bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 09.12.2019 | Vārda dienas: Sarmīte, Tabita
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Plaukstošs bizness

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Jaunākajā Pasaules Bankas (PB) pētījumā Doing Business Latvija pakāpusies no 22. uz 14. vietu. To veicinājusi labāka kredītinformācijas pieejamība un reformas, kas veiktas nodokļu sistēmas vienkāršošanai. Tajā pašā laikā, Pasaules Banka norāda, ka šī gada reitingu nevar tiešā veidā pielīdzināt pagājušā gada pētījuma rezultātiem, jo mainīta metodoloģija.

Ja pielietotu šī gada metodoloģiju 2016.gada datiem, Latvija ieņemtu 17.vietu. Tā kā šī gada laikā mūsu valsts pakāpusies par trim pozīcijām, kas, starp citu, arī nav slikti.

Komentējot Latvijas pakāpšanos Doing Business reitingā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka Latvijai joprojām ir daudz darāmā, lai uzlabotu savus rādītājus, taču tā ir uz pareizā ceļa.

Spriežot pēc Doing Business 2017, Latvija ievērojami uzlabojusi likumdošanu: izveidots Kredītinformācijas birojs un atvieglots nodokļu nomaksas process, uzlabojot tiešsaistes sistēmas.

Igaunija uzņēmējdarbības vides pētījuma reitingā ieņem 12.vietu. Pērn tā ieņēma 16.vietu.

Lietuva Pasaules Bankas reitingā ir nokritusies pa vienu vietu un ieņem 21.pozīciju. Taču, ja pielietotu jauno metodoloģiju pagājušā gada datiem, tad Lietuva arī pērn būtu nevis 20., bet 21.vietā, norādījis Lietuvas ekonomikas ministrs Ēvalds Gusts.

Veicot pētījumu, Pasaules Bankas eksperti izvērtē uzņēmējdarbības vidi 190 valstīs, pamatojoties uz 11 rādītājiem – uzņēmumu reģistrācija, būvatļauju iegūšana, pieslēgšanās elektrotīklam, īpašuma reģistrēšana, kredītu saņemšana, investoru aizsardzība, nodokļu joma, starptautiskā tirdzniecība, līgumu nosacījumu ievērošana un uzņēmējdarbības izbeigšana.

Tāpat kā pagājušajā gadā, pētījumā Doing business 2017 par vislabākajām valstīm uzņēmējdarbības veikšanai atzītas Jaunzēlande, Singapūra un Dānija.

Pierobežas tirdzniecība

Uzņēmējdarbībai labvēlīgi apstākļi un ģeogrāfiskais novietojums kļuvuši par bāzi ne visai patīkamai parādībai – alkohola tūrismam. Pēc tam, kad Igaunijā 2016.gadā tika palielināts akcīzes nodoklis degvielai, tabakai un alkoholam, igauņi sākuši aktīvāk pirkt šos produktus Latvijā. Saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas informāciju, 4,2% no kopējā alkohola apjoma, kas tiek patērēts Igaunijā, ievests no Latvijas. Robežšķērsošanas statistika netieši apstiprina pierobežas tirdzniecības versiju: 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, iebraukšanas reižu skaits Latvijā ir divkāršojies. Retos gadījumos alkoholu pārdošanai ieved. Tāpat vērojams alkoholisko dzērienu pārdošanas apjoma samazinājums mazumtirdzniecības vietās Igaunijas pierobežas reģionos. Jo īpaši tas attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Šī situācija pamatoti tracina Igaunijas valsts iestādes. Un šonedēļ tapa zināms, ka Igaunijas Nodokļu un muitas departaments visos Igaunijas-Latvijas robežšķērsošanas punktos uzstādīs videokameras, kas fiksē automašīnu numura zīmes.

Vienlaikus iestāde plāno ieviest grozījumus likumdošanā, kas ļautu starp tiem, kas masveidā iepērk Latvijā alkoholu, identificēt nelegālos alkohola pārpircējus. Pašreizējā likumdošana vienā reizē no Latvijas Igaunijā pār robežu ļauj ievest 10 litrus stiprā un 110 litrus vieglā alkohola.

Nodokļu pārvalde vēlas sagatavoties situācijai, kad akcīzes nodokļa pieauguma alkoholam dēļ Igaunijā sāks veidoties nelegāli lētā alkohola no Latvijas pārpircēju tīkli. Bet bizness pagaidām rit savu gaitu, un Igaunijas lielākā alkohola veikalu ķēde SuperAlko Latvijas pilsētā Valkā šonedēļ atvērusi plašu veikalu, kura sortiments nākotnē pārsniegs 3 000 objektu. Veikala vadība kā savus klientus redz ne tikai Valkas un Valgas iedzīvotājus, bet arī tos, kas dzīvo Tartu, Viljandi un Viru rajonos, kā arī ārvalstu tūristus no Skandināvijas.

Ir vērts pieminēt, ka, ja igauņi iegādāties alkoholu un citas akcīzes preces brauc uz Latviju, jo te tās ir lētākas, tad somi pēc „ugunsdziras” šī paša iemesla dēļ brauc uz Igauniju.

Par apmierinātajiem un neapmierinātajiem

Attiecībā uz nodokļu inovācijām Latvijā, šonedēļ kļuva skaidrs, ka solidaritātes nodoklis, kas ir kļuvis par iemeslu strīdiem starp likumdevējiem un cilvēkiem, kuri pelna vairāk nekā četrus tūkstošus eiro, 2016.gada pirmajā pusē valsts kasē ienesis 14 miljonus eiro, kas ir par 1,2 miljoniem vairāk, nekā plānots, informējusi Finanšu ministrija.

Pavisam savu maksimālo apjomu – 48,6 tūkstošus eiro gadā sasniegušas 1 374 darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un tas ir par 24 darbiniekiem vairāk nekā tajā pašā periodā 2015.gadā.

Šogad no solidaritātes nodokļa plānots ieņemt 23,5 tūkstošus eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka šī nodokļa ieņēmumi ir ļoti labi, bet vēl ir gaidāmas debates par tā saglabāšanu.

Valdība ierosināja solidaritātes nodokli saglabāt 2017.gadā, tā kā, ja Saeima nenolems citādi, nodoklis netiks atcelts. Progresīvais nodokļu princips ir populārs politiķu vidū, un solidaritātes nodoklis ir sava veida garantija, ka nākotnē šis princips tiks ieviests.

Šonedēļ notika Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāvju tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski, lai runātu par šo nodokli, bet vienošanos panākt neizdevās.

Solidaritātes nodoklis stājās spēkā 2016.gada janvārī. Tas tiek piemērots tai algas daļai, kas pārsniedz valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus – tas ir 48,6 tūkstošus eiro gadā.

Tajā pašā laikā vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju, kas piedalījās personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia aptaujā, uzskata, ka viņu darbs netiek pienācīgi apmaksāts.

Igaunijā ar algu neapmierināti vairāk nekā 65%, Lietuvā 80%. To, ka viņu algas ir adekvātas, apliecināja 39% respondentu Latvijā, 34% Igaunijā un 19% Lietuvā. Latvijā ar algu vismazāk apmierināti ir izglītības, veselības aprūpes, sabiedriskās ēdināšanas darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu sfērā nodarbinātie, bet ar algu apmierinātie darbinieki strādā personāla vadības, IT un banku nozarēs.

Bankas un peļņa

Un nu – mazliet par banku sektoru. Tā peļņa 2016.gada deviņos mēnešos bija 373,972 miljoni eiro – par 18,9% vairāk, nekā analoģiskā periodā 2015.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācija.

Septembrī bankas strādājušas ar 32,167 miljonu peļņu.

Septembra beigās banku sektora kopējie aktīvi sasniedza 29,552 miljardus eiro – par 2,386 miljardiem eiro (7,5%) mazāk nekā 2015.gada beigās, un  par 270,334 miljoniem eiro (0,9%) mazāk, nekā 2016.gada augusta beigās.

Noguldījumu apjoms bankās pagājušajā mēneša beigās sasniedza 21,353 miljardus eiro – par 1,903 miljardiem eiro (8,2%) mazāk nekā 2015.gada beigās, un par 229,199 (1,1%) mazāk nekā augustā.

Kopējā banku kredītportfeļa summa septembra beigās sasniedza 15,11 miljardus eiro, kas ir 433,595 miljoniem eiro (3%) vairāk nekā 2015.gada beigās, un par 6,16 miljoniem eiro (0,04%) mazāk, nekā augustā.

2015.gada pirmajos deviņos mēnešos banku kopējā peļņa sasniedza 314,551 miljonus eiro.

Ref:017.010.102.2006


Pievienot komentāru

  1. Jānis Labrencis teica:

    Kāmēr mums būs tāds nodoklis kā PVN priekšapmaksa, nekāds bizness neplauks. Tas ir nodoklis ieguldījumiem ražošanā. Tiem atņemtos līdzekļus redzam, bet vairākkārtīgi lielākus bruto ieņēmumu zaudējumus neredzam.

Latvijā pērn aviopasažieru skaita kāpums bijis straujāks nekā ES vidēji

Skaitliski lielākais pasažieru skaits pērn apkalpots Lielbritānijas lidostās – 272 miljoni jeb par 2,9% vairāk nekā 2017.gadā. Otrs lielākais pasažieru skaits reģistrēts Vācijā – 222 miljoni jeb par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica kā galveno transporta politikas prioritāti

Baltijas un Polijas transporta ministri tikšanās laikā vienojušies turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā.

Valdības partijas varētu apspriest kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Valdību veidojošās partijas, kuras Rīgas domē savukārt atrodas opozīcijā, varētu apspriest kopīgu sarakstu veidošanu startam potenciāli gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Ameriks vēl nav lēmis par dalību iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās; viens no GKR līderiem varētu būt Burovs

Viņš norādīja, ka Gods kalpot Rīgai plāno startēt ārkārtas vēlēšanās, ja tādas būs, un viens no partijas līderiem, visticamāk, varētu būt pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis atkāpies no amata

VAS Valsts nekustamie īpašumi padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis nolēmis atkāpties no amata.

Daugavpilī mirusī sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā

«Šī ir būtiska virzība epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā, jo ir apstiprinājusies versija, ka sieviete ar trakumsērgu nav inficējusies Latvijā.»

Brexit – viena no iespaidīgākām kļūdām ES vēsturē, atklāti izsakās Tusks

Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, norādījis, ka Lielbritānijas lēmums aiziet no Eiropas Savienības bijusi bloka vēsturē «viena no visiespaidīgākām kļūdām», kas sekojusi «vēl nepieredzētai gatavībai melot».

No nākamā gada reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos mainīsies tarifi

No 2020.gada 15.janvāra reģionālo maršrutu autobusos biļetes cena pieaugs par desmit centiem, bet vilcienos – par desmit vai 20 centiem.

Pūce iesniedz Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu.

Igaunija aicina izbeigt okupāciju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā, Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksmē norādījis, ka starptautisko tiesību pārkāpumi un krīžu turpināšanās Gruzijā un Ukrainā apdraud drošību reģionā un grauj valstu savstarpējo uzticēšanos.

Banku izsniegto kredītu apmērs deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6%

Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 2,6% jeb 350,386 miljoniem eiro un šogad septembra beigās bija 13,917 miljardi eiro, tostarp kredītportfelis palielinājies deviņām bankām.

Alūksnes novadā ugunsgrēkos gājuši bojā divi cilvēki

Alūksnes novadā degušas divas dzīvojamās mājas, kā dēļ gājuši bojā divi cilvēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Starp lielākajām Latvijas pilsētām varētu veidot ātrgaitas autoceļus

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā.

Francijā 800 tūkstoši iedzīvotāju protestē pret pensiju reformu

Francijas pilsētās virs 800 000 iedzīvotāju devušies gājienos, kamēr dzelzceļnieki, skolotāji un mediķi kopīgi sarīkojuši vērienīga apjoma streiku. Protesta akciju mērķis iestāties pret pensiju reformas pārbūvi.

Bankā: Latvijas iedzīvotāji ir sākuši krāt vairāk

Teju piektdaļai ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā, savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

VSAA aicina vecuma pensijas saņēmējus izmantot pensiju 2.līmeņa kapitālu

VSAA oktobra dati liecina, ka 15 700 personas, kam jau ir piešķirta vecuma pensija, nav izmantojušas savu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu.

Iekšlietu ministrs cīņā ar kontrabandu vēlas pielietot modernās tehnoloģijas

Efektīvākai cīņai ar kontrabandas ievešanu Latvijā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vēlas pielietot modernās tehnoloģijas, kas strādātu paralēli muitas darbiniekiem.

Merkele pirmoreiz apmeklē Aušvicas Holokausta nometni

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien pirmoreiz savā 14 gadus ilgajā valdīšanas laikā apmeklēs Aušvicas koncentrācijas nometni Polijā.

Neziņa par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām turpinās. Akciju cenām dažādas tendences

Pasaules biržās akciju cenas mainījušās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Saeima atbalsta ideju atlikt Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā

Saeima pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstījusi grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš.

Ušakovs esot paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās

Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ir gatavs startēt galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks, apliecinājis Ušakova pārstāvētās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Daudzviet gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš

Nedēļas nogalē un nākamās darba nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā no rietumiem noteiks cikloni, līdz ar to debesis pārsvarā būs mākoņainas.

Saeima konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona tiesu.

Igaunijas premjers: Maz ticams, ka Rail Baltica pabeigs iecerētajā laikā

Maz ticams, ka Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekts tiks pabeigts paredzētajā termiņā – līdz 2026.gadam, atzinis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!