Ekonomikas dienasgrāmata. Uzņēmēji kļuvuši neuzticīgi

Latvijas uzņēmēji saviem darījumu partneriem uzticas vismazāk. Igaunijas un Lietuvas uzņēmēji ir krietni draudzīgāki pret saviem darījumu partneriem, atklāj pētījums.

Par galveno savas darbības risku visu Baltijas valstu uzņēmēji uzskata ekonomisko situāciju. Attiecībā uz cita veida draudiem, viedokļi ievērojami atšķiras. Latvijas uzņēmēji otrajā vietā apdraudējumu vidū ierindojuši darījuma partnerus – šādu viedokli pārstāv 19% mūsu valsts respondentu. Lietuvā tā uzskata 6% aptaujāto. Igaunijā šādu atbildi nav sniedzis gandrīz neviens. Kā trešo ievērojamāko risku mūsu uzņēmēji min izmaiņas likumdošanā.

Igauņi izcēlušies ar to, ka vairāk nekā citi baidās no katastrofām un redz finanšu darījumu riskus. Toties likumdošanas izmaiņas viņus uztrauc mazāk, kā reģiona kaimiņus. Acīmredzot viņu pieredze ar korekcijām normatīvajos aktos ir krietni pozitīvāka nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem. Savukārt mūsu dienvidu kaimiņi par saviem galvenajiem riskiem uzskata izmaiņas likumdošanā, katastrofas un politisko nestabilitāti.

Tādi īsumā ir kompānijas Spinter tyrimai pēc apdrošināšanas sabiedrības PZU Lietuva 2013.gada oktobrī un novembrī veiktā pētījuma rezultāti. Tajā tika aptaujāti 604 Baltijas valstu uzņēmumi, tostarp 203 no Latvijas.

Valūtas krīt un neceļas

Tā kā aptauja tika veikta pagājušajā gadā, tad tajā nav minēta jaunā tendence, kas iezīmējās šī gada sākumā – vispārēja valūtas vērtības krišanās. Pēc Krievijas rubļa devalvācijas to piedzīvoja arī Ukrainas grivna uz Kazahstānas tenge. Latvijas eksportētājiem atliek saskaitīt zaudējumus un gaidīt, kura no NVS valstu valūtām kritīs nākamā.

Kopējā eksporta apjomā Ukraina un Kazahstāna spēlē ievērojami mazāku lomu nekā Krievija. 2012.gadā eksports uz Ukrainu un Kazahstānu veidoja attiecīgi 1,08% (19.vieta) un 0,5% (26.vieta), kamēr eksports uz Krieviju 12,43% (2.vieta).Tomēr vairākiem Latvijas uzņēmumiem, kuri jau ilgi darbojas NVS tirgū, abām minētajām valstīm ir ļoti liela nozīme. Jo īpaši, runājot par medikamentu un zivju konservu ražotājiem. Attiecībā uz Kazahstānu, tā minēto preču eksportā ieņem pirmās divas vietas. Ukrainas gadījumā tūdaļ aiz farmācijas nozares produkcijas seko mašīnbūves un tekstilrūpniecības produkcija un aiz tām šprotu eksports.

Devalvācijas dēļ nopietnas problēmas piedzīvo izplatītāji, kas pērk mūs preces par eiro, tāpēc vietējiem ražotājiem nākas kompensēt tiem zaudējumus piedāvājot atlaides un dažādus bonusus.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā devalvāciju var piedzīvot nacionālā valūta Baltkrievijā, kurai ir ciešas tirdzniecības saites ar Krieviju (Muitas savienības biedri) un Ukrainu (kaimiņvalsts). Baltkrievijas Zinātnes un rūpniecības asociācijas priekšsēdētājs ekonomists Georgijs Grics sarunā ar portālu Naviny.by pieļāva, ka runa varētu būt par valūtas kursa krišanos par 20%.

Kā mēdz teikt mūsu eksportētāji, ja strādā tādos tirgos, jābūt gatavam uz visu.

VID vērīgā acs

Taisnības dēļ jāatzīmē, ka arī Latvijā ir jābūt gatavam uz visu. Šonedēļ Ministru kabinets izskatīja noteikumu projektu, kas paredz, ka tirgotājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 200 tūkstošus eiro, līdz 2015.gada 1.janvārim parastie kases aparāti jāapmaina pret hibrīda kases aparātiem vai specializētajām kases sistēmām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šādā veidā vēlas ierobežot to, ka komersantiem ir iespēja veikt neiegrāmatotus skaidras naudas darījumus. Saskaņā ar VID statistiku, ar kases aparātiem veikto mahināciju skaits pieaug ar katru gadu. Ja 2007.gadā problēmas ar kases atskaitēm veidoja 59 % no visiem tirgotājiem pārkāpumiem, tad 2012.gadā – jau 79%. Likumprojekta autori uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir lielākais Eiropas Savienībā (ES) (pēc jaunākās pieejamās informācijas par 2012.gadu – 41,6 %). Pēc jauno noteikumu ieviešanas VID plāno palielināt nodokļu ieņēmumus par 5,69 miljoniem eiro 2015.gadā un par 6,4 miljoniem – 2016.gadā.

Tomēr speciālisti, kas nodarbojas ar programmatūras nodrošinājumu, ierēdņu optimismu vērtē ļoti skeptiski. Pēc viņu sacītā, hibrīda kases aparātiem, kurus nāksies uzstādīt uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 200 tūkstošus eiro, ir slēgtais informācijas nesējs (tā dēvētā fiskālā atmiņa), kurai piekļūt ir samērā grūti. Taču kasu sistēmām (kuras būs jāuzstāda uzņēmumiem ar gada apgrozījumu virs 1,5 miljoniem eiro) tas pats likumprojekts atļauj uzglabāt datus ārējā informācijas nesējā (diskā). Pēc programmētāju domām, visi vienkārši uzstādīs kases sistēmas, jo to un hibrīda aparātu cena praktiski neatšķiras, un tajās bez īpašās piepūles varēs mainīt jebkāda veida informāciju.

Janvāra aktivitāte

Kamēr valūtas tirgos plosās vētra, bet Latvijā mainās likumi, pieprasījums pēc «tautas» obligācijām, kuras, kā BNN jau ziņoja, kļuva pieejamas fiziskām personām 2013.gada jūnijā, janvārī ievērojami pieaudzis. Pēdējā mēneša laikā šo vērtspapīru apgrozījuma apjoms Latvijā pieaudzis par 836 244 eiro, sasniedzot 2 662 279 eiro. Vairāk par 80% no tām bija 10 gadu krājobligācijas.

Janvāra aktivitāti krājobligāciju iegādē Latvijas eksperti skaidro ar iedzīvotāju noguldījumu rekordlielo pieaugumu decembrī. Gatavojoties pārejai uz jauno valūtu, iedzīvotāji savus noguldījumus centās pārvest elektroniskajā vidē. Pateicoties labiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem valsts pārdod savus vērtspapīrus, uz šī fona varēja paaugstināties aktivitāte krājobligāciju iegādē. Turklāt atšķirībā no depozīta, procentu ienākumi no krājobligācijām netiek aplikti ar nodokli par kapitāla pieaugumu.

Tomēr janvāra uzplaiksnījums nav vērā ņemama aktivitātes pieauguma sākums krājobligāciju iegādē. Tam traucē arī tas, ka no valsts puses praktiski neeksistē kampaņa šī veida uzkrājumu popularizācijai. Interesi par šo finanšu instrumentu neizrāda ne masas, ne profesionālais investors, bet gan eksperti savā jomā, par to liecina tas, ka pirkumos dominē 10 gadu vērtspapīri. Vienkāršie ļaudis, kuriem krājobligācijas varētu kļūt par alternatīvu noguldījumiem depozītos, priekšroku dod līdzekļu ieguldīšanai uz trīs mēnešiem, pusgadu vai gadu.

Ref:017.010.103.5052

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas