bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Kandidāts bez skeletiem skapī?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Gandrīz vai vērts nospļauties trīs reizes pār kreiso plecu, pirms rakstīt,  ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) atrasts jauns ģenerāldirektors. Lai nu kā, šonedēļ augstajam postenim tika izvirzīta Ilze Cīrule, kurai ir liela pieredze apdrošināšanas jomā.

Tāpēc nepārsteidz, ka pēc skandāliem ar iepriekšējām VID vadītājām Ināru Pētersoni un Ingu Koļegovu, gandrīz pirmais žurnālistu jautājums Cīrulei pēc tam, kad viņas kandidatūru VID vadītāja amatam oficiāli nominēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, bija – Vai viņai ir skeleti skapī? Cīrule atbildēja, ka „no rīta vēl nebija.” Viņa apliecināja, ka godīgi maksā nodokļus un interešu konfliktu savā darbā nesaskata.

Attiecībā uz uzņēmējdarbības organizāciju šaubām par Cīruli kā VID vadītāju, viņa sacīja, ka saprot šo reakciju, jo viņa šīm organizācijām nav zināma. Viņasprāt, vienīgais veids, kā iegūt uzticību – regulāri tikties un pierādīt, ka viņa ir gatava uzklausīt to idejas un tās īstenot.

Attiecībā uz iespējamās VID ģenerāldirektores programmu jaunajā amatā, pilnīgas skaidrības pagaidām nav. No tā, ko Cīrule jau ir teikusi, vērts atzīmēt, ka viņa iestājas par analītiskās kompetences stiprināšanu iestādē, tāpat viņa plāno pārvērst VID par lietotājam draudzīgu iestādi. Viņa rosina ierobežot skaidrās naudas apriti, jo, pēc viņas domām, tas palīdzēs efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku un aplokšņu algas.

Premjerministrs Māris Kučinskis stāstīja žurnālistiem, ka mēdz būt divu veidu pieeja darbam – revolucionārā vai pilnveidojošā. Pēc premjerministra domām VID nav nepieciešama revolūcija, bet gan sistēmas pilnveide, kas varētu tikt īstenota, apstiprinot Cīruli VID ģenerāldirektores amatā.

Jautājumu par Cīrules iecelšanu valdība lems otrdien, 8.novembrī.

Cīrule bijusi valdes locekle, bet vēlāk viceprezidente apdrošināšanas sabiedrībā Balta, strādājusi apdrošināšanas uzņēmumos Parekss un Gjensidige Baltic.

Nepatīkams pārsteigums

Šonedēļ tika publicēts 2016.gada trešā ceturkšņa IKP ātrais novērtējums. Un tas nepatīkami pārsteidza – ekonomiskā izaugsme gada griezumā bijusi tikai 0,8%. Tāds IKP izaugsmes tempu palēninājums bija negaidīts pat Finanšu ministrijai, kas savā komentārā izteica cerību, ka detalizēts novērtējums uzrādīs nedaudz augstāku IKP.

Trešajā ceturksnī, tāpat kā pirmajā pusgadā, visvājākā nozare Latvijas ekonomikā bijusi būvniecība, kurā gada kritums ir sasniedzis 24%. Būvniecības nozares izaugsmi bremzē ES struktūrfondu apguve, kas ievērojami samazinājusies, mainoties finanšu apguves  periodam. Lai arī šogad tika prognozēts ES fondu apgūšanas samazinājums, gada sākumā nebija iespējams paredzēt, ka tas būs tik zemā līmenī un tādēļ ietekmēs būvniecības izaugsmi. Pašreizējais  tempu kritums būvniecībā ir  salīdzināms ar nozares izlaides apjoma kritumu krīzes periodā, atzīst Finanšu ministrija. Savukārt būvniecības negatīvā dinamika ietekmē arī operācijas ar nekustamo īpašumu un finanšu un apdrošināšanas darbības sektorus. Finanšu ministrija sagaida, ka 2017.gadā, pateicoties valdības pieņemtajiem lēmumiem, ES fondu apgūšana paātrināsies.

Iepriekš Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs paziņoja, ka ekonomikas izaugsmes tempi palēninās un valstij jābūt gatavai jaunai krīzei. Viņš norādīja, ka savu izaugsmi palēnina ne tikai Latvijas ekonomika, bet arī ES ekonomika kopumā.

Kā gan bez karotītes?

Kvalitātes zīmju Zaļā karotīte un Bordo karotīte iegūšana sadārdzina produktu, rada zaudējumus ražotājam, kropļo tirgus konkurenci un izdara milzu pakalpojumu ārvalstu vairumtirgotājiem. Šādi ir risku analīzes uzņēmuma FWD Associates veiktā pētījuma secinājumi.

Veicot pētījumu, kopumā tika aptaujāti 50 uzņēmumi ( 40 Latvijas ražotāji, desmit ārvalstu ražotāji), 20 pašvaldību pārstāvji un 15 skolas un bērnu nami.

Vairums aptaujāto ražotāju atzīst, ka sākotnējā ideja sekmēt vietējo produktu noietu, piemērojot zaļā iepirkuma prasības, bija pozitīvi vērtējama. Taču vienlaikus uzņēmēji, kas jau ieguvuši vienu no karotītēm atzīst, ka realitātē šīs emblēmas radījušas pavisam nelielu vai pat nekādu ekonomisko ieguvumu. Tirdzniecības tīkli nepievērš uzmanību karotīšu esamībai, jo šis faktors neietekmē produktu pārdošanu. Patērētāju izvēli lielākoties nosaka cena un ražotāja mārketinga aktivitātes, teikts pētījumā.

Tāpat šīs emblēmas nenozīmē automātiski paaugstinātu produkta kvalitāti, kā arī to, ka produktiem, kam tās nav piešķirtas, ir zemāka kvalitāte.

Komentējot pētījuma rezultātus, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure sacīja, ka tie rada aizdomas par aptaujas veicēju un pasūtītāju patiesajiem mērķiem. Viņasprāt, aptauja veikta ar mērķi samazināt kvalitātes kritērijus Zaļajai karotītei un Bordo karotītei, jo acīmredzot ir uzņēmumi, kas tos nespēj vai nevēlas izpildīt.  Viņi mēģina samazināt kvalitātes kritērijus un mainīt iepirkumu noteikumus sev par labu, tādējādi radot draudus vietējiem pārtikas ražotājiem.

Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām, bet Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var būt importētas.

Patlaban Zaļā karotīte ir piešķirta 105 uzņēmumu 374 produktiem, bet Bordo karotīte – 36 uzņēmumu 209 produktiem.

Vērts atzīmēt, ka līdzīgi atbalsta mehānismi darbojas daudzās citās Eiropas valstīs, jo tā faktiski ir vienīgā iespēja, kā sniegt atbalstu iepirkumos vietējiem pārtikas ražotājiem.

Palēninātas darbības grozījumi

Ekonomikas ministrija šonedēļ Saeimā iesniedza priekšlikumu grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz diferencēt galalietotāju elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra no 2018.gada, nevis 2017.gada, kā plānots iepriekš. Priekšlikumu ministrija iesniedza likumprojekta izskatīšanai otrajā un galīgajā lasījumā.

Ekonomikas ministrija ierosina uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai līdz 2017.gada 1.oktobrim publicēt metodoloģiju OIK aprēķināšanai. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas viedokli, likuma grozījumiem jāstājas spēkā 2017.gada 1.septembrī.

Jau iepriekš par jauno maksājumu ieviešanas atlikšanu vienojās koalīcijas partneri.

Elektroenerģijas OIK maksājumu reformas atlikšana uz gadu ir pozitīvs lēmums, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Reforma balstās uz līdzīgiem principiem, uz kādiem veidoti AS Sadales tīkls tarifi, kas izraisīja uzņēmēju pretenzijas un identificēja daudzas neatrisinātas problēmas, viņš skaidroja.

Bet Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone uzskata, ka vilcināšanās ir pielīdzināma nāvei. Viņasprāt, OIK jau pati par sevi ir milzīga problēma, un, atliekot tās maksājumu reformas par gadu, koalīcija parāda nevēlēšanos īstenot reformas. Tas samazinās uzņēmumiem iespējas investēt un nodrošināt algu pieaugumu. Šāds koalīcijas lēmums kopumā ir bēdīgs solis, uzskata Meņģelsone.

Saskaņā ar viņas teikto, patlaban OIK slogs lielajiem ražotājiem ir nesamērīgi liels – tie, kuri attīsta rūpniecību un vairāk ražo, arī lielāko daļu šo izmaksu sedz, sacīja LDDK ģenerāldirektore.

Ar likuma izmaiņām plānots sadalīt OIK maksātājus četrās grupās atkarībā no pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, kur daļu komponentes apmēru noteiks patēriņa apmērs (mainīgā daļa), savukārt atlikušo daļu – fiksēts jaudas maksājums. Paredzēts, ka vidējais OIK maksājuma apmērs saruks 110 kilovoltu (kV) pieslēgumiem, 6-20 kV pieslēgumiem, kā arī 0,4 kV (pieslēgums mājsaimniecībām līdz 64 ampēriem), savukārt kāps pārējiem 0,4 kV pieslēgumiem.

Kā skaidroja Ekonomikas ministrijā, tajā grupā, kuras maksājumi pieaugs ir mazāk jutīgie patērētāji, piemēram, veikali, biroji, kā arī patērētāji ar neefektīviem pieslēgumiem un tarifu pieaugums kalpos kā stimuls efektivitātes paaugstināšanai.


Pievienot komentāru

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .

Vai turpmāk zināsim, kurš ievēlējis prezidentu? Likumprojekts par atklātu balsojumu «iekustējies»

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

KNAB sācis pārbaudi par bijušā administratora Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem VL-TB/LNNK

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša iesnieguma sācis pārbaudi par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķiem.

Latvijā janvārī-jūnijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Tirdzniecības vietās plastmasas maisiņus vairs nedrīkstēs izsniegt bez maksas

Paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus.

Igaunija nesaredz būtiskus pavērsienus pēc ASV-Krievijas prezidentu sarunām

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers prognozējis, ka NATO, Rietumvalstu un Krievijas attiecībās nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas pēc Helsinkos notikušās Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu tikšanās.

Ar Šengenas informācijas sistēmas atbalstu sekmēs traktortehnikas zādzību novēršanu

Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, kura mērķis ir nodrošināt Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs,

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību plānots sniegt plašākam personu lokam

Personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, varēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko otrdien, 17.jūlijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Ukrainā miruši trīs igauņu atpūtnieki, vēsta mediji

Trīs jauni igauņu vīrieši devušies pavadīt brīvdienās Ukrainā, un svētdien, 15.jūlijā, tikuši atrasti miruši kādā viesnīcā Melnās jūras ostas pilsētā Odesā, tā ziņo igauņu mediji.

airBaltic jūnijā pārvadā rekordaugstu pasažieru skaitu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos sešos mēnešos kopumā pārvadājusi 1 876 839 pasažierus jeb par 20% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Ievērojami sarūk austrumeiropiešu migrācija uz Lielbritāniju

Iedzīvotāju migrācija uz Lielbritāniju no Baltijas un Austrumeiropas valstīm pēdējos divpadsmit mēnešos bijusi zemākā, kāda novērota kopš 2014.gada, tā liecina Lielbritānijas oficiālā statistika.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 39 likumpārkāpējus

Valsts robežsardzes amatpersonas pirmdien, 16.jūlijā uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 39 likumpārkāpējus.

Vēršas policijā par iespējamu krāpšanos ar OIK koģenerācijas stacijā Tukums DH

Viena no lielākajām Kurzemes koģenerācijas stacijām, SIA Tukums DH, iespējams, ilgstoši nelietderīgi izmantojusi saražoto siltumenerģiju, kas ir rupjš obligātās iepirkuma komponentes noteikumu pārkāpums.

Stiprinās Latvijas un Lietuvas dienestu sadarbību ārkārtas situācijās pierobežā

Augustā Kalkūnes pagastā notiks lauku apmācības Latvijas un Lietuvas medicīnas un glābšanas dienestu darbiniekiem, lai stiprinātu to sadarbību un efektivitāti palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem ārkārtas situācijās pierobežā.

Putins Helsinkos noliedz jaukšanos ASV vēlēšanās, Tramps neiebilst

Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu galotņu sanāksmē būtiskākais pavērsiens abu valstu attiecībās ir ASV amatpersonu dalītā attieksme pret Krievijas jaukšanos ASV vēlēšanu norisē. Vašingtona apsūdzējusi Krievijas pilsoņus kiberuzbrukumos ASV amatpersonām, tomēr ASV prezidents Donalds Tramps paudis ticību Krievijas kolēģa Vladimira Putina paustajam noliegumam.

Valodas must be. Intervija ar Valdi Zatleru par prezidenta kandidātu politisko tirgu un komunistiskā mantojuma pieeju

Esot divi veidi, kā norisinās politiskais tirgus aizklātajās vēlēšanās par Latvijas Valsts prezidentu – vienā dominē kandidātu virzīšana apmaiņā pret balsīm, otrā pret naudu. Ja skata pēdējo variantu, tad jo vairāk – labāk nevienam nezināt, kā vēlēšanas notiek. Tā pati Saskaņa, kas tagad «gudri» klusē par to, vai būtu nepieciešamas atklātas vēlēšanas, patiesībā vienmēr esot bijusi pret šādu priekšlikumu, jo tā ir iespēja veidot politisko tirgu – savas partijas balsis pārdot, kas arī ir ticis darīts. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība «spītējas» par atklātajām vēlēšanām daļēji tāpēc, ka ir galvenā «komunistiskā mantojuma» glabātāja – šādos jautājumos šis partijas «mantojums» arī visvairāk izpaužas, savos novērojumos par prezidenta vēlēšanām intervijā BNN dalās bijušais, septītais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Vecrīgas grautiņu dalībnieku Bērziņu pirms termiņa neatbrīvos

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa noraidīja par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos notiesātā Anša Ataola Bērziņa pirmstermiņa atbrīvošanu no ieslodzījuma izciešanas.

Biržu indeksiem dažādas tendences, naftas cenas krītas

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā pirmdien, 16.jūlijā, bija dažādas tendences, turpinoties kompāniju peļņas rādītāju publicēšanas sezonai, kurā pirmdien tika ziņots par lielo banku peļņas kāpumu 2.ceturksnī.

Tusks aicina lielvaras nepieļaut tirdzniecības strīdu izraisītu «haosu»

Eiropai, Ķīnai, Amerikas Savienotajām Valstīm un Krievijai ir jāstrādā kopā, lai izvairītos no tidzniecības strīdiem, kuru sekas varot būt vēl ļaunākas, tā ikgadējā Ķīnas-ES galotņu sanāksmē sacījis Donalds Tusks, kurš vada Eiropas Savienības dalībvalstu lēmējvaru, Eiropadom.

Latvijā janvārī-maijā starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šā gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums.

Rēzeknes domes deputāti nesaņems naudas sodu par laikraksta izdošanu krievu valodā

Tiesa atcēlusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja piemērotos naudas sodus deviņiem Rēzeknes domes deputātiem, kuri bija panākuši, ka domes laikraksts tiek izdots arī krievu valodā.

Ievestā benzīna apmērs piecos mēnešos sarucis par 2%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad pirmajos piecos mēnešos samazinājies par 2% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 14,9% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

KNAB izbeidzis lietu par Bi-2 koncertu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šogad maija vidū izbeidzis lietvedību par iespējamu administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai, kas notikusi īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, rīkojot grupas Bi-2 bezmaksas koncertu Lucavsalā.