Ekonomikas dienasgrāmata. Pelnīsim ar tranzītu un tūrismu

Šonedēļ Rīgā notika Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības 16+1 formāta biznesa konference un transporta ministru sanāksme. Tajā apstiprināts dokuments, kas paredz veicināt integrētu transporta koridoru attīstību starp Ķīnu un Eiropu.

Dokumentā ir runa par konteinervilcienu maršrutu starp Ķīnu un Eiropu attīstīšanu, robežu šķērsošanas uzlabošanu, kā arī savienojamības un sadarbības attīstīšanu Eirāzijas kontinentā Jaunā zīda ceļa ietvaros.

Rīgā tika atklāts arī 16+1 Sadarbības koordinācijas sekretariāts loģistikas nozarē, kā arī darbu sākusi sekretariāta mājaslapa (http://www.ceec-china-logistics.org/en/). Koordinatora funkcijas valstij izmaksājušas aptuveni pusmiljonu eiro. Tomēr, kā Satiksmes ministrija jau iepriekš norādījusi, koordinējošās valsts statuss transporta un loģistikas jomā sniegs Latvijai jaunas iespējas partnerattiecībām ar Ķīnu.

Ķīnas uzņēmēji sadarbības pasākumu 16+1 formāta ietvaros apmeklēja Rīgas ostu un iepazinās ar tās potenciālu. Viņus vairāk ieinteresēja sadarbības iespējas, investējot jau darbojošos termināļos, nevis jaunu termināļu un loģistikas objektu projekti. Vizītes laikā Ķīnas uzņēmēji izrādīja interesi par Rīgas ostas attīstību kopumā, tās darbības rādītājiem, nākotnes prognozēm, kā arī ģeopolitisko situāciju, kā arī Eiropas un Krievijas sankciju radīto ietekmi uz ostas darbību.

Sadarbības formāts 16+1 starp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un Ķīnu vērsts uz Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm – Albāniju, Bosniju-Hercegovinu, Bulgāriju, Čehiju, Horvātiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Maķedoniju, Melnkalni, Poliju, Rumāniju, Serbiju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju – dažādās, tostarp transporta, jomās.

Tiem, kas nokavēja sadali

Kamēr Rīgā uzņēma augstus viesus, tai skaitā Ķīnas transporta viceministru Daju Dončanu, Latvijas pārstāvji Maskavā stāstīja par to, kā piesaistīt Krievijas tūristus mūsu valstij, viesnīcā Nikoļskaja organizējot biznesa brokastis, lai stāstītu par tūrisma piedāvājumu. Pasākumā piedalījās Ekonomikas ministrijas nozares padomniece, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Krievijā vadītāja Iveta Strupkāja, tūrisma operatora TEZ Tour Latvia valdes priekšsēdētājs Konstantīns Paļgovs un aviosabiedrības airBaltic pārstāvniecības direktors Krievijā, NVS, Ukrainā un Gruzijā Andrejs Larčenko.

«Latvija – Baltijas pērle, ar pārsteidzoši bagātu vēstures un kultūras mantojumu. Latvijā tūristi jūtas komfortabli un katrs atrod sev ko vērtīgu. Valstī ir attīstīti visi tūrisma veidi: no aktīvā un gastronomiskā līdz veselības un iepirkšanās tūrismam. Tomēr viena no valsts galvenajām bagātībām joprojām ir cilvēki – viesmīlīgi un draudzīgi,» tā savā runā teica Strupkāja.

Tāpat viņa pastāstīja, ka Latvijā notiek daudz dažādu pasākumu, kas piesaista lielu skaitu tūristu, tai skaitā arī tūristus no Krievijas. Piemēram, festivāls Positivus Salacgrīvā – viens no lielākajiem vasaras muzikālajiem pasākumiem. Festivāla biļete trīs dienām maksā 60 eiro, kas ir ievērojami mazāk, nekā citos Eiropas festivālos. Tūristus varētu ieinteresēt arī Līgo svētki, gaismas festivāls STARO Rīga, ledus skulptūru festivāls Jelgavā.

Saskaņā ar Paļgova teikto, Latvija, no atpūtas viedokļa raugoties, ir perspektīvs galamērķis. Krievijas tūristiem ir nepieciešami jauni tirgi, un Latvija ir gatava piedāvāt viņiem daudzveidīgu un vissvarīgāk – finansiāli draudzīgu atpūtu, kas ir ļoti no svara pašreizējos ekonomiskajos apstākļos. Kā lielu plusu var uzskatīt to, ka šeit pagaidām nav tūristu pūļu, kas ļauj atpūsties mierīgā, nesteidzīgā, komfortablā vidē. Turklāt Latvija var būt ērts sākumpunkts, lai iepazītos ar pārējām Eiropas valstīm vai izejas punkts Skandināvijas kruīza programmām.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, neskatoties uz to, ka Krievijas tūristu skaits 2015.gadā sarucis par 31,5%, to tik un tā bijis vairāk, nekā tūristu no citām valstīm – 203,7 tūkstoši cilvēku (2014.gadā — 297,6 tūkstoši).

Jaunākā statistika apstiprina to, ka interese par mūsu valsti nemazinās. Pēc portāla Travel.ru rīcībā esošās informācijas, populārākie Krievijas tūristu galamērķi aizvadītajos maija svētkos bija Baltijas galvaspilsētas – Tallina, Rīga un Viļņa.

Valstis, kas nokavēja ekonomikas pīrāga dalīšanu 19. un 20. gadsimtu mijā (šajā laika posmā par līderiem pasaules ekonomikā kļuva ASV, Vācija, Lielbritānija, Francija, Krievija, Japāna) veiksmīgi sāka pelnīt vārda tiešajā nozīmē no gaisa, saules, jūras un kultūras mantojuma. Starp šīm valstīm minamas Spānija, Itālija, Čehija, Ēģipte, Turcija.

Maz ticams, ka Latvija kļūs par industriālu lielvalsti, taču iespiesties tūrisma tirgū, pateicoties īpašajam klimatam, pārtikas produktiem, dabai un citām „rozīnītēm”, ir iespējams. Tūrisms ekonomikai – tas ir tikai sākums, jo tūristu plūsma rada pievilcīgu vidi investīcijām, kas savukārt ļauj ieguldīt piesaistītos finanšu resursus dažādās nozarēs – transportā, pārtikas rūpniecībā, mājokļu celtniecībā, u.c. Daudzas valstis ir veiksmīgi īstenojušas šo stratēģiju.

Nevajag aiztikt nodokļus

Eiropas Komisija ieteikusi Latvijai uz dabas resursu un nekustamo īpašumu nodokļu rēķina samazināt nodokļu slogu tiem, kuru ienākumi ir zemi. Tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis norādījis, ka šobrīd, neraugoties uz Eiropas Komisijas ieteikumiem, netiek plānots mainīt nodokļu likmi.

Saskaņā ar CSP datiem, šī gada pirmajā ceturksnī, neto algu (pēc nodokļu atskaitījumiem) 450 eiro mēnesī saņēma 43,7% pamatdarbā strādājošo – par 7,5 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā 2015.gadā.

Tādu darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņem no 450,01 līdz 700 eiro mēnesī (pēc nodokļu nomaksas), šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 30,8% (2015.gada pirmajā ceturksnī – 30,1%). Algu no 700,01 līdz 1 400 eiro mēnesī saņēma 17,4% no darbiniekiem (pērn – 13,4%), bet algu 1 400,01 eiro un vairāk – 2,9% (pērn – 1,9%). Saskaņā ar CSP datiem, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 889,2 tūkstoši cilvēku jeb 61% no iedzīvotāju kopējā skaita, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Ref:017.010.102.10042

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas