bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā ar mazākiem resursiem panākt labākus rezultātus?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

PantherMedia/SCANPIX

Latvijai, kā mazai valstij ar nelielu un novecojošu iedzīvotāju skaitu, nāksies atrisināt jautājumu – kā ar mazākiem resursiem sasniegt labākus rezultātus? Saistībā ar to šonedēļ Nodarbinātības padome uzsāka diskusiju ciklu par darba tirgus reformu.

Sākotnējie dati, ar kuriem ekonomikas, izglītības un labklājības ministri uzsāka sarežģīto cīņu ar demogrāfiskajām tendencēm, kopumā nav iepriecinoši. Valsts iedzīvotāju skaits ne tikai strauji sarūk un noveco (un šī tendence turpināsies), bet piedevām valsts lielākās iedzīvotāju daļas izglītība (dažiem tās nav nemaz) neatbilst ekonomikas pieprasījumam.

Vērojama speciālistu pārprodukcija humanitārajās un sociālajās zinātnēs, taču acīmredzami nepietiek augsti kvalificētu speciālistu dabas zinātnēs, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās (IKT), tāpat trūkst inženiertehnisko darbinieku ar profesionālo izglītību, sacīts Ekonomikas ministrijas ziņojumā. Ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas, liela daļa ir mazkvalificētu darba ņēmēju.

Tāpēc jautājums par pieaugušo izglītību globālo pārmaiņu un darba struktūras kontekstā, kas pieprasa jaunas zināšanas un prasmes, tika apspriests Nodarbinātības padomes sanāksmē. Latvijai ir svarīgi izveidot elastīgu pieaugušo izglītības sistēmu, kura var ātri pielāgoties tirgus prasībām, vienojās ministri.

Izvirzīts mērķis samazināt esošo mazkvalificēto darbinieku skaitu no 31% 2016.gadā līdz 20% 2020.gadā. To plānots panākt, galvenokārt samazinot vidējās izglītības absolventu skaitu, kas neturpina mācības un nonāk darba tirgū bez konkrētas profesijas.

Sēdes noslēgumā atbildīgo institūciju vadītāji vienojās par trim pamatprincipiem, uz kā balstīties nākotnē. Pirmais – pieaugušo izglītības piedāvājums tiks veidots ciešā sadarbībā ar darba devējiem un nozaru ekspertiem, nodrošinot pēc iespējas precīzāku izglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus vajadzībām. Otrais – tiks izstrādāta ilgtspējīga pieaugušo izglītības sistēmas tālākā stratēģija, īpaši veicinot uzņēmumu iesaistīšanos savu darbinieku apmācībā un pieaugušo pašu interesi par savu prasmju pilnveidošanu. Trešais – tiks izstrādāti priekšlikumi, kā stimulēt plašāku un aktīvāku profesionālās un augstākās izglītības iestāžu iesaisti pieaugušo apmācībā.

Krievija aizgriež krānu

Vēl viens izaicinājums, ar ko ekonomikai būs jātiek galā tuvākajā nākotnē, saistīts ar Krievijas plānu 2018.gadā pārtraukt naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. Kaimiņvalsts turpina strādāt pie naftas produktu eksporta pārorientāciju no Baltijas valstu ostām uz savējām – Ustjlugu, Primorsku un Novorosijsku, šonedēļ paziņoja Krievijas uzņēmuma Transņeftj vadītājs Nikolajs Tokarevs. Ja pagājušajā gadā caur Baltijas valstu ostām pārkrauti aptuveni 9 miljoni tonnu Krievijas naftas, tad šogad – 5 miljoni tonnu. Līdz 2018.gadam Krievija plāno samazināt kravu plūsmu līdz nullei.

Latvijas Dzelzceļš jau gatavojas tam, ka pēc dažiem gadiem Krievijas naftas produkti caur Baltijas ostām eksportēti vairs netiks, sacīja uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš. Viņš gan nepaskaidroja sīkāk, kādi tieši pasākumi ietilpst gatavošanās procesā. Iespējams, tie būs vilcieni no Ķīnas uz Latviju. Pirmais nokomplektētais izmēģinājuma kravas vilciens dosies ceļā līdz šī gada beigām – tā šonedēļ apsolīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Saskaņā ar viņa teikto Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums, veidojot Eiropas Savienības ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, padara mūsu valsti par dabisku tiltu, kas savieno austrumus un rietumus, kā arī ziemeļus un dienvidus. Tāpēc Latvija ar tās labi attīstīto transporta infrastruktūru, trīs neaizsalstošām ostām, moderniem loģistikas un distribūcijas centriem ir interesanta daudziem – Āzijai, Krievijai un NVS, Rietumeiropai, Ziemeļeiropai, kā arī Melnās jūras reģionam.

Pēc ministra domām, īpaši būtiska ir sadarbības sekmēšana ar Ķīnu. Lai panāktu labāko rezultātu un veicinātu pasaules ekonomikas attīstību, ir jāsadarbojas, nevis jākonkurē, tāpēc kopīgi jāstrādā pie transporta koridoru attīstības starp Ķīnu un Eiropu.

Jau ir izstrādāts vienots tarifs dzelzceļa kravu pārvadājumiem no Ķīnas robežas līdz Latvijas ostām. Augulis norāda, ka tas ir viens no viņa vizītes Ķīnā rezultātiem. Tāpat tiek aktīvi strādāts ar Ķīnas un Baltkrievijas partneriem, lai izveidotu maksimāli efektīvu sadarbības modeli attiecībā uz Baltkrievijas un Ķīnas kopīgo projektu Lielais akmens, norādīja ministrs.

«Miera osta»

Bet izrādās, ka arī mūsu valstī ir sava «miera osta», kuru neietekmē tendences darba tirgū un neskar ģeopolitiskās dzirksteles. Šī miera osta ir – Valsts ieņēmumu dienests (VID). Šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz pilotprojekta īstenošanu, paaugstinot atalgojumu VID «atslēgas cilvēkiem», lai pēc tam uz šī projekta bāzes izskatītu iespēju palielināt algas visā valsts pārvaldē.

Saskaņā ar likumprojektu, VID ģenerāldirektora alga būs 4 030 eiro mēnesī, neskaitot piemaksas par labu darbu, kas var sasniegt 60% apmēru no mēnešalgas. Patlaban VID vadītāja alga ir no 2 000 līdz 3 000 eiro mēnesī.

Kā paziņoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, līdzekļi VID vadītāja algas paaugstināšanai tiks ņemti no pašreizējā budžeta. VID vadītāja kompetencē būs līdzekļu sadalījums – vai nu palielinot atalgojumu tiem, kas strādā lielākā riska zonā, vai arī sadalot līdzekļus visiem, kas, pēc ministres domām, nav labākais variants.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš iepriekš skaidroja, ka VID kā pilotprojekts izvēlēts tādēļ, ka no tā veiksmīgas darbības atkarīgas visas sabiedrības intereses un budžeta ieņēmumi. Pilotprojekta rezultātus plānots izvērtēt 2017.gadā.

To, cik labi dienests strādā, var spriest pēc kopējā nodokļu parāda. Septembra sākumā kopējais nodokļu parāds bija 1,421 miljards eiro, kas ir par 0,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad kopējais nodokļu parāds bija 1,425 miljardi eiro. Faktiski var uzskatīt, ka dienesta, kas atbild par nodokļu iekasēšanu, darba efektivitāte ir pielīdzināma nullei. Un tas, vai efektivitāte uzlabosies pēc algu paaugstināšanas, taps skaidrs vien 2017.gadā.

Ref:017.010.103.200600


Pievienot komentāru

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.