bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.07.2018 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Latvija. 2012. gada 6. nedēļa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Par ziņām, ka estrādes mūzikas konkurss Jaunais vilnis var aiziet no Latvijas un ka aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī mūsu IKP izaudzis teju pat par 5%, gandrīz nemanāmi palikuši – gan katram no mums, gan visai Latvijai daudz svarīgāki notikumi.

Brīvības tīklā

Ne jau bieži Latvijas parastie iedzīvotāji var sajusties kā lielās un draudzīgās Eiropas sastāvdaļa. Šī nedēļa devusi tam brīnišķīgu iemeslu: ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts izlēmis apturēt sabiedrībā protestu vētru izsaukušā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ratifikāciju. Ar viņa palīdzību Latvija ir to valstu starpā, kas atteikušās izplatīt šo nolīgumu savā teritorijā.

ACTA jau kļuvusi par iemeslu iedzīvotāju protestiem daudzās Eiropas pilsētās. Šo sestdien protesta akcija notiks Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Vācijā, Lielbritānijā, Austrijā, Itālijā, Beļģijā, Bulgārijā, Horvātijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Grieķijā, Šveicē, Ungārijā, ASV, Kanādā u.c.. Arī Latvija neatpaliek no Eiropas progresīvās sabiedrības: sestdien pie Ministru Kabineta norisināsies protesta akcija.

ACTA tika parakstīta šī gada 26. janvārī Tokijā. Nolīgumu parakstīja 22 ES valstis, Austrālija, Kanāda, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Japāna, Singapūra, Dienvidkoreja, Šveice un ASV. Vienošanās mērķis – paaugstināt starptautiskos standartus intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, ietverot arī aizsardzību pret viltotiem medikamentiem un citām precēm. Tautas dumpi izraisījis līguma punkts, kas saistīts ar failu apmaiņu. Interneta sabiedrība uzskata, ka ACTA ievērojami ierobežos viņu brīvību tīklā. Un pa pasauli aizvēlās protesta vilnis. Internets tomēr ir briesmīgs spēks.

Ātri iegūsim IKP

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde paziņojusi datus par IKP pieaugumu 2011. gada ceturtajā ceturksnī. Pēc ātrā novērtējuma IKP pieaudzis par 5%. Tas noticis pateicoties rūpniecības (+4%) un tirdzniecības (+9%) uzņēmumu lieliskajam darbam. Arī nodokļi iekasēti par 9% vairāk. Arī būvniecības sektors ir nesis savu artavu IKP pieaugumam.

Neskatoties uz to, ka precīzus IKP pieauguma datus publicēs tikai 9. martā, virkne ekspertu un ekonomistu jau paspējuši šo ciparu komentēt. „Tas ir vislielākais IKP pieaugums ES valstu vidū,” – paziņojis Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs.

Arī finanšu ministrs Andris Vilks priecājās kā bērns: „IKP pieauguma rādītājs liecina par to, ka ekonomiskās aktivitātes samazinājums eirozonā nav skāris Latviju. Pieauguma temps joprojām ir pozitīvs.”

Tā sagribējās trīsreiz izsaukties „Urā!”

Taču tad uzstājās Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds, paziņojot, ka IPK precīzie dati visticamāk atšķirsies un būs ievērojami zemāki kā CSP ātrais novērtējums. „Skatoties uz 2011. gada ceturtā ceturkšņa statistiku, skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs,” – spriež eksperts. „Pārstrādes rūpniecības un tirdzniecības rādītāji, kas sastāda vairāk nekā 30% Latvijas ekonomikas, krītas. Bez tam, tieši šīs nozares ļoti precīzi atspoguļo iekšējo un ārējo pieprasījumu. Ražošana ir orientēta uz eksportu, bet tirdzniecība uz vietējo tirgu. Ja krītas rādītāji šajās nozarēs, tas nozīmē, ka pieprasījums ir samazinājies. Šādā situācijā ļoti grūti saprast, kā Latvijas ekonomikai kopumā izdevies pieaugt. Tas nozīmē, ka citos tautsaimniecības sektoros pieaugumam ceturtajā ceturksnī vajadzēja būt vairāk nekā par 2%, kas ir mazticams. Līdz šīs mīklas atrisinājumam jāgaida vēl mēnesis, kad CSP publicēs paplašināto statistiku. Un nav izslēgts, ka šis rādītājs būs ievērojami mazāks par pirmo ātro novērtējumu,”- uzskata Strazds.

Cik labi, ka mūsu valstī dzīvo ļaudis, kas ir spējīgi domāt un spriest. Žēl, ka viņi nav ministri. Lai gan kad Vilka kungs strādāja Swedbank, viņš bija lielisks ekonomikas analītiķis. Ministra postenis acīmredzot liek ciparus analizēt atšķirīgi.

Ķirsona nožēla

Latvijas biznesa guru, ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons šajā nedēļā nācis klajā ar nopietnu atzīšanos. Viņš paziņojis, ka lielākā viņa kļūda bijusi dibināt uzņēmumus, kas nav saistīti ar sabiedrisko ēdināšanu. Tas, pēc Ķirsona domām, arī novedis viņu līdz personīgām finansiālām problēmām un problēmām Lido, kas vēl dažus gadus atpakaļ likās kā nenogremdējams „titāniks”. Par otru savu lielo kļūdu Ķirsons uzskata tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu. „Tajā pelna tikai juristi, nekādu rezultātu es neesmu redzējis,” – paziņojis uzņēmējs.

Viņa biznesu ietekmējusi arī ārvalstu kompāniju McDonalds un Hesburger uzņēmumu ekspansija Latvijas tirgū. „Pat mans mazdēls dod priekšroku šiem uzņēmumiem. Man nākas viņu pārliecināt iet uz Lido,” – atzinis Ķirsons.

Varam tikai iztēloties, ko prasīja no Lido īpašnieka šis paziņojums, jo vairāk nekā 20 gadus uzņēmums ir bijis līderis Latvijas tirgū, vienīgais tāda veida un mēroga vietējais uzņēmums, kam bija arī restorāns Tallinā un tika plānots atvērt uzņēmumu arī Kazahstānā. Krasta ielas Lido bija arī Rīgas apskates objekts, kur labprāt brauca tūristi un mūsu valsts ciemiņi. Tāpēc nav pārspīlējums teikt, ka Ķirsona un viņa Lido problēmas ir mūsu kopējās problēmas.

Esi uz viļņa

Jauno izpildītāju konkursa „Jaunais vilnis” organizētāji paziņojuši, ka pasākums Jūrmalā vairāk nenotiks, jo „sadarbība ar Jūrmalas domi ir sasniegusi kritisko robežu, aiz kuras sadarbība vairs nav iespējama.” Par konkursa jauno norises vietu varētu kļūt Rīga vai itāļu Sanremo, vai lietuviešu Palanga, vai krievu Soči…

Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija sākusi zvanīt trauksmes zvanu: konkursa viesi viņu biznesam ik gadus ienesuši desmitiem miljonu latu. Kompānijas Latio vadītājs Edgars Šīns brīdinājis, ka „Jaunā viļņa” aiziešana no Jūrmalas novedīs pie kūrorta nekustamā īpašuma cenu krituma par 10-20%. Apmērām tāpat varētu kristies arī īres cenas. Tātad, ja konkurss pārcelsies uz Rīgu, iegūs galvaspilsētas nekustamā īpašuma tirgus un pilsētas viesnīcas un restorāni. Taču Jūrmala stipri necietīs, jo attālums starp Rīgu un Jūrmalu ir neliels. Taču, ja „Jaunais vilnis” Latviju pametīs pavisam, īstenosies pirmais scenārijs.

Runas par to, ka konkurss var izbeigt savu darbību mūsu valsts teritorijā saasinājās pēc tam, kad festivāla laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nopratināja Krievijas miljonārus – konkursa „tēvu” un komponistu Igoru Krutoju un „Jaunā viļņa” orgkomitejas priekšsēdētāju Aleksandru Šenkmanu. Abi pratināti saistībā ar nekustamā īpašuma darījumiem Jūrmalā, ar ko iespējams ir saistīts arī LPP/LC līderis, viņš arī „oligarhs”, viņš arī „Buldozers”, Ainārs Šlesers.

“Un izrāva manu mēli grēcīgo”

Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas aizliedz darba devējam pieprasīt konkrētu valodu zināšanas, ja tās nav nepieciešamas konkrēto darba pienākumu veikšanai. Par grozījumiem nobalsoja 60 parlamenta deputāti. Likumprojekta autori atzīst, ka izmaiņas veiktas, lai pārtrauktu diskriminēt tos darba meklētājus, kas nerunā krievu valodā. Turpmāk darba devējiem aizliegts sludinājumos par vakancēm izvirzīt nesamērīgas valodu zināšanu prasības, ja vien darba pienākumus bez konkrētās valodas zināšanām veikt nav iespējams. Likumdevēji norāda, ka aizvien biežāk darbadevēji nepamatoti pieprasa svešvalodu zināšanas, kā likums krievu valodas, pat tajos gadījumos, kad komersanta darba specifika nav saistīta ar krievu valodas lietošanu.

Par nabaga latgalieti aizlieciet vārdu!

Aptuveni 50 Latgales iedzīvotāju šonedēļ pulcējās pie Saeimas, lai protestētu pret ierobežojumiem akcīzes preču pārvadājumos. Pēc tam viņi devās tikties ar valsts prezidentu, lai lūgtu viņu iestāties par viņiem un atgriezt agrāk eksistējušo kārtību robežas šķērsošanā un akcīzes preču ievešanā.

„Šī brīža reģionālā politika nav devusi vēlamos rezultātus. Tāpēc nepieciešama kardināli jauna pieeja, lai ne tikai glābtu katastrofālo situāciju Latvijā, bet arī nodrošinātu reģiona ilgtermiņa attīstību,” – rakstīja protestētāji savā vēstulē. Viņi arī norādīja, ka Latgalē ir augsts bezdarba līmenis, novājināta uzņēmējdarbības vide, valda apātija, alkoholisms un sociālā atsvešinātība.

No 2012. gada 1. janvāra stājusies spēka jaunā robežas ar Baltkrieviju un Krieviju šķērsošanas kārtība, saskaņā ar kuru līdz minimumam ierobežots personīgām vajadzībām ievedamo cigarešu, stiprā alkohola un degvielas daudzums. Tas pēc protestētāju domām iedragā ģimenes budžetu vairākumam Latgales iedzīvotāju. „Daudziem no mums šāda veida tirdzniecība ir vienīgā iespēja izdzīvot un pabarot savus bērnus un samaksāt nodokļus,”- uzskata viņi.

Reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs asi reaģēja uz protesta akciju, paziņojot, ka Latgales ekonomiku nevar balstīt uz „legālo kontrabandu.”

Lai cik skarbi tas arī neskanētu attiecībā pret Latgales iedzīvotājiem, taču iespējams, ka jaunais aizliegums veicinās to, lai reģiona attīstības politika sāktu attīstīties civilizēti. Līdz šim brīdim, latgaliešiem, kas varēja vienkāršotā režīmā šķērsot Krievijas un Baltkrievijas robežas, kur akcīzes preces maksā divas vai trīs reizes lētāk, nebija nekāda stimula meklēt normālu darbu un izveidot normālu biznesu.

Vai Dombrovskim ir plāns?

Visu šo kaislību fonā praktiski nepamanīts palicis apstiprinātais „Valda Dombrovska valdības darbības plāns”, kurā uzskaitīti uzdevumi, kas esošajam Ministru kabinetam jāpaspēj paveikt līdz nākošās Saeimas vēlēšanām.

Kopumā valdība izvirzījusi sev 645 uzdevumus sešās prioritārajās nozarēs – cilvēkkapitāla attīstība, inovatīvas un efektīvas ekonomikas veidošana, efektīvas teritoriju pārvaldības un vides saglabāšana, valsts pārvalde, kultūrtelpa un Latvijas tēla veidošana aiz robežām. Visām šīm pozīcijām paredzēti rezultatīvi rādītāji.

Piemēram, inovatīvas un efektīvas ekonomikas veidošanas uzdevumu ietvaros valdība apņemas līdz 2014. gadam nodrošināt to, lai Latvija būtu to 50 valstu sarakstā, kurām ir augsts konkurētspējas indekss. Pārvaldības jomā uz 2014. gadu valdība apņemas ievest Latviju 20 labāko valstu vidū biznesa uzsākšanai. Kūltūrvides uzlabošanas jomā ministri vēlas panākt, lai kultūras pakalpojumu un radošo industriju pienesums IKP sasniegtu 2%. Un tā tālāk – tikpat piepaceltā noskaņā.

Pēc nabaga latgaliešu protestiem, kuriem atņemta pēdējā lēto cigarešu paciņa un pēdējā šņabja pudele, nav īsti skaidrs, ko lai novēl valdībai. Vai nu veiksmi, vai izgulēties?

Mūsu robežas

Un, visbeidzot, šajā nedēļā Latvija pārvarējusi vēl vienu psiholoģisko robežu. 98 markas benzīna cena degvielas uzpildes stacijās Statoil pārsniedza vienu latu. Vēl nesen šķita, ka 90 santīmi par litru ir neiedomājams skaitlis. Nu nekas – pārvarējām. Mašīnu uz ielām mazāk nav kļuvis. Tas nozīmē, ka dzīve turpinās, neskatoties ne uz ko.

Ref: 017.011.103.431


Pievienot komentāru

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Jaunākie komentāri