Ekonomikas dienasgrāmata. Par ietaupījumiem «nebaltai dienai»

Šonedēļ no Latvijas Bankas pārstāvja lūpām atkal izskanēja brīdinājums par gaidāmo krīzi mūsu valstī un aicinājums piesardzīgāk plānot valsts budžetu nākamajam gadam, kā arī veidot rezerves «nebaltai dienai».

Šajā reizē ar paziņojumu klajā nācis Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs, vadošais ekonomists Uldis Rutkaste. Iepriekš par to, ka mūsu ekonomikai draud briesmas, brīdināja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Saskaņā ar Rutkastes sacīto, Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi palēninās. Tāpat eksistē dažādi riski gan ārējā vidē, gan iekšzemē. Ārējie riski saistīti ar eksporta tirgiem, un potenciāls, ar kuru rēķinājās Latvijas uzņēmēji, izzūd. Iekšzemē ekonomiku šūpo nesakārtotā nodokļu politika un lēnā strukturālo reformu ieviešana. Visus šos trūkumus saredz uzņēmēji, kuri savukārt atliek uz vēlāku investīcijas biznesa attīstībā. Vēl aizvien spēkā ir arī Krievijas ieviestās antisankcijas. Tāpēc jābūt piesardzīgiem un jāveido budžetā rezerve gadījumam, ja situācija ekonomikā pasliktinātos, sacīja ekonomists.

Stabilitātes nav

Sliktas priekšnojautas piemeklējušas arī Finanšu ministrijas ekonomistus. Šonedēļ Finanšu ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019.gadam, kurā samazinātas valsts ekonomikas izaugsmes prognozes 2017. un 2018.gadam.

Lai arī ekonomika turpinās attīstīties, saglabāsies arī nenoteiktība, norāda Finanšu ministrija. Tādēļ ekonomikas izaugsmes tempi būs zemāki, nekā paredzēja iepriekšējā Stabilitātes programma 2015.-2018.gadam. Saskaņā ar ministrijas prognozēm, iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā 2017.gadā un 2018.gadā palielināsies par attiecīgi 3,3% un 3,4%, taču iepriekš tika paredzēta 3,6% izaugsme.

Valdība šo dokumentu jau ir apstiprinājusi, un līdz ar to apstiprinātas ir arī tajā noteiktās vidēja termiņa prioritārās fiskālās politikas jomas. Tostarp – līdzekļu palielinājums valsts aizsardzības vajadzībām 2018.gadā, līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), palielināts izdevumu slieksnis valsts iekšējās drošības nodrošināšanai, veselības aprūpei un izglītībai. Turklāt plānots pakāpeniski paaugstināt minimālo darba algu, ieviest progresīvo minimumu, kas netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un uzlabot nodokļu iekasēšanu, līdz kopējā nodokļu summa sasniedz vienu trešdaļu no IKP.

Stabilitātes programma – tas ir dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku vidēja termiņa perspektīvā. Stabilitātes programma tiek sagatavota un iesniegta Eiropas Komisijai ES ekonomiskās politikas uzraudzības un koordinēšanas cikla ietvaros.

Taupīgie ļaudis

Tikmēr vienkāršie cilvēki, negaidot Latvijas Bankas brīdinājumus un Finanšu ministrijas prognozes, pēc savas izvēles sākuši veidot ietaupījumus «nebaltai dienai». Saskaņā ar šajā nedēļā publicētajiem Swedbank datiem iedzīvotāju uzkrājumu līmenis ir sasniedzis vēsturisko maksimumu. Ja 2010.gadā Latvijas iedzīvotāju norēķinu un noguldījumu kontos bankās kopumā glabājās 4,01 miljards eiro jeb 1 932 eiro uz vienu iedzīvotāju, tad 2015.gada beigās, šī summa sasniedza jau 5,4 miljardus eiro jeb 2 708 eiro uz vienu iedzīvotāju. Lai arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārie stimuli «nosita» procentu likmes līdz vēsturiski zemākajam līmenim (šobrīd depozīts eiro ar termiņu, kas pārsniedz vienu gadu, nesīs ienākumus no 0,1 – 0,5% gadā salīdzinājumā ar 1,5 – 2% 2011.gadā), lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (38%) joprojām uzskata, ka šobrīd ir labvēlīgs laiks uzkrājumu veidošanai un investīciju veikšanai.

Banka norāda, ka vienlaikus daudziem cilvēkiem vēl aizvien nav stabila «drošības spilvena» un līdzekļi tā veidošanai tiek atlikti neregulāri un /vai ļoti nelielos apjomos. Turklāt zemās procentu likmes spiež meklēt alternatīvus veidus, kā investēt brīvos līdzekļus.

Swedbank apkopojusi interesantus datus par to, kā atšķiras noguldījumu izvēle dažādām paaudzēm. Piemēram, tā sauktā tūkstošgades jeb Millenials paaudze (cilvēki vecumā no 21 līdz 34 gadiem) visbiežāk (38%), veido uzkrājumus bankas kontā, vai skaidrā naudā, bet 22% izmanto depozītkontus vai krājkontus.

Iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 49 gadiem (Generation X paaudze) visbiežāk (36%) veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī. Katrs trešais (31%) veido uzkrājumu krājkontā vai skaidrā naudā, kā arī iegulda nekustamajā īpašumā (23% respondentu).

Iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 64 gadiem (Baby Boomers paaudze) visbiežāk (31%) atzinuši, ka izmanto pensiju 3.līmeņa uzkrājumu, kā arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumus (17%).

Aptauja tika veikta 2016.gada martā sadarbībā ar Snapshot, piedaloties 714 respondentiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās Latvijā.

Ieguldījums nākotnē

Laiku velti netērē arī valsts augstākās amatpersonas, kuri arī veido «uzkrājumus», tikai cita veida. Piemēram, transporta ministrs Uldis Augulis šonedēļ devās uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas transporta ministru Maksimu Sokolovu un apspriestu pašreizējo situāciju nozarē, turpmāko ekonomisko sadarbību kravu pārvadājumos, tranzīta un autosatiksmes jomā, nolīguma projektu par tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi, Austrumu-Rietumu transporta koridora attīstību un infrastruktūras modernizēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Pārtikas un veterinārā dienesta izpilddirektors Māris Balodis devās vizītē uz Baltkrieviju, lai ar Baltkrievijas Zemkopības ministru Leonīdu Zajacu un citām amatpersonām apspriestu iespējas, kā palielināt Latvijas pārtikas produktu eksportu.

Baltkrievija ir viena no desmit Latvijas nozīmīgākajiem partneriem lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecībā. Kopš 2012.gada Latvija uz Baltkrieviju vairāk eksportē, nekā importē no šīs valsts.

Bet ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šonedēļ Hāgā tikās ar Latvijas goda konsuliem Beniluksa valstīs – Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā, un mudināja viņus aktīvi iesaistīties ekonomisko attiecību stiprināšanā starp Latviju un Beniluksa valstīm, tiekoties ar uzņēmējiem un stāstot par uzņēmējdarbības vidi savā valstī.

Goda konsuli solīja pastiprināt savu darbību, veidojot Latvijas ekonomisko sadarbību, jo īpaši tādās nozarēs kā: farmācija, loģistika, mežsaimniecība, informācijas tehnoloģijas, tūrisma un augstas pievienotās vērtības produktu vai «nišas produktu» Beniluksa valstīs, piemēram, iepazīstinot ar Latvijā izstrādātajām dizaina precēm.

Sarunā piedalījās goda konsuls Nīderlandes Karalistē Nikolass Šoltens, goda konsuls Luksemburgas Lielhercogistē Anrī Diderihs un topošais goda konsuls Beļģijas Karalistē Kristofs van Mehelens.

Ref:017.010.103.10001

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas