Ekonomikas dienasgrāmata. Interesants pavērsiens

Šonedēļ Saeimas Budžeta komisija principiāli apstiprināja nākamā gada budžeta projektu. Tas nozīmē, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekļi devuši valsts galvenajam finanšu dokumentam salīdzinoši augstu novērtējumu. Taču Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tam nepavisam nepiekrīt.
Nacionālās valsts bankas vadītājs uzskata, ka budžeta projektā nepieciešami būtiski uzlabojumi, galvenais no tiem – jāsamazina izmaksas. Pēc Rimšēviča domām, nedrīkst būt budžets ar deficītu, jo valsts ar liekajiem tēriņiem rada parādu nastu slogu nākamajām paaudzēm. «Mēs samaksājam procentu maksājumos naudu, kuru varētu ieguldīt savā uzņēmējdarbībā,» intervijā televīzijai sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Rimšēvics ir pārliecināts, ka nepieciešams veikt rūpīgu valsts budžeta inventarizāciju un izstrādāt «nulles budžetu». Tomēr tā vietā valdība katru gadu cenšas palielināt ieņēmumus, paaugstinot nodokļus, kas padara ekonomiku mazāk konkurētspējīgu. Turklāt nemitīgās nodokļu izmaiņas grauj investoru uzticību un mazina vēlmi ieguldīt, uzsvēra Latvijas Bankas vadītājs.

Rimšēvičs uzskata Latvijas parādu par salīdzinoši lielu tik nelielai ekonomikai. Vienīgais veids kā izkļūt no krīzes tik augsta parāda apstākļos ir – sakārtot finanses.

Interesanti, ka saskaņā ar Valsts kases informāciju situācija tik dramatiska neizskatās. Kopējais izmērs valsts parāds ir pieaudzis. Ja šī gada otrā ceturkšņa beigās tas bija 8,2 miljardi eiro, tad trešā ceturkšņa beigās tas sasniedza 8,56 miljardus eiro. Pēc Centrālā statistikas biroja datiem Latvijā šī gada oktobrī dzīvoja 1 976 500 cilvēki. Tādējādi šobrīd ikvienam Latvijas iedzīvotājam – no tikko dzimuša mazuļa līdz visvecākajam pensionāram – ir parāds 4 330 eiro. Iepriekšējā ceturksnī, tie bija 4 148 eiro katram no mums. Nepatīkami, protams, bet, ja ņemam vērā, cik lielas naudas summas daudzi Latvijas iedzīvotāji ir parādā bankām, šis parāds var šķist smieklīgs.

Parāds nav tik briesmīgs, kā to mālē

Jāatzīmē arī, ka saskaņā ar ES Statistikas biroja Eurostat informāciju, 2015.gada otrā ceturkšņa beigās Latvijas valsts parāds veidoja 35,3% no IKP. Šis ir ceturtais zemākais rādītājs ES, kur vidējais valsts parāda līmenis ir aptuveni 90%. Situācija ar valsts parādu labāka nekā Latvijā ir tikai Igaunijā (9,9% no IKP), Luksemburgā (21,9%) un Bulgārijā (28,3%). Lietuvā valsts parāda līmenis ir 37,6% no IKP, un tas ir piektais zemākais ES.

Kā BNN jau informēja, Saeimā iesniegtais 2016.gada budžeta projekts paredz ieņēmumus 7,37 miljardi eiro apmērā, izdevumus – 7,65 miljardi eiro apmērā. Salīdzinot ar 2015.gadu, budžeta ieņēmumu pieaugums ir 114,2 miljoni eiro, bet izdevumu – 183,2 miljoni eiro.

Saskaņā ar likumprojektu, maksimālā valsts parāds summa 2016.gada beigās nedrīkst pārsniegt 10,1 miljardus eiro, bet IKP vajadzētu sasniegt 26,13 miljardus eiro, bet pieļaujamais budžeta deficīts – 1% no IKP.

Starp citu, kā šonedēļ tapis zināms, šī gada konsolidētajā budžetā pirmajos deviņos mēnešos šogad veidojies pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā. Tiesa, tas ir par 44,1% mazāk, nekā tajā pašā laika posmā 2014.gadā. Kopējie budžets izdevumi šogad auguši straujāk nekā ieņēmumi. Finanšu ministrija to skaidro ar ekonomikas attīstības tempu, kas bijis lēnāks nekā plānots. Izdevumu pieaugums saistīts ar Latvijas prezidentūru ES Padomē, kas nodokļu maksātājiem maksājusi 82 miljonus eiro.

Šis un tas par liberalizāciju

Tāpat šonedēļ tapis ziņots, ka Lietuva jau 2015.gadā grib pārdot Latvijai izmēģinājuma gāzes piegādi. Gāzes tirdzniecības uzņēmums LitGas jau ir iesniedzis enerģētikas uzņēmumam Latvenergo savus priekšlikumus. Kā paskaidroja LitGas vadītājs Dominikas Tukus, izmēģinājuma piegādē varētu būt no 1 tūkstoša līdz vairākiem miljoniem kubikmetru gāzes.

Latvenergo varēs iegādāties dabasgāzi no Lietuvas, pateicoties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 10.septembrī apstiprinātajiem Latvijas gāzes pārvades sistēmas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumiem, kas nodrošinās Latvijas lietotājiem iespēju iegādāties gāzi arī no Lietuvas.

Par to, ka liberalizāciju nav iespējams atlikt, šonedēļ runāja arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kas cita starpā vainoja vietējo monopolistu uzņēmumu Latvijas Gāze šantāžā. Viņa arī norādīja, ka laikā, kad mūsu valsts saņem gāzi tikai no viena avota (t.i. no Gazprom), mums nav izvēles, tāpēc Latvijas patērētāji maksā par gāzi par 10% vairāk, nekā tā maksā biržā.

Lai gāzes tirgū radītu konkurētspējīgu vidi, oktobra vidū Reizniece Ozola parakstīja saprašanās memorandu ar Lietuvas enerģētikas ministru Roksu Masjuli par sadarbību dabas gāzes piegāžu diversificēšanā un atvērtā tirgus attīstībā. Tika apspriests arī jautājums par piegādēm caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Kā paziņoja Reizniece-Ozola, Latvijai ir svarīgi, lai būtu vairāki dabasgāzes piegādes avoti, kas ne tikai palielinātu valsts enerģētisko neatkarību un drošību krīzes gadījumā, bet arī veicinātu konkurētspējīgākas gāzes cenas.

Pēc neoficiālas informācijas, LitGas pārdos gāzi, ko uzņēmums Lietuvos duju tiekimas pērk no Krievijas Gazprom. Šobrīd uzņēmuma tirgotā sašķidrinātā dabasgāze maksā gandrīz 33 eiro par megavatstundu. Bet kurināmais no Gazprom, atkarībā no divpusējiem darījumiem maksā 20-21 eiro par megavatstundu.

Tas pavisam noteikti ir interesants pavērsiens stāstā «gāzes tirgus liberalizācija Latvijā», kas paredzēta 2017.gada 3.aprīlī, ar mērķi diversificēt piegādes, lai Latvija nebūtu atkarīga tikai un vienīgi no Gazprom.

Ref:017.010.103.9009

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas