bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 15.08.2018 | Vārda dienas: Dzelde, Zenta, Zelda
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Mikronodoklis izraisījis makroproblēmas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Lūka/LETA

Šonedēļ valdība, uzņēmēji un sociālie partneri turpināja karstas diskusijas par mikrouzņēmumu tālāko likteni un nodokļu režīmu, kurā tiem būs jāstrādā.

Viens no priekšlikumiem ir – pilnībā atteikties no obligāto sociālo iemaksu minimuma noteikšanas un palielināt mikrouzņēmumiem nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Priekšlikumu šonedēļ izskatīja valdošās koalīcijas partijas. Un, lai gan ar šo ideju klajā nāca premjerministrs Māris Kučinskis, kurš pārstāv šobrīd pie varas esošo Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), partijas Vienotība locekļi viņu neatbalstīja. Šīs partijas deputātiem radās daudz jautājumu, tā situāciju komentēja Vienotības frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns. Tāpēc partija aicina Finanšu ministriju precizēt aprēķinus un dokumentus, uz kuriem pamatojoties tā pieņems lēmumu.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) sacīja, ka tāda pēkšņa valdības pozīcijas maiņa nostādījusi uzņēmējus neapskaužamā stāvoklī.

Šo paziņojumu varētu apstrīdēt. Jo neapskaužamā stāvoklī politiķi un likumdevēji ir nostādījuši paši sevi. Ja cilvēki izgāja ielās, lai protestētu pret jauno regulu, un prezidents Raimonds Vējonis atgrieza Mikrouzņēmumu nodokļa likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, tātad ministri un deputāti savu darbu ir izdarījuši nekvalitatīvi.

Uzņēmēju stāvokli var dēvēt par neapskaužamu arī tādā nozīmē, ka joprojām nav skaidrības par mikrouzņēmumu turpmāko likteni. Tagad tiek izskatītas arī citas iespējamās nodokļu režīma izmaiņas. Tostarp ierosināts paplašināt to personu sarakstu, uz kurām neattiecas prasība veikt obligāto sociālo iemaksu, vai attīstīt alternatīvu regulējumu kopējās nodokļu politikas izmaiņu kontekstā.

Tomēr viena lieta ir skaidra: politiķi tādā vai citādā veidā grasās mainīt šo nodokļu režīmu, tātad – galu galā tas tiks mainīts. Un šī brīža situāciju var uzskatīt tikai pagaidu atelpu mikrouzņēmumiem.

Kāpēc investēt Latvijā?

Nodokļu politikas nestabilitāte un neprognozējamība ir kļuvusi par vienu no iemesliem, kāpēc ārvalstu investori devuši zemu vērtējumu investīciju klimatam mūsu valstī. Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) kopīgi veidotajā pētījumā FICIL Sentimenta Indekss 2015-2016 minēts, ka investorus ietekmē atliktās strukturālās reformas un necaurspīdīgā tiesu sistēma. Bet galvenais – nodokļi. Kāda uzņēmuma pārstāvis šajā sakarā sacīja: «Kāpēc lai kāds vēlētos investēt Latvijā, ja nodokļu izmaiņas tiek ieviestas bez konsultēšanās, un vienīgā iespēja uzņēmējiem, lai meklētu patiesību, ir vērsties tiesā, kā tas bija gadījumā ar solidaritātes nodokli». Tikai pieci no 32 aptaujātajiem ārvalstu investoriem uzskata, ka nodokļu sistēma valstī ir laba vai nedaudz uzlabojusies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Neskatoties uz to, ka pēdējo 12 mēnešu laikā, lielākā daļa ārvalstu investoru Latvijā saskatījuši niecīgu investīciju vides uzlabošanos, puse no respondentiem joprojām investēs valstī. Šādu gatavību pauduši 16 no 32 ārvalstu investoriem, desmit paziņojuši, ka viņi investēt neplāno, bet seši vēl nav izlēmuši.

Tie uzņēmumi, kas neplāno investīcijas, kā argumentus minējuši nestabilo ekonomisko situāciju, neskaidrību attiecībā uz attīstības perspektīvām, pārmērīgo birokrātiju. Viena apstrādes rūpniecības uzņēmuma pārstāvis pat teica, ka uzņēmums pakāpeniski pametīs Latvijas tirgu augsto enerģijas izmaksu dēļ.

Tāpat investori mudinājuši politiķus atrisināt demogrāfijas un darbaspēka pieejamības jautājumus. Kādas nekustamo īpašumu kompānijas pārstāvis norādīja, ka Latvijai būtu jāapsver iespēja ievest darbaspēku, piemēram, no Ukrainas vai Baltkrievijas.

Vienisprātis ar viņu ir arī kāda tirdzniecības uzņēmuma pārstāvis. Viņš uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt saprātīgu imigrācijas politiku, kas motivētu bēgļus integrēties Latvijas darba tirgū.

Lielie infrastruktūras projekti

Toties lielo projektu īstenošanā valdība demonstrē darbību saskaņu, tostarp starptautiskā līmenī. Šonedēļ tapa zināms, ka līgums starp Baltijas valstīm par ātrgaitas dzelzceļa Rail Baltica var tikt parakstīts 2017.gada sākumā Igaunijas prezidentūras Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē laikā. Kad līgums būs parakstīts, tas būs jāratificē Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem. Pašlaik līguma teksts tiek saskaņots triju Baltijas valstu atbildīgajās organizācijās.  

Līgums regulē vispārīgos Rail Baltica būvniecības nosacījumus – koridorus, pa kuriem ies trase, būvniecības termiņus, dažādu infrastruktūras elementu īpašuma jautājumus un būvniecības finansēšanu.

Atgādināsim, ka iepriekš institūcijas, kas iesaistītas maģistrāles izveidē Baltijas valstīs, panāca vienošanos par iepirkuma procedūru un projekta finansēšanu, parakstot attiecīgus līgumus.

Šonedēļ Latviju apmeklēja Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs Viktors Pranckietis. Tiekoties ar premjerministru Māri Kučinski, tika apspriesti reģionālie enerģētikas un transporta projekti. Kučinskis norādīja, ka enerģētiskā drošība ir svarīga ne tikai Latvijai, bet visam reģionam kopumā. Par nākamo svarīgo uzdevumu viņš uzskata kopīgu gāzes tirgus izveidi Baltijas valstīs un Somijā.

Un, ja kopīga Baltijas valstu un Somijas gāzes tirgus izveide vēl ir tikai plānos, tad trešā Latvijas-Igaunijas elektroenerģijas starpsavienojuma būvniecībai Igaunijas elektrotīklu kompānija Elering jau ir izsludinājusi iepirkuma procedūru. Kopējās projekta izmaksas sasniegs 172 miljonus eiro, no kuriem 112 miljonus eiro nodrošinās Eiropas Savienība. Celtniecības darbi sāksies 2017.gada beigās un tiks īstenoti trīs gadu laikā. Jaunā starpsavienojuma jauda būs 600 megavati. Trešā Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma projekts tiek uzskatīts par vitāli svarīgu, lai nodrošinātu reģiona enerģētisko drošību, ar ko tiek saprasta reģiona atkarības mazināšanās no Krievijas elektrotīkla. Turklāt jaunā līnija nostiprinās Rietumu – Igaunijas piegāžu drošību, un palielinās elektroenerģijas pārdošanu.

Dāviniet ar prātu

Pamazām apgriezienus uzņem arī Ziemassvētku dāvanu pirkšana. Gada griezumā tieši decembrī ievērojami palielinās karšu norēķinu apjoms, savukārt janvārī – tas ir tikpat ātri samazinās.

Pēc DNB bankas ikdienas pakalpojumu kategorijas vadītāja Jāņa Damberga domām, tas liecina par to, ka svētkiem tiek tērēts vairāk, nekā bijis uzkrāts. Tāpēc nepieciešams savlaicīgi un stratēģiski plānot pirkumus, lai finansiālais stāvoklis pēc svētkiem nekļūst par apgrūtinājumu. Tāpēc banka sagatavojusi vairākus padomus, kā dāvanu pirkšanas procesu gada gaidītākajiem svētkiem padarīt vienkāršu, kontrolējamu un patīkamu.

Nekā jauna tajos nav, taču atgādināt ir vērts, jo mājsaimniecību finansiālā stabilitāte – tā ir valsts finansiālās stabilitātes ķīla.

Pirmais – ejiet uz veikalu ar iepirkumu sarakstu. Tas ļaus izvairīties no naudas tērēšanas par lietām, kas ir iepatikušās, taču nevajadzīgas.

Otrais – nedzīvojiet pāri līdzekļiem, neņemiet ātros kredītus un neizmantojiet kartēm piesaistīto kredītlīniju. Ja nevarat nopirkt dārgu dāvanu, palieciet pie ekonomiskāka varianta.

Trešais – iepērcieties internetā. Bieži vien tās pašas preces, kas tiek piedāvātas lielveikalos, internetā var iegādāties par daudz zemākām cenām.  Turklāt iepirkšanās internetā ieekonomēs laiku un ļaus izvēlēties preci mierīgos apstākļos, neļaujoties iepirkšanās drudzim, kas valda tirdzniecības centros. 

Ref:017.000.103.20056


Pievienot komentāru

  1. Jānis Labrencis teica:

    Kas var būt vēl vienkāršāks, kā nodokļu klasiskais variants, diferencēts bruto peļņas nodoklis, bet no darba algas atvelk tikai iemaksas pensijai. IIN atvelk tikai no sevišķi lielām algām un pensijām. Visa veida pabalstus maksā no kopējā budžeta un tikai vidēji un maz nodrošinātiem. Tad nav ne liels vai mazs uzņēmums, bet ir liela vai maza bruto peļņa. Lasiet manu blogu http://www.janis-labrencis.mozello.lv

Koalīcija atbalsta EM sagatavotā OIK ziņojuma virzību valdībā ar apspriestajiem precizējumie

Koalīcija atbalsta Ekonomikas ministrijas sagatavotās obligātās iepirkuma komponentes ziņojuma virzību valdībā ar iepriekš apspriestajiem precizējumiem.

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas divreiz gadā

Ministru kabinets otrdien, 14.augustā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl mēnesi vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās

Vēl mēnesi – līdz 14.septembrim – vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu 13.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 6.oktobrī, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā.

Cik sekmīgi ir Saeimas deputātiem piederošie uzņēmumi? Pelnošāko uzņēmumu galvgalī – ZZS deputāti

Politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienība frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. ZZS Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 – Saskaņas frakcijas deputātiem

Terorakta izmeklēšana: Aiztur vīrieti, kurš ietriecies cilvēkos pie Londonas parlamenta

Pamatojoties uz aizdomām par teroraktu, Londonā arestēts vīrietis, kurš ietriecies barjerās netālu no parlamenta ēkas, ievainojos vairākus cilvēkus.

Latvijas tūristu mītnēs par 11,3% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Šī gada 2.ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 772,3 tūkstoti viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2017.gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Turcijas liras kursa kritums turpina satricināt pasaules biržas

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Atsakās no plāniem dot ārsta palīgiem tiesības izrakstīt nosūtījumus

Veselības ministrija atteikusies no vairāku mediķu organizāciju atbalstītā ierosinājuma dot ārsta palīgiem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, tiesības izrakstīt nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Trasta komercbankas administrators jūlijā atguvis 320 500 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūlijā atguvis 320 501 eiro, kas ir vairākkārt vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 5054 eiro.

Rīgas svētku laikā būtiski ierobežos satiksmi

Rīgas svētku laikā tiks būtiski ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. Jau no 16. augusta plkst. 5.00 līdz 20. augusta plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

Partijas sola samazināt tiesvedību ilgumu

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas tieslietu sistēmas uzlabošanai sola būtiski samazināt tiesvedību ilgumu, atsevišķās krimināllietās atcelt iespēju pārsūdzēt tiesas spriedumu, kā arī veikt vispārēju tieslietu jomas modernizāciju, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Pārbaudīs NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei

No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notiks līdz šim lielākās militārās mācības Namejs 2018, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Spānijā ievainoti 313 cilvēki

Pilsētas sporta un mūzikas festivāla laikā sabrūkot koka promenādei, Bigo, Spānijas ziemeļrietumos, naktī uz pirmdienu ievainoti 313 cilvēki, paziņojušas amatpersonas.

Maksātnespējīgā Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus

Par maksētnēspējīgu atzītā kuģubūves kompānija AS Tosmares kuģubūvētava plāno atlaist darbiniekus, vēsta Latvijas Televīzija.

Ko sola Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai?

Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina aģentūras LETA apkopojums par partiju 4 000 zīmju programmām.

Aicina partijas pierādīt gatavību palielināt veselības finansējumu līdz 4% no IKP

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina partijas pierādīt savu gatavību palielināt veselības nozares finansējumu tā, lai tas 2020.gadā sasniegtu vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta, stāsta arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Apskats: «Karstais kartupelis» – partiju finansēšanas jautājums

Jautājums par politisko partiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta ir kā karsts kartupelis, kuru politiķi jau gadiem ilgi mētā no rokas rokā. Šobrīd attiecībā uz valsts finansējumu Latvijas politiskās partijas ir pabērnu lomā ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ja Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro, tad Latvijas partijām no valsts budžeta pienācās vien 612 398 eiro. Šāda situācija rada labvēlīgu augsni dažādām shēmām, un savulaik politiķu pirkšana notika pat īpaši neslēpjoties. Taču tā kā neapgāžamu pierādījumu trūkst, visi iesaistītie pagaidām tikuši cauri sveikā, raksta laikraksts Ventspilnieks.lv.

Francijas policija aizliegusi Latvijas aktīvistiem Monblāna virsotnē mēģināt uznest karoga mastu

Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, ziņo laikraksts The Times.

BTA: Visbiežāk jeb 70% no apdrošinātajiem atpūtas kuģošanas līdzekļiem ir motorlaiva

Iegādājoties atpūtas kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas polisi, cilvēki visbiežāk izvēlas apdrošināt motorlaivas. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company, motorlaivu apdrošināšana veido 70% no kopējā izdotā polišu skaita. Pārējos 30% ietilpst tādi peldlīdzekļi kā kuteri, airu laivas, buru jahtas un motorjahtas.

Ašeradens: EM piedāvātais plāns par atteikšanos no OIK nav labākais risinājums

Ekonomikas ministrijas piedāvājums triju gadu laikā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma nav labākais risinājums, Ministru kabineta komitejas sēdē uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Būvniecības apjoms 2.ceturksnī pieaug par 31,6%

Būvniecības produkcijas apjoms gada griezumā, salīdzinot 2018.gada 2.ceturksni ar 2017.gada 2.ceturksni, pieaudzis par 31,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

VUGD priekšniekam samazina algu par dienesta pārkāpumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam Oskaram Āboliņam piemērots disciplinārsods – mēneša amatalgas samazināšana par medību kluba Plauži atrašanos Ogres novada Ķeipenes ugunsdzēsības depo, noskaidrots Iekšlietu ministrijā.

SEB bankas aptauja: 40% jauniešu vēlas nodarboties ar privāto biznesu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu.

Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 7,187 miljardiem eiro

Eiropas Centrālās bankas īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas ietvaros Latvijas Banka jūlija beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,187 miljardu eiro apmērā.

VVC: Valsts pārvaldē redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem

Valsts pārvaldē brīžiem ir redzama vēlme valodas jautājumā izpatikt uzņēmējiem, ārvalstniekiem un investoriem, dodot papildus brīvības, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.