēļ beidzot piedzīvojām ilgi gaidīto notikumu – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Padome apstiprināja Latvijas pievienošanos tā dēvētajam bagāto valstu klubam.

Šī ir iespēja sekmīgākai valsts attīstībai, sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Latvijas pievienošanās ESAO ilgu laiku ir bijusi viena no valsts prioritātēm, un Latvija, kaut ar nelielu kavēšanos, tomēr sasniegusi finiša līniju.

Kā ESAO dalībvalstij, Latvijai būs iespēja izmantot organizācijas dalībvalstu un ekspertu pieredzi, lai vēl vairāk uzlabotu sniegumu gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs un iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanā. «Dalība pasaules attīstītāko valstu organizācijā pati par sevi nav labklājības garants,» uzskata Rinkēvičs.

Organizācijas ģenerālsekretāra vietnieks Duglass Francs atzīmēja, ka Latvijai ļoti īsā laikā ir izdevies veikt nepieciešamās reformas, lai pievienotos ESAO, tomēr atslābt tā nevar. Viņš uzsvēra, ka Latvija pievienosies organizācijai ar nopietniem standartiem, kurā strādā tūkstošiem augsti izglītotu cilvēku, un tas valsts attīstībai pavērs «bezgalīgas iespējas».

Francs arī uzteica Latvijas īsā laikā paveikto, salīdzinot to ar sprintu. Latvijas dalība organizācijā palīdzēs mainīties arī pašai ESAO, viņš teica. Tajā pašā laikā Francs uzsvēra, ka pievienošanās ESAO – ir tikai ceļa sākums, un atslābināties mēs nevaram.

Nākamais solis pēc ESAO Padomes lēmuma, būs līguma parakstīšana par Latvijas pievienošanos organizācijai, kas notiks 2.jūnijā ikgadējās ESAO Padomes ministru līmeņa sanāksmes laikā Parīzē. Pēc līguma parakstīšanas un tā ratifikācijas Saeimā, Latvija kļūs par pilnvērtīgu ESAO locekli.

Latvijas pievienošanās 34 attīstītāko pasaules valstu organizācijai, valstij nozīmēs būtiskas priekšrocības, tostarp uzlabos kredītreitingu, kas ietekmē procentu likmes, kas, savukārt, samazinās izmaksas par valsts parāda apkalpošanu. Tāpat dalība ESAO nozīmēs augstākus standartus uzņēmējdarbības un investīciju aizsardzībai, Latvijas iekļaušanu starptautiskos pētījumos un statistikas bāzēs.

Dalība organizācijā veicinās cīņu ar korupciju, uzlabos likumdošanu, aktivizēs tiešos ekonomiskos sakarus ar citām ESAO dalībvalstīm un veicinās pozitīvas izmaiņas izglītības sistēmā.

Bizness iznāk no ēnas

Šajā nedēļā uzzinājām vēl kādu lielisku ziņu – aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, ēnu ekonomika ir samazinājusies vairāk nekā par gaidīto vienu procentu. 2015.gadā šis rādītājs samazinājās līdz 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Ēnu ekonomikas indekss, ko aprēķinājusi SSE Riga. 2014.gadā ēnu ekonomikas daļa Latvijā bija 23,5% no IKP. Indeksu aprēķina reizi gadā, pamatojoties uz uzņēmēju aptauju.

Mūsu valstī, 44,4% no ēnu ekonomikas veido neuzrādītie ienākumi, 34,9% – aplokšņu algas, 20,7% – neuzrādītie darba ņēmēji.

Saskaņā ar Ekonomikas ministra Arvila Ašerādena teikto, Latvijas ekonomika ir mainījusies un sasniegusi zināmu briedumu, jo Latvija ir saņēmusi uzaicinājumu no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas.

Ašerādens uzskata, ka tagad ir nepieciešams fokusēties uz divām problēmām – maksātnespējas procesu un ēnu ekonomiku. Runājot par ēnu ekonomiku, ministrs pauda gandarījumu tam, ka problēmas risināšanā iesaistījušies arī uzņēmēji, jo tieši viņu dalībai ēnu ekonomikas samazināšanā ir milzīga nozīme.

Uzņēmēji uz sevi gaidīt nelika. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija un biedrība Business against shadow economy (Uzņēmēji pret ēnu ekonomiku jeb BASE) sagatavojuši savus priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam. Viņi ierosina atteikties no akcīzes nodokļa piemērošanas kafijai, ieviest ikmēneša nodokli 286 eiro apmērā taksometru pārvadājumiem, izskaust pirātismu un ieviest «čeku loteriju», kad patērētāji, ievadot čeka datus Valsts ieņēmuma datu bāzē, piedalās loterijā.

Uzņēmēji rosina izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politiku, kas būtu saistīta ar vidēja termiņa Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteikto. Nepieciešams nodrošināt nodokļu sistēmas stabilitāti un prognozējamību, samazināt darbaspēka nodokļu slogu nepalielinot administratīvo slogu, kā arī pārskatīt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Uzņēmēju organizācijas rosina ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, atbrīvot no uzņēmumu ienākuma nodokļa reinvestēto peļņu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ieviest reverso pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību, kā arī atcelt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli taksometriem.

Uzņēmēju organizācijas rosina ieviest «viena loga» principu valsts un pašvaldību iestādēs, pilnveidot Publisko iepirkumu likumu attiecībā uz kritērijiem saimnieciskā izdevīguma vērtēšanā, kā arī nodokļu nomaksai ieviest vienotā konta koncepciju pēc Igaunijas parauga

Jaunais plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai tiks prezentēts šī gada 10.jūnijā.

Stagnācijas pazīmes

Lai gan mums ir ar ko padižoties makrolīmenī, par patieso situāciju mikroekonomikā vislabāk var pastāstīt nekustamo īpašumu tirgus un patēriņa cenas.

Pēc nekustamā īpašuma uzņēmuma Balsts šajā nedēļā publicētajiem datiem, Rīgas nekustamā īpašuma tirgus atpaliek no Viļņas un Tallinas tirgiem.

Tirgus Tallinā pēc krīzes spējis atgūties pāris gadu laikā – šobrīd cenu izmaiņa no augstākā punkta ir tikai – 9%. Tirgus attīstība Viļņā ir nedaudz lēnāka – šobrīd cenu izmaiņa no augstākā punkta ir – 32,5%.

Rīgā vidējā cena, salīdzinot ar kādreiz sasniegto augstāko punktu, ir pat par 58% zemāka. Lai arī Rīgā nekustamo īpašumu pirkšanas pārdošanas darījumu skaits kopš 2016.gada sākuma palielinājies par 26%, tomēr uz Tallinas un Viļņas fona tas uzrāda minimālas attīstības pazīmes un neļauj ar pārliecību skatīties nākotnē, atzīmē uzņēmuma pārstāvji.

Uz to, ka aizvien valda nestabilitāte, norāda arī fakts, ka Latvijā saglabājusies deflācija. Lai arī aprīlī patēriņa cenas trešo mēnesi pēc kārtas ir nedaudz palielinājušās (par 0,4%), tās tomēr ir zemākas, salīdzinot ar pagājušo gadu (par 0,8%), un rādās, ka gada deflācija turpināsies visā pirmajā pusgadā, prognozē Swedbank. Gada griezumā vidējais patēriņa cenu pieaugums var sasniegt tikai 0,2%.

Ref:017.010.103.10041

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas