Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija kā iedvesmas avots

Mūsu valsts sākt ievākt augļus, ko nesusi tās prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Rīgā bieži viesojas augsta līmeņa amatpersonas un par viņu vizītēm un sniegtajiem paziņojumiem informē ne tikai vietējie plašsaziņas līdzekļi. Un, lai arī par tiešu materiālu ieguvumu pagaidām pāragri runāt, interese par Latviju šī gada pirmajos sešos mēnešos būs augsta un iesākumam piesaistīs tūristus no citām zemēm. Situācijā, kad tūristu plūsma no Krievijas praktiski apsīkusi, tas var izrādīties liels atspaids tūrisma nozarē vasaras sezonā.

Šonedēļ Latviju apmeklēja Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ģenerāldirektors Roberto Azevedo. Lai arī Latvija ir PTO biedrs kopš 1999.gada, tās ģenerāldirektors mūsu valsti apmeklēja pirmo reizi.

Roberto Azevedo tikās ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu, premjerministri Laimdotu Straujumu, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, un ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Vēl PTO ģenerāldirektors piedalījās darba vakariņās ar ES dalībvalstu tirdzniecības ministriem, kas šonedēļ bija ieradušies Rīgā, lai neformālā atmosfērā apspriestu ES tirdzniecības un investīciju politiku, iespējamos labumus no esošajām un potenciālajām brīvās tirdzniecības vienošanām. Īpaša uzmanība tika pievērsta Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumam starp ES un ASV, kā arī strīdu risināšanai starp investoriem un valstīm.

Pēc tikšanās ar prezidentu Andri Bērziņu PTO ģenerāldirektors paziņoja, ka Latvija var kalpot par piemēru un iedvesmas avotu ikvienai no Austrumpartnerības valstīm, īstenojot demokrātijas un tiesiskuma principus, kā arī darbojoties dažādās starptautiskajās organizācijās.

Azevedo norādīja, ka mazām valstīm ar nelielu iekšējo tirgu un diversificētu eksportu, dalība PTO sniedz īpaši lielas priekšrocības. Viņš sacīja, ka Latvijas ir uzticams partneris un pateicās par atbalstu PTO darbībai.

Tomēr eksistē vēl arī cits viedoklis, kas pamatojas uz to, ka dalība starptautiskās organizācijās, kas nodrošina brīvu preču plūsmu, ir izdevīga rūpnieciski attīstītajām valstīm, taču mazāk attīstītām nav tik izdevīga. Parasti, lai izturētu konkurenci, otrās grupas valstis uzliek augstas muitas barjeras, palīdzot attīstīties savas valsts rūpniecībai, un tikai pēc tam šīs barjeras noņemot.

Latvijas iestājās PTO 90.-to gadu beigās un tā rezultātā valstī ieplūda lētas preces, kas tad arī pazudināja mūsu rūpniecību. Mēs nespējam atgriezties pie tā rūpnieciskās ražošanas līmeņa, kāds bija mūsu valstī 90.-to gadu beigās. Ražošanas īpatsvars tolaik bija 40%, bet IKP bija tāds pats kā pašlaik. Šobrīd ražošanas īpatsvars ir vien 14%. Un tas esot rezultāts Latvijas iestāšanās PTO.

Austrumi – delikāts jautājums

Roberto Azevedo savas vizītes laikā atgādināja arī to, ka viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm ir Austrumu partnerība un sadarbības veicināšana ar Centrālāzijas valstīm.

Un vajadzēja arī tā sagadīties, ka tieši šonedēļ liela Latvijas uzņēmēju delegācija – pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotāji,- devās uz Uzbekistānu un Kazahstānu, lai atrastu biznesa partnerus un jaunas iespējas izplatīt savu produkciju Centrālajā Āzijā.

Kā informē portāls Uzbekistan Daily, vizītes ietvaros notika vairākas tikšanās ar Uzbekistānas tirdzniecības tīklu pārstāvjiem (piemēram, ar lielveikalu tīkla Korzinka.uz vadītājiem), mūsu uzņēmēji Taškentā apmeklēja starptautiskās izstādes Worldfood Uzbekistan 2015 un Agroworld Uzbekistan 2015. Kopumā mūsu uzņēmēji ir ieinteresēti sadarboties ar lielajiem ražotājiem un lielajiem tirdzniecības tīkliem, kā arī pārtikas produktu izplatītājiem Uzbekistānā.

Uzbekistānas lauksaimniekus interesē iespēja eksportēt savus lauksaimniecības produktus uz Latviju un tālāk uz citām Eiropas valstīm – svaigus un kaltētus augļus, dārzeņus, zaļumus u.c.

Braucienu organizēja Uzbekistānas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Braucienā piedalījās pārstāvji no uzņēmumiem: Lāči, Putnu fabrika Ķekava, Pure Chocolate, Rital-D, Perfecto, Puratos Latvia, Lat Eko Food, Māras brieži, Balticovo, Ražošanas tehnoloģijas, LATPOWER, Mūsmāju Dārzeņi, Baltijas ogu kompānija.

Savējie un svešie

Turpinot starptautiskās biznesa sadarbības tēmu, vērts pieminēt uzņēmuma TNS Emor veikto pētījumu, kurā salīdzināti igauņu, latviešu un lietuviešu arhetipi. Pētījuma autori nākuši pie secinājuma, ka Baltijas valstu iedzīvotāji sevi uzskata par atšķirīgākiem, nekā ir patiesībā. Un, iespējams, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc tie bieži vien nevar nodarboties ar biznesu kaimiņvalstī.

Kā sacīja TNS Emor eksperte Taņa Krīgere, nereti gadās, ka neveiksmes biznesā vai problēmu saskarsmē ar kaimiņvalstīm Baltijas reģionā skaidro ar kultūras atšķirībām, psiholoģisko barjeru vai aizspriedumiem. «Tas neapšaubāmi var būt daļa patiesības, bet patiesībā mums ir vairāk kopīga, nekā mums šķiet. Mēs piedēvējam kaimiņiem īpašības, kuras tiem nepiemīt, bet no tā mainās mūsu pašu uzvedība,» eksperte pauda savu viedokli.

TNS Emor pētījums pamatots uz cilvēku uzvedības pētīšanu sešu arhetipu modeļa ietvaros, kas bāzēts uz Karla Gustava Junga psiholoģisko arhetipu koncepcijas. Igaunijā pētījums tika veikts 2015.gada sākumā, kad savās dzīvesvietās tika intervēti 506 iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Latvijā šāds pētījums tika veikts 2014.gadā, bet Lietuvā – 2013.gadā.

Pēc uzņēmuma Lursoft datiem, uzņēmumi no Igaunijas un Lietuvas, neskatoties un to, ka tās ir vistuvākās kaimiņvalstis, neieņem līdera pozīciju pēc investīciju apjoma Latvijā, bet ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu. Pirmajā piecniekā ietilpst Zviedrija, Nīderlande, Kipra, Norvēģija un Krievija.

Tādi lūk kuriozi ar mūsu uzņēmējiem – tie gatavi braukt uz aizjūras zemēm, lai veidotu darījumu attiecības, bet savus tuvākos kaimiņus uztver kā svešos.

Ref:017.010.103.7247

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas