bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 20.06.2019 | Vārda dienas: Maira, Rasa, Rasma
LatviaLatvija

Ekskluzīvi|Bordāns: Ekonomisko lietu tiesa izjauktu gadu desmitiem iestrādātās shēmas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(0 vērtējums, 6 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jānis Bordāns

«Kamēr Zaļo un Zemnieku savienības spēks bija valdībā un tās atbalstītās personas ieņēma augstus amatus, Latvija nonāca pie apšaubītas tieslietu sistēmas un ilgiem kriminālprocesiem. Tiklīdz šī partija zaudēja savu vietu politikā, tā uzreiz sāka šķobīties viņu atbalstīto personu pozīcijas,» BNN intervijā komentē Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns, nebrīnoties, kāpēc konkrēti cilvēki nav apmierināti ar vēlamajām un tik vajadzīgajām pārmaiņām valstī. 

«Tie, kuri pretojas, vienkārši grib nolemt mūs dzīvot nabadzībā»

Ēriks Kalnmeiers, Juris Stukāns, Ivars Bičkovičs – daži no tiem, kuri neatbalsta Bordāna ideju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi. Ministra ieskatā, ideja netiek atbalstīta, jo tā apdraud vairāku cilvēku esošos amatus, kuros viņi «ērti iekārtojušies». «Idejas pretinieki labi apzinās, ka tiks izjauktas gadu desmitiem iestrādātās shēmas – kā panākt vajadzīgo spriedumu; kā sabojāt krimināllietu pirms pašas nodošanas uz tiesu. Šādu shēmotāju nav daudz, taču viņi ir augstu stāvoši un spējīgi nodrošināt darījumus par lielām summām ietekmīgām personām,» uzskata Bordāns.

Bordāna ieskatā, Ekonomisko lietu tiesa Latvijā ir viens no prioritārajiem uzdevumiem. Proti, tā būtu tiesa, kas specializētos komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu skatīšanā. Kā apgalvo Bordāns, tajā darbotos tiesneši un prokurori, kas būtu profesionāļi savā jomā un kuru reputācija nebūtu apšaubāma.

Publiskajā telpā ministra ideja guvusi gan kritiku, gan uzslavu. Tieslietu ministrs atzīmē: «Ideju atbalsta ārvalstu investoru padome, uzņēmēji – tie, kas ar šo problēmu saskaras. Neatbalsta tie, kas līdz šim ir vadījušu tiesu sistēmu, tiesu politiku.»

«Stukāna kungs ir tikai viens no tiem, kuram šī ideja netīk. Pārsvarā to neatbalsta augstākā līmeņu tiesu vadītāji, piemēram, no senāta. Ir vairāki tiesneši un tiesu vadītāji, kas piekrīt, ka Ekonomisko lietu tiesa ir vajadzīga. Tikai viņi nav tik augsti stāvošas amatpersonas, kā, piemēram, Bičkoviča kungs un citi Tieslietu padomes locekļi. Arī Kalnmeiers šo ideju neatbalsta.»

Runājot par izteiktām bažām, ka šī jaunā tiesu instance būtu valstī nevajadzīgs sadārdzinājums, Bordāns uzsver, ka tās ir spekulācijas un konkrētu cilvēku vēlme palikt sev izdevīgās pozīcijās. «Valstī šīs tiesas izveide neradīs nekādu būtisku sadārdzinājumu. Tiesneši atrastos. Viņiem ir jānodrošina telpas, tās mums ir. Štata vietas mums ir, tas nav nekāds sadārdzinājums. Tas ir izdomājums.»

Tikmēr, runājot par šīs tiesas efektivitāti valstī, ministrs atzīmē: «Valstī sāktu notikt ekonomiskā aprite. Visās valstīs, kurās ir biznesa, ekonomiskie finanšu centri, vispirms tiek sakārtota un efektivizēta tieslietu sistēma. Tie, kas pretojas, vienkārši grib nolemt mūs dzīvot nabadzībā.»

«Kalnmeiera dēļ esam ierauti starptautiskos skandālos»

Bordāna paziņojums par neuzticības izteikšanu pašreizējam Latvijas ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram izraisīja skaļu rezonansi ne tikai sabiedrībā, bet arī Saeimas iekšienē – ir savākti nepieciešamie 34 parlamenta deputātu paraksti, lai tiktu veikta rosinātā pārbaude Kalnmeiera atbilstībai amatam.

«Šī Kalnmeiera teju desmit gadu ilgā atrašanās amatā ir novedusi pie tā, ka Latvija ir Moneyval melnajā sarakstā. Domāju, ka tas jebkurā valstī būtu izraisījis kaut kāda mēroga skandālu un pacēlis jautājumu par ģenerālprokuratūras vadītāja atbilstību amatam. Tāpat ir bijušas Rīdzenes sarunas un parlamentārās izmeklēšanas komisijas «darbs» ar tām – visi šie skandāli ved pie tā, ka ģenerālprokuratūras reputācija ir apšaubāma,» komentē Bordāns.

Tāpat viņš atzīmē: «Ja runājam par pēdējiem notikumiem, tad nesen bija ziņojums no Valsts kontroles, kurā ir norādīti divi kliedzoši fakti. Pirmkārt, ģenerālprokuratūrā tika nelietderīgi izlietots liels finansējums remontiem, kas bija neatbilstoši likumam. Otrkārt, tika izmaksātas ilgstošas piemaksas prokuratūras darbiniekiem, ko Valsts kontrole arī norādīja kā pārkāpumu. Par šādām lietām, piemēram, pati ģenerālprokuratūra ir rosinājusi krimināllietas attiecībā uz citām personām.»

Ministrs arī norāda, ka pārdomas raisa tas, kāpēc Kalnmeiera intervijas regulāri parādās «vajadzīgos brīžos» Aivara Lemberga kontrolētajos medijos. «Tas ir ļoti acīmredzami – par to visi var pārliecināties. Jautājumi un atbildes, kādas tiek publicētas, ir ļoti mērķtiecīgas.»

Ministra vērtējumā tas, ka Kalnmeiers Bordāna lēmumu sauc par politizētu un ka tas var izsaukt starptautisku neapmierinātību, norāda: «Tieši Kalnmeiera darbība Latviju ir iekļāvusi starptautiskos skandālos – gan ar naudas atmazgāšanu, gan ar izgāztām krimināllietām, kurās skata kukuļņemšanas jautājumus. Latvija jau ir ierauta pasaules un Eiropas skandālu virknē, un iemesls tiešā veidā ir saistīts ar Kalnmeiera darbību. Tā kā tiešām Kalnmeiera dēļ esam ierauti starptautiskos skandālos. Un mana rīcība ir vērsta, lai mēs atrisinātu radušās situācijas un parādītu, ka Latvija ir spējīga tikt galā ar tādām problēmām.»

Bordāns nenoliedz, ka Latvijai atrast Ģenerālprokuratūras priekšsēdētāju būtu sarežģīts uzdevums. Viņš norāda, ka viena no problēmām, kas iezīmējas Latvijā, ir tā, ka bieži laba personāla atlasei tiek izvēlēti cilvēki, kas augstajos amatos ir ielikti nevis profesionālu motīvu dēļ, bet savtīgu interešu vārdā. «Līdz ar to spēcīgi kandidāti bieži nepiesakās. Tāpēc līdzīga situācija varētu būt prokuratūrā.» Tomēr tieslietu ministrs pauž pārliecību, ka juristu, prokuroru un tiesnešu vidū ir atrodami cilvēki, kas var uzņemties šo amatu profesionālu motīvu vadīti.

Pēc ministra paustā, topošie kandidāti ir apspriesti, tomēr vārdus viņš nevēlas minēt, jo uzskata, ka publiskajā telpā vēl pāragri par to spriest. Bordāns gan uzsver, ka uz šo pozīciju var atrast cilvēku, kuram sabiedrība uzticēsies un kura reputācija nebūs apšaubāma.


Pievienot komentāru

  1. Vilis Z. teica:

    Tikai par Bordāna idejām un to realizāciju.

  2. Andris Latvers teica:

    Tas sen bija ļoti vajadzīgs! Vecā sistēma protams pretosies jo negrib pazaudēt savu vietu pie siles.

  3. Siga teica:

    Prieks lasīt,ka tomēr ķerās pie lietas.

  4. Korupcija teica:

    Kā apgalvo Bordāns, tajā darbotos tiesneši un prokurori, kas būtu profesionāļi savā jomā un kuru reputācija nebūtu apšaubāma.
    Vai tagad tiesās var un strādā tiesneši ar apšaubāmu reputāciju? Kāpēc ministrs pieļauj strādāt tiesnešiem ar apšaubāmu reputāciju? Vai tiesnešu ar apšaubāmu reputāciju spriedumus uz šā (tiesnesis ar apšaubāmu reputāciju) nevar pārsūdezēt??? Varbūt labāk būtu sakārtot sistēmu, apcietināt (kā Lietuvā) korumpētos tiesnēšus, sakārtot likumdošanu un tiesu darbu, lai lietas nevilktos gados. Mainot tikai nosaukumu, nekas nemainās!!!

  5. Jā. teica:

    Kuri ir tie politiskie spēki,kuri stāv pretī? Lai LV cilvēki skaidri zin.

  6. Nu teica:

    Vai Vienotības laikā,vai ZZS laikā,tika iecelti šie astoņkāji,lielie tieslietu dūži.Tāpēc jau varēja valsti izzagt,kā to kādā raidījumā teica Kreituse.Aiz muguras stāvēja tieslietu augstākā vara.

  7. Cēloņa sekas. teica:

    Piekrītu Bordānam.Bordāns malacis,vienīgais drosmīgais ķeras klāt lielajām haizivīm.Jāmaina likumi,sistēma.Savādāk nekas nemainīsies,un LV turpināsies nabadzības lejupslīde.Ir jāatrod
    ,jāidenficē,un jānocērt šīs nabadzības sakne,lai Latvija varētu atkopties un uzplaukt. Kāda jēga dzenāt mazās mušiņas,ja uz galda redzami stāv vairāki lieli sapuvuši āboli.

  8. Anonīms teica:

    Ir tieslietas jāmaina. Nav vairs noslēpums, ka vajadzīgie tiesneši tiek izmantoti uzñēmumu reiderisma shēmās,…. pat Kurzemes apgabaltiesa liedzot iesniegt pierādījumus.

Jaunais Zviedrijas Swedbank padomes priekšsēdētājs: Banka neatstās Baltiju

Zviedrijas bankas Swedbank akcionāri ārkārtas pilnsapulcē bankas uzraudzības padomes priekšsēdētāja amatā apstiprināja bijušo Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēšonu.

Atlaista Latvenergo padome

Atlaista AS Latvenergo padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Aptauja: 85% iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst – diploms noderējis karjerā

Vērtējot, cik noderīga bijusi izglītība, gatavojoties darba tirgum un karjeras izaugsmei, 85% Latvijas iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst, ka tā bijusi patiesi vērtība, secināts Swedbank Finanšu institūta pētījumā.

Patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis

Šā gada četros mēnešos patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis par 9,3% salīdzinājumā ar 2018.gada četriem mēnešiem.

Pētnieki: Latgales pašvaldības veicina Krievijas ietekmes izplatīšanos Latvijā

Par spīti Latvijas sarežģītajām attiecībām ar Krieviju, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības turpina izvērst sadarbību ar austrumu kaimiņvalsti un iesaistās tās interesēm atbilstošu iniciatīvu realizēšanā, secina pētnieki.

Nodibinājumu Riga.lv likvidēs

Pašvaldības dibinātā nodibinājuma Riga.lv valde nolēmusi sākt nodibinājuma likvidāciju, 19.jūnijā žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais.

Komisijā: nepieciešams efektīvāk izmantot bezdarba mazināšanai atvēlētos līdzekļus

Bezdarbnieku iesaistīšanai darba tirgū atvēlētie līdzekļi ir jāplāno un jāizlieto tā, lai tie dotu pēc iespējas lielāku atdevi, uzsver Saeimas Sociālu un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Eksperti par kompensāciju izmaksu ebreju kopienai: Laba ideja ar sliktu izpildījumu

Likumprojekts par kompensāciju izmaksu Latvijas ebreju kopienai, iemieso labu ideju, taču likuma pantiem un pieprasītajai summai trūkst skaidra pamatojuma, tā BNN komentē tieslietu eksperti.

Pūce: Pašvaldībām detalizētāk jāuzrāda piešķirtais finansējums biedrībām

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce rosina likumā Par pašvaldībām iekļaut prasību uzrādīt detalizētu informāciju par tām biedrībām un nodibinājumiem, kurām pašvaldība no budžeta piešķir līdzekļus.

Saeimā lems par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam Latvijā

Ceturtdien, 20.jūnijā, Saeima lems par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, kas paredzētu akcīzi samazināt par 15%.

Ķirurgs: Onkoloģisku izmeklējumu pieejamība kritiski pasliktinās

Audzēju primārās diagnostikas sistēma jeb tā sauktais «zaļais koridors» bija lozungs uz īsu brīdi, jo šobrīd tas kļūst arvien garāks, turklāt pieejamība izmeklējumiem un ķīmijterapijai kritiski pasliktinās.

Tramps oficiāli uzsāk kampaņu otrajam termiņam ASV prezidenta amatā

ASV prezidents Donalds Tramps oficiāli uzsācis kampaņu 2020.gada ASV prezidenta vēlēšanām, mudinot vēlētājus «noturēt komandu vietā» vēl četrus gadus.

Ministrijas nākamā gada budžetam iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro

Nākamā gada valsts budžetam ministrijas iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, raidījumam Rīta Panorāma norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Parlamentārietis rosina Lietuvā aizliegt anonīmos komentārus

Lietuvas Seima deputāts rosina aizliegt anonīmos komentārus, bet tiesību eksperti norāda, ka par naidīgiem komentāriem atbild ne tikai to autori, bet arī platformas, kur tie publicēti.

Medijs: Nausēda par personīgo ārstu vēlas Lietuvas medicīnas «pelēko kardinālu»

Lietuvas jaunievēlētais prezidents Gitans Nausēda par vienu no personīgajiem ārstiem izvēlējies iepriekš skandālos ievīto mediķi Remigiju Žaļūnu, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Kesko Senukai Latvia: Nākamgad celtniecības apjomi varētu samazināties

Nākamajā gadā celtniecības apjomi varētu samazināties, salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju celtniecības nozarē.

Igauņi spriedīs, vai piešķirt piecus miljonus Kristofera Nolana jaunākajai filmai

Igaunijas valdības koalīcija gatavojas pārrunāt piecu miljonu eiro finansējuma piešķiršanu amerikāņu režisora Kristofera Nolana jaunajai filmai Tenet, kas pašlaik tiek filmēta Tallinā.

Īslaicīgs risinājums: skolotāju algas cels šogad, nākamais gads vēl neziņā

Valdība otrdien, 18.jūnijā, pieņēmusi grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļi algu palielināšanai piešķirti tikai šā gada budžetā.

Latvijā trešā augstākā inflācija ES

Latvijā šogad maijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji. Augstāka inflācija nekā Latvijā maijā bijusi Rumānijā un Ungārijā.

Nordea birojā Dānijā veikta kratīšana

Nordea pirmdien, 17.jūnijā, paziņojusi, ka Dānijas prokuratūra veikusi kratīšanu tās birojos Dānijā saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu.

VUGD: Ugunsdrošības pārkāpumi Ventspils Mūzikas skolā novērsti

Pēc VUGD atkārtotas ugunsdrošības pārbaudes Ventspils Mūzikas vidusskolā un koncertzālē Latvija konstatēts, ka VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes 3.jūnija atzinumā norādītie ugunsdrošības prasību pārkāpumi ir novērsti.

Saeimas komisija aicina VM izvērtēt Stradiņa slimnīcas valdes darbību

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti vienojušies aicināt Veselības ministriju izvērtēt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes darbību.

ANO: Vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku nav pieejams dzeramais ūdens

Vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku visā pasaulē joprojām nav pieejams drošs dzeramais ūdens, liecina otrdien, 18.jūnijā, publiskots Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojums.

Olainfarm lielākā īpašnieka Olmafarm valdē izmaiņas – Beļevičai neuzticas

Paziņojumā Olainfarm valdes un padomes locekļiem norādīts, ka Beļeviča ir zaudējusi līdzmantinieku vairākuma uzticību, tāpēc ir atcelta no valdes locekles amata.