Ekonomikas dienasgrāmata. Vienošanos un kompromisu nedēļa

Valdība tomēr ir pildījusi doto solījumu un samazinājusi obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes. Samazinājums ir pavisam niecīgs – tikai viens procents, bet uzņēmēji arī to pieņēmuši ar pateicību.

Šajā nedēļā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, saskaņā ar kuriem kopējā obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likme sākot ar 2014.gada 1.janvāri tiks samazināta līdz 34,09. Darbiniekiem tā samazināsies no 11% līdz 10,5%, bet darba devējiem no 24,09% līdz 23,59%.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta šo nodokļu reformas variantu nodēvējusi par optimālu šī brīža apstākļiem. Turklāt tas jāskata kontekstā ar citiem soļiem, par ko sociālie partneri vienojušies ar valdību: mazliet jāpaaugstina neapliekamais minimums un būtiskāks pieaugums jāparedz nekustamā īpašuma nodokļa likmei (attiecīgi no 45 uz 53 un no 80 uz 116). Tādējādi efektu sajutīs arī darbinieki, jo īpaši tie, kuriem ir mazi bērni, un komersanti.

Šī gada sākumā tika plānots, ka darbaspēka slogs tiks samazināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes palīdzību: pēc likuma tai nākamajā gadā būtu jāsamazinās no 24% līdz 22%, bet 2015.gadā – līdz 20%. Tomēr pašvaldību protesti un valdības karstā vēlēšanās mazināt sociālo nevienlīdzību radīja alternatīvu variantu. Tas ietvēra diferencētu neapliekamā minimuma ieviešanu un palielinātus atvieglojumus par apgādībā esošām personām, bet padarīja neiespējamu IIN samazinājumu solītajā apmērā.

Uzņēmējdarbības organizācijas pieprasīja valdībai turēt vārdu un ir iespēja panākt, ka tiek izveidota darba grupa, kas tad arī nodarbojās ar kompromisa meklēšanu. Bez jau minētā obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājuma un neapliekamā minimuma un nekustamā īpašuma nodokļu likmju paaugstinājuma, tomēr ir paredzēts arī pakāpenisks IIN samazinājums. Valdība ir jau apstiprinājusi arī grafiku, saskaņā ar kuru notiks minētā nodokļa samazinājums: 2015.gadā no 24% līdz 23%, bet 2016.gadā tas tiks samazināts vēl par vienu procenta punktu.

Zemniekiem piemetīs naudiņu

Šonedēļ panākta vēl kāda vienošanās. Pēc garām pārrunām Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes pārstāvji vienojušies par reformu ES lauksaimniecības subsīdiju programmai. Latvijai tas nozīmē, ka nākošajā ES budžeta periodā lauksaimnieki varēs apgūt nepilnus 2,7 miljardus eiro – par vienu miljardu eiro jeb 58% vairāk, nekā iepriekšējā budžeta periodā.

Turklāt panākta arī vienošanās, saskaņā ar kuru Latvija un citas valstis, kas šobrīd saņem vismazākos maksājumus, varēs novirzīt 25% lauku attīstībai paredzēto līdzekļu lielākiem platību maksājumiem. Arī šis instruments ļaus paaugstināt mūzu lauksaimnieku konkurētspēju.

Šobrīd mūsu lauksaimnieki saņem vienus no zemākajiem platību maksājumiem ES – ne vairāk kā 63 eiro par hektāru, kamēr savienības vidējais rādītājs ir 186 eiro par hektāru. Tiek lēsts, ka mūsu zemnieki jau 2014.gadā saņems 109 eiro par hektāru, bet 2018.gadā tie būs jau 196 eiro.

Bankās veikts pārrēķins

Vēl kādu patīkamu vēsti atnesusi starptautiskā aģentūra Moody’s Investors Service, kas izmainījusi Baltijas valstu banku sistēmas prognozi no «negatīvas» uz «stabilu». Savu lēmumu Moody’s skaidro ar vairākiem faktoriem. Galvenais no tiem – reģiona kopējās makroekonomiskās situācijas uzlabošanās. Saskaņā ar aģentūras prognozēm, 2013.gadā IKP pieaugums Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būs attiecīgi 3,8%, 3,2% un 3%. Apvienojumā ar zemajiem inflācijas rādītājiem, šādi ekonomikas rada drošu platformu banku biznesam, saka analītiķi.

Otrs svarīgs faktors saistīts ar problemātisko kredītu daļas samazināšanos. Lai gan absolūtos ciparos to apjoms vēl aizvien ir ievērojams, to ietekme uz banku finanšu rādītājiem aizvien samazinās. Nozares dalībnieku rentabilitātes paaugstināšanās veicina pieaugošu pieprasījumu pēc kredītiem. Apvienojumā ar aktīvu kvalitātes uzlabošanos un regulatora paaugstinātajām prasībām, var rēķināties ar augstu kapitāla pietiekamības saglabāšanu, norāda Moody’s.

Kā atzīmē aģentūra, uz citu Eiropas valstu banku sistēmu fona, Baltijā ir mazāk izteikti ar tirgus finansēšanu saistītie riski. Analītiķi nesaskata pazīmes, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kredītiestādēm drīzumā varētu vajadzēt iziet tirgū pēc naudas. Skandināvu banku meitas uzņēmumi var saņemt atbalstu no mātes uzņēmumiem, bet vietējām kredītiestādēm, to nelielo izmēru dēļ, ārējo aizņēmumu ceļš nav perspektīvs.

Prognozes par Baltijas banku sektora attīstību Moody’s nemainīgi vērtēja negatīvi sākot ar 2008.gadu, kad uz globālo tirgu satricinājumu fona, saistībā ar nespēju maksāt sindicētos kredītus, tika nacionalizēta Latvijas Parex banka. (Turpmākajos gados dažādu iemeslu dēļ no reģiona finanšu kartes pazuda Lietuvas Snoras un Ukio, un Latvijas Krājbanka.)

Ja nevar tā – var citādāk

Šajā nedēļā atrisinājies arī kāds strīdīgs jautājums. Nodokļa ieviešana lielajām ostām vairs neizraisa noraidījumu valdošās koalīcijas partneros. Tiesa gan idejas iniciatoram – Reformu partijai – tālab nācās savu priekšlikumu pārstrādāt. Saskaņā ar pašreizējo plānu, piekrastes tranzīta sistēmu pārvaldība norēķināsies ar valsti divos posmos. Vispirms, ostām būs jāmaksā 10% no četrām iekasētajām nodevām – šobrīd pēc šī modeļa līdzekļi nonāk pašvaldības, kuru teritorijās lielās ostas atrodas. Un pēc tam valdība, izstudējot konkrētās ostas investīciju plānus, pieņems lēmumu par to, vai iekasēt arī daļu no ostu peļņas (formāli tādas nav, tāpēc runa ir par starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem), un, ja jā, tad – kādu daļu (bet, kopā ar pirmo pārskaitījumu, ne vairāk kā 50%).

Koalīcijas partneri, kas sākotnēji ostu nodokļu ideju uztvēra visnotaļ vienaldzīgi, jauno priekšlikumu uzņēma ar entuziasmu. Premjerministrs Valdis Dombrovskis paziņojis presei, ka iniciatīvu jau var ņemt par pamatu jautājuma turpmākai izstrādei. Arī Nacionālās apvienības VL -TB/LNNK pārstāvji ir gatavi apspriest jauno variantu.

Sākotnējās idejas būtība bija 20% ostu ienākumu iekasēšanā, taču drīz vien noskaidrojās, ka Liepājas osta ar tās pieticīgajiem ienākumiem tādējādi nonāks mīnusos. Tāpēc radās cits variants – līdzīgs šī brīža variantam, taču mazāk elastīgs: sākumā iekasēt minētos 10%, bet pēc tam vēl kādu summu, tā, lai kopā ar pirmo daļu, tā veidotu 50% no ostas peļņas. Ja otro daļu neizdotos iekasēt tā iemesla dēļ, ka starpība starp izdevumiem un ienākumiem ir pārāk niecīga, tad tomēr valsts kase saņemtu vismaz minētos 10%. Saskaņā ar šo shēmu Ekonomikas ministrija varētu piesaistīt valsts budžetam vairāk nekā 8 miljonus latu un novirzīt tos ceļu infrastruktūrai, kas saistībā ar Rīgas, Ventspils un Liepājas termināļu darbību, tiek noslogota papildus.

Ref:017.010.103.2065

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas