bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 18.08.2019 | Vārda dienas: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Plaukstošs bizness

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Jaunākajā Pasaules Bankas (PB) pētījumā Doing Business Latvija pakāpusies no 22. uz 14. vietu. To veicinājusi labāka kredītinformācijas pieejamība un reformas, kas veiktas nodokļu sistēmas vienkāršošanai. Tajā pašā laikā, Pasaules Banka norāda, ka šī gada reitingu nevar tiešā veidā pielīdzināt pagājušā gada pētījuma rezultātiem, jo mainīta metodoloģija.

Ja pielietotu šī gada metodoloģiju 2016.gada datiem, Latvija ieņemtu 17.vietu. Tā kā šī gada laikā mūsu valsts pakāpusies par trim pozīcijām, kas, starp citu, arī nav slikti.

Komentējot Latvijas pakāpšanos Doing Business reitingā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka Latvijai joprojām ir daudz darāmā, lai uzlabotu savus rādītājus, taču tā ir uz pareizā ceļa.

Spriežot pēc Doing Business 2017, Latvija ievērojami uzlabojusi likumdošanu: izveidots Kredītinformācijas birojs un atvieglots nodokļu nomaksas process, uzlabojot tiešsaistes sistēmas.

Igaunija uzņēmējdarbības vides pētījuma reitingā ieņem 12.vietu. Pērn tā ieņēma 16.vietu.

Lietuva Pasaules Bankas reitingā ir nokritusies pa vienu vietu un ieņem 21.pozīciju. Taču, ja pielietotu jauno metodoloģiju pagājušā gada datiem, tad Lietuva arī pērn būtu nevis 20., bet 21.vietā, norādījis Lietuvas ekonomikas ministrs Ēvalds Gusts.

Veicot pētījumu, Pasaules Bankas eksperti izvērtē uzņēmējdarbības vidi 190 valstīs, pamatojoties uz 11 rādītājiem – uzņēmumu reģistrācija, būvatļauju iegūšana, pieslēgšanās elektrotīklam, īpašuma reģistrēšana, kredītu saņemšana, investoru aizsardzība, nodokļu joma, starptautiskā tirdzniecība, līgumu nosacījumu ievērošana un uzņēmējdarbības izbeigšana.

Tāpat kā pagājušajā gadā, pētījumā Doing business 2017 par vislabākajām valstīm uzņēmējdarbības veikšanai atzītas Jaunzēlande, Singapūra un Dānija.

Pierobežas tirdzniecība

Uzņēmējdarbībai labvēlīgi apstākļi un ģeogrāfiskais novietojums kļuvuši par bāzi ne visai patīkamai parādībai – alkohola tūrismam. Pēc tam, kad Igaunijā 2016.gadā tika palielināts akcīzes nodoklis degvielai, tabakai un alkoholam, igauņi sākuši aktīvāk pirkt šos produktus Latvijā. Saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas informāciju, 4,2% no kopējā alkohola apjoma, kas tiek patērēts Igaunijā, ievests no Latvijas. Robežšķērsošanas statistika netieši apstiprina pierobežas tirdzniecības versiju: 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, iebraukšanas reižu skaits Latvijā ir divkāršojies. Retos gadījumos alkoholu pārdošanai ieved. Tāpat vērojams alkoholisko dzērienu pārdošanas apjoma samazinājums mazumtirdzniecības vietās Igaunijas pierobežas reģionos. Jo īpaši tas attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Šī situācija pamatoti tracina Igaunijas valsts iestādes. Un šonedēļ tapa zināms, ka Igaunijas Nodokļu un muitas departaments visos Igaunijas-Latvijas robežšķērsošanas punktos uzstādīs videokameras, kas fiksē automašīnu numura zīmes.

Vienlaikus iestāde plāno ieviest grozījumus likumdošanā, kas ļautu starp tiem, kas masveidā iepērk Latvijā alkoholu, identificēt nelegālos alkohola pārpircējus. Pašreizējā likumdošana vienā reizē no Latvijas Igaunijā pār robežu ļauj ievest 10 litrus stiprā un 110 litrus vieglā alkohola.

Nodokļu pārvalde vēlas sagatavoties situācijai, kad akcīzes nodokļa pieauguma alkoholam dēļ Igaunijā sāks veidoties nelegāli lētā alkohola no Latvijas pārpircēju tīkli. Bet bizness pagaidām rit savu gaitu, un Igaunijas lielākā alkohola veikalu ķēde SuperAlko Latvijas pilsētā Valkā šonedēļ atvērusi plašu veikalu, kura sortiments nākotnē pārsniegs 3 000 objektu. Veikala vadība kā savus klientus redz ne tikai Valkas un Valgas iedzīvotājus, bet arī tos, kas dzīvo Tartu, Viljandi un Viru rajonos, kā arī ārvalstu tūristus no Skandināvijas.

Ir vērts pieminēt, ka, ja igauņi iegādāties alkoholu un citas akcīzes preces brauc uz Latviju, jo te tās ir lētākas, tad somi pēc „ugunsdziras” šī paša iemesla dēļ brauc uz Igauniju.

Par apmierinātajiem un neapmierinātajiem

Attiecībā uz nodokļu inovācijām Latvijā, šonedēļ kļuva skaidrs, ka solidaritātes nodoklis, kas ir kļuvis par iemeslu strīdiem starp likumdevējiem un cilvēkiem, kuri pelna vairāk nekā četrus tūkstošus eiro, 2016.gada pirmajā pusē valsts kasē ienesis 14 miljonus eiro, kas ir par 1,2 miljoniem vairāk, nekā plānots, informējusi Finanšu ministrija.

Pavisam savu maksimālo apjomu – 48,6 tūkstošus eiro gadā sasniegušas 1 374 darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un tas ir par 24 darbiniekiem vairāk nekā tajā pašā periodā 2015.gadā.

Šogad no solidaritātes nodokļa plānots ieņemt 23,5 tūkstošus eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka šī nodokļa ieņēmumi ir ļoti labi, bet vēl ir gaidāmas debates par tā saglabāšanu.

Valdība ierosināja solidaritātes nodokli saglabāt 2017.gadā, tā kā, ja Saeima nenolems citādi, nodoklis netiks atcelts. Progresīvais nodokļu princips ir populārs politiķu vidū, un solidaritātes nodoklis ir sava veida garantija, ka nākotnē šis princips tiks ieviests.

Šonedēļ notika Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāvju tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski, lai runātu par šo nodokli, bet vienošanos panākt neizdevās.

Solidaritātes nodoklis stājās spēkā 2016.gada janvārī. Tas tiek piemērots tai algas daļai, kas pārsniedz valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus – tas ir 48,6 tūkstošus eiro gadā.

Tajā pašā laikā vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju, kas piedalījās personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia aptaujā, uzskata, ka viņu darbs netiek pienācīgi apmaksāts.

Igaunijā ar algu neapmierināti vairāk nekā 65%, Lietuvā 80%. To, ka viņu algas ir adekvātas, apliecināja 39% respondentu Latvijā, 34% Igaunijā un 19% Lietuvā. Latvijā ar algu vismazāk apmierināti ir izglītības, veselības aprūpes, sabiedriskās ēdināšanas darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu sfērā nodarbinātie, bet ar algu apmierinātie darbinieki strādā personāla vadības, IT un banku nozarēs.

Bankas un peļņa

Un nu – mazliet par banku sektoru. Tā peļņa 2016.gada deviņos mēnešos bija 373,972 miljoni eiro – par 18,9% vairāk, nekā analoģiskā periodā 2015.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācija.

Septembrī bankas strādājušas ar 32,167 miljonu peļņu.

Septembra beigās banku sektora kopējie aktīvi sasniedza 29,552 miljardus eiro – par 2,386 miljardiem eiro (7,5%) mazāk nekā 2015.gada beigās, un  par 270,334 miljoniem eiro (0,9%) mazāk, nekā 2016.gada augusta beigās.

Noguldījumu apjoms bankās pagājušajā mēneša beigās sasniedza 21,353 miljardus eiro – par 1,903 miljardiem eiro (8,2%) mazāk nekā 2015.gada beigās, un par 229,199 (1,1%) mazāk nekā augustā.

Kopējā banku kredītportfeļa summa septembra beigās sasniedza 15,11 miljardus eiro, kas ir 433,595 miljoniem eiro (3%) vairāk nekā 2015.gada beigās, un par 6,16 miljoniem eiro (0,04%) mazāk, nekā augustā.

2015.gada pirmajos deviņos mēnešos banku kopējā peļņa sasniedza 314,551 miljonus eiro.

Ref:017.010.102.2006


Pievienot komentāru

  1. Jānis Labrencis teica:

    Kāmēr mums būs tāds nodoklis kā PVN priekšapmaksa, nekāds bizness neplauks. Tas ir nodoklis ieguldījumiem ražošanā. Tiem atņemtos līdzekļus redzam, bet vairākkārtīgi lielākus bruto ieņēmumu zaudējumus neredzam.

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->