Ekonomikas eksperte: Eksportā kā hokejā – trīs uzvaras pēc kārtas

Pasaules hokeja čempionātā Latvijas izlase ir izcīnījusi trīs lieliskas uzvaras. Līdzīgi arī eksportā – trīs spējas izaugsmes mēneši šī gada sākumā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šī gada martā eksporta preču vērtība pozitīvi pārsteidza ar 13,2% pieaugumu salīdzinājumā ar gadu iepriekš, komentē Swedbank ekonomikas eksperte Agnese Buceniece.

Swedbank ekonomikas eksperte min arī to, ka daļu kāpuma noteikti var izskaidrot ar eksporta cenu pieaugumu, kas martā bija ap 2%, bet labā ziņa, ka lielākoties tas ir bijis apjomu kāpums. Importa preču vērtības pieaugums sasniedza augstos 15.2%. Importa pusē lielāko devumu izaugsmē nodrošināja metāla un tā izstrādājumu kāpums, kas liecina par aktivitātes pieaugumu būvniecības nozarē. Pēc sākotnējiem CSP datiem pievienotā vērtība nozarē ir palielinājusies par aptuveni 8%.

Eksporta vērtība pieauga gandrīz visās lielākajās preču grupās. Eksportēto lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta vērtība pieauga par augstajiem 23,9%. To veicināja dzērienu (galvenokārt uz Krieviju), piena pārstrādes produktu (uz Lietuvu) un zivju (uz Poliju un Norvēģiju) eksports. Februārī pieredzētais koka un tā izstrādājumu eksporta vērtības kritums ir izrādījies pārejošs, jo martā kokrūpnieki ir izcēlušies ar pieaugumu tuvu 20% gada griezumā. Šī nozare ir spējusi vairāk nekā kompensēt eksporta vērtības kritumu uz Lielbritāniju martā (-5% jeb 1.6 milj. eiro gada griezumā), eksportējot vairāk uz Zviedriju, Igauniju un Vāciju.

«Iespējams, ka Brexit radītā nenoteiktība, Lielbritānijas ekonomikas bremzēšanās šī gada pirmajā ceturksnī un mārciņas vājums sāk negatīvi ietekmēt kokrūpniekus. Tomēr secinājumus izdarīt ir pāragri, ņemot vērā, ka kopējā eksporta vērtība uz Lielbritāniju martā pieauga par 10%,» par CSP datiem saka ekonomikas eksperte.

BNN iepriekš norādīja, svarīgākās izmaiņas eksportā 2017.gada martā, salīdzinot ar 2016.gada martu:

Koka un koka izstrādājumu eksports lielāks par 30,2 miljoniem eiro jeb 19,7%,

Pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 21,1 miljoniem eiro jeb 34,4%,

Dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports lielāks par 15,0 miljoniem eiro jeb 50,6%,

Mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksportslielāks par 12,3 miljoniem eiro jeb 8,2%,

Parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 4,5 miljoniem eiro jeb 6,3%.

Turklāt Buceniece eksporta datus komentē šādi: »Ja apskatām rezultātu tabulu, tad eksports ir izvirzījies vadībā. CSP sākotnējais novērtējums liecina, ka pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme paātrinājās, sasniedzot 3,9%. Preču un pakalpojumu eksporta izaugsme pirmajā ceturksnī izskatās, ka ir pakāpusies virs 10%, un eksports ir bijis nozīmīgs ekonomikas izaugsmes dzinulis. Tomēr vienmēr uzvarēt diemžēl nevarēsim, tāpat arī būs grūti noturēt tik augstu eksporta izaugsmi nākamajos mēnešos.»

Ref: 225.000.103.841

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas