bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.07.2018 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Vilinās Brexit pārbēdzējus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Latvijā 2016.gada  trešajā ceturksnī bijis vislēnākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) šonedēļ publicētā informācija. Premjerministram Mārim Kučinskim tas neliedz cerēt uz IKP pieaugumu 4-5% gadā.

Šī gadā trešajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu 2015.gadā, Latvijas IKP pieaudzis par 0,3% gan pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem, gan pēc neizlīdzinātiem datiem, Lietuvas IKP pieaudzis par 1,7%, Igaunijas – par 1,1%.

Gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2015.gadā, Latvijas IKP pieaudzis par 1,4%. Faktiskajās cenās tas sasniedza 18,2 miljardus eiro, tai skaitā trešajā ceturksnī – 6,431 miljardu eiro.

Vislielākais pieaugums fiksēts apstrādes rūpniecības nozarē (par 4%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 22%), citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 13%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 10%). Samazinājums vērojams apģērbu ražošanā (par 5%), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 8%), iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (par 11%). Gada laikā būvniecības produkcijas apjoms samazinājies par 22%, un vislielākais kritums bija vērojams inženierbūvju celtniecībā – par 36%.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam visām trijām Baltijas valstīm. Saskaņā ar jaunākajiem ESAO prognozēm, Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,1% (tas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā, jūlija prognozē).

Premjera optimisms

Jaunākie CSP dati un ESAO prognozes netraucē premjerministram Mārim Kučinskim cerēt uz valsts attīstību ilgtermiņā, prognozējot ikgadējo IKP pieaugumu par 4-5%.

Tā nav utopija, ja precīzi tiks pildīti valdības deklarācijā un rīcības plānā definētie uzdevumi, piemēram, konkurētspējīgas vai pat izcilas uzņēmējdarbības vides izveide, labvēlīga investīciju klimata iedibināšana, stratēģisko investīciju virzienu attīstīšana, norādīja premjers savā uzrunā Saeimas deputātiem.

No premjera teiktā var saprast, ka uz Latviju pozitīvu iespaidu var radīt pat Lielbritānijas izstāšanās no ES (Brexit). Tiesa gan, tai pareizi jāsagatavojas. Kučinskis atgādināja – pēc lēmuma par Brexit izskanēja viedoklis, ka daudzi no Lielbritānijā reģistrētajiem uzņēmumiem pārvāksies uz citām ES valstīm.

Ārzemju investoram, kurš vēlas reģistrēt uzņēmumu Latvijā, būtu jānodrošina iespēja reģistrēt uzņēmumu Latvijā, aizpildot visus formālos dokumentus e-vidē angļu valodā, viņam ir jābūt pārliecībai, ka arī visas uzņēmumu finansiālās atskaites viņš varēs aizpildīt angļu valodā, uzskata premjers. Šajā kontekstā viņš rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās.

Kučinskis sacīja, ka nesaskata tajā nekādu problēmu, kā piemēru minot Helsinku lielveikalu Stockmann, kurā pircējs var norēķināties skaidrā naudā arī Krievijas rubļos. Ieguvēji ir gan pircējs, gan uzņēmējs, gan Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Latvijai jādomā arī par šo virzienu, uzskata premjers.

Nepatīkamais Mikrouzņēmumu nodokļa likums

Joprojām kritiku turpina izpelnīties Mikrouzņēmumu nodokļa likums, kuru šobrīd par savu «politisko pestītāju» izvirzījušas opozīcijas partijas.

Grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kuri var radīt grūtības desmitiem tūkstošu mazajiem, ģimenes uzņēmumiem, ministri joprojām uzskata par pareiziem. Cīnīties mēģina tikai opozīcijas partijas. Partijas No Sirds Latvijai (NSL) Saeimas frakcija un Latvijas Reģionu apvienība (LRA), lūdz prezidentu neizsludināt šo likumu grozījumus.

Kā sacīja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme, šobrīd tiek apsvērta iespēja nodot otrreizējai caurlūkošanai tikai Mikrouzņēmumu nodokļa likumu atsevišķi no budžeta likuma.

NSL norāda, ka parlamenta vairākums, pieņemot šos likumus, atklāti ignorējis sabiedrības viedokli, un ka Saeimas deputāti un ierēdņi aizvien redzamāk pārvēršas par kungiem, kas faktiski padara par vergiem pārējos Latvijas iedzīvotājus.

Partija NSL uzskata, ka grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ne tikai neatbilst labai valsts pārvaldībai un vairo sabiedrības neuzticēšanos varai, bet ir arī pretrunā ar Satversmes 90.pantā noteiktajām cilvēka pamattiesībām, ka «ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības».

NSL arī uzskata, ka grozījumi ir pretrunā ar Satversmi, un novedīs pie sociālo pabalstu saņēmēju skaita palielināšanās. Frakcija jau iepriekš piedāvāja atcelt grozījumus, atsaucoties uz Satversmes 108.pantu, kas nosaka tiesības ikvienam brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. NCL norāda arī uz 107. pantu, kas paredz tiesības saņemt algu, kas nav zemāka par valstī noteikto minimālo algu.

Deputāts Bondars (LRA) uzskata, ka grozījumi rada neziņas pilnu nākotni darba ņēmējiem un darba devējiem. Plānotās izmaiņas sāpīgi ietekmēs reģionus un mazos uzņēmumus, kur cilvēki strādā nepilnu darba laiku. Valsts nevar tā rīkoties ar saviem iedzīvotājiem, viņš uzskata.

Darba ņēmēji būs spiesti pamest darba tirgu un papildināt pabalstu saņēmēju rindas, vai doties strādāt uz ārzemēm, bet uzņēmēji – pārnest uzņēmējdarbību uz valstīm, kur nav šādu ierobežojumu, atzīmē NSL.

BNN jau ziņoja, pēc Finanšu ministrijas informācijas, pašlaik Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 50 tūkstoši mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju, un to apgrozījums šajā gadā sasniedza 327,3 miljonus eiro. 2016.gada pirmajā pusē mikrouzņēmumu darbinieku vidējie ienākumi veidoja 499 eiro. No jaunā gada, ja grozījumi likumā netiks atgriezti pārskatīšanai, no šīs naudas mēnesī būs jāveic sociālā nodokļa maksājums aptuveni 100 eiro apmērā.

Ienesīgs bizness

ASV ekspertu pārbaudēs par nerezidentu banku iekšējās kontroles sistēmu atbilstību ASV standartiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā neviena no bankām nav saņēmusi izcilu vērtējumu, žurnālistiem atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Atbilstības kontroles departamenta direktore Maija Treija.

Novembrī noslēdzās ASV konsultantu neatkarīga pārbaude 12 Latvijas bankās, kuras koncentrējas uz nerezidentu klientu apkalpošanu. Būtiskākais pārbaudēs atklātais trūkums – atsevišķās bankās nav nodrošināts iekšējās kontroles sistēmas neatkarības un pastāvības princips.

Eksperti konstatējuši arī nepietiekamu kvalitātes kontroli klientu saimnieciskās darbības pārzināšanā un izpētē, tāpat secināts, ka pastāv nepamatoti vienkāršota klientu risku novērtēšana.

Savukārt FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš uzsvēra, ka secinājumi par iekšējās kontroles sistēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai jāizdara visam Latvijas bankām, ne tikai nerezidentu segmentā strādājošajām. Iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošanā ļoti liels darbs gaida visas bankas.

Tikmēr Latvijas banku sektora peļņa 2016.gada 10 mēnešos sasniegusi 408,748 miljonus eiro – par 14,8% vairāk nekā tajā pašā periodā 2015.gadā, liecina FKTK dati.

Šajā periodā, ar peļņu strādājušas visas 16 Latvijas bankas un trīs no septiņām ārvalstu banku filiālēm. Šo banku tirgus daļu kopējos banku sektora aktīvos ir 97%.

Ref:017.010.103.200500


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Atklātu balsojumu par prezidentu? Ugunsgrēki Latvijā. Sarakstu iesniegšana 13.Saeimai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Ugunsgrēks.

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Jaunākie komentāri