bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.07.2018 | Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija. 2012. gada desmitā nedēļa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Par pagājušās nedēļas galveno notikumu neapšaubāmi kļuva Latvijas Republikas Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Persijas līča valstīs. Tās mērķis – izveidot lietišķas attiecības un piesaistīt investīcijas. Kopā ar premjeru uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Kataru devās vairāk nekā 40 uzņēmēji.

Investēt Latvijā? Kādēļ gan ne?

Dombrovska kungs noteikti ir apveltīts ar lielisku humora izjūtu. Jo tikai cilvēks, kuram piemīt šī īpašība, biznesa forumā Dubaijā varēja pateikt potenciālajiem investoriem: «Var rasties jautājums, kādēļ gan investēt Latvijā? Un atbilde ir – kādēļ gan ne?»

Uzņēmēji parasti formulē jautājumu savādāk: «Kādēļ gan jā? Ko es no tā iegūšu?» Tomēr arī uz šo hipotētisko jautājumu Latvijas premjers rod atbildi. Viņaprāt, mūsu valsts priekšrocības izriet no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, cilvēku resursiem un lietišķās vides. «Latvija ir vārti uz Rietumeiropu, Skandināvijas valstīm vai Krieviju – atkarībā no tā, no kurienes jūs nākat un uz kurieni gribat doties. Latvija ir Bābeles tornis Ziemeļeiropā,» teic premjers.

Premjerministrs ir ļoti augstās domās par Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem. Atliek vien cerēt, ka savu cilvēkmīlestību viņš spēja iedvest arī arābu šeihiem. Ilustrācijai Dombrovskis pastāstīja, ar kādu pašcieņu Latvijas iedzīvotāji pārdzīvoja krīzi. Ļaudis savilka jostas. Lai gan bija ļoti sūri un cilvēku dzīves līmenis pazeminājās, tomēr viņi turpināja cītīgi un pacietīgi strādāt.

Pēc tādas prezentācijas grūti nevēlēties ieguldīt Latvijā naudu. Iespējams, ka nākotnē mūsu valstī parādīsies investori no Persijas līča valstīm. Tiesa pagaidām statistika neiepriecina. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes provizoriskajiem datiem, Latvijas eksporta apjoms uz AAE 2011.gadā veidoja 15,4 miljonus latu, bet uz Kataru – 363 tūkstošus latu. Turklāt mūsu valsts pērn importēja no AAE preces un pakalpojumus 1,4 miljonu latu vērtībā. Kataras importa apjoms mūsu valstī pēdējos septiņos gados līdzinās nullei.

Atstājiet atslēgas un guliet mierīgi

Ne tikai premjers, bet arī mājās palikušie politiķi saspringti strādājuši valsts un sabiedrības labā. Valdību veidojošo partiju koalīcijas Sadarbības padome nolēma, ka speciāla darba grupa mēneša laikā izskatīs iespēju ieviest Latvijā «atstāto atslēgu principu».

BNN jau ziņoja, ka ar šādu iniciatīvu nāca klajā Saeimas sešu neatkarīgo deputātu grupa, kura pērn atšķēlās no Zatlera Reformu partijas (ZRP). Priekšlikuma būtība ir dot iespēju kredītņēmējam, kurš nevar atdot kredītu, vienkārši nosūtīt uz banku sava mājokļa atslēgas un tādējādi norēķināties ar saviem parādiem. Mājoklis, protams, jāatstāj. «Mūsu ierosinātie grozījumi ir vitāli nepieciešami. Pašreizējā situācija, kad kredītņēmējam jāatdod bankai visus savus turpmākos ienākumus, spiež daudzus cilvēkus pāriet uz «ēnu ekonomiku» vai aizbraukt no valsts,» uzsver Saeimas Saimnieciskās komisijas loceklis Viktors Valainis.

Tomēr Latvijas Komercbanku asociācija paredz, ka šāda rīcība izsauks postošas sekas. «Ja šādu pieeju padarīs par obligātu, tad kredītu pieejamība klientiem krasi samazināsies, jo pieaugs riski. Rezultātā pieaugs aizņēmēja pirmā iemaksa (aptuveni par 30%) un procentu likmes. Īpaši smagi tas skars jaunās ģimenes, kurām ir nepieciešams mājoklis, bet nav pietiekamu uzkrājumu,» teic asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Autoram neviens nemaksā

Vēl vienu interesantu iniciatīvu rosināja autortiesību aizsardzības aģentūra AKKA/LAA, Latvijas Kinoproducentu asociācija, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība un Latvijas Profesionālo aktieru apvienība. Šīs organizācijas vērsās Satversmes tiesā ar prasību, kurā apstrīd pašreizējo atlīdzības iekasēšanas kārtību no tukšajiem datu nesējiem.

Šobrīd situācija šajā jomā ir šāda: par katru audiokaseti importētājs maksā atlīdzību 3 santīmus gabalā, par videokaseti – 6 santīmus, par minidisku – 3 santīmus, par kompaktdiska matricu – 10 santīmus un DVD matricu – 20 santīmus. Piedevām viens lats tiek iekasēts par katru videomagnetofonu, CD vai DVD rakstītāju, kā arī DVD atskaņotāju. Ar autoratlīdzību aplikto datu nesēju sarakstu un atlīdzības cenrādi Ministru kabinets apstiprināja vēl 2005.gadā un kopš tā laika nav pārskatījis.

Iesniegtā prasība balstīta uz Latvijas Satversmes pantiem, kas paredz autoriem tiesības uz taisnīgas atlīdzības saņemšanu, kamēr esošie noteikumi ļauj nodrošināt tikai daļēju kompensāciju. Pārsvarā tādēļ, ka noteikumos norādītie datu nesēji vairs gandrīz netiek izmantoti.

AKKA/LAA pārstāvji ir pārliecināti, ka pašreizējie noteikumi neatspoguļo reālo situāciju. «Kompaktdiskus lieto arvien mazāk un mazāk, un ir acīmredzams, ka atlīdzība par tiem šodien ir neadekvāti liela,» uzskata šīs organizācijas izpilddirektores vietniece Anita Sosnovska. Tomēr, cik lielai jābūt atlīdzībai par mūsdienīgajiem datu nesējiem, ja tiks gūta uzvara Satversmes tiesā, viņa atbildēt nevarēja. Acīmredzot AKKA/LAA tik nopietnu jautājumu risina, kā vecā anekdotē: ja nenoķeršu, tad vismaz sasildīšos. Tikai kādēļ tad Satversmes tiesu tirdīt?

Nodokļu rekordraža

Tiesa, nodokļu sfērā bija arī pozitīvi pavērsieni. Aizvadītajā nedēļā uzzinājām, ka februāris izrādījies pārsteidzoši ražīgs Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Mēnešu plāns izpildīts par 114%, bet vienā no svarīgākajiem sektoriem: PVN – pat par 188%. Šāda aina iespējams saistīta ar janvāra mazumtirdzniecības bumu.

PVN februārī ienesis budžetā vairāk nekā 65 miljonus latu, ieplānoto 35,56 miljonu vietā. VID skaidro panākumus PVN sadaļā tieši ar tirdzniecības statistiku. Turklāt samazinājušās pārmaksātās PVN summas, kuras valsts atmaksā uzņēmējiem. Savu lomu nospēlēja arī februāra sals: palielinājās siltuma, gāzes un elektrības patēriņš, kas automātiski noteica arī lielāku PVN pieplūdumu.

Tikmēr ekonomisti sniedz šādu plāna pārpildīšanas izskaidrojumu: nodokļu ieņēmumu prognozes tiek sastādītas tik piesardzīgi, ka tagad ir viegli pārsniedzamas.

Ja rīt Irānā sāksies karš?

Diemžēl notiek arī mazāk patīkamas lietas. Maksa par litru 95. markas benzīna pirmo reizi pārsniegusi 1 lata robežu. Ja ar notikumiem Irānā un Sīrijā saistītā situācija brīnumainā kārtā nestabilizēsies, tad, kā paziņoja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns, litrs degvielas Latvijā var kļūt dārgāks vēl par 40–50 santīmiem.

«Ja karš patiešām sāksies, naftas cenas var sasniegt pat 200 dolārus par barelu. Tas nozīmē, ka Latvijā litrs benzīna maksās apmēram 1,50 latus. Tāda scenārija piepildīšanās pavisam noteikti nozīmētu dziļu ekonomisko recesiju visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā. Reto izņēmumu vidū, vismaz iesākumā, varbūt atradīsies vienīgi naftu iegūstošās valstis,» viņš prognozē.

Taču ne velti mēs sākām ekonomisko notikumu apskatu ar Valda Dombrovska vizīti Persijas līča valstīs. Mūsu premjers jau ir par visu parūpējies: mēs saņemsim gan naftu, gan investīcijas no AAE, tādēļ nav par ko uztraukties. Acīmredzot Mārtiņš Stirāns šajā vizītē nepiedalījās, citādi viņš nebūtu tik pesimistisks savās prognozēs.

Ref: 017.010.103.234


Pievienot komentāru

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.