Ekonomikas dienasgrāmata. Par saistību starp uzticības līmeni un uzkrājumu apjomu

Kaislības ap 2016.gada budžetu turpinās. Šonedēļ likumprojektu par valsts budžetu pirmajā lasījumā apstiprināja Saeima. Un tas nav pārsteidzoši. Pārsteidzoši ir tas, ka dokuments, kas nevienam nepatīk, ko visi kritizē, «kā pa sviestu» iziet visus saskaņošanas posmus.

Jau tradicionāli, sīvākais budžeta pretinieks ir Latvijas Banka. Budžetu nebeidz kritizēt nacionālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, un šonedēļ viņam pievienojās Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Viņš, tāpat kā viņa priekšnieks, uzskata, ka nedrīkst dzīvot parādos, bet 2016.gada budžetā, tāpat kā šīgada budžetā, paredzēts budžeta deficīts 1% apmērā. Valsts parāds pieaug, un mums ir jādomā, no kādiem ienākumiem to atmaksāt. Eksperts uzskata, ka pie varas esošajiem shēma jau ir izstrādāta, tāpēc paredzams, ka nākotnē var sagaidīt esošo nodokļu likmju un, visticamākais, jaunu nodokļu ieviešanu. Situācijā, kad stabilitātes nav nekur, tas radīs papildu nenoteiktību, kas padarīs potenciālos investorus vēl piesardzīgākus, ir pārliecināts Rutkaste.

Finanšu ministrs Jānis Reirs uzsver, ka 2016.gada budžets ļaus Latvijai noturēties to Eiropas Savienības un Eirozonas valstu vidū, kuras piedzīvo ekonomisko izaugsmi. Saskaņā ar Finanšu ministra teikto, arī turpmākajos gados budžets būs virzīts uz noturīgas ekonomiskās attīstības nodrošināšanu. No otras puses, ko gan vēl varētu sacīt par budžeta veidošanu atbildīgais ministrs. Viņš taču neatzīs, ka darbs paveikts slikti vai neapmierinoši.

Toties opozīcijas partijām rokas nav saistītas, tāpēc tās var atļauties sacīt to, ko domā. Šonedēļ, bez šaubām, īpaši izcēlās Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, kurš budžetu salīdzināja ar nepareiza izmēra Zemessardzes zābaku. Tāda, pēc viņa domām, ir arī situācija ar 2016.gada budžetu – tas Latvijai neder. Bondars uzsvēra, ka valsts ir izsalkusi pēc straujākas ekonomiskās izaugsmes, bet budžets nekādu attīstību neparedz.

Kritiski noskaņots bija arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš norādīja, ka ar 2016.gada budžeta sagatavošanas procesu daudzi nav apmierināti: budžeta ieņēmumu daļa atkal papildināta, palielinot nodokļus, bez sociālo partneru piekrišanas un nemeklējot iespējas, kā padarīt valsts pārvaldi efektīvāku.
Valsts prezidents uzskata, ka nepieciešams noteikt pastāvīgu pienākumu Ministru kabinetam pārskatīt valsts budžeta bāzes izdevumus. Tas nodrošinātu efektīvāku un sabiedrībai saprotamāku budžeta līdzekļu izlietojumu.

Premjerministre Laimdota Straujuma atzina, ka aizsardzība izvirzīta par prioritāti ne jau aiz labas dzīves. Saskaņā ar viņas teikto, šo prioritāti noteica ģeopolitiskie notikumi ārpus mūsu valsts, daudz svarīgāk būtu bijis novirzīt šo naudu, lai attīstītu veselības aprūpes sistēmu. Sabiedrības veselības uzlabošana būs prioritāte 2017.gadā, apliecināja valdības vadītāja.

Partijas No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba sacīja, ka valdošās koalīcijas partijas tik un tā nobalsos par budžetu, «lai cik nožēlojams tas nebūtu». Pēc Sudrabas domām šis budžeta projekts ieies vēsturē kā visneprofesionālākais un vissliktākais budžeta projekts, kāds tapis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Katrs par sevi

Tomēr iedzīvotāji, par kuru interesēm cīnās pie varas esošie, vairs neko no tiem negaida un izvēlas rūpēties par sevi paši.

Pirmkārt, saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, 2015.gada oktobrī, 74% respondentu neuzticējās Latvijas Saeimai.

Otrkārt, iespējams, tas ir viens no iemesliem tam, ka uzlabojas Latvijas iedzīvotāju finansiālā situācija. Saskaņā ar SEB ekspertu sagatavotā jaunākā Baltijas valstu mājsaimniecību finanšu apskata datiem, aktīvu vērtība pieaugusi straujāk nekā saistību apmērs. Tas nozīmē, ka cilvēki ir sākuši taupīt naudu, nevis paļauties uz banku aizdevumiem un / vai valsts atbalstu.

Visās trijās Baltijas valstīs veiktie bankas ekspertu aprēķini liecina, ka Latvijā un Lietuvā straujāk pieauguši to noguldītāju uzkrājumi, kuru kontos jau bijušas noteiktas naudas summas: kā minimums 1,6 tūkstoši eiro Lietuvā un 1,7 tūkstoši eiro Latvijā. Iedzīvotāju uzkrājums šī gada otrajā ceturksnī šajā gadā, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, visstraujāk audzis Lietuvā – par 16% (1,5 miljardi eiro). Latvijā pieaugums bijis 9% (460 miljoni eiro), Igaunijā – 8% (414 miljoni eiro).

Veiksmīgs uzņēmējs = negodīgs cilvēks?

Vēl kādu interesantu pētījumu šonedēļ publicēts kompānija EY (iepriekš zināma kā Ernst & Young). Saskaņā ar informāciju, kas iegūta, veicot tā sagatavošanu, konstatēts, ka aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka veiksmīgi biznesa cilvēki ir negodīgi cilvēki.

45% aptaujas dalībnieku uzskata, ka veiksmīgi uzņēmēji sabiedrībā tiek uztverti kā ne vienmēr ir godīgi cilvēki. Aptuveni 48% respondentu atbildējuši, ka sabiedrības acīs veiksmīgi uzņēmēji ir saistīti ar valsts varu vai politiku. 30% respondentu domā, ka sabiedrība uztver uzņēmējus, kā cilvēkus, kuriem «vienkārši palaimējies» .

12% respondentu uzskata, ka uzņēmēji tiek uztverti kā cilvēki ar idejām un radošo domāšanu.
Krievvalodīgie valsts iedzīvotāji pret uzņēmējiem izturas mazliet labāk nekā latvieši. Apgalvojumam, ka sabiedrībā uzņēmējus uzskata par negodīgiem cilvēkiem, piekrituši 39% krievvalodīgo respondentu un 50% latviešu.

Iepriekš līdzīgu aptauju veica SKDS, kurā konstatēts: 75,2% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts tiek vadīta, ievērojot tikai dažu ietekmīgu grupu intereses. Visbiežāk par šādām «grupām» Latvijas sabiedrībā pieņemts uzskatīt valdošās politiskās partijas un ar tām saistītās komercstruktūras. Īpašu Latvijas iedzīvotāju neuzticību iemantojusi banku sistēmu, kas, saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju domām ir maksimāli saistīta ar valdošo politiķu interesēm un ir viens no galvenajiem vaininiekiem valsts finansiālajās neveiksmēs.

Ref:019.010.103.9035

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas