bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 15.07.2018 | Vārda dienas: Henriks, Henrihs, Egija, Egmonts, Egons
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Plaukstošs bizness

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Jaunākajā Pasaules Bankas (PB) pētījumā Doing Business Latvija pakāpusies no 22. uz 14. vietu. To veicinājusi labāka kredītinformācijas pieejamība un reformas, kas veiktas nodokļu sistēmas vienkāršošanai. Tajā pašā laikā, Pasaules Banka norāda, ka šī gada reitingu nevar tiešā veidā pielīdzināt pagājušā gada pētījuma rezultātiem, jo mainīta metodoloģija.

Ja pielietotu šī gada metodoloģiju 2016.gada datiem, Latvija ieņemtu 17.vietu. Tā kā šī gada laikā mūsu valsts pakāpusies par trim pozīcijām, kas, starp citu, arī nav slikti.

Komentējot Latvijas pakāpšanos Doing Business reitingā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka Latvijai joprojām ir daudz darāmā, lai uzlabotu savus rādītājus, taču tā ir uz pareizā ceļa.

Spriežot pēc Doing Business 2017, Latvija ievērojami uzlabojusi likumdošanu: izveidots Kredītinformācijas birojs un atvieglots nodokļu nomaksas process, uzlabojot tiešsaistes sistēmas.

Igaunija uzņēmējdarbības vides pētījuma reitingā ieņem 12.vietu. Pērn tā ieņēma 16.vietu.

Lietuva Pasaules Bankas reitingā ir nokritusies pa vienu vietu un ieņem 21.pozīciju. Taču, ja pielietotu jauno metodoloģiju pagājušā gada datiem, tad Lietuva arī pērn būtu nevis 20., bet 21.vietā, norādījis Lietuvas ekonomikas ministrs Ēvalds Gusts.

Veicot pētījumu, Pasaules Bankas eksperti izvērtē uzņēmējdarbības vidi 190 valstīs, pamatojoties uz 11 rādītājiem – uzņēmumu reģistrācija, būvatļauju iegūšana, pieslēgšanās elektrotīklam, īpašuma reģistrēšana, kredītu saņemšana, investoru aizsardzība, nodokļu joma, starptautiskā tirdzniecība, līgumu nosacījumu ievērošana un uzņēmējdarbības izbeigšana.

Tāpat kā pagājušajā gadā, pētījumā Doing business 2017 par vislabākajām valstīm uzņēmējdarbības veikšanai atzītas Jaunzēlande, Singapūra un Dānija.

Pierobežas tirdzniecība

Uzņēmējdarbībai labvēlīgi apstākļi un ģeogrāfiskais novietojums kļuvuši par bāzi ne visai patīkamai parādībai – alkohola tūrismam. Pēc tam, kad Igaunijā 2016.gadā tika palielināts akcīzes nodoklis degvielai, tabakai un alkoholam, igauņi sākuši aktīvāk pirkt šos produktus Latvijā. Saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas informāciju, 4,2% no kopējā alkohola apjoma, kas tiek patērēts Igaunijā, ievests no Latvijas. Robežšķērsošanas statistika netieši apstiprina pierobežas tirdzniecības versiju: 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, iebraukšanas reižu skaits Latvijā ir divkāršojies. Retos gadījumos alkoholu pārdošanai ieved. Tāpat vērojams alkoholisko dzērienu pārdošanas apjoma samazinājums mazumtirdzniecības vietās Igaunijas pierobežas reģionos. Jo īpaši tas attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Šī situācija pamatoti tracina Igaunijas valsts iestādes. Un šonedēļ tapa zināms, ka Igaunijas Nodokļu un muitas departaments visos Igaunijas-Latvijas robežšķērsošanas punktos uzstādīs videokameras, kas fiksē automašīnu numura zīmes.

Vienlaikus iestāde plāno ieviest grozījumus likumdošanā, kas ļautu starp tiem, kas masveidā iepērk Latvijā alkoholu, identificēt nelegālos alkohola pārpircējus. Pašreizējā likumdošana vienā reizē no Latvijas Igaunijā pār robežu ļauj ievest 10 litrus stiprā un 110 litrus vieglā alkohola.

Nodokļu pārvalde vēlas sagatavoties situācijai, kad akcīzes nodokļa pieauguma alkoholam dēļ Igaunijā sāks veidoties nelegāli lētā alkohola no Latvijas pārpircēju tīkli. Bet bizness pagaidām rit savu gaitu, un Igaunijas lielākā alkohola veikalu ķēde SuperAlko Latvijas pilsētā Valkā šonedēļ atvērusi plašu veikalu, kura sortiments nākotnē pārsniegs 3 000 objektu. Veikala vadība kā savus klientus redz ne tikai Valkas un Valgas iedzīvotājus, bet arī tos, kas dzīvo Tartu, Viljandi un Viru rajonos, kā arī ārvalstu tūristus no Skandināvijas.

Ir vērts pieminēt, ka, ja igauņi iegādāties alkoholu un citas akcīzes preces brauc uz Latviju, jo te tās ir lētākas, tad somi pēc „ugunsdziras” šī paša iemesla dēļ brauc uz Igauniju.

Par apmierinātajiem un neapmierinātajiem

Attiecībā uz nodokļu inovācijām Latvijā, šonedēļ kļuva skaidrs, ka solidaritātes nodoklis, kas ir kļuvis par iemeslu strīdiem starp likumdevējiem un cilvēkiem, kuri pelna vairāk nekā četrus tūkstošus eiro, 2016.gada pirmajā pusē valsts kasē ienesis 14 miljonus eiro, kas ir par 1,2 miljoniem vairāk, nekā plānots, informējusi Finanšu ministrija.

Pavisam savu maksimālo apjomu – 48,6 tūkstošus eiro gadā sasniegušas 1 374 darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un tas ir par 24 darbiniekiem vairāk nekā tajā pašā periodā 2015.gadā.

Šogad no solidaritātes nodokļa plānots ieņemt 23,5 tūkstošus eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka šī nodokļa ieņēmumi ir ļoti labi, bet vēl ir gaidāmas debates par tā saglabāšanu.

Valdība ierosināja solidaritātes nodokli saglabāt 2017.gadā, tā kā, ja Saeima nenolems citādi, nodoklis netiks atcelts. Progresīvais nodokļu princips ir populārs politiķu vidū, un solidaritātes nodoklis ir sava veida garantija, ka nākotnē šis princips tiks ieviests.

Šonedēļ notika Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāvju tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski, lai runātu par šo nodokli, bet vienošanos panākt neizdevās.

Solidaritātes nodoklis stājās spēkā 2016.gada janvārī. Tas tiek piemērots tai algas daļai, kas pārsniedz valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus – tas ir 48,6 tūkstošus eiro gadā.

Tajā pašā laikā vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju, kas piedalījās personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia aptaujā, uzskata, ka viņu darbs netiek pienācīgi apmaksāts.

Igaunijā ar algu neapmierināti vairāk nekā 65%, Lietuvā 80%. To, ka viņu algas ir adekvātas, apliecināja 39% respondentu Latvijā, 34% Igaunijā un 19% Lietuvā. Latvijā ar algu vismazāk apmierināti ir izglītības, veselības aprūpes, sabiedriskās ēdināšanas darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu sfērā nodarbinātie, bet ar algu apmierinātie darbinieki strādā personāla vadības, IT un banku nozarēs.

Bankas un peļņa

Un nu – mazliet par banku sektoru. Tā peļņa 2016.gada deviņos mēnešos bija 373,972 miljoni eiro – par 18,9% vairāk, nekā analoģiskā periodā 2015.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācija.

Septembrī bankas strādājušas ar 32,167 miljonu peļņu.

Septembra beigās banku sektora kopējie aktīvi sasniedza 29,552 miljardus eiro – par 2,386 miljardiem eiro (7,5%) mazāk nekā 2015.gada beigās, un  par 270,334 miljoniem eiro (0,9%) mazāk, nekā 2016.gada augusta beigās.

Noguldījumu apjoms bankās pagājušajā mēneša beigās sasniedza 21,353 miljardus eiro – par 1,903 miljardiem eiro (8,2%) mazāk nekā 2015.gada beigās, un par 229,199 (1,1%) mazāk nekā augustā.

Kopējā banku kredītportfeļa summa septembra beigās sasniedza 15,11 miljardus eiro, kas ir 433,595 miljoniem eiro (3%) vairāk nekā 2015.gada beigās, un par 6,16 miljoniem eiro (0,04%) mazāk, nekā augustā.

2015.gada pirmajos deviņos mēnešos banku kopējā peļņa sasniedza 314,551 miljonus eiro.

Ref:017.010.102.2006


Pievienot komentāru

  1. Jānis Labrencis teica:

    Kāmēr mums būs tāds nodoklis kā PVN priekšapmaksa, nekāds bizness neplauks. Tas ir nodoklis ieguldījumiem ražošanā. Tiem atņemtos līdzekļus redzam, bet vairākkārtīgi lielākus bruto ieņēmumu zaudējumus neredzam.

BNN nedēļas apkopojums: IKP atvēlēšana aizsardzībai. ABLV Bank anulētā licence. Iedzīvotāju skaita kritums Latvijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Turpinājums.

Vairāk saules kopā ar LTRK aicinās Kozlovski izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā

Restorānu tīkls Vairāk saules kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā.

FOTO: Uz applūdušajiem ielu posmiem nosūta lietus ūdens atsūknēšanas mašīnas

Rīgas domes Satiksmes departaments, ņemot vērā spēcīgās lietavas Rīgā, pārvietošanās apstākļu uzlabošanai uz applūdušajiem ielu posmiem nosūtījis lietus ūdens atsūknēšanas tehniku, vēsta domē.

Reklāmas aģentūras McCann Rīga radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku

Reklāmas aģentūras SIA McCann Rīga radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku, liecina Lursoft informācija.

Latvijā nodotā piena apmērs šā gada pirmajā pusgadā samazinājies par gandrīz 2%

Latvijā nodotā svaigpiena apmērs šā gada pirmajā pusgadā samazinājies par 1,95% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un bija 385 218 tonnas.

VID vadītāju nosauks pēc Saeimas vēlēšanām, lai mazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu laiks

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata konkursu izsludinās līdz augustam, taču pieteikšanās termiņš būs garš un uzvarētājs tiks nosaukts pēc Saeimas vēlēšanām, piektdien, 13.jūlijā, žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

SEB apvienos Baltijas valstīs strādājošās dzīvības apdrošināšanas kompānijas

SEB apvienos Baltijas valstīs strādājošās dzīvības apdrošināšanas kompānijas, BNN informē SEB bankas pārstāve Agnese Strazda.

Saeimas deputāts Kļaviņš kļuvis par aizdomās turēto

Kriminālprocesā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu iesaistītajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Eiropas Komisija aicina aptaujā paust viedokli par pāreju uz vasaras laiku

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropas Savienībā, tāpēc Eiropas Komisija nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Čakša: E-veselības darbība ir stabilizējusies, taču sistēmas uzlabošana jāturpina

E-veselības portāla darbība ir stabilizējusies. Regulārie pārrāvumi, kas bija, šobrīd ir novērsti, bet vienalga ir jāturpina darbs pie [sistēmas] uzlabošanas, un mēs visu laiku strādājam pie tā, 13.jūlija intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja veselības ministre Anda Čakša.

ABLV Bank varētu strādāt seši līdz astoņi FKTK pilnvarnieki, tā Putniņš

Likvidējamajā ABLV Bank varētu strādāt seši līdz astoņi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieki, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Papildinātais likuma grozījumu projekts depozīta sistēmas ieviešanai iesniegts MK

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ministru kabinetā iesniegusi papildinātu likumprojektu Grozījumi Iepakojuma likumā un likumprojektu Grozījumi Dabas aizsardzības likumā, lai tos izvērtē Valsts kanceleja.

Biržu indeksi pieaug, naftas cenas krītas Ņujorkā un kāpj Londonā

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien, 12.jūlijā, pieauga, investoriem gaidot labu firmu peļņas rādītāju publicēšanas sezonu, lai gan 11.jūlijā tās bija kritušās pēc bažām par tirdzniecības kara pastiprināšanos pēc ASV paziņojuma par plānotu 10% muitas tarifu noteikšanu jaunai Ķīnas preču grupai 200 miljardu ASV dolāru vērtībā un Pekinas solījuma īstenot pretpasākumus.

NMPD veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā

Lai esošo resursu ietvaros efektīvāk nodrošinātu savu pamatfunkciju – neatliekamās palīdzības sniegšanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā, vienlaikus saglabājot esošo brigāžu skaitu un izvietojumu.

Latvija nevarēs izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai

Latvijas drošības vajadzības ir nepieciešams attīstīt, līdz ar to mēs nevarēsim izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta atvēlēšanu aizsardzībai, šādu viedokli no Briseles pauž aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš piedalījās NATO samitā.

Karstums Latvijā saglabāsies; bieži gaidāmas pērkona lietusgāzes

Nākamajā nedēļā gaidāms vasarīgi silts laiks, vietām pat karsts, termometra stabiņam tuvojoties +30 grādu atzīmei. Tomēr teritorijas lielākajā daļā gaidāms lietus un pērkona negaiss, atsevišķās dienās arī brāzmains vējš.

Krievija pagarina embargo pārtikas produktiem līdz nākamā gada beigām

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 12.jūlijā, pagarinājis embargo pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības un citām valstīm līdz nākamā gada beigām.

Maršruts nedēļas nogalei: Jūras svētki un lielā liliju izstāde

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai – rožu svētki, Jūras svētki vai lielā apavu maiņa.

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

Ceturtdien, 12.jūlijā, Ministru prezidents Māris Kučinskis un Telia Company prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas mobilais telefons turpmāku attīstību.

Trasta komercbankas administrators jūnijā atguvis piecus tūkstošus eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūnijā atguvis 5 054 eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 97,4 tūkstoši eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Nākamgad testēs atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas

Sperot nākamo soli ceļā uz plānoto elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, 2019.gada vasarā plānots testēt Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Aija Ikstena.

Kažoka: Godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams

«Ja runājam atklāti par partiju iespējām piesaistīt sev finansējumu, piemēram, no lielajiem uzņēmumiem, tad secinājums ir skumjš – godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams,» tā intervijā BNN par valsts nespēju nodrošināt pienācīgu finansējumu partijām saka domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Tramps paziņo par «milzu progresu» aizsardzības izdevumu jautājumā

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien, 12.jūlijā, paziņojis, ka viņam NATO samitā izdevies panākt «milzu progresu» jautājumā par pārējo alianses dalībvalstu izdevumu palielināšanu.

Gada sākumā Latvijā pirmspensijas vecumā bija 13,9% iedzīvotāju

Šī gada sākumā Latvijā bija 269,8 tūkstoši jeb 13,9% pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Katru gadu šīs vecuma grupas iedzīvotāju skaits palielinās – no 2010. līdz 2018.gadam vērojams pieaugums par 9,1%.

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji paļaujas uz zināšanām un smagu darbu, nevis veiksmi

Teju katrs trešais jeb 30% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumu veiksmes formula ir ne tikai gadu desmitu ilga darbība un liela peļņa, bet arī ilggadēji un apmierināti darbinieki, secina jaunākajā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījumā.