Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Debets un kredīts

Latvijas iestāšanās process Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) ir iegājis noslēguma posmā, tā šonedēļ pavēstīja mūsu Ārlietu ministrija.

Parīzē notika organizācijas Korporatīvās pārvaldības komitejas tikšanās, kurā apsprieda Latvijas sasniegto progresu, ieviešot ESAO ieteikumus korporatīvās pārvaldības un valsts uzņēmumu pārvaldībā jomā. Lēmumu par Latvija atbilstību ESAO standartiem šajā jomā tiks pieņemts rakstiskas procedūras ietvaros tuvāko nedēļu laikā.

Mūsu valsts joprojām gaida ESAO Darba grupas par kukuļošanu starptautiskajā uzņēmējdarbībā lēmumu par cīņu ar kukuļošanu, veicot starptautiskus biznesa darījumus. Darba grupa veica Latvijas novērtēšanu šī gada 17. martā. Kā jau iepriekš ziņots, darba grupa padziļināti pētīja Latvijas paveikto tiesisko regulējumu uzlabošanā, kukuļošanas apkarošanā, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistīto risku samazināšanā.

Ja šīs komitejas pieņems pozitīvus lēmumus, Latvija saņems formālu tehnisko novērtējumu no 21 ESAO komitejas, kas, saskaņā ar Latvijas pievienošanās ESAO «ceļa karti», veikušas vērtējumu Latvijas atbilstībai ESAO standartiem un vēlmei kļūt par ESAO dalībvalsti.

Iestāšanās vienošanos ar ESAO plānots parakstīt šī gada jūnija sākumā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija – starptautiska attīstītāko valstu ekonomiska organizācija. ESAO ietilpst 34 valstis, no kurām lielākā daļa ir ES dalībvalstis. Organizācijas darbā ar atsevišķa locekļa tiesībām piedalās arī Eiropas Komisija. ESAO valstu īpatsvars veido apmēram 60% no visas pasaules IKP.

Mēs gan zaudējam, gan atrodam

Interesanti, ka vienlaikus ar ziņām par maksimālā līmeņa gatavību, lai pievienotos bagāto valstu klubam, šonedēļ tika aprēķināti tiešie un netiešie zaudējumi no dalības citā ļoti lielā un prestižā organizācijā, dalībai kurā Latvija arī ilgi un rūpīgi gatavojās. Proti – Eiropas Savienībai.

Šajā nedēļā notika otrā Finanšu ministrijas organizētā ekspertu diskusija«Latvijas politiskā un ekonomiskā konverģence Eiropas Savienībā – ko un cik tas maksā?».

No ES fondiem saņemto līdzekļu un ES kopējā budžetā iemaksāto summu salīdzināšana – tā ir pārāk vienkāršota pieeja, lai novērtētu ieguvumus vai zaudējumus no Latvijas dalības Eiropas Kopienā. Šāds atzinums izskanēja diskusijā.

Ņemot vērā, ka pagājušajā gadā publicētais „piecu prezidentu plāns» ES paredz ekonomiskās un fiskālās integrācijas palielināšanu Eiropas monetārajā savienībā jeb eirozonā, ne vienā vien valstī, kuras naudas vienība ir eiro, sākās diskusijas par ieguvumiem un zaudējumiem no dalības aliansē. Plāns paredz no nākamā gada veidot vienotu eirokasi – šis darbs jāpabeidz līdz 2025.gadam.

Ārpolitikas institūta eksperts Latvijā Uldis Austers, cenšoties izvērtēt Latvijas ieguvumus un zaudējumus no dalības ES, nonācis pie secinājuma, ka pakalpojumu bilance ir negatīva, un dalība ES rada zaudējumus Latvijai 1,6 miljardu eiro apmērā. Bet ir ieguvumi no Eiro fondu apgūšanas.

Lielākos zaudējumus radījusi emigrācija. No Latvijas darbā uz citām valstīm devušies apmēram 250 000 Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Ņemot vērā, cik liels ir nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju, Latvijas «tirgus» zaudējumi no valsts dalības ES ir aptuveni 3,6 miljardi eiro.

«Ar šiem skaitļiem nevēlos parādīt, ka tā būtu bijusi kļūda, ka Latvija ir Eiropas Savienībā un eirozonā. No manas puses ir vēlme aicināt domāt par tiem riskiem, ar ko ir saistītas šīs dalības, un ar šiem riskiem rēķināties,» norādīja Austers. Ārpolitikas eksperts brīdina, ka pastāv risks, ka Latvija tā arī nespēs sasniegt tā dēvēto Eiropas Savienības kodola valstu jeb piecpadsmit veco dalībvalstu dzīves līmeni.

Zaudējumu aprēķins

Šonedēļ aprit 500 dienas no Krievijas sankciju ieviešanas. Uzņēmēju vidū pieaug neapmierinātība, jo sankciju dēļ viņi otro gadu pēc kārtas turpina ciest zaudējumus.

2015.gadā tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Krieviju samazinājās par 40% un naudas izteiksmē tie bija 7,9 miljardi eiro. 2014.gadā tas bija rekordaugsts, sasniedzot 13,5 miljardus eiro. Galvenie zaudējumi ir pārtikas, zivju pārstrādes, vieglā rūpniecības, kā arī tranzīta nozarēm.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas rīcībā esošo informāciju, piensaimnieki zaudējuši 60 miljonus eiro, bet lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportētāji – aptuveni 170 miljonus eiro.

Pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava aplēsēm, zivju pārstrādes nozarei nodarītie zaudējumi, saistībā ar 2015.gada jūnijā ieviesto Krievijas aizliegumu konservu Latvijas importam, sasniedz aptuveni 120-240 miljonus eiro, kas izraisījis vislielāko nozares bezdarbu (katrs otrais nozarē nodarbinātais palicis bez darba).

Ievērojamu triecienu saņēmusi arī transporta un loģistikas nozare, kur Krievijas kravu tranzīts caur Latvijas ostām ir samazinājies par 15%. Ņemot vērā, ka nozaru IKP griezumā transporta un loģistikas nozares īpatsvars veidoja 12%, zaudējumi tranzīta jomā varētu pārsniegt 50 miljonus eiro.

Cietusi arī tūrisma nozare. Tūristu plūsma no Krievijas 2015.gadā samazinājusies par 35% – 110 tūkstošiem cilvēku (2014.gadā – 312 tūkstošiem cilvēku). Ņemot vērā to, ka viens Krievijas tūrists vidēji pavadīja Latvijā piecas dienas un iztērēja aptuveni 540 ASV dolārus, nozares zaudējumi varētu būt aptuveni 60 miljoni ASV dolāru.

Vienoti arhitektūrai


Aizvadītajā nedēļā bija vieta arī labām ziņām. Igaunija, Latvija un Lietuva pirmo reizi piedalīsies kopīgā projektā Baltijas paviljons maija beigās gaidāmajā 15.Starptautiskajā Venēcijas arhitektūras biennālē, kur piedāvāti desmitiem eksponātu, kas stāsta par radošiem atklājumiem Baltijas valstu arhitektūrā, fotogrāfijā un pilsētu plānošanā.

Trīs Baltijas valstu ekspozīcijas izveidē ir iesaistīti ģeogrāfi, ģeologi, ekonomikas eksperti, kultūras teorētiķi, vēsturnieki, antropologi, mākslinieki, filozofi un muzeju darbinieki. Baltijas paviljona platība būs 1600 kvadrātmetri.

Galīgais izstādes izskats noformēts tiks tikai ar Baltijas paviljona atvēršanu 27.maijā Venēcijā.

Ref:017.010.103.10000

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas