bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kā bizness ietekmē politiku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Neapšaubāmi, notikumi Ukrainā šonedēļ aizēnojuši visus pārējos notikumus. Latvijas politiķi nosodījuši Krievijas veiktās darbības Krimā, taču par kādu reālu ekonomisku sankciju ieviešanu pret Austrumu kaimiņu runas nav: visi saprot, ko tas nozīmētu mums pašiem. 

Ņemsim, piemēram, to pašu tranzītu. Krievijas kravas veido aptuveni 60% no visām kravām, kas iet caur Latvijas ostām. Lielākoties šajās kravās ir ogles un naftas produkti, kas ir lēti, skatoties no ieguldījuma vietējā ekonomikā, taču pagaidām nav nekā, ar ko tos varētu aizstāt. Arī investoru vīzas, ko kaimiņvalsts pilsoņi saņem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā vai ieguldījumu kādā Latvijas uzņēmumā, ir valsts ienākumu avots. Programmas darbības laikā valsts ekonomikā ieplūduši vairāk nekā 900 miljoni eiro.

Lai arī daži Saeimas deputāti iestājas par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšanu, visticamākais, ka, kamēr situācija Krimā nenostabilizēsies, nekādi lēmumi netiks pieņemti. Pret investoru vīzu izsniegšanas aizliegumu iestājas arī komersanti, kas strādā ar investoru vīzu pretendentiem: viņi uzskata, ka nobremzējot programmu, padarīt to par saistošu pēc kāda laika būs ļoti grūti.

Jāatzīmē, ka pirms diviem gadiem – 2012.gada martā – Latvijas un Lietuvas politiķi vietējā biznesa sabiedrības spiediena ietekmēti nepieļāva ieviest plaša mēroga ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju. Toreiz Eiropas Savienība aprobežojās vien ar dažiem ierobežojumiem – tika iesaldēti ES teritorijā esošie aktīvi, kas piederēja vairākām amatpersonām un prezidentam Aleksandram Lukašenko tuvu stāvošiem uzņēmējiem ES teritorijā.

Un, kā pēc tam atzina uzņēmējdarbības organizācijas, situāciju izdevās noregulēt tā, ka mūsu ekonomika gandrīz netika ietekmēta. Tātad nedrīkst par zemu novērtēt uzņēmēju ietekmi uz politisku krīžu risināšanu.

Līdz situācijas stabilizācijai

Vienlaikus Latvija uzņēmēji, kas turpina darboties Ukrainā, šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus. Piemēram, Kijevas centrā aizvērts uzņēmuma Dzintars veikals. Iemesls – ugunsgrēks, kas ēkā izcēlies nemieru rezultātā.

Zivju pārstrādes uzņēmums Brīvais vilnis nolēmis pārtraukt piegādes uz Ukrainu. Paziņojumā biržai, uzņēmums norādījis, ka pastāv risks, ka tiks iesaldēta daļa atlikto maksājumu par precēm. Saistībā ar rubļa vērtības krišanos, Brīvais vilnis izlēmis samazināt arī eksporta apjomu uz Krieviju.

Visnelabvēlīgākais faktors Latvijas eksportētājiem ir grivnas devalvācija (gandrīz par trešdaļu kopš gada sākuma). Un, visbeidzot, Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) saistībā ar pēdējā laika notikumiem uz laiku pārtraukusi apdrošināt riskus darījumiem ar Ukrainu.

Taču, kā apgalvo LGA, eksporta līgumu apdrošināšana tiks atjaunota, līdz ko situācija valstī stabilizēsies. Pašlaik piegādēm uz Ukrainu spēkā ir sešas garantijas, kas izsniegtas četriem Latvijas uzņēmumiem.

Neskatoties uz Krievijas Federācijas un Eiropas Savienības valdību attiecību saasināšanos, LGA pašlaik turpina apdrošināt ārējās tirdzniecības operācijas ar Krievijas uzņēmumiem. Pašlaik spēkā ir 27 garantijas, kas izsniegtas 14 Latvijas uzņēmumiem. Saskaņā ar LGA viedokli, starp visām NVS valstīm Krievijai ir vismazākais politisko un komerciālo risku līmenis.

Nauda mīl, ka to skaita

Ikdienas notikumus situācija Ukrainā nekādi neietekmē (vismaz pagaidām). Mūsu patērētāji dzīvo ierasto dzīvi, taču kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija, viņi ir kļuvuši piesardzīgāki savos tēriņos. 2014.gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, mazumtirdzniecības apjoms pieaudzis par 3,2%. Tajā pašā laikā, skatoties uz 2013.gada decembri, novērojams kritums par 0,6%.

Kā jau tika lēsts, iedzīvotājiem vajadzēs laiku, lai pierastu pie jaunajām cenām. No statistikas datiem redzams, ka pircēju aktivitāte pakāpeniski samazinājās līdz gada beigām, un šī pati tendence turpinās arī šogad. Piemēram, ja iepriekš iedzīvotāji vairāk iegādājās sadzīves tehniku un preces mājai, tad 2014.gada sākumā gada pieaugums šajos segmentos ievērojami palēninājies.

Pēc Swedbank vecākās ekonomistes Lijas Strašunas domām, pieaugums mazumtirdzniecībā varētu sākties otrajā pusgadā un gadā pieaugums varētu būt 4-5%. To veicinās algu un nodarbinātības pieaugums, darbaspēka nodokļu samazināšanās un pensiju indeksācija.

Dzīve nokārtojas

Starp citu – par algām. Informāciju par tām šonedēļ publiskoja CSP. 2013.gadā vidējais algas apmērs bruto sasniedzis 716 eiro (503 lati), kas ir par 4,6% vairāk nekā 2012.gadā, kad šis rādītājs bija 685 eiro (481 lats).

Vairākās nozarēs šie rādītāji bijuši pat divas reizes augstāki nekā valsts vidējie rādītāji. Piemēram, finanšu un apdrošināšanas nozarēs strādājošie saņēmuši 1 531 eiro mēnesī, IT un komunikācijas jomā strādājošie – 1 158 eiro, enerģētikas jomā strādājošie – 1 000 eiro. Tajā pašā laikā par «autsaideriem» šajā reitingā var nodēvēt viesmīlības nozarē strādājošos (455 eiro), izglītības nozares darbiniekus (602 eiro) un nekustamo īpašumu jomā strādājošos (609 eiro).

Kopumā algas palielinās jau trešo gadu pēc kārtas un, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm, šogad Latvijā sasniegs pirmskrīzes līmeni. Ministrijā sagaida, ka reālie ienākumi «uz rokas» atgriezīsies 2008.gada līmenī, kas nozīmēs to, ka mēs esam pārvarējuši krīzi arī pirktspējā. Vidējais bruto algas apmērs šogad pieaugs par 6-7%, kam pakāpeniski piemēros arī minimālās darba algas pieaugumu.

DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka reāla pirktspējas nostiprināšanās tika novērota jau pagājušajā gadā.  2012.gadā statistiskais pieaugums tika nodrošināts palielinot darba vietu skaitu un darba laiku. Tomēr faktisko efektu «apēda» inflācija. Pagājušajā gadā tika novērota deflācija un dažu nodokļu likmju samazināšana.

Ja ņem vērā iepriekšējo gadu inflāciju, tad no vēsturiskā maksimuma, kas tika sasniegts 2008.gadā, mēs no reālās pirktspējas aspekta atpaliekam vien par 4%.
Ref:017.010.103.5082


Pievienot komentāru

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.                                           

Pieprasa 6,4 miljonus eiro sociālās aprūpes darbinieku algām; pieteikts 8 stundu badastreiks

Labklājības ministrija nākamgad budžeta ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.