bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Izaugsmes un jaunu sākumu gads

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

komentāri slēgti on Ekonomikas dienasgrāmata. Izaugsmes un jaunu sākumu gads

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Ekonomisti prognozē, ka pēc pievienošanās eirozonai Latvijas ekonomikas izaugsme būs straujāka. To veicinās pamat rādītāju – patēriņa, eksporta un investīciju apjoma palielināšanās.

Aizvadītā gada trīs ceturkšņos mūsu valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 4,2% gada griezumā, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Provizoriskie rezultāti par visu gadu tiks publicēti februārī, pagaidām lielākā daļa ekonomistu prognozē pieaugumu par aptuveni 4%.

Uz 2014.gada perspektīvām viņi lūkojas vēl optimistiskāk. SEB Bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē izaugsmi par 4,8%. Pēc viņa domām, tas būs labs rādītājs, kas neļaus valstij atkal pazaudēt līdzsvaru, kā tas notika «treknajos» gados. Tiesa gan, šāda izaugsme negarantē, ka piepildīsies sabiedrības cerības attiecībā uz dzīves līmeņa uzlabošanos.

Šajā gadā, uzlabojoties situācijai Eiropā, eksports atkal sasniegs iepriekšējo līmeni, pieļauj Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Pateicoties tam samazināsies bezdarbs un uzlabosies kopējā noskaņa darba tirgū. Pēc eksperta domām, ja eksports atžirgs strauji, IKP izaugsme var būt lielāka nekā šobrīd prognozētie 4-5%.

Būtisku lomu IKP izaugsmē nākošgad var spēlēt arī investīciju apjoma pieaugums uzņēmumos. Līdztekus eksportam par impulsu tam var kalpot arī Latvijas pievienošanās eirozonai, uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.

Zem deflācijas draudiem

Reizē ar iestāšanos valūtas aliansē, Latvija ir ieguvusi arī eirozonas kopējo problēmu – vāju, faktiski nullei tuvu inflācijas pieaugumu. Jau 2013.gadu mūsu valsts noslēdza ar negatīvu patēriņa cenu dinamiku.

Aizvadītā gada decembrī Latvijā cenas bija par 0,4% zemākas nekā 2012.gada decembrī, tā šonedēļ informēja Centrālā statistikas pārvalde. Latvijā deflācija pēdējo reizi tika novērota 2009. krīzes gadā, kad IKP samazinājās par 17,7%. Pagājušajā gadā, cenas samazinājās uz ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās un gatavošanās iestājai eirozonā fona. Šogad eksperti prognozē mērenu inflāciju robežās no 1,8 līdz 2,5%. Pašā eirozonā inflācija decembrī bija 0,8% gada griezumā, salīdzinot ar 0,9% novembrī. Tas ir ievērojami mazāk par Eiropas Centrālās bankas (ECB) oficiāli paziņotā mērķa – «mazliet zem 2%».

Pagaidām ECB antideflācijas politika aprobežojas ar refinansēšanas likmes samazināšanu, kas jau pirms diviem mēnešiem nokrita līdz minimālajai 0,25%. Tomēr ekonomisti neizslēdz, ka turpinot palēnināties cenu pieaugumam, Mario Dragi vadītajai struktūrai nāksies pievērsties radikālākiem un ne tik ortodoksāliem pasākumiem. Runa varētu būt par negatīvas noguldījumu procentu likmes ieviešanu, kam vajadzētu piespiest bankas virzīt naudu ekonomikā, nevis noguldīt centrālo banku kontos.

Atgriešanās kredītu tirgū

Šonedēļ Valsts kase pārdeva septiņu gadu vērtspapīrus par vienu miljardu eiro ar gada likmi 2,62% gada likmi. Mūsu valstij tā ir pirmā emisija Vecās pasaules kopīgajā valūtā kopš 2008.gada februāra (tolaik uz 10 gadiem tika aizņemti 400 miljoni eiro par 5,5%). Pēc krīzes dēļ radušā pārrāvuma valdība 2009. – 2010.gadā aizņēmās tikai dolāros.

Atgriešanās starptautiskajos aizdevumu tirgos izrādījusies veiksmīga, uzskata Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš. Saskaņā ar viņa teikto, salīdzinot ar 2013.gada noslēgumu, likmes tirgū samazinājušās par 0,1 procenta punktu, kas procentu maksājumos ļauj ieekonomēt aptuveni vienu miljonu eiro gadā.

Pēc eksperta domām, šī brīža emisija Valsts kasei kļūs par atskaites punktu: tas ļaus izvērtēt Eiropas investoru pieprasījumu un vēlmi nākotnē iegādāties Latvijas vērtspapīrus. Ņemot vērā Latvijas pozitīvo tēlu, iespējams, ka nākamā obligāciju emisija būs jau garāka termiņa, prognozē Stepiņš.

Valdība neplāno apstāties pie šīs emisijas. Saskaņā ar Valsts kases biroja vadītājas Zandas Ginteres teikto, piesaistītie resursi viena miljarda eiro apmērā ir vien puse no šajā gadā plānotā aizņēmumu apjoma. Tas nozīmē, ka būs arī citas valsts obligāciju emisijas.

Ref:017.010.103.98634


Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.