Ekonomikas dienasgrāmata. Vienas medaļas divas puses

Lai gan ne vienu vien reizi gan vietējie uzņēmēji, gan ārvalstu investori norādījuši uz nodokļu politikas neprognozējamību Latvijā, valdības ministri atkal pievērsušies šai jomai. Piemēram, šonedēļ tie atkal ķērušies pie spēles noteikumu maiņas mikrouzņēmumiem.

Pēc finanšu ministra Jāņa Reira domām, būtu jāierobežo mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju pakalpojumu sniegšana juridiskām personām, lai šis nodokļu režīms nekropļotu konkurenci pakalpojumu nozarē. Tādējādi mikrouzņēmuma nodokļu maksātāji varēs sniegt pakalpojumus tikai privātpersonām, bet ne starpniekiem, kas lielākoties ir juridiskas personas. Šis priekšlikums otrdien tika apstiprināts valdības sēdē, izskatot grozījumus likumā Par mikrouzņēmuma nodokli pirms iesniegšanas Saeimai izskatīšanai otrajā lasījumā.

Vienlaikus plānots atcelt nozaru ierobežojumus, kas tik rūpīgi tika izstrādāti un radīja tik lielu troksni. Kā BNN jau iepriekš ziņoja, tika definētas 37 tautsaimniecības nozares, kurās mikrouzņēmuma reģistrācija tiks aizliegta. Nozaru izvēle tika novērtēta ļoti neviennozīmīgi, jo «melnajā sarakstā» tika iekļautas nozares, kas visvairāk bija iecienījušas mikrouzņēmumu nodokļu režīmu. Tagad šo sarakstu vēlas anulēt un lietai pieiet no citas puses.

Aizliegums mikrouzņēmumiem sniegt pakalpojumus juridiskām personām – pirmkārt un galvenokārt ir trieciens lieliem uzņēmumiem, kuros veselu struktūrvienību un nodaļu darbiniekus pārvietoja uz mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, lai optimizētu nodokļus. Tāpat tas ietekmēs cilvēkus, kas sniedz juridiskos, grāmatvedības, konsultatīvos, IT un daudzus citus pakalpojumus, jo, kā likums, tie nesniedz tos privātpersonām, bet uzņēmumiem pēc gabaldarba vai ārpakalpojumu principiem.

Par zivtiņu

Ja šo priekšlikumu atbalstīs arī parlaments, tad drīz vien mikrouzņēmumu nebūs vispār, ņemot vērā, ka 2016.gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas tiešā veidā skar likumu Par mikrouzņēmuma nodokli attiecībā uz darbinieku sociālo apdrošināšanu. Saskaņā ar šiem grozījumiem, mikrouzņēmumu darbiniekiem jābūt atbilstoši sociāli apdrošinātiem. Tāpēc trīs gadu laikā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) ir jāsasniedz vienāds līmenis ar darba devēja un darbinieka sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas aprēķinātas no minimālās algas un tie pašlaik ir 122 eiro.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā mikrouzņēmumos strādāja  96 836 darbinieki, kuru vidējā alga bija 494 eiro. Pašlaik VSAOI par mikrouzņēmuma darbinieku veido aptuveni 40% no minimālās algas, bet ieviešot par katru mikrouzņēmumā strādājošu darbinieku obligātos maksājumu, kas nedrīkst būt mazāki par minimālo algu, palielināsies kopējais nodokļu slogs pašiem mikrouzņēmumu darbiniekiem. 2017.gadā tas veidos 22,6%, bet 2018.gadā – vidēji 28,5% uz vienu mikrouzņēmumu.

Ir sagaidāms, ka ar nodokļu sloga pieaugumu daļa mikrouzņēmumu pārtrauks darbību un pāries uz kopējo nodokļu režīmu, tāpēc mikrouzņēmumu darbinieku skaits 2017. gadā var samazināties par 48 tūkstošiem, bet 2018.gadā vēl par 14 tūkstošiem.

Saskaņā ar prognozēm, 2017.gadā darbību turpinās tie mikrouzņēmumi, kuru kopējais nodokļu slogs nepārsniegs 25%. Šāds slogs ir aptuveni 15 900 mikrouzņēmumiem, un to kopējā nodokļu maksājumu summa ir 76,5 miljoni eiro.

Mikrouzņēmuma statuss tika ieviests, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri ir zaudējuši darbu. Ja bezdarbnieks var atrast darbu, radot mikrouzņēmumu, kāpēc zāģēt zaru, uz kura paši sēžam? Ir taču daudz izdevīgāk, ka cilvēki, tēlaini runājot, paši ķer zivis, nevis gaida, ka viņiem tās pienesīs bezdarbnieka pabalsta veidā. Taču valdība ir pārliecināta, ka mikrouzņēmumi apdraud veselīgu konkurenci, un ir apņēmusies maksimāli samazināt mikrouzņēmumu skaitu. Nodokļu režīms, kas tika radīts, lai pārvarētu krīzi, tagad pēc valdības domām, samazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Vienas medaļas divas puses

Finanšu ministrijā acīmredzot nolemts, ka «izspiežot» no mikrouzņēmējiem parasto nodokļu režīmu, Valsts kasē ieplūdīs vairāk naudas, kas ir ļoti nepieciešama. Piemēram, kā tapis zināms šonedēļ, kopējais deficīts speciālajā budžetā šogad ir apmēram 61,4 miljoni eiro, tajā skaitā vecuma pensijām nepieciešamie papildus 19,8 miljoni eiro. Vēl 5,9 miljoni eiro nepieciešami bezdarbnieku pabalstiem, 21 miljons eiro – slimības pabalstiem, 7,49 miljoni eiro – par vecāku pabalstiem, trīs miljoni eiro – par maternitātes pabalstiem un citiem izdevumiem.

Bezdarbnieku pabalstiem nepieciešamās summas pieaugumu Labklājības ministrija saista ar prognozēto pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu no 35 947 līdz 38 158 personām vidēji mēnesī. Pabalstu saņēmēju skaits par 6,8% pārsniedzis plānoto.

Šogad deviņos mēnešos vecuma pensijām iztērēti 75,2% no gadam plānotajiem līdzekļiem. Izdevumu palielināšanos skaidro galvenokārt ar jauno pensiju palielināšanu. Pērn vidējais jauno pensiju apmērs sasniedza 273,19 eiro, šogad prognozē 282 eiro, bet faktiskā summa izaugusi līdz 302,72 eiro.

Izdevumi par slimības pabalstiem šogad plānoti 92,75 miljonu eiro apmērā, pamatojoties uz prognozi, ka vidēji mēnesī šādus pabalstus saņems 12 193 cilvēki par summu vidēji 633,92 eiro mēnesī. Tomēr šogad saņēmēju bija par 13,5% vairāk. Labklājības ministrija to saista ar pabalstu maksājumu ierobežojumu atcelšanu no šī gada 1.janvāra.

Saeimas Budžeta un finanšukomitejašonedēļnolēmaneiebilst pret valsts sociālāsapdrošināšanas speciālā budžetapalielināšanu par61,38miljoniem eiro. Jādomā, cerot uz to, kapieaugs nodokļu ieņēmumi, tostarp uz mikrouzņēmumu rēķina.

Ref: 017.010.102.9047

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas