bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija. 2012. gada septītā nedēļa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Aizvadītajā nedēļā Latvijā norisinājušies vairāki notikumi, kas perspektīvā varētu pozitīvi ietekmēt ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUAtslēgu palieciet zem tepiķīša

Seši Saeimas neatkarīgie deputāti, kas pagājušā gadā atdalījās no Zatlera Reformu partijas, uzstājušies ar interesantu likumdošanas iniciatīvu. Viņi vēlas ieviest Latvijā kārtību, kāda ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Amerikāņu hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru parāda summa pārsniedz iegādātā mājokļa vērtību, var māju vienkārši atstāt, nosūtot bankai mājokļa atslēgas aploksnē bez tālākām juridiskām sekām. Jāatzīmē, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāji pat pēc šķiršanās no nekustamā īpašuma, tik un tā var palikt parādā kredītiestādēm.

«Atstāto atslēgu principu vajadzēja ieviest mūsu banku nozares attīstības rītausmā. Tas būtu disciplinējis gan bankas, gan kredītņēmējus. Tieši tas, ka šāda kārtība netika ieviesta, ievērojami stimulēja nekustamā īpašuma kreditēšanas bumu. Šobrīd dažas bankas šādu variantu piedāvā, taču tas neatrisina problēmas būtību,»- paziņojis deputāts Viktors Valainis, viens no idejas iniciatoriem.

Latvijas Komercbanku asociācijā uzskata, ka šādas idejas iedzīvināšana slēpj sevī vairākus riskus. «Šādi nosacījumi samazinās kredītu pieejamību, it īpaši jaunām ģimenēm. Lai nodrošinātu sevi papildu risku gadījumā bankām nāksies ieviest pirmo kredītu iemaksu 30% apmērā, un potenciālajiem kredītņēmējiem tas kļūs par nopietnu šķērsli,» – uzskata asociācijas priekšsēdētāja Baiba Melnace. Pēc viņas teiktā, jaunievedums paildzinās stagnāciju nekustamā īpašuma tirgū un palēninās Latvijas ekonomikas atjaunošanos.

Dombrovska ambīcijas

Ar diezgan drosmīgu paziņojumu aizvadītajā nedēļā klajā nāca arī Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, solot, ka Latvija var sasniegt bezdeficīta budžetu 2014. gadā. Tiesa, par tādu to varēs uzskatīt tikai pēc Valsts kases izmantotās metodikas. Pēc ES lietotās starptautiskās sistēmas ESA 95, no deficīta izdosies atbrīvoties vien 2015. gadā, prognozē Dombrovskis.

«Ar 2012. gada budžeta pieņemšanu fiskālā konsolidācija Latvijā ir noslēgusies. Turpmāk netiek plānots to veikt,» – paziņojis premjers. Pēc viņa sacītā, tuvākajos gados valdība samazinās budžeta deficītu ierobežojot izdevumu pieaugumu, atbilstoši Valsts kases reālajām iespējām.

Saeimas pieņemtais 2012. gada budžets paredz deficītu ne augstāku kā 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ienākumi no konsolidētā valsts budžeta ir 4,52 miljardi latu (plus 6%, salīdzinot ar pagājuša gada plānu), izdevumi – 4,64 miljardi latu (mīnus 2,4%). Pēc provizoriskiem datiem, 2011. gadā valsts budžeta deficīts bija 4% no IKP.

BNN jau informēja, ka pirmais par bezdeficīta budžetu Latvijā deviņdesmito gadu vidū sāka runāt toreizējas premjerministrs Andris Šķēle. Tiesa, ne viņa valdīšanas laikā, ne pēc tam Latvijai tā arī nav izdevies sasniegt izvirzīto mērķi. Iespējams, esošais ministru kabinets būs veiksmīgāks.

Administrē nodokļu parādniekus

Vēl kādu vērā ņemamu notikumu ar vieglu roku sarūpējuši Saeimas deputāti, kas atsākuši darbu pie vēl iepriekšējā sasaukuma deputātiem iestrēgušā likuma «Par nodokļu parāda amnestiju». Tagad dokumentam dots smalkāks nosaukums – «Nodokļu atbalsta pasākuma likums», taču būtība nav mainījusies – normatīvais akts ir izstrādāts, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuriem no 2010. gada rudens ir uzkrājies nodokļu parāds. Pateicoties likumam, kas stāsies spēkā 2012. gada 1. jūlijā, šādi uzņēmumi varēs rēķināties ar kavējuma un soda naudas atlaišanu, ja tiks nomaksāta parāda pamatsumma.

Likuma svaigākā redakcija ievērojami vienkāršo procedūru. Lai piedalītos nodokļu amnestijas programmā, pietiek ar to, ka ir nodokļu parāds, kas uzkrājies uz 2010. gada 1. septembri. Pēc pamatsummas samaksāšanas Valsts ieņēmumu dienests norakstīs kavējuma naudas un 90% soda naudas, ja tāda būtu noteikta. «Uzņēmējiem skaidri jāsaprot, ka soda nauda var tikt uzrēķināta tikai audita rezultātā: ja VID ir uzrādījusi kādus pārkāpumus,»- skaidroja Finanšu ministrijas pārstāve Dace Avotiņa. Un atzīmē: parādsaistībām, kas radušās pēc minētā datuma, ar minēto procesu nav saistības. Latiņa uzstādīta tālab, lai palīdzētu firmām un citām organizācijām pārvarēt nepatikšanas ar nodokļiem, kas radušās tieši 2009. gada krīzes dēļ.

Ieņēmumu dienests jau aplēsis, ka uz nodokļu amnestiju varēs pretendēt ap 110 tūkstoši uzņēmumu, bet pasākuma rezultātā Valsts kasē varētu ieplūst ap 15 miljoniem latu. Finanšu ministrija atzīmē, ka nodokļu amnestijā varēs piedalīties arī tie uzņēmumi, kas jau noslēguši vienošanos ar VID par krīzes laika parādu nomaksas termiņa pagarināšanu. Tomēr uzņēmumiem, kas nav ievērojuši vienošanās nosacījumus, tā automātiski neatjaunosies. Tādā gadījumā komersantam nāksies atsevišķi vienoties ar VID.

Doing Business in Latvia

Nevar nepieminēt to, ka Latvijas valdība šajā nedēļā atbalstījusi virkni likumdošanas iniciatīvu, kam vajadzētu paaugstināt Latvijas pozīciju Pasaules Bankas reitingā Doing Bussiness. Viss darīts, lai paaugstinātu caurspīdīgumu kompānijas darbībā, ja ir interešu konflikts starp kompānijas īpašniekiem un tās amatpersonām.

Komentējot izmaiņas Komerclikumā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīmēja, ka veiktās izmaiņas palielina uzņēmumu mazākuma līdzīpašnieku intereses. Viņaprāt, pateicoties šīm izmaiņām mūsu valsts pacelsies Doing Bussiness reitingā. Kā taisnīgi norādīja uzņēmēju sabiedriskās organizācijas vadītājs, lai arī šobrīd mēs apsteidzam mūsu kaimiņus (Latvija – 21. vietā, Igaunija – 24. vietā, Lietuva – 27. vietā), vairākās pozīcijās mēs ievērojami atpaliekam no viņiem.

Pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, Komerclikuma 136. pantā tiks noteiktas personas, kas saistītas ar īpašniekiem, un komercsabiedrību valdes vai padomes locekļiem. Par tādiem tiks uzskatīti radinieki, dzīvesbiedri, dzīvesbiedru radinieki, kā arī komercuzņēmumi, kurā kāds no minētajiem ir dibinātāju vai vadības vidū. Slēdzot darījumus ar īpašniekiem, valdes locekļiem vai ar tiem saistītām personām, paredzētas situācijas, kad interešu konfliktā iesaistītajam tiek atņemtas balsstiesības. Tāpat arī balsstiesības nebūs dibinātājam, pieņemot lēmumus par viņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas vai gadījumā ja pret viņu izvirzītas pretenzijas.

Tieslietu ministrijas Komerctiesību nodaļas vadītāja Baiba Lielkalne norādīja, ka labojumos ietilpst virkne jaunievedumu, kas aizsargās uzņēmums no interešu konfliktu negatīvajām sekām.

Tam pašam mērķim kalpo arī izmaiņas likumā par gada pārskatiem. Stājoties spēkā minētajām izmaiņām, uzņēmumiem, kuru vērtspapīri kotējas biržās, būs gada pārskatam jāpievieno atbilstošs auditora novērtējums par darījumiem ar paša uzņēmuma valdes vai padomes locekļiem. Domājams, ka ar to uzņēmuma akcionāriem būs iespēja pārliecināties par šo darījumu caurspīdīgumu un atbilstību kompānijas interesēm.

Palink glābts

Un, visbeidzot, Latvijā Augstākas tiesas Senāts apturējis janvāra sākumā pasludināto uzņēmuma Palink maksātnespēju. Palink ir veikalu ķēdes Iki un Cento operators.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments sēdē, saistībā ar Ģenerālprokuratūras protestu, pieņēma lēmumu par kasācijas lietvedības uzsākšanu, apstrīdot Rīgas Kurzemes rajona tiesas lēmumu par Palink maksātnespējas atzīšanu. Tas nozīmē, ka procesa maksātnespējas administrators nevarēs veikt nekādas darbības ar uzņēmumu.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments plāno izskatīt minēto lietu 2012. gada 7. martā.

BNN jau ziņoja, ka kompānija Palink 2012. gada 5. janvārī pēc Sergeja Guščina prasības, kam saistības par celtniecības darbiem nodeva kompānija Landekss, tika atzīta par maksātnespējīgu. Absurds slēpās tajā, ka kompānija bija maksātspējīga, tai nebija parādu pret partneriem, nebija arī nodokļu parādu. Tiesas lēmumam bija plaša rezonanse. Par kompāniju iestājās ārvalstu akcionāri, diplomāti un pat Latvijas politiķi.


Pievienot komentāru

ES lauksaimniecības finansējumam jāpaliek esošā līmenī, tā Vācija un Francija

Vācijas un Francijas zemkopības ministri kopīgi noraidījuši Eiropas Komisijas priekšlikumu, ka lauksaimniecības finansējums nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu jāsamazina.

18.jūlijā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām

No trešdienas, 18.jūlija, plkst. 10.00 partijas un partiju apvienības var sākt iesniegt deputātu kandidātu sarakstus 6.oktobrī gaidāmajām 13.Saeimas vēlēšanām, informē Centrālā vēlēšanu komisija .

Vai turpmāk zināsim, kurš ievēlējis prezidentu? Likumprojekts par atklātu balsojumu «iekustējies»

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 17.jūlijā, lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā.

KNAB sācis pārbaudi par bijušā administratora Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem VL-TB/LNNK

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc Rīgas domes deputāta Jura Juraša iesnieguma sācis pārbaudi par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša iespējamiem naudas pārskaitījumiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK politiķiem.

Latvijā janvārī-jūnijā straujāks jaunu vieglo auto reģistrācijas pieaugums par ES vidējo

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis straujāks jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publicētie Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas jaunākie dati.

Tirdzniecības vietās plastmasas maisiņus vairs nedrīkstēs izsniegt bez maksas

Paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus.

Igaunija nesaredz būtiskus pavērsienus pēc ASV-Krievijas prezidentu sarunām

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers prognozējis, ka NATO, Rietumvalstu un Krievijas attiecībās nav gaidāmas būtiskas pārmaiņas pēc Helsinkos notikušās Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu tikšanās.

Ar Šengenas informācijas sistēmas atbalstu sekmēs traktortehnikas zādzību novēršanu

Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, kura mērķis ir nodrošināt Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs,

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs

Auditorkompānijas EY darbu ABLV Bank likvidācijas procesā vadīs Polijas birojs, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību plānots sniegt plašākam personu lokam

Personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, varēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko otrdien, 17.jūlijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Ukrainā miruši trīs igauņu atpūtnieki, vēsta mediji

Trīs jauni igauņu vīrieši devušies pavadīt brīvdienās Ukrainā, un svētdien, 15.jūlijā, tikuši atrasti miruši kādā viesnīcā Melnās jūras ostas pilsētā Odesā, tā ziņo igauņu mediji.

airBaltic jūnijā pārvadā rekordaugstu pasažieru skaitu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada pirmajos sešos mēnešos kopumā pārvadājusi 1 876 839 pasažierus jeb par 20% vairāk nekā šajā periodā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos.

Ievērojami sarūk austrumeiropiešu migrācija uz Lielbritāniju

Iedzīvotāju migrācija uz Lielbritāniju no Baltijas un Austrumeiropas valstīm pēdējos divpadsmit mēnešos bijusi zemākā, kāda novērota kopš 2014.gada, tā liecina Lielbritānijas oficiālā statistika.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 39 likumpārkāpējus

Valsts robežsardzes amatpersonas pirmdien, 16.jūlijā uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 39 likumpārkāpējus.

Vēršas policijā par iespējamu krāpšanos ar OIK koģenerācijas stacijā Tukums DH

Viena no lielākajām Kurzemes koģenerācijas stacijām, SIA Tukums DH, iespējams, ilgstoši nelietderīgi izmantojusi saražoto siltumenerģiju, kas ir rupjš obligātās iepirkuma komponentes noteikumu pārkāpums.

Stiprinās Latvijas un Lietuvas dienestu sadarbību ārkārtas situācijās pierobežā

Augustā Kalkūnes pagastā notiks lauku apmācības Latvijas un Lietuvas medicīnas un glābšanas dienestu darbiniekiem, lai stiprinātu to sadarbību un efektivitāti palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem ārkārtas situācijās pierobežā.

Putins Helsinkos noliedz jaukšanos ASV vēlēšanās, Tramps neiebilst

Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu galotņu sanāksmē būtiskākais pavērsiens abu valstu attiecībās ir ASV amatpersonu dalītā attieksme pret Krievijas jaukšanos ASV vēlēšanu norisē. Vašingtona apsūdzējusi Krievijas pilsoņus kiberuzbrukumos ASV amatpersonām, tomēr ASV prezidents Donalds Tramps paudis ticību Krievijas kolēģa Vladimira Putina paustajam noliegumam.

Valodas must be. Intervija ar Valdi Zatleru par prezidenta kandidātu politisko tirgu un komunistiskā mantojuma pieeju

Esot divi veidi, kā norisinās politiskais tirgus aizklātajās vēlēšanās par Latvijas Valsts prezidentu – vienā dominē kandidātu virzīšana apmaiņā pret balsīm, otrā pret naudu. Ja skata pēdējo variantu, tad jo vairāk – labāk nevienam nezināt, kā vēlēšanas notiek. Tā pati Saskaņa, kas tagad «gudri» klusē par to, vai būtu nepieciešamas atklātas vēlēšanas, patiesībā vienmēr esot bijusi pret šādu priekšlikumu, jo tā ir iespēja veidot politisko tirgu – savas partijas balsis pārdot, kas arī ir ticis darīts. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība «spītējas» par atklātajām vēlēšanām daļēji tāpēc, ka ir galvenā «komunistiskā mantojuma» glabātāja – šādos jautājumos šis partijas «mantojums» arī visvairāk izpaužas, savos novērojumos par prezidenta vēlēšanām intervijā BNN dalās bijušais, septītais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Vecrīgas grautiņu dalībnieku Bērziņu pirms termiņa neatbrīvos

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa noraidīja par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos notiesātā Anša Ataola Bērziņa pirmstermiņa atbrīvošanu no ieslodzījuma izciešanas.

Biržu indeksiem dažādas tendences, naftas cenas krītas

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā pirmdien, 16.jūlijā, bija dažādas tendences, turpinoties kompāniju peļņas rādītāju publicēšanas sezonai, kurā pirmdien tika ziņots par lielo banku peļņas kāpumu 2.ceturksnī.

Tusks aicina lielvaras nepieļaut tirdzniecības strīdu izraisītu «haosu»

Eiropai, Ķīnai, Amerikas Savienotajām Valstīm un Krievijai ir jāstrādā kopā, lai izvairītos no tidzniecības strīdiem, kuru sekas varot būt vēl ļaunākas, tā ikgadējā Ķīnas-ES galotņu sanāksmē sacījis Donalds Tusks, kurš vada Eiropas Savienības dalībvalstu lēmējvaru, Eiropadom.

Latvijā janvārī-maijā starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šā gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums.

Rēzeknes domes deputāti nesaņems naudas sodu par laikraksta izdošanu krievu valodā

Tiesa atcēlusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja piemērotos naudas sodus deviņiem Rēzeknes domes deputātiem, kuri bija panākuši, ka domes laikraksts tiek izdots arī krievu valodā.

Ievestā benzīna apmērs piecos mēnešos sarucis par 2%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad pirmajos piecos mēnešos samazinājies par 2% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 14,9% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

KNAB izbeidzis lietu par Bi-2 koncertu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šogad maija vidū izbeidzis lietvedību par iespējamu administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai, kas notikusi īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, rīkojot grupas Bi-2 bezmaksas koncertu Lucavsalā.