Ekonomikas dienasgrāmata. Investorus sagaida pārmaiņas

Maksa par investoru vīzām ārvalstniekiem, kuri iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā, var tikt paaugstināta. Tiesa gan, pagaidām nav skaidrs, par cik un kad. Tomēr tiem, kas vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļaujas, jāgatavojas pārmaiņām.

Šajā nedēļā notika Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēde, kurā deputāti centās izstrādāt vienotu pozīciju Imigrācijas likuma grozījumu galīgajai versijai. Taču nesaskaņas koalīcijas dalībnieku starpā neļāva to izdarīt.

Nesaskaņas radīja diskusijas par minimālo nekustamā īpašuma vērtību, kuru iegādājoties ārvalstnieks var kļūt par programmas dalībnieku. Šobrīd lielajās pilsētās un Rīgas plānošanas reģionā slieksnis ir 142,3 tūkstoši eiro, bet pārējā teritorijā – 71,1 tūkstotis. Vienotības frakcija iestājas par vienotas likmes ieviešanu visā valstī – 250 tūkstoši eiro.

Tagad koalīcijas pārstāvjiem nākas atskatīties ne vien uz Nacionālo apvienību, kas aicina pārtraukt «dzimtenes izpārdošanu», vai vismaz ieviest kvotas, bet arī uz «zaļajiem» zemniekiem. Viņus neapmierina piedāvātais kompromiss, jo tas nogriezīs bagātiem ārvalstniekiem ceļu uz provinci: jau pie pašlaik spēkā esošajiem nosacījumiem, investoru programmas ietvaros noslēgto darījumu skaits pat tādās lielās pilsētās kā Ventspils un Daugavpils ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāms.

Tautsaimniecības komisija apgalvo, ka jaunās likuma normas, lai kādas tās arī nebūtu, stāsies spēkā tikai pēc pārejas perioda. Cik garš tas būs – tas pagaidām nav skaidrs, ļoti ticams, ka pietiekami garš, lai uzņēmēji nepiedzīvotu šoku. Tomēr daudzām nozarēm šī brīža situācija nozīmē «karāšanos gaisā» uz nezināmu laika periodu, lai gan sākotnēji tika gaidīts, ka labotie grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti jau šajā nedēļā. Saskaņā ar dažām prognozēm darbs pie dokumenta var ievilkties uz pāris mēnešiem vai pat vēl ilgāk.

Lats sirdij tuvāks

Šajā nedēļā publicētā Uzņēmuma reģistra informācija atklāj, ka laika posmā no 1.līdz 24.janvārim savu kapitālu uz eiro noformējušas 55 Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un divas akciju sabiedrības (AS). Citiem vārdiem – Latvijas uzņēmumi nav bijuši aktīvi konvertējot savu pamatkapitālu no latiem uz eiro: gandrīz mēneša laikā kopš pārejas uz jauno valūtu nepieciešamās izmaiņas veikušas mazāk kā 1% kompāniju.

Pēc likuma kompānijām visu vajadzētu veikt patstāvīgi. Pirmkārt, tām jāveic matemātiskais aprēķins pēc Latvijas Bankas fiksētā kursa, otrkārt – jāapstiprina izmaiņas akcionāru (dalībnieku) sapulcē, un treškārt – jāiesniedz izmaiņas Uzņēmumu reģistrā. Taču uzņēmumi nesteidzas veikt minētās izmaiņas, arī tāpēc, ka ir noteikts samērā ilgs pārejas periods – līdz 2016.gada 30.jūnijam.

Uzņēmumu reģistrs arī informēja, ka pāreja uz eiro pagaidām nav ietekmējusi jaunu kompāniju reģistrāciju. Periodā no 1. Līdz 24.janvārim Latvija dibinātas 859 SIA un četras AS. Salīdzinoši – 1 072 SIA un 1 AS tādā pašā laika periodā 2013.gadā. Jaunu uzņēmumu skaits nepalielinās neskatoties uz to, ka no 1.janvāra prasības minimālajam sākuma kapitālam kļuvušas mazākas. Minimālais sākuma kapitāls standarta SIA ir 2,5 tūkstoši eiro (1 750 latu) līdzšinējo 2 tūkstošu latu vietā, vai arī viens eiro viena lata vietā mikrouzņēmumiem. Dibinot akciju sabiedrību, ekonomija ir vēl lielāka – 25 tūkstoši eiro (17,5 tūkstoši latu) iepriekšējo 25 tūkstošu latu vietā.

Izveido sev darbinieku pats

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina uzņēmējus pievienoties bezdarbnieku pārkvalifikācijai par darba tirgū nepieciešamiem speciālistiem. Pēc NVA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Ivetas Kancēnas teiktā, iestāde apņemas sagatavot uzņēmuma nepieciešamos darbiniekus dažu mēnešu laikā ar licenzētas profesionālās pilnveides, kvalifikācijas paaugstināšanas vai neformālās izglītības programmas palīdzību. Turklāt «jaunizceptie» studenti saņems arī stipendiju 99,6 eiro mēnesī un viņu apmācības izmaksas segs Eiropas sociālais fonds. Pēc apmācības beigām, kompānijai, kura pasūtījusi sev darbiniekus, jāslēdz darba līgums ar viņiem vismaz uz pusgadu.

NVA jau veiksmīgi sagatavojusi darbiniekus tādiem lieliem uzņēmumiem kā: Grindeks, Olainfarm, Biolars, Tenax grupa un Silvanols. Lai pārkvalifikācija noritētu veiksmīgi, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā tika ieviestas trīs aktuālās izglītības programmas. NVA sadarbojās arī ar RIMI Latvia, Jensen Metal, Lido, M.P. Socks, TAVOL, Remeks Serviss u.c. Pēc Ogres un Liepājas uzņēmumu pieprasījuma šuvējas profesiju apguvuši vairāki desmiti bezdarbnieku.

2013.gadā NVA programmai pievienojušās 39 firmas. Pēc viņu pasūtījuma pārkvalifikāciju veikuši 189 cilvēki, kļūstot par šuvējiem, dažādu kategoriju autovadītājiem, pavāriem, konditoriem, elektriķiem, sociālajiem darbiniekiem un citu profesiju pārstāvjiem.

Noskaņojums varētu būt labāks

Pēdējā uzņēmēju aptauja, kas tika veikta pēc SEB grupas pasūtījuma, atklāj, ka mūsu valsts mazais un vidējais bizness kaimiņvalstu vidū ir līderis attiecībā uz pesimistiskām apgrozījuma pieauguma prognozēm 2014.gadā.

No aptaujātajiem Latvijas vidējiem un maziem uzņēmumiem apgrozījuma samazināšanos prognozē 13%. Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 11% un 8%. Turklāt mūsu uzņēmumu vidū pesimistu īpatsvars gada laikā ir pieaudzis, bet kaimiņvalstīs palicis tajā pašā līmenī kā pērn. Šie rādītāji visnotaļ saskan ar investīciju plāniem šajā gadā: iztikt bez papildu ieguldījumiem plāno 35% vidējo un mazo uzņēmumu Lietuvā, 31% Latvijā un tikai 17% Igaunijā.

Minētos rādījumus pētījuma prezentācijā SEB banka skaidroja arī ar pārtraukumu programmā, kuras ietvaros iespējams saņemt līdzekļus no ES fondiem. Interesanti, ka šis faktors nav ietekmējis igauņu un lietuviešu noskaņojumu.

Ref:017.010.103.8674

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas