bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 20.08.2019 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss, Rojs
LatviaLatvija

Ekskluzīvi|Bordāns: Ekonomisko lietu tiesa izjauktu gadu desmitiem iestrādātās shēmas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 7 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jānis Bordāns

«Kamēr Zaļo un Zemnieku savienības spēks bija valdībā un tās atbalstītās personas ieņēma augstus amatus, Latvija nonāca pie apšaubītas tieslietu sistēmas un ilgiem kriminālprocesiem. Tiklīdz šī partija zaudēja savu vietu politikā, tā uzreiz sāka šķobīties viņu atbalstīto personu pozīcijas,» BNN intervijā komentē Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns, nebrīnoties, kāpēc konkrēti cilvēki nav apmierināti ar vēlamajām un tik vajadzīgajām pārmaiņām valstī. 

«Tie, kuri pretojas, vienkārši grib nolemt mūs dzīvot nabadzībā»

Ēriks Kalnmeiers, Juris Stukāns, Ivars Bičkovičs – daži no tiem, kuri neatbalsta Bordāna ideju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi. Ministra ieskatā, ideja netiek atbalstīta, jo tā apdraud vairāku cilvēku esošos amatus, kuros viņi «ērti iekārtojušies». «Idejas pretinieki labi apzinās, ka tiks izjauktas gadu desmitiem iestrādātās shēmas – kā panākt vajadzīgo spriedumu; kā sabojāt krimināllietu pirms pašas nodošanas uz tiesu. Šādu shēmotāju nav daudz, taču viņi ir augstu stāvoši un spējīgi nodrošināt darījumus par lielām summām ietekmīgām personām,» uzskata Bordāns.

Bordāna ieskatā, Ekonomisko lietu tiesa Latvijā ir viens no prioritārajiem uzdevumiem. Proti, tā būtu tiesa, kas specializētos komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu skatīšanā. Kā apgalvo Bordāns, tajā darbotos tiesneši un prokurori, kas būtu profesionāļi savā jomā un kuru reputācija nebūtu apšaubāma.

Publiskajā telpā ministra ideja guvusi gan kritiku, gan uzslavu. Tieslietu ministrs atzīmē: «Ideju atbalsta ārvalstu investoru padome, uzņēmēji – tie, kas ar šo problēmu saskaras. Neatbalsta tie, kas līdz šim ir vadījušu tiesu sistēmu, tiesu politiku.»

«Stukāna kungs ir tikai viens no tiem, kuram šī ideja netīk. Pārsvarā to neatbalsta augstākā līmeņu tiesu vadītāji, piemēram, no senāta. Ir vairāki tiesneši un tiesu vadītāji, kas piekrīt, ka Ekonomisko lietu tiesa ir vajadzīga. Tikai viņi nav tik augsti stāvošas amatpersonas, kā, piemēram, Bičkoviča kungs un citi Tieslietu padomes locekļi. Arī Kalnmeiers šo ideju neatbalsta.»

Runājot par izteiktām bažām, ka šī jaunā tiesu instance būtu valstī nevajadzīgs sadārdzinājums, Bordāns uzsver, ka tās ir spekulācijas un konkrētu cilvēku vēlme palikt sev izdevīgās pozīcijās. «Valstī šīs tiesas izveide neradīs nekādu būtisku sadārdzinājumu. Tiesneši atrastos. Viņiem ir jānodrošina telpas, tās mums ir. Štata vietas mums ir, tas nav nekāds sadārdzinājums. Tas ir izdomājums.»

Tikmēr, runājot par šīs tiesas efektivitāti valstī, ministrs atzīmē: «Valstī sāktu notikt ekonomiskā aprite. Visās valstīs, kurās ir biznesa, ekonomiskie finanšu centri, vispirms tiek sakārtota un efektivizēta tieslietu sistēma. Tie, kas pretojas, vienkārši grib nolemt mūs dzīvot nabadzībā.»

«Kalnmeiera dēļ esam ierauti starptautiskos skandālos»

Bordāna paziņojums par neuzticības izteikšanu pašreizējam Latvijas ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram izraisīja skaļu rezonansi ne tikai sabiedrībā, bet arī Saeimas iekšienē – ir savākti nepieciešamie 34 parlamenta deputātu paraksti, lai tiktu veikta rosinātā pārbaude Kalnmeiera atbilstībai amatam.

«Šī Kalnmeiera teju desmit gadu ilgā atrašanās amatā ir novedusi pie tā, ka Latvija ir Moneyval melnajā sarakstā. Domāju, ka tas jebkurā valstī būtu izraisījis kaut kāda mēroga skandālu un pacēlis jautājumu par ģenerālprokuratūras vadītāja atbilstību amatam. Tāpat ir bijušas Rīdzenes sarunas un parlamentārās izmeklēšanas komisijas «darbs» ar tām – visi šie skandāli ved pie tā, ka ģenerālprokuratūras reputācija ir apšaubāma,» komentē Bordāns.

Tāpat viņš atzīmē: «Ja runājam par pēdējiem notikumiem, tad nesen bija ziņojums no Valsts kontroles, kurā ir norādīti divi kliedzoši fakti. Pirmkārt, ģenerālprokuratūrā tika nelietderīgi izlietots liels finansējums remontiem, kas bija neatbilstoši likumam. Otrkārt, tika izmaksātas ilgstošas piemaksas prokuratūras darbiniekiem, ko Valsts kontrole arī norādīja kā pārkāpumu. Par šādām lietām, piemēram, pati ģenerālprokuratūra ir rosinājusi krimināllietas attiecībā uz citām personām.»

Ministrs arī norāda, ka pārdomas raisa tas, kāpēc Kalnmeiera intervijas regulāri parādās «vajadzīgos brīžos» Aivara Lemberga kontrolētajos medijos. «Tas ir ļoti acīmredzami – par to visi var pārliecināties. Jautājumi un atbildes, kādas tiek publicētas, ir ļoti mērķtiecīgas.»

Ministra vērtējumā tas, ka Kalnmeiers Bordāna lēmumu sauc par politizētu un ka tas var izsaukt starptautisku neapmierinātību, norāda: «Tieši Kalnmeiera darbība Latviju ir iekļāvusi starptautiskos skandālos – gan ar naudas atmazgāšanu, gan ar izgāztām krimināllietām, kurās skata kukuļņemšanas jautājumus. Latvija jau ir ierauta pasaules un Eiropas skandālu virknē, un iemesls tiešā veidā ir saistīts ar Kalnmeiera darbību. Tā kā tiešām Kalnmeiera dēļ esam ierauti starptautiskos skandālos. Un mana rīcība ir vērsta, lai mēs atrisinātu radušās situācijas un parādītu, ka Latvija ir spējīga tikt galā ar tādām problēmām.»

Bordāns nenoliedz, ka Latvijai atrast Ģenerālprokuratūras priekšsēdētāju būtu sarežģīts uzdevums. Viņš norāda, ka viena no problēmām, kas iezīmējas Latvijā, ir tā, ka bieži laba personāla atlasei tiek izvēlēti cilvēki, kas augstajos amatos ir ielikti nevis profesionālu motīvu dēļ, bet savtīgu interešu vārdā. «Līdz ar to spēcīgi kandidāti bieži nepiesakās. Tāpēc līdzīga situācija varētu būt prokuratūrā.» Tomēr tieslietu ministrs pauž pārliecību, ka juristu, prokuroru un tiesnešu vidū ir atrodami cilvēki, kas var uzņemties šo amatu profesionālu motīvu vadīti.

Pēc ministra paustā, topošie kandidāti ir apspriesti, tomēr vārdus viņš nevēlas minēt, jo uzskata, ka publiskajā telpā vēl pāragri par to spriest. Bordāns gan uzsver, ka uz šo pozīciju var atrast cilvēku, kuram sabiedrība uzticēsies un kura reputācija nebūs apšaubāma.


Pievienot komentāru

  1. Vilis Z. teica:

    Tikai par Bordāna idejām un to realizāciju.

  2. Andris Latvers teica:

    Tas sen bija ļoti vajadzīgs! Vecā sistēma protams pretosies jo negrib pazaudēt savu vietu pie siles.

  3. Siga teica:

    Prieks lasīt,ka tomēr ķerās pie lietas.

  4. Korupcija teica:

    Kā apgalvo Bordāns, tajā darbotos tiesneši un prokurori, kas būtu profesionāļi savā jomā un kuru reputācija nebūtu apšaubāma.
    Vai tagad tiesās var un strādā tiesneši ar apšaubāmu reputāciju? Kāpēc ministrs pieļauj strādāt tiesnešiem ar apšaubāmu reputāciju? Vai tiesnešu ar apšaubāmu reputāciju spriedumus uz šā (tiesnesis ar apšaubāmu reputāciju) nevar pārsūdezēt??? Varbūt labāk būtu sakārtot sistēmu, apcietināt (kā Lietuvā) korumpētos tiesnēšus, sakārtot likumdošanu un tiesu darbu, lai lietas nevilktos gados. Mainot tikai nosaukumu, nekas nemainās!!!

  5. Jā. teica:

    Kuri ir tie politiskie spēki,kuri stāv pretī? Lai LV cilvēki skaidri zin.

  6. Nu teica:

    Vai Vienotības laikā,vai ZZS laikā,tika iecelti šie astoņkāji,lielie tieslietu dūži.Tāpēc jau varēja valsti izzagt,kā to kādā raidījumā teica Kreituse.Aiz muguras stāvēja tieslietu augstākā vara.

  7. Cēloņa sekas. teica:

    Piekrītu Bordānam.Bordāns malacis,vienīgais drosmīgais ķeras klāt lielajām haizivīm.Jāmaina likumi,sistēma.Savādāk nekas nemainīsies,un LV turpināsies nabadzības lejupslīde.Ir jāatrod
    ,jāidenficē,un jānocērt šīs nabadzības sakne,lai Latvija varētu atkopties un uzplaukt. Kāda jēga dzenāt mazās mušiņas,ja uz galda redzami stāv vairāki lieli sapuvuši āboli.

  8. Anonīms teica:

    Ir tieslietas jāmaina. Nav vairs noslēpums, ka vajadzīgie tiesneši tiek izmantoti uzñēmumu reiderisma shēmās,…. pat Kurzemes apgabaltiesa liedzot iesniegt pierādījumus.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.

MK vēlas palielināt atbalstu reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai

«Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām.»

Par Rīgas otro vicemēru ievēlēta saskaņiete Vladova

Par Vladovu balsoja 11 Gods kalpot Rīgai deputāti, četri Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvji, trīs deputātu bloka Rīgai! biedri, kā arī 17 Saskaņas deputāti.

Virzienā uz risinājumu? Valdība konceptuāli atbalsta ekonomisko lietu tiesas izveidi

Ministru kabineta sēdes darba kārtībai pievienotajā konceptuālajā ziņojumā lasāms, ka ekonomisko lietu tiesai darbu paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī.

Veidojot sabiedrisko pasūtījumu, būs jāņem vērā arī ārzemju latviešu intereses

Ar mērķi veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā un paplašināt sabiedrisko mediju saturu, kā arī to pakalpojumu pieejamību ārzemju latviešiem, valdība akceptējusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Plāno izvērtēt 12 Rīgas pašvaldības uzņēmumu darbību

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja atbalstījusi lēmumprojektu par neatkarīga ārējā izvērtējuma veikšanu pašvaldības uzņēmumos un aģentūrās, piemēram, SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Rīgas ūdens.

Ministru viedokļiem daloties, valdība vēl nepieņem lēmumu par LU rektoru

Ministru viedokļiem daloties, valdība otrdien, 20.augustā, tomēr vēl nepieņēma lēmumu Latvijas Universitātes rektora jautājumā.

Daugavpils slimnīcā atsāktas plānveida operācijas

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Parakstīta Latvijas-Indijas sadarbības programma kultūrā

Sadarbības programma aptver abu valstu sadarbību mūzikā un dejā, kultūras mantojuma jomā, kino jomā, muzeju, kā arī bibliotēku un arhīvu starpā.

Apsūdzēti divi SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu krāpties ar OIK

Tiesai nodota krimināllieta, kurā apsūdzēti divi uzņēmuma SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības nodot elektroenerģiju OIK ietvaros.

Swedbank: Reģionu iedzīvotāji mājoklim un pārtikai tērē vairāk nekā rīdzinieki

Latvijas reģionu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem, secināts Swedbank finanšu institūta pētījumā.

VNĪ samazina valstij piederošo degradēto būvju skaitu

Valsts nekustamie īpašumi šogad pirmajā pusgadā vidi degradēto būvju skaitu samazinājusi par 28 būvēm – no tām 23 pārdotas izsolēs, piecas nojauktas.

Valsts kanceleja: Nevar pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu

Izvērtējot precizēto IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, nav iespējams pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu, teikts Valsts kancelejas sagatavotajā atzinumā.

El Salvadorā cer uz abortu aizliegumu mīkstināšanu; attaisno sievieti par nedzīva bērna laišanu pasaulē

El Salvadoras tiesa attaisnojusi 21 gadu vecu sievieti, kurai saistībā ar valsts striktajiem abortu aizliegumiem tika piespriest cietumsods par to, ka viņa laidusi pasaulē nedzīvu bērniņu, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

PTAC: 34% iedzīvotāju atzīst, ka pēc atvaļinājuma saskaras ar finanšu grūtībām

77% iedzīvotāju atvaļinājuma laikā atļaujas lielākus tēriņus nekā plānots, bet 34% atzīst, ka pēc atvaļinājuma saskaras ar finanšu grūtībām, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Lielbritānija: Izbeigsim ES pilsoņu brīvu ieceļošanu 31.oktobrī

Lielbritānija izbeigs Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu brīvu ieceļošanu valstī uzreiz pēc izstāšanās no bloka 31.oktobrī, tā pavēstījusi britu valdība, kas gatavojas straujai aiziešanai no ES bez vienošanās.

Cerībās uz tirdzniecības kara atrisinājumu akciju cenas kāpj

Pasaules akciju tirgos bija kāpums, pieaugot optimismam par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem Ķīnā un Vācijā un cerībām uz progresu sarunās ASV-Ķīnas tirdzniecības kara atrisināšanai.

Reirs: Tādi uzņēmumi kā Rīgas satiksme nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem

Plānots noteikt, ka uzņēmumi, kas atbilstoši Eiropas Savienības kritērijiem ir iekļaujami vispārējā valdības sektorā, nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Plašā divstāvu mājas ugunsgrēkā gājis bojā nepilngadīgs jaunietis

Tā kā dzīvojamā ēka uz ugunsdzēsēju glābēju ierašanās brīdi jau dega pilnā platībā, ugunsdzēsējiem glābējiem nebija iespējams iekļūt ēkā, lai to pārmeklētu.

Cilvēktiesību komisija: nepieciešams rīkot konkursu uz vakanto NEPLP locekļa vietu

Nepieciešams rīkot konkursu, lai aizpildītu pēc Guntas Līdakas atkāpšanās no amata vakanto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa vietu.

Kariņš: Koalīcija gatava panākt kompromisu par 2020.gada budžetu

Valdību veidojošās partijas vēl nav panākušas vienošanos par 2020.gada budžetu, tomēr tās ir gatavas kompromisam.

Izdevies sarunāt – Burovs kļuvis par Rīgas mēru

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien, 19.augustā, Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Iekļaujot Rīgas satiksmi valsts budžeta deficītā, fiskālā telpa samazinās par 72 milj.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kā to nosaka Eiropas Savienības kritēriji, ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā.

Rīgas valdošās partijas atradušas kopsaucēju, vienojušās par koalīcijas līgumu

Rīgas Domē partijas Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! ir pārvarējušas domstarpības un parakstījušas koalīcijas līgumu, pirmdien pēc abu domes frakciju kopsēdes norādīja partiju pārstāvji.

VARAM nesaskata šķēršļus Rīgas atkritumu apsaimniekošanas līgumam uz 20 gadiem

Rīgas domes iecere noslēgt jaunu līgumu par atkritumu apsaimniekošanu uz 20 gadiem nepārkāpj normatīvos aktus, tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.


-->