bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.07.2018 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. «Nebūs mikro/būs nekro»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Čīka/LETA

Šonedēļ Saeima pēc divdesmit stundu garas apspriešanas pieņēma 2017.gada valsts budžetu, kā arī likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017.-2019.gadam.

Deputāti sāka apspriest ar budžetu saistītos jautājumus trešdien pulksten 9 no rīta, bet sēde ieilga, jo opozīcijas deputāti pieprasīja balsot par ļoti daudziem priekšlikumiem. Opozīcijas iniciatīvu –  turpināt budžetu izskatīt ceturtdien no rīta – noraidīja valdošās koalīcijas deputāti, un sēde tika turpināta naktī. Rezultātā Saeima apstiprināja 59 likumus – nākamā gada budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvaru un grozījumus 57 ar budžetu saistītos likumos, – 20 stundu maratonā.

2017.gada budžetā palielināts finansējums veselības aprūpei (par 34,3 miljoniem eiro), aizsardzībai (par 98 miljoniem eiro), sociālajai aizsardzībai (par 197 miljoniem eiro, ieskaitot pensijas un pabalstus), sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai (par 80 miljoniem eiro).

Pieņemtie likumu grozījumi tāpat paredz vairākas citas izmaiņas saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu un izmaksu. Būs arī stingrākas prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai, tiks ieviests kvalifikācijas periods slimības pabalsta iegūšanai.

IKP prognoze 2017.gadam vidēja termiņa budžeta ietvarā un faktiskajās cenās ir 26,4 miljardi eiro, 2018.gadam – 27,9 miljardi eiro 2019.gadam – 29,6 miljardi eiro. Tikmēr IKP pieaugums 2017.gadā tiek prognozēts 2,6% apmērā, 2018.gadā – 2,8% apmērā, 2019.gadā – 2,8%, 2020.gadā – 2,8%, bet 2021.gadā – 2,8% apmērā.

Pēc budžeta apstiprināšanas Finanšu ministrijai un valdībai jāpievēršas vairākiem neatliekamiem uzdevumiem fiskālās politikas jomā, uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase.

Viņa norādīja, ka, pirmkārt, būtiski, lai gada nogalē izdotos ierobežot tradicionālo ļoti būtisko izdevumu kāpumu decembrī, ministrijām un valsts iestādēm cenšoties par katru cenu apgūt atvēlētos līdzekļus. Otrkārt, un tas ir pats lielākais tuvākās nākotnes izaicinājums, – valdība plāno visaptverošu nodokļu sistēmas pārskatīšanu, par ko lēmumu varētu pieņemt 2017.gada pirmajā pusē.

Saskaņā ar Traidases teikto, svarīgi, lai Latvijas nodokļu sistēma būtu konkurētspējīga ne tikai reģionā, bet arī globālā mērogā. Tāpat ir svarīgi, lai vienreiz par visām reizēm tiktu panākta vienošanās, ka nodokļus katru gadu «neraustām», jo tas kavē investīcijas, rada nenoteiktību un kavē Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Vēl viens būtisks aspekts – nodokļu ietvaram ir jābūt vienkāršākam, caurspīdīgākam un paredzamākam.

Sitiens zem jostas vietas

Taču ar nodokļu sistēmas caurspīdīgumu un paredzamību Latvijā jau tradicionāli ir tā, kā ir. Un šī nedēļas notikumi šo tendenci tikai apstiprināja.

Saeima šonedēļ pieņēma grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, saskaņā ar kuriem no 2017.gada 1.janvāra par katru darbinieku, pat gadījumos, ja viņa alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo algu, un viņš strādā nepilnu darba laiku, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas, un tas ir aptuveni 100 eiro mēnesī. Deputāti neņēma vērā priekšlikumu atcelt šo prasību darba devējiem, tāpēc, ka sabiedrība šādām izmaiņām nav gatava.

To apstiprina arī pirmais publiskais lēmums par darbinieku masveida atlaišanu šī iemesla dēļ. Uzņēmums Latvijas propāna gāze paziņoja, ka atlaidīs aptuveni 185 uzņēmumā strādājošos tirdzniecības aģentus, kuru alga ir robežās no 1 līdz 100 eiro – atkarībā no pārdoto gāzes balonu skaita. Tiesa gan 60% pārdošanas aģentu ir papildus ienākumi, tāpēc ne visi no tiem papildinās bezdarbnieku rindas, mierināja uzņēmuma pārstāvji. Pavisam uzņēmumā Latvijas propāna gāze strādā 497 cilvēki.

Mikro vai nekro?

Neapskaužams liktenis sagaida arī lielāko daļu mikrouzņēmumu darbinieku, par kuriem tāpat sākot ar 2017.gada 1.janvāri būs jāmaksā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, pat tad, ja uzņēmumam nav ienākumu. Saistībā ar to, šonedēļ pie Saeimas notika pikets, kurā piedalījās gandrīz 250 cilvēku. Piketētāji turēja plakātus ar uzrakstiem «Es atgriezos, lai aizbrauktu? », «www.latvija.ee», «nebūs mikro/ būs nekro».

Daudzi aptaujātie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji atzinuši, ka šī iemaksa 97 eiro apmērā būs iemesls atlaist darbiniekus, samazināt algas vai izbeigt uzņēmējdarbību, skaidroja piketa organizatoru pārstāve Kristīna Putinceva.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pašlaik Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 50 tūkstoši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, un to apgrozījums šajā gadā sasniedza 327,3 miljonus eiro. Uz šī gada 1.janvāri Latvijā bija 49 302 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, un gada laikā to skaits palielinājies par 9 281 jeb 23,2%. Jāatzīmē, ka uzņēmējiem būtu tomēr jāizvērtē, vai viņu darbība ir atbilstoša mikrouzņēmuma kritērijiem un vai tiem uzņēmējiem, kas neko nepelna, tomēr nevajadzētu skatīt terminu «pašnodarbinātie».

Mikrouzņēmumu darbinieku skaitam ir arī tendence palielināties, un 2016.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, tas palielinājies par 58,6%. 2016.gada pirmajā pusē mikrouzņēmuma darbinieka vidējie ienākumi bija 499 eiro.

Mikrouzņēmumi nodokļos 2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos samaksājuši 46,8 miljonus eiro, kas ir par 3,6 miljoniem eiro jeb 8,4% vairāk nekā pirms gada.

Rudenīgs noskaņojums

Iespējams, uz nodokļu izmaiņu fona novembrī ievērojami samazinājies kopējais iedzīvotāju optimisms, liecina Baltic International Bank jaunākais pētījums Latvijas barometrs.

Saskaņā ar pētījumu, latvieši pesimistiskāk raugās uz pašreizējo stāvokli Latvijas tautsaimniecībā (-9 punkti), un uz ekonomiskās situācijas izmaiņām pēc gada (-6 punkti). Tomēr visnegatīvāk aptaujas dalībnieki novērtējuši Latvijas kopējās situācijas attīstību – šis rādītājs ir krities par 18 punktiem.

Skeptiskāk iedzīvotāji sākuši vērtēt arī valdības veikumu. Ja oktobrī tas bija kļuvis pozitīvāks un pakāpies par pieciem punktiem, tad novembrī, iedzīvotāju optimismam mazinoties, tas noslīdējis par septiņiem indeksa punktiem no -35 līdz – 42.

Izņēmums ir iedzīvotāju materiālā stāvokļa novērtējums, kas, salīdzinot ar oktobri, uzrādījis pozitīvas pārmaiņas – par diviem punktiem pakāpies ģimenes pašreizējā materiālā stāvokļa vērtējums (no -12 līdz -10), bet par vienu punktu uzlabojušās arī ģimenes materiālā stāvokļa nākotnes prognozes (no +3 līdz +4).

Bīstama atkarība

Attīstības prognozes samazina arī bankas. Skandināvu SEB banku grupa jaunākajā pārskatā samazinājusi Latvijas un Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam, taču Lietuvas prognoze saglabājusies stabila. Baltijas un Ziemeļvalstu ekonomikas apskatā Nordic Outlook prognozēts, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 1,6% (salīdzinājumā ar 2,4% iepriekš), bet nākamgad – 3,5%.

Igaunijai tiek prognozēts IKP palielinājums par 1,3% šogad un par 2,2% nākotnē (iepriekšējās prognozes bija 1,7% un 2,4% attiecīgi). Lietuvai saglabāta iepriekšējā IKP izaugsmes prognoze šim gadam un nākotnei, kas ir attiecīgi 2,2% un 2,5%.

Pašreizējā izaugsme gan Igaunijā, gan Latvijā ir pārāk lēna, bet Latvijas gadījumā, SEB cer, ka līdzekļi no ES fondiem un privātā patēriņa liks IKP augt straujāk.

Lietuvā, attīstību kavē zems investīciju līmenis sabiedriskajā sektorā, tomēr komerciālā nekustamā īpašuma tirgus ir stabils, un Lietuva šogad būs reģiona līderis izaugsmes ziņā.

Arī DNB banka eksperts Pēteris Strautiņš publicējis izaugsmes prognozi atsevišķām tautsaimniecības nozarēm.  Pēc viņa domām, vislabāk klāsies viesnīcu un restorānu biznesam, IT un sakaru nozarei, kā arī kultūras un izklaides nozarēm. Kritums iespējams finanšu jomā, nekustamo īpašumu tirgū un būvniecībā.

Atsaucoties uz viņa prognozēm, premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka runas par stagnāciju un lejupslīdi Latvijas ekonomikas attīstībā ir nevietā. Saskaņā ar premjerministra teikto, nekustamo īpašumu sfērā gaidāms niecīgs kritums, un tas saistīts ar ģeopolitisko situāciju, kuras dēļ kritusies trešo valstu pilsoņu interese par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā. Būvniecības nozares straujais kritums ir saistāms ar ES līdzekļu apguves aizkavēšanos. Premjers uzsvēra, ka Ministru kabinets līdz šim ir izdarījis visu iespējamo, lai fondu apguve nākamajā gadā varētu atjaunoties.

Tomēr ir vērts atcerēties, ka daudzi eksperti, ieskaitot Latvijas Bankas ekspertus, uzskata pilnīgu valsts ekonomikas izaugsmes atkarību no ES fondu līdzekļiem par ļoti bīstamu.

Ref:017.010.103.5001234


Pievienot komentāru

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Jaunākie komentāri