Ekonomikas dienasgrāmata. Valstij nepieciešama «superideja»


Biznesu Latvijā var un vajag balstīt uz morāles un ētikas pamatprincipiem, aktīvi izmantojot valsts zinātniski-tehnisko potenciālu, pieaicinot dialogam finanšu struktūras un valsts dienestus, un piesaistot esošo uzņēmumu neizmantotos resursus. Šīs sadarbības rezultātā reģionā tiks izveidots un īstenots jauns ekonomikas modelis. Pie šāda daudzsološa secinājuma nonākuši Rīgas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pavasara konferences dalībnieki.

Kopumā jautājumu «Ko darīt un kā virzīties uz priekšu?» Latvijas neatkarības atjaunošanas 26.gadadienā uzdeva dažādi cilvēki dažādos kontekstos. Atbilde, ka Latvijai, līdzīgi kā Somijai Nokia, ir nepieciešams savs «triks», sava veida «superideja» teju vai uzprasās, bet līdz šim neviens nevar skaidri formulēt šo superideju un piedāvāt plānu tās īstenošanai.

Arī delegāti no Rīgas Tirdzniecības kameras konferences, kurā piedalījās Latvijas biznesa, zinātnes un finanšu sektoru pārstāvji, kā arī eksperti start-up uzņēmumu jomā un valsts attīstības aģentūras pielika roku šīs superidejas meklējumos.

Konferences galvenais mērķis bija nodibināt dialogu starp minētajām struktūrām, atrast jaunus sadarbības principus un dot impulsu uzņēmējdarbības attīstībai. Viens no konferences tematiem bija apspriest uzņēmējdarbības pamatus kā tādus. Nav noslēpums, ka Latvijā uzņēmējdarbība bieži tiek saistīta ar maldināšanu un iedzīvošanos uz cita rēķina, nevis ar ētiku un morāli. Ir vajadzīgas pārmaiņas.

Gauso biznesa attīstības līmeni Latvijā bieži saista ar politiķu un valsts aparāta darbinieku kompetences trūkumu, pieņemot nesagatavotus lēmumus, sacīja Rīgas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Sergejs Fjodorovs. Saskaņā ar viņa sacīto, ja kāds patiešām vēlas, lai dzīve Latvijā mainītos uz labo pusi, tam jārāda pozitīvs piemērs. Jāizturas pret cilvēkiem, biznesa partneriem tā, kā vēlaties, lai izturētos pret pašu. Un atklāti jāuzdod sev jautājums: vai pats vienmēr sekojat šim principam? Ja nē, kāpēc pieprasāt to no citiem?

Šis retoriskais jautājums izraisīja spraigas diskusijas. RISEBA pārstāve biznesa kultūras eksperte Jūlija Bulatova salīdzināja pašreizējo situāciju valstī un biznesā ar uzkopšanu dzīvoklī, kad brālis domā, ka ieviesis kārtību savā istabā, novietojot savus atkritumus pie māsas durvīm. Neskatoties uz šķietami redzamo rezultātu, bumerangs nāks atpakaļ ļoti drīz. To, ka ētika un bizness mūsdienu pasaulē ir cieši saistīti, minēja arī citi runātāji – Swedbank pārstāve Ieva Vīgante, Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Zaiceva, Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis Rafaels Joffe.

Nobriedušas reformas

Uz nepieciešamību pēc sen nobriedušām pārmaiņām savā divu nedēļu ilgušās uzraudzības misijas atskaitē norādījuši arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji. Un, lai gan šogad SVF eksperti prognozē Latvijas ekonomikas izaugsmi 2,5% apmērā (salīdzinājumā ar citām ES valstīm, tas joprojām ir labs rādītājs: saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, IKP eirozonā šogad pieaugs par 1,6%, bet ES – par 1,8%), viņi norādīja arī uz galvenajiem riskiem.

Galvenie riski Latvijai slēpjas lēnā ekonomikas attīstībā Latvijas tirdzniecības partnervalstīs eirozonā un Krievijā, ģeopolitiskajā spriedzē, kreditēšanas stagnācijā un strukturālo reformu atlikšanā.

SVF norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams veikt strukturālas reformas, lai vidēja termiņa perspektīvā veicinātu ekonomisko izaugsmi un to saglabātu. Ir nepieciešamas arī reformas investīciju piesaistīšanai, produktivitātes un konkurētspējas palielināšanai.

Nākotnē Latvijas ekonomikā būs grūtības nodrošināt produktivitātes kāpumu, kas iepriekšējā periodā bija svarīgs faktors ienākumu izlīdzināšanas veicināšanā, norāda SVF. Produktivitātes izaugsmei būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo darbaspēka resursi demogrāfiskās situācijas un imigrācijas dēļ kļūst aizvien ierobežotāki. Lai paaugstinātu produktivitātes izaugsmi, ir nepieciešamas strukturālās reformas, tostarp izglītības jomā, lai mazinātu neatbilstību starp strādājošo prasmēm un darba devējiem vajadzīgajām zināšanām un prasmēm.

Ko vēlas strādājošie?

Strādājošie Latvijas iedzīvotāji vēlas uz rokas saņemt 1 122 eiro mēnesī, liecina TNS veiktais pētījums. Šī summa ir daudz lielāka par vidējo algu valstī – 580 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Visbiežāk iedzīvotāji kā vēlamo atalgojumu minējuši 1 000 eiro. Atalgojumu ap 600 eiro mēnesī labprāt saņemtu 21% iedzīvotāju, tikpat daudz – 21% – gribētu atalgojumu robežās no 601 līdz 800 eiro, bet 24% iedzīvotāju – no 801 līdz 1 000 eiro.

Salīdzinoši zemāks atalgojums – līdz 600 eiro – biežāk apmierinātu sievietes, darbiniekus ar pamata un vidējo izglītību, un tirdzniecībā nodarbinātos. Lielāku algu vēlētos saņemt vīrieši, darbinieki ar augstāko izglītību, vadītāji un pakalpojumu sfērā nodarbinātie, tie, kuri jau patlaban saņem virs 700 eiro, kā arī Pierīgā un Rīgā strādājošie.

22% darbinieku atalgojums pagājušajā gadā ir palielinājies, 12% tas ir samazinājies, bet 59% alga nav mainījusies. Pērn algas palielinājušās gados jaunākiem darbiniekiem, speciālistiem un darbiniekiem, kuri jau patlaban saņem vairāk nekā 700 eiro.

Attiecībā uz demogrāfiskajām tendencēm, uz ko atsaucās SVF, šajā jomā nav uzlabojumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākajiem statistikas datiem, dzimušo skaits joprojām nepārsniedz mirušo skaitu, tāpēc dabiskais pieaugums Latvijas iedzīvotāju joprojām ir negatīvs kopš 1991. gada. Šī gada pirmajos trīs mēnešos, iedzīvotāju skaits samazinājies par 2 535 cilvēkiem. Attiecīgajā periodā 2015.gadā, šis skaitlis bija 2 536 cilvēki.

Kopumā kopš 1990.gada kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni ceturtdaļu, bet jauniešu skaits – par 42%. Jauniešu skaits pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājies vidēji par 5,7% gadā. 2005.gadā jaunieši veidoja 20% no valsts iedzīvotāju skaita, bet 2015.gadā tie bija tikai 14%.

Situācijā, kad iedzīvotāju kļūst aizvien mazāk, maksāt darbiniekam vairāk nekā 1 000 eiro mēnesī var tikai tad, ja ir patiešām augsta produktivitāte. Vai, atgriežoties pie idejas, ar kuru mēs sākām, mums ir steidzami jāizdomā, kāds īpaša «superideja», kas ļaus Latvijā palikušajiem ļaudīm dzīvot labi arī ar ierobežotiem resursiem.

Ref:017.010.102.10031

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas