bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Laimīgu Jauno gadu! Apsveicam ar eiro!

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 3 balsojumi)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Jaunā gada iestāšanos mūsu valsts sagaidīja ar jaunu valūtu un vieglā reibumā, ko izraisījusi politiskā krīze, kuras risināšana pagaidām arī ir pati lielākā intriga, jo no jaunās valdības sastāva būs atkarīgs ekonomikas turpmākais kurss.

Debates par šo tēmu notiek svētdien, 12.janvārī, koalīcijas izveides darba grupas sanāksmē, kas spriež par ekonomiku un finansēm. Pēc premjera amata kandidātes Laimdotas Straujumas vārdiem, sanāksmē tiks apspriesti partiju piedāvājumi. Pagaidām plānots, ka jaunais ministru kabinets būs uzticīgs ekonomijas principiem un turpinās ceļu uz bezdeficīta budžetu. Galīgos priekšlikumus par ekonomikas un finanšu jautājumiem iekļaus valdības deklarācijā.

Pēc līdzšinējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta domām, galvenais jaunā ekonomikas ministra uzdevums būs darbs pie gāzes tirgus liberalizācijas un kārtības ieviešana būvniecības nozares regulējumu normatīvajā bāzē, lai izvairītos no līdzīgām ārkārtas situācijām, kā Zolitūdes traģēdija. Vēl nāksies pabeigt enerģijas tirgus reformu un pilnveidot ātro kredītu jomu.

Pavļutu varētu nomainīt bijušais ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, kas pārstāv apvienību Visu Latvijai!– TB/LNNK.

Pilntiesīgs dalībnieks

Ķibeles politiskajā arēnā nekādā veidā neiespaidoja Latvijas pievienošanos valūtas aliansei. Pāreja uz jauno valūtu noritēja diezgan gludi. Pēc Eiropas Komisijas informācijas sestajā dienā pēc eiro ieviešanas vairāk nekā pusei aptaujāto iedzīvotāju maciņos bija tikai jaunā nauda, bet 70% skaidrās naudas darījumu tika veikti norēķinoties ar eiro. Ja neņem vārā dažas neērtības gada pirmajās dienās, fiziskajām personām pāreja uz eiro bijusi samērā nesāpīga.

To nevar sacīt par uzņēmumiem, īpaši tirdzniecības uzņēmumiem. Saskaņā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētāja Henrika Danusēviča teikto, vietējo mazumtirgotāju izdevumi ieviešot eiro būs ievērojami lielāki nekā kaimiņiem Igaunijā. Banku komisijas maksa, saņemot maiņas naudu eiro vidēji ir 1% no summas. Citiem vārdiem sakot, lai apmainītu 10 tūkstošus eiro, tirgotājam komisijas naudā jāsamaksā 100 eiro. Asociācija saņem daudz sūdzību par tamlīdzīgām kredītiestāžu darbībām, jo saskaņā ar eiro ieviešanas plānu, katram pašam jāsedz savi izdevumi. «Tirgotāji taču neņem komisijas maksu par izsniegtām eiro monētām pircējiem,» uzsver Danusēvičs.

Saistībā ar to ir vērts atzīmēt, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs aizvadītajā nedēļā pirmo reizi Piedalījās Eiropas Centrālās Bankas (ECB) padomes sēdē nevis kā novērotājs, bet kā pilntiesīgs padomes loceklis. ECB padome ir Eiropas Centrālās Bankas galvenā struktūra, un tajā ietilpst seši valdes locekļi un 18 eirozonas dalībvalstu nacionālo banku vadītāji. Padomes sēdes parasti notiek divas reizes mēnesī Vācijas pilsētā Frankfurtē pie Mainas.

Deputāti ķērušies pie darba

Aizvadītajā nedēļā, pēc garajām brīvdienām, notika arī Saeimas pirmā ziemas sesijas sēde. Parlaments galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas uzliek par pienākumu šajā nozarē strādājošiem komersantiem, būvējot vai veicot rekonstrukcijas darbus kabeļu kanalizācijā, turpmāk nodrošināt vietas nākamās paaudzes piekļuves tīklu ierīkošanai. Turklāt uzņēmējiem turpmāk būs pienākums arī individuāli informēt lietotāju par iespēju uzstādīt satura filtru, kas ierobežo vardarbības un pornogrāfisku materiālu pieejamību, kā arī pēc klienta pieprasījuma minētos filtrus uzstādīt bez maksas.

Saeimas dienas kārtībā tika iekļauti arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz mīkstināt administratīvo sodu politiku. Grozījumi paredz, ka administratīvās lietas ietvaros var tikt noslēgta vienošanās par soda naudas samazināšanu par 50% gadījumā, ja tā tiek labprātīgi samaksāta 10 dienu laikā.

Parlaments izskatīja arī grozījumus Reklāmas likumā, kas paredz aizsardzību personām, kas veic saimniecisko vai profesionālo darbību.

Mūs kļūst aizvien mazāk

Lūk, tādās rūpēs aizvadīta pirmā darba nedēļa pēc garajām brīvdienām. Atbildīgās struktūras rūpējās par drošu pāreju uz eiro, politiķi mēģināja vienoties par nākamās valdošās koalīcijas kontūrām, bet likumdevēji uzlaboja likumus. Tas viss tika darīts Latvijas iedzīvotāju labā, kuru skaits tomēr turpina samazināties darbaspēka migrācijas dēļ. Arī šogad šī tendence saglabāsies, pārliecināts demogrāfs Ilmārs Mežs. Pēc viņa domām, valsti šogad varētu pamest vēl 10 -20 tūkstoši cilvēku.

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas datiem ārpus valsts šobrīd uzturas aptuveni 370 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kuri strādā citu valstu labā, maksā tur nodokļus un laiž pasaulē bērnus. Un, lai arī 2013.gadā spēkā stājās Pilsonības likuma grozījumi, kas paredz iespēju iegūt Latvijas pilsonību, saglabājot arī citas valsts pilsonību (līdz tam Latvijā dubultpilsonība bija aizliegta), bet valsts aktīvi turpina virzīt iedzīvotāju reemigrācijas programmu, eksperts ir pārliecināts, ka problēma jāsāk risināt no otras puses – jāpaaugstina labklājības līmenis, jāstimulē labi apmaksātu darba vietu radīšana, jāpārskata valsts ģimenes politika, piedāvājot labākas sociālās garantijas ģimenēm ar bērniem, un jādomā par to, kā noturēt Latvijā jauniešus, kuri mācās augstskolās. Iespējams, ka vērts padomāt par studiju kredītu dzēšanu.

Mežam piekrīt arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Viņa ir pārliecināta, ka cilvēki sāks atgriezties Latvijā tad, kad būs pietiekoši daudz darba vietu un algu līmenis sasniegs Eiropas vidējo algu līmeni.


Pievienot komentāru

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.