Ekonomikas dienasgrāmata. Lielā Baltijas siena

Kamēr mēs baudījām garās Lieldienu brīvdienas, robežsardze modās agri. Un pat vairāk nekā agri – izrādās, ka uz Latvijas-Krievijas robežas jau uzbūvēti pirmie trīs kilometri žoga, kas kalpos cīņai ar nelegālo migrāciju.

Pirmais 2,7 metru augstā žoga posms uz Latvijas-Krievijas robežas izbūvēts Ludzas pārvaldes teritorijā, pastāstīja Valsts robežsardzes preses pārstāve Jevgēņija Pozņaka. Ludzas novads robežojas ar Pleskavas apgabalu Krievijā un Vitebskas apgabalu Baltkrievijā.

Kopējais žoga garums, kura būvēšanai četros gados plānots tērēt 17 miljonus eiro, būs apmēram 90 km. 2016.gadā plānots uzbūvēt 24 kilometrus žoga, uz kura tiks uzstādītas videonovērošanas kameras un kustības sensori.

Iepriekš iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis paziņoja, ka Latvijas austrumu robežas nostiprināšanai un robežsardzes pastiprināšanai līdz 2020.gadam būs nepieciešami 80 miljoni eiro.

Kopējais Latvijas-Krievijas robežas garums ir aptuveni 270 kilometri.

Pirms Lieldienām par nodomu celt žogu uz robežas ar Krieviju pavēstīja Igaunijas valdība. Igaunijā žoga augstums būs 2,5 metri. Pierobežas joslā taps patruļas taka ne mazāk kā divu metru platumā un kontroles līnija platumā līdz astoņiem metriem. Tiks uzstādīti arī šķēršļi dzīvniekiem, barjeras, robežstabi, brīdinājuma zīmes un apgaismojums, informēja Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs. Viņš uzsvēra, ka Igaunijai ir nepieciešama mūsdienīga valsts robeža, kas būtu cienīga Eiropas un NATO ārējā robeža.

Kaimiņvalsts plāno aprīkot ar žogu 90 no 135 sauszemes robežas kilometriem.

Ziņas par to, ka Igaunija grasās celt 2,5 metrus augstu žogu uz robežas ar Krieviju, parādījās pagājušā gada augustā. Būves izmaksas tika lēstas 71 miljona eiro apmērā.

Kā BNN jau informēja, ES ārējās robežas nostiprināšana ir ne tikai politisks projekts, kura mērķis ir drošības stiprināšana, bet arī apjomīgs biznesa projekts, kura ietvaros peļņu gūs būvkompānijas, novērošanas sistēmu piegādātāji u.c.

Apvienošana un iegāde

Šonedēļ tika publicēts ziņojums par situāciju uzņēmumu apvienošanas un iegādes (M&A) tirgū, kuru sagatavoja Mergermarket un advokātu birojs Raidla Ellex. Izrādījās, ka Baltijas darījumu M&A tirgū, pateicoties dažādiem lieliem darījumiem enerģētikas nozarē, preču transportēšanā un ražošanā, vadībā ir mūsu valsts. Kopumā uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumi Latvijā veidoja 76% no visiem darījumiem Baltijas reģionā. Šveices firma Euromin S.A. iegādājās 199 miljonus eiro vērto uzņēmumu Venstpils Nafta, Ukrainas uzņēmums KVV Group iegādājās KVV Liepājas Metalurgs JSC, darījuma vērtība – 107 miljoni eiro. Igaunijas AS Graanul Invest no Zviedrijas uzņēmuma Billerud Korsnas AB iegādājās Latvijas enerģētikas uzņēmumu Latgran par 104 miljoniem eiro. Tie, pēc Mergermarket datiem, ir paši lielākie darījumi pagājušā gada Baltijas reģiona, kuru vērtībā pārsniedz 100 miljonus eiro.

Pēc darījumu skaita sadalījums starp trīs valstīm ir sekojošs: Lietuvā pērn tika veikti 44% no visiem darījumiem, Latvijā – 30%, bet Igaunijā – 26%.

Igaunijā aizvadītajā gadā sarunu stadijā bija daudz lielu darījumu, piemēram, Eesti Gaas īpašnieku maiņa, kas juridiski tika noformēta tika šī gada februārī, tāpēc nav atspoguļota ziņojumā par iepriekšējo gadu.

Lietuvas tirgu galvenokārt ietekmēja konsolidācija finanšu un telekomunikāciju nozarē: Telia Sonera pārņēma Omnitel, bet kabeļtelevīzija Kava Communications pārgāja pie C Gates, kas pieder Starman.

Saskaņā ar Mergermarket novērtējumu šajā gadā mēs, visticamāk, varam sagaidīt uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumus tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozarēs, tiem seko finanšu pakalpojumu nozare, kā arī rūpniecība un ķīmija.

Noguldījumi virzās pretim rekordam

Kopējā vietējo uzņēmumu un iedzīvotāju noguldījumu summa februārī sasniedza jaunu rekordu – 10,5 miljardus eiro, interneta vietnē makroekonomika.lv ziņo Latvijas Bankas (LB) ekonomists Vilnis Purviņš.

Noguldījumu pieauguma lauvas tiesu deva atlikuma pieaugums nefinanšu uzņēmumu kontos, jo mājsaimniecību noguldījumu pieaugums bija samērā pieticīgs. Iekšzemes kredītportfelis palika gandrīz nemainīgs, mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem minimāli samazinoties, bet nebanku finanšu iestādēm izsniegtajiem – pieaugot.

Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums februārī palielinājies par 2,7%, gada pieauguma temps bija 11,9%. Uzņēmumu noguldījumi mēneša laikā pieauguši par 5,1%, gada laikā – par 18,8%, mājsaimniecību noguldījumi – palielinājušies par 0,7% un 6,4% attiecīgi.

Banku kredītu atlikums iekšzemes uzņēmumiem un mājsaimniecībām februārī samazinājās par 0,1%, t.sk. kredīti nefinanšu uzņēmumiem par 0,1% un kredīti mājsaimniecībām – par 0,2%. Kopējo iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās par 0,4 procentu punktiem līdz -1,9%, tajā skaitā kredītiem nefinanšu uzņēmumiem līdz -2,2% un kredītiem mājsaimniecībām -4 %.

Kā norādīja Purviņš, gaidāms, ka līdzīgas tendences saglabāsies arī turpmāk un attiecībā uz kreditēšanu un mājsaimniecību noguldījumiem attīstība varētu būt visai mērena.

OECD brīdina

Šonedēļ jaunāko pārskatu par darba tirgu un sociālo politiku Latvijā prezentēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Dokumenta sagatavošanas gaitā OECD eksperti apmeklēja nozaru ministrijas un citas valsts un pašvaldību iestādes, reģionus, uzņēmumus, pašvaldību sociālos dienestus u.c.

Organizācijas speciālistu galvenie secinājumi – Latvijai vēl joprojām ir smagi jāstrādā, lai situācija valstī patiešām uzlabotos. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka darba ražīguma un ienākumu pieaugums Latvijā saglabāsies zem potenciāla, bet sociālā nevienlīdzība pieaugs. Saskaņā ar dokumentu iespaidīgā ekonomiskā izaugsme pēdējo 20 gadu laikā mazinājusi ienākumu un produktivitātes atšķirības starp Latviju un OECD valstīm. Neskatoties uz to, Latvijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar dzīvi, daudzi emigrē.

Pēc ekspertu domām, pašreizējā sarežģītā ekonomiskā situācija un lielās ienākumu atšķirības rada nepieciešamību pēc vēl efektīvākas sociālās politikas.

Prezentējot pārskatu, organizācijas eksperti norādījuši, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 25 gadu laikā samazinājies aptuveni par 25%. Eksperti ir atklājuši, ka tikai aptuveni 16% emigrējušo Latvijas iedzīvotāju plāno atgriezties mājās tuvāko piecu gadu laikā, kas nozīmē to, ka lielākā daļa Latvijā atgriezties negrasās.

Latvija saskārusies ar to, ka imigranti neatgriezīsies, kamēr nebūs pārliecinošu iemeslu, norāda pārskata autori, piebilstot, ka visbiežāk cilvēki pamet savu dzimteni ekonomisku iemeslu dēļ. Attiecīgi – cilvēkus var atgriezt, izmantojot ekonomiskus stimulus.

OECD eksperti norāda, ka būtisks stimuls ir alga. Tādēļ ir nepieciešams domāt ne tikai par darba ražīgumu, bet arī par darba samaksu. Turklāt ir svarīgi rast risinājumu, kā atgriezt darba tirgū cilvēkus, kuri ir ilgtermiņa bezdarbnieki.

Ref:017.010.103.9015

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas