Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija, 2012.gada 30. nedēļa

Ja vien Valsts policija nebūtu nākusi klajā ar ideju par nepieciešamību izveidot juridisko personu banku kontu reģistru, aizvadīto nedēļu biznesa jomā varētu dēvēt par ļoti pozitīvu.

Policija grib visu zināt

Valsts policija paziņojusi par nepieciešamību izveidot juridisko un fizisko personu banku kontu reģistru. Savu ideju (atsaucoties uz Vācijas pieredzi) policija skaidro sekojoši: šobrīd, lai iegūtu informāciju par kādas izmeklēšanas redzeslokā nonākušas personas vai uzņēmuma bankas kontiem, nākas izsūtīt pieprasījumus visām Latvijā pārstāvētajām bankām vai to filiālēm. Šī procedūra ir iespējama tikai ar tiesas atļauju, kas procesu padara vēl lēnāku. Arī nākošais solis – ar tiesas atļauju izprasītās informācijas par konta stāvokli un veiktajiem darījumiem nosūtīšana pieprasītājam procesu tikai palēnina. Šādi kavējumi, norāda Valsts policija, ļoti kavē ar naudas atmazgāšanu vai korupciju saistīto lietu izskatīšanu: ļaundari pagūst novirzīt līdzekļus citur vēl pirms likuma roka piekļūst viņu kontiem.

Valsts policija uzskata, ka šo laiku varētu saīsināt, izveidojot īpašu reģistru, kas būtu pieejams tikai tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem. Minētajā reģistrā nepieciešams iekļaut informāciju par to, kādās bankās konkrētajai personai ir konti, bet ne datus par to stāvokli. Informāciju par konta „saturu” policija varētu iegūt parastajā kārtībā, t.i., ar tiesas lēmumu.

Latvijas komercbanku asociācija (LKA) asi reaģējusi uz policijas ieceri. „Kontu reģistra izveide ir pretrunā gan ar banku noslēpumu, gan personas datu aizsardzību, jo reģistrā būs informācija par visu valsts iedzīvotāju un uzņēmumu kontiem. Reāli šāda informācija tiesībsargājošām iestādēm būs nepieciešama tikai par atsevišķām personām, kas veido ļoti niecīgu procentu no kopējā personu skaita. Vēlēšanās zināt visu par visiem ir solis virzienā uz Latvijas pārvēršanu policejiskā valstī!” paziņojis LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis. Viņš arī norādīja, ka šādi dati ir rūpīgi jāglabā, jo tie ir konfidenciāli.

Starp citu, par noslēpumiem un to, kā pie mums tie tiek glabāti. Ne reizi vien Latvijā bijuši skandāli, kas saistīti ar informācijas noplūdi dažādās lietās, kurās iesaistītas Latvijas tiesībsargājošās iestādes. Piemēram, izmeklēšanas materiālu noplūde Latvenergo korupcijas lietā vai žurnālistu un amatpersonu telefona sarunu ierakstu atšifrējumi.

Pakalpojums uzņēmējiem

Nedēļa gan nav nozīmīga tikai ar Valsts policijas iniciatīvu. Ir arī labas ziņas: Latvijā par divām reizēm samazinājies termiņš, kādā var reģistrēties par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju.

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par PVN piemērošanu, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāpieņem lēmums par reģistrēšanu desmit dienu laikā. Praksē, kā liecina uzņēmēju aptauja, viss process ilgst vidēji nedēļu. Finanšu ministrijas veiktie grozījumi, kas tika iesniegti izskatīšanai valsts sekretāru sapulcē, paredz iepriekšējā termiņa samazināšanu līdz piecām dienām.

Ministrija darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānu 2012.gadam. Tiesa gan, sākotnēji punkts par reģistrācijas termiņa saīsināšanu bija iekļauts jau pērnā gada plānā, un bija plānots to realizēt līdz šī gada sākumam. Paredzēts, ka veiktās izmaiņas ierindos Latviju augstākā vietā Pasaules Bankas reitinga Doing Business rādītājā, kas raksturo problēmu skaitu uzņēmējdarbības uzsākšanai. 2011.gadā VID pieņēma 11 364 lēmumus saistībā ar reģistrāciju PVN maksātāju reģistrā. Šobrīd Latvijā minēto statusu var saņemt uzņēmumi ar gada apgrozījumu virs 35 tūkstošiem latu.

Nodokļu amnestija

Tāpat kļuvis zināms, ka Eiropas Komisija apstiprinājusi Latvijas «Nodokļu atbalsta pasākuma likumu», kurā iekļauts punkts par soda naudas par nodokļu nemaksāšanu un soda procentu norakstīšanu desmitiem tūkstošu uzņēmumu, kas īpaši smagi cietuši no ekonomiskās krīzes. Likumprojekts piedāvā nodokļu amnestijas dalībniekiem «pa daļām» atmaksāt valsts budžetā nodokļu parāda pamatsummu, kas uzkrāta līdz 2010.gada 1.septembrim un 10% no soda naudas, kas par to aprēķināta. Apmaiņā VID norakstīs atlikušo soda naudu un aprēķinātos soda procentus. Uz 2011.gada 1.aprīli kopējā nodokļu parāda summa Latvijā bija 803,8 miljoni latu.

Ja ņem vērā, ka šis likumprojekts tika sagatavots jau 2010.gadā, uz šo brīdi mērķauditorija ir krietni samazinājusies. «Daļa uzņēmēju, kas zaudējuši ticību jautājuma operatīvā risināšanā un iespējai, ka varētu ieguldīt «amnestētos» līdzekļus biznesa glābšanā, jau ir bankrotējuši un nevarēs atmaksāt valsts budžeta nodokļu parāda pamatsummu. Taču paši «izturīgākie» šo brīdi ir sagaidījuši, un, ja tagad valdība un parlaments pietiekoši ātri apstiprinās visus nepieciešamos normatīvos aktus, jau šī gada oktobrī valsts budžetā ieplūdis miljoni latu, bet bizness iegūs iespēju izmantot atbrīvotos līdzekļus,» paziņojis Jānis Endziņš, viena no nodokļu atbalsta pasākumu likumprojekta izstrādātāja – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs.

Pēc VID datiem, uz dalību «amnestijā» varētu pretendēt ap 110 tūkstošiem nodokļu maksātāju. Kampaņa attieksies uz uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļiem, PVN, akcīzes un muitas nodokļiem. Pamatparāda samaksāšanai VID var atvēlēt laiku līdz 60 mēnešiem. Minimālā vienreizējā maksājuma summa visiem nodokļu veidiem noteikta 50 latu apmērā.

Uz Latviju ar automašīnu

Un, visbeidzot, pēdējais notikums, ko gribētos pieminēt, ir kādas tendences nomaiņa. Kā liecina Valsts robežsardzes sniegā informācija, aizvien vairāk Krievijas pilsoņu ierodas mūsu valstī ar savu auto. Šī gada jūnijā mūsu valstī ieradušies 141 436 ārzemnieku. Gandrīz puse no viņiem (65 282) ieradusies caur četriem Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežkontroles punktiem. Tieši tur arī pieaudzis darba apjoms. Īpaši iebraucēju skaits pieaudzis Grebņevas robežkontroles punktā – līdz 11 002 cilvēkiem, salīdzinot ar 7 681 pagājušajā gadā. Mazāk populārs kļuvis Terehovas robežkontroles punkts – attiecīgi 11 490 šogad un 13 620 cilvēki pērn. Tas izskaidrojams ar to, ka šoseja Rīga – Maskava ir ļoti sliktā stāvoklī  (īpaši Tveras apgabalā), taču, pretēji tam, visnotaļ labs ceļš ir uz Pleskavu un Sanktpēterburgu. Un tur, kur tūristi – tur ir nauda. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ārzemnieki Latvijā 2011.gadā iztērējuši 379,5 miljonus latu.

Ref: 017.010.102.2346

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas