bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 15.07.2018 | Vārda dienas: Henriks, Henrihs, Egija, Egmonts, Egons
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Par nodokļiem. Un vēlreiz – par nodokļiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Šonedēļ publicētajā Globālajā konkurētspējas indeksā, Latvijas pozīcija nokritusi par piecām vietām. Kā galvenais iemesls minēti nodokļi, lai gan iepriekšējos gados, par lielāko šķērsli uzņēmēju konkurētspējai mūsu valstī tika uzskatīta birokrātija.

Fakts, ka Latvija reitingā nokritusi no 49. uz 44.vietu, tiek skaidrots ar valsts pēdējā brīdī pieņemtajiem lēmumiem nodokļu politikas jomā, jo īpaši solidaritātes nodokļa ieviešanu, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tāpēc valdība tagad valdība virzās pa pareizo ceļu, savlaicīgi paziņojot par plānotajām izmaiņām nodokļu politikā un apspriežot tās, viņa piebilda.

Indeksa publicēšana sakrita ar Latvijas Bankas konferenci Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga, kurā apsprieda jautājumus, kas saistīti ar Latvijas nākotni. Prezidents Raimonds Vējonis ir pārliecināts, ka ekonomikas izaugsmei nepieciešami veseli un darbspējīgi iedzīvotāji.

Savā uzrunā prezidents sacīja, ka demokrātiskas valsts pastāvēšanas pamats ir cilvēks – cilvēks, kas ar savu darbu veido valsti.  Plaukstošu labklājības valsti raksturo vesela un izglītota nācija.

Apstrīdēt šo apgalvojumu ir ļoti grūti. Taču finanšu ministres paziņojumi ir strīdīgi, ņemot vērā, ka pēdējos gados nodokļu politika veidota arī ar viņas pašas tiešu iesaistīšanos – esot gan ekonomikas, gan finanšu ministres amatā.

Globālajā konkurētspējas indeksā Latvijas joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Lietuva atrodas 35.vietā, kas ir par vienu vietu augstāk nekā iepriekšējā gadā, bet Igaunija palikusi 30.vietā no 138 valstīm.

Par viskonkurētspējīgākajām pasaules valstīm šogad atzītas: Šveice, Singapūra un ASV, kam seko Nīderlande, Vācija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Japāna, Honkonga un Somija.

Gatavība krīzēm nākotnē

Ar brīdinājumiem Latvijas Bankas konferencē uzstājās arī tās vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.  Valsts bankas prezidents uzskata, ka Latvijai jāgatavojas nākamajiem krīzēm, kas noteikti būs. Viņš norādīja, ka, ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta zemo izaugsmes līmeni, nākamgad Latvijas ekonomika augs straujāk. Izaugsmi veicinās arī tas, ka Latvija aktīvi sāks apgūt ES struktūrfondu līdzekļus. Tomēr nav labi tas, ka Latvija ir uzsēdināta uz struktūrfondu adatas: ja ir fondi, mūsu ekonomika aug, ja ne – mums ir recesija, sacīja Rimšēvičs.

Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka šobrīd ir īstais laiks sakārtot mājsaimniecību un īstenot strukturālās reformas. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka nākamajos gados gaidāmas krīzes. «Šis ir īstais laiks, lai sakārtotu savu mājsaimniecību, lai nākamo gadu krīzes mūs vairs nespēj ievainot tik smagi kā 2008.gadā,» uzskata Rimšēvičs.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd nedrīkst celt nodokļus un pasliktināt uzņēmēju stāvokli, turklāt beidzot Latvijai ir jābeidz dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Ja mēs turpināsim dzīvot tāpat kā līdz šim – paaugstināt nodokļus, pasliktināt Latvijas konkurētspēju un nerisināt sasāpējušās problēmas veselības aprūpē, mēs varam necerēt, ka varēsim nākotnē runāt par Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir pārliecināts Latvijas Bankas prezidents.
Par to, ka Latvijas nodokļu sistēmai ir jāatbilst tautsaimniecības modernizācijai, šonedēļ paziņoja arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Tiekoties ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvās padomes ģenerālsekretāru Bernhardu Velški, Ašeradens uzsvēra, ka viņš kā galvenos attīstības virzienus redz darbaspēka nodokļu samazināšanu, patēriņa un nekustamā īpašuma nodokļu palielināšanu, kā arī tādas kapitāla un peļņas nodokļu sistēmas izveidi, kas motivē investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbībā.

Pensionāri – ekonomikas atspulgs

Par Latvijas nākotni šonedēļ domāja arī pensionāri. Lai gan šī iedzīvotāju kategorija nav aktīva darba tirgus un ekonomikas daļa, viņu labklājības līmenis atspoguļo vispārējo ekonomikas stāvokli.

Fakts, ka no Latvijas aizbraukuši apmēram 300 tūkstoši darbspējīgo iedzīvotāju, nozīmē, ka šodien pensionāri saņem par ceturtdaļu vai pat par trešdaļu mazāku pensiju, nekā viņi varētu saņemat, sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš. «Ja nebūs ekonomikas uzrāviena, atliek cerēt, ka cilvēki godīgāk maksās nodokļus, par ko arī patlaban notiek cīņa. Faktiski, citu variantu nav. Šobrīd 38% strādājošo nodokļus maksā no minimālās algas vai no vēl mazākām summām,» uzsvēra Siliņš.

LPF norāda arī uz virkni citu problēmu. Palielinās vecāka gadagājuma cilvēku nabadzības risks. Organizācijā uzskata, ka visefektīvākais veids, kā to samazināt, būtu palielināt piemaksas par darba stāžu līdz 1996.gadam, kas patlaban ir tikai viens eiro par nostrādāto gadu. Tiem, kuri pensionējušies pirms 1996.gada, ir vismazākās pensijas. Turklāt LPF uzskata, ka pensionāriem ir jāpalielina ar nodokļiem neapliekamais minimums līdz minimālās darba algas apjomam (šobrīd 370 eiro mēnesī).

2016.gada pirmajā pusē, vidējais pensijas apjoms Latvijā bija 293 eiro mēnesī. Pašlaik standarta pensionēšanās vecums ir 62 gadi un 9 mēneši. Sākot ar 2025.gada 1.janvāri tas sasniegs 65 gadu vecumu. Tomēr Latvijā dzīvo trīs cilvēki, kuru ikmēneša pensija ir 19 tūkstoši eiro, 6,6tūkstoši eiro un 6,5 tūkstoši eiro. Lielo pensiju saņēmēju vidū ir eksprezidents Andris Bērziņš un atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Reformas, kas nebeidzas

Bet Saeimas deputāti šonedēļ turpināja prātot, kā varētu apvienot Valsts ieņēmumu dienesta (VID)Finanšu un Muitas policijas.  Parlamentā jaunus likumprojektus par VID reformām iesnieguši deputāti no Zaļo un zemnieku savienības un partijas Vienotība. Saskaņā ar Vienotības deputātu domām, iepriekš Saeimas iebildumus izraisījis Finanšu ministrijas nodoms pārveidot VID iekšējās drošības biroju par «represīvo izmeklēšanas struktūru», kuras pilnvaras un funkcijas, būtu pielīdzināmas izmeklēšanas struktūras funkcijām, vienlaikus atrodoties tiešā VID ģenerāldirektora pakļautībā. Saskaņā ar jaunajiem grozījumiem, VID Iekšējās drošības birojs paliks VID ģenerāldirektora uzraudzībā, bet izskatīs jautājumus, kas saistīti ar «tiešiem darba pārkāpumiem».

BNN jau informēja, pagājušajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus likumā par VID, kas paredzēja VID Finanšu un Muitas policiju apvienošanu un labojumus Kriminālprocesa likumā. Likumprojekti paredzēja, ka VID Finanšu policijas Iekšējās drošības birojs atradīsies VID ģenerāldirektora pakļautībā, kuram turpmāk būs jānēsā formas tērps.

Šobrīd VID ir divas izmeklēšanas struktūras – Finanšu policijas un Muitas policija, ka sveic operatīvo darbību un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu noziegumus muitas jomā.

Apvienošanās iniciators ir Finanšu ministrija. Tās vadītāja Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka padoties negrasās un domās kā panākt VID Finanšu un Muitas policijas apvienošanu.

Ref:010.017.103.200519


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: IKP atvēlēšana aizsardzībai. ABLV Bank anulētā licence. Iedzīvotāju skaita kritums Latvijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Turpinājums.

Vairāk saules kopā ar LTRK aicinās Kozlovski izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā

Restorānu tīkls Vairāk saules kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā.

FOTO: Uz applūdušajiem ielu posmiem nosūta lietus ūdens atsūknēšanas mašīnas

Rīgas domes Satiksmes departaments, ņemot vērā spēcīgās lietavas Rīgā, pārvietošanās apstākļu uzlabošanai uz applūdušajiem ielu posmiem nosūtījis lietus ūdens atsūknēšanas tehniku, vēsta domē.

Reklāmas aģentūras McCann Rīga radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku

Reklāmas aģentūras SIA McCann Rīga radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku, liecina Lursoft informācija.

Latvijā nodotā piena apmērs šā gada pirmajā pusgadā samazinājies par gandrīz 2%

Latvijā nodotā svaigpiena apmērs šā gada pirmajā pusgadā samazinājies par 1,95% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un bija 385 218 tonnas.

VID vadītāju nosauks pēc Saeimas vēlēšanām, lai mazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu laiks

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata konkursu izsludinās līdz augustam, taču pieteikšanās termiņš būs garš un uzvarētājs tiks nosaukts pēc Saeimas vēlēšanām, piektdien, 13.jūlijā, žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

SEB apvienos Baltijas valstīs strādājošās dzīvības apdrošināšanas kompānijas

SEB apvienos Baltijas valstīs strādājošās dzīvības apdrošināšanas kompānijas, BNN informē SEB bankas pārstāve Agnese Strazda.

Saeimas deputāts Kļaviņš kļuvis par aizdomās turēto

Kriminālprocesā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu iesaistītajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Eiropas Komisija aicina aptaujā paust viedokli par pāreju uz vasaras laiku

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropas Savienībā, tāpēc Eiropas Komisija nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Čakša: E-veselības darbība ir stabilizējusies, taču sistēmas uzlabošana jāturpina

E-veselības portāla darbība ir stabilizējusies. Regulārie pārrāvumi, kas bija, šobrīd ir novērsti, bet vienalga ir jāturpina darbs pie [sistēmas] uzlabošanas, un mēs visu laiku strādājam pie tā, 13.jūlija intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja veselības ministre Anda Čakša.

ABLV Bank varētu strādāt seši līdz astoņi FKTK pilnvarnieki, tā Putniņš

Likvidējamajā ABLV Bank varētu strādāt seši līdz astoņi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieki, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Papildinātais likuma grozījumu projekts depozīta sistēmas ieviešanai iesniegts MK

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ministru kabinetā iesniegusi papildinātu likumprojektu Grozījumi Iepakojuma likumā un likumprojektu Grozījumi Dabas aizsardzības likumā, lai tos izvērtē Valsts kanceleja.

Biržu indeksi pieaug, naftas cenas krītas Ņujorkā un kāpj Londonā

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien, 12.jūlijā, pieauga, investoriem gaidot labu firmu peļņas rādītāju publicēšanas sezonu, lai gan 11.jūlijā tās bija kritušās pēc bažām par tirdzniecības kara pastiprināšanos pēc ASV paziņojuma par plānotu 10% muitas tarifu noteikšanu jaunai Ķīnas preču grupai 200 miljardu ASV dolāru vērtībā un Pekinas solījuma īstenot pretpasākumus.

NMPD veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā

Lai esošo resursu ietvaros efektīvāk nodrošinātu savu pamatfunkciju – neatliekamās palīdzības sniegšanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā, vienlaikus saglabājot esošo brigāžu skaitu un izvietojumu.

Latvija nevarēs izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai

Latvijas drošības vajadzības ir nepieciešams attīstīt, līdz ar to mēs nevarēsim izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta atvēlēšanu aizsardzībai, šādu viedokli no Briseles pauž aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš piedalījās NATO samitā.

Karstums Latvijā saglabāsies; bieži gaidāmas pērkona lietusgāzes

Nākamajā nedēļā gaidāms vasarīgi silts laiks, vietām pat karsts, termometra stabiņam tuvojoties +30 grādu atzīmei. Tomēr teritorijas lielākajā daļā gaidāms lietus un pērkona negaiss, atsevišķās dienās arī brāzmains vējš.

Krievija pagarina embargo pārtikas produktiem līdz nākamā gada beigām

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 12.jūlijā, pagarinājis embargo pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības un citām valstīm līdz nākamā gada beigām.

Maršruts nedēļas nogalei: Jūras svētki un lielā liliju izstāde

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai – rožu svētki, Jūras svētki vai lielā apavu maiņa.

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

Ceturtdien, 12.jūlijā, Ministru prezidents Māris Kučinskis un Telia Company prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas mobilais telefons turpmāku attīstību.

Trasta komercbankas administrators jūnijā atguvis piecus tūkstošus eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūnijā atguvis 5 054 eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 97,4 tūkstoši eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Nākamgad testēs atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas

Sperot nākamo soli ceļā uz plānoto elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, 2019.gada vasarā plānots testēt Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Aija Ikstena.

Kažoka: Godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams

«Ja runājam atklāti par partiju iespējām piesaistīt sev finansējumu, piemēram, no lielajiem uzņēmumiem, tad secinājums ir skumjš – godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams,» tā intervijā BNN par valsts nespēju nodrošināt pienācīgu finansējumu partijām saka domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Tramps paziņo par «milzu progresu» aizsardzības izdevumu jautājumā

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien, 12.jūlijā, paziņojis, ka viņam NATO samitā izdevies panākt «milzu progresu» jautājumā par pārējo alianses dalībvalstu izdevumu palielināšanu.

Gada sākumā Latvijā pirmspensijas vecumā bija 13,9% iedzīvotāju

Šī gada sākumā Latvijā bija 269,8 tūkstoši jeb 13,9% pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Katru gadu šīs vecuma grupas iedzīvotāju skaits palielinās – no 2010. līdz 2018.gadam vērojams pieaugums par 9,1%.

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji paļaujas uz zināšanām un smagu darbu, nevis veiksmi

Teju katrs trešais jeb 30% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumu veiksmes formula ir ne tikai gadu desmitu ilga darbība un liela peļņa, bet arī ilggadēji un apmierināti darbinieki, secina jaunākajā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījumā.