Ekonomikas dienasgrāmata, Latvija. Kā ietaupīt miljonus

Šonedēļ Rīgas reģiona pašvaldības grasījās iesniegt premjerministram Mārim Kučinskim ierosinājumus par to, kā mainīt nekustamā īpašuma nodokļu iekasēšanas.

Lai gan šis nodoklis pilnībā nonāk vietējo pašvaldību rīcībā, pašvaldības asi kritizē kārtību, kādā tiek noteiktas nodokļu likmes, kā arī valdības plānus pielīdzināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai.

Saskaņā ar grozījumiem Kadastra likumā, nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzi, kurai jāatbilst 85% no tirgus cenas, Ministru kabinets visām īpašumu grupām (lauksaimniecības būves, dzīvojamās un rūpnieciskas ēkas, komerciālās un sabiedriskās ēkas) apstiprina reizi divos gados.

2016.gada 19.aprīlī valdība nolēma, ka kadastrālo vērtību bāze paliks nemainīga arī 2017.gadā. Tika pausts atbalsts tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikumam uz vienu gadu atlikt jauno kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtību. Tieslietu ministrija nonākusi pie secinājuma, ka vērtības tieši dzīvojamo īpašumu segmentā pieaugušas tā, ka, vadoties pēc spēkā esošās likumdošanas, dažos valsts reģionos nodokļa likme varētu pieaugt pat divas reizes. Finanšu ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību plāno sagatavot grozījumus likumā, kas atbilstoši pašreizējai tirgus situācijai piedāvātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu un atbilstu cilvēku spējai to samaksāt. Pagājušajā nedēļā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzdeva sagatavot grozījumus likumā, kas paredzētu samazinātu nodokļa likmi tiem nekustamā īpašuma nodokļu maksātājiem, kuriem pieder viens nekustamais īpašums, un, kas ir arī šī nodokļu maksātāja deklarētā dzīvesvieta.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA šonedēļ nāca klajā ar priekšlikumu izvērtēt nodokļu politiku nekustamā īpašuma jomā, kā arī izstrādāt tādu nodokļu sistēmu, kas nepasliktinātu mājsaimniecību finansiālo situāciju un būtu visiem saprotama un pieejama.

Asociācija izvirzījusi četrus priekšlikumus, kas varētu palīdzēt uzlabot kadastrālās vērtības bāzi, un attiecīgi samazināt nodokļu maksājumus.

Pirmais. Nekustamā īpašuma nodoklim ir jābūt nevis matemātiskai formulai, bet ikvienam iedzīvotājam saprotamam un samaksājamam nodoklim.

Otrais. Jāpāriet uz vienu likmi gan zemei, gan īpašumiem. Pašlaik likme zemei ir 1,5% no kadastrālās vērtības, bet dzīvojamajām mājām un dzīvokļiem – 0,2–0,6%. Igaunijā nodokļu likmes zemei nepārsniedz 0,2%, bet mājoklis (dzīvojamā platība) ar nodokli aplikts netiek. Salīdzinot ar blakus esošām valstīm – Lietuvu un Igauniju, Latvijā ir šobrīd visaugstākās nekustamā īpašuma likmes.

Trešais. Izveidot atbalsta sistēmu pirmajam/vienīgajam mājoklim, ieviešot neapliekamo minimumu mājokļu īpašumam.

Ceturtais. Pašvaldībām jābeidz izmantot iedzīvotāju deklarēšanos kā mehānismu nekustamā īpašuma nodokļu atlaižu piešķiršanai un jāizveido cits mehānisms atlaižu piešķiršanai.

Kā informējusi Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne, ministrija pašlaik strādā pie vairākiem modeļiem, kā nākotnē varētu mainīties nodokļu politika un plāno līdz rudenim izstrādāt likums grozījumus, ko iesniegs valdībā decembrī.

Kā ietaupīt miljonus

28.aprīlī Bellevue Park Hotel Riga norisinājās konference Vieda valsts pārvalde. Izrādās, ka E-valsts ļauj ik mēnesi netērēt papīra kalnu teju Eifeļa torņa augstumā, bet digitālais paraksts gadā ietaupa 2% no IKP. Par to klātesošajiem pavēstīja e-Estonia Showroom @ Enterprise Estonia izpilddirektore Anna Piperala.

Ja ir veiktas sākotnējās investīcijas tīklu izveidošanā, attīstīti digitālie pakalpojumi un iedzīvotāji ir apmācīti elektroniskās vides iespēju lietošanā, tad ilgtermiņā var iegūt teju neticamu efektivitāti un līdzekļu ietaupījumu. Igaunija, kur 99% no valsts un pašvaldību pakalpojumiem ir pieejami elektroniski, IT uzturēšanai tērē 40 reizes mazāk līdzekļu nekā Somija un 400 reizes mazāk nekā Lielbritānija.

Latvijā šobrīd elektroniski pieejami vairāk nekā puse no 300 dažādiem valsts pakalpojumiem. Tas ļāvis samazināt administratīvo slogu, paaugstināt valsts pārvaldes darba efektivitāti, tostarp nodrošinot datu pieejamību uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanai.

Jau pēc pirmā darbības gada secināts, ka, iepirkumos automatizējot nepieciešamās informācijas iegūšanu par nodokļu parādiem, sodāmību un maksātnespēju, ir ietaupīts vairāk nekā 1,1 miljons eiro gadā jeb uz iepirkumu uzņēmējs var ietaupīt vienu cilvēkdienu. Tāpat reāli taustāmu laika un naudas ietaupījumu rada digitālā nodokļu administrēšana un elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa, savukārt teritoriālās attīstības plānu pieejamība elektroniskajā vidē ir palielinājusi šā procesa caurskatāmību.

Konferencē, līdztekus Igaunijas pārstāvjiem, piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vienas pieturas aģentūras nodaļas vecākā referente Maija Anspoka, kā arī Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāvji un pārstāvji no uzņēmumiem IBM Latvija, SAP Latvija, LMT un Telia Latvija.

Apstākļu upuris

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs uzņēmums Coface šonedēļ publicējis metālapstrādes biznesa risku novērtējumu. Galvenie secinājumi – Eiropā vērojami nozaru uzlabojumi, tomēr jaunattīstības valstīs Āzijā un Latīņamerikā sektoru riski palielinās.

Metālapstrādes nozares vērtējums kopš pagājušā gada beigām ir mainīts jau otro reizi, mainot kredītriska novērtējumu uz ļoti augstu arī Latīņamerikā un Tuvajos un Vidējos Austrumos. Šādas izmaiņas ir nesenā melno un krāsaino metālu cenu krituma rezultāts, kas ietekmē uzņēmumu peļņu. Tas metālapstrādes nozari padara par šobrīd riskantāko nozari pasaulē. Rietumeiropā un jaunattīstības valstīs Āzijā metālapstrādei saglabājas ļoti augsta riska vērtējums, bet Centrāleiropā un Ziemeļamerikā – augta riska.

Latvijā par nozares krīzes un nelabvēlīgu apstākļu sakritības upuri ir kļuvis uzņēmums KVV Liepājas metalurgs, kas šonedēļ uzsāka darbinieku atlaišanu. Kopumā tiek plānots atlaist aptuveni 300 darbiniekus, bet aptuveni 100 paliks strādāt dežūrrežīmā.

Iepriekš Valsts kase un Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums SIA FeLM noslēdza cesijas līgumu par valsts prasījuma vairāk nekā 66 miljonu eiro apmērā pret KVV Liepājas metalurgs cedēšanu.

Līdz tam KVV Group vadība pieņēma lēmumu par KVV Liepājas metalurgs konservāciju, balstoties uz ilgtermiņa negatīviem faktoriem, kas kavē darbu uzņēmumā – krīzi, kas pārņēmusi pasaules metālapstrādes nozari, parādsaistībām nodrošinātajiem kreditoriem un intereses trūkumam atbalsta sniegšanā nozarei no valsts puses.

Ref:017.010.103.10030

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas