bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 18.08.2019 | Vārda dienas: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene
LatviaLatvija

Ekskluzīvi|Bordāns: Ekonomisko lietu tiesa izjauktu gadu desmitiem iestrādātās shēmas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 7 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jānis Bordāns

«Kamēr Zaļo un Zemnieku savienības spēks bija valdībā un tās atbalstītās personas ieņēma augstus amatus, Latvija nonāca pie apšaubītas tieslietu sistēmas un ilgiem kriminālprocesiem. Tiklīdz šī partija zaudēja savu vietu politikā, tā uzreiz sāka šķobīties viņu atbalstīto personu pozīcijas,» BNN intervijā komentē Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns, nebrīnoties, kāpēc konkrēti cilvēki nav apmierināti ar vēlamajām un tik vajadzīgajām pārmaiņām valstī. 

«Tie, kuri pretojas, vienkārši grib nolemt mūs dzīvot nabadzībā»

Ēriks Kalnmeiers, Juris Stukāns, Ivars Bičkovičs – daži no tiem, kuri neatbalsta Bordāna ideju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi. Ministra ieskatā, ideja netiek atbalstīta, jo tā apdraud vairāku cilvēku esošos amatus, kuros viņi «ērti iekārtojušies». «Idejas pretinieki labi apzinās, ka tiks izjauktas gadu desmitiem iestrādātās shēmas – kā panākt vajadzīgo spriedumu; kā sabojāt krimināllietu pirms pašas nodošanas uz tiesu. Šādu shēmotāju nav daudz, taču viņi ir augstu stāvoši un spējīgi nodrošināt darījumus par lielām summām ietekmīgām personām,» uzskata Bordāns.

Bordāna ieskatā, Ekonomisko lietu tiesa Latvijā ir viens no prioritārajiem uzdevumiem. Proti, tā būtu tiesa, kas specializētos komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu skatīšanā. Kā apgalvo Bordāns, tajā darbotos tiesneši un prokurori, kas būtu profesionāļi savā jomā un kuru reputācija nebūtu apšaubāma.

Publiskajā telpā ministra ideja guvusi gan kritiku, gan uzslavu. Tieslietu ministrs atzīmē: «Ideju atbalsta ārvalstu investoru padome, uzņēmēji – tie, kas ar šo problēmu saskaras. Neatbalsta tie, kas līdz šim ir vadījušu tiesu sistēmu, tiesu politiku.»

«Stukāna kungs ir tikai viens no tiem, kuram šī ideja netīk. Pārsvarā to neatbalsta augstākā līmeņu tiesu vadītāji, piemēram, no senāta. Ir vairāki tiesneši un tiesu vadītāji, kas piekrīt, ka Ekonomisko lietu tiesa ir vajadzīga. Tikai viņi nav tik augsti stāvošas amatpersonas, kā, piemēram, Bičkoviča kungs un citi Tieslietu padomes locekļi. Arī Kalnmeiers šo ideju neatbalsta.»

Runājot par izteiktām bažām, ka šī jaunā tiesu instance būtu valstī nevajadzīgs sadārdzinājums, Bordāns uzsver, ka tās ir spekulācijas un konkrētu cilvēku vēlme palikt sev izdevīgās pozīcijās. «Valstī šīs tiesas izveide neradīs nekādu būtisku sadārdzinājumu. Tiesneši atrastos. Viņiem ir jānodrošina telpas, tās mums ir. Štata vietas mums ir, tas nav nekāds sadārdzinājums. Tas ir izdomājums.»

Tikmēr, runājot par šīs tiesas efektivitāti valstī, ministrs atzīmē: «Valstī sāktu notikt ekonomiskā aprite. Visās valstīs, kurās ir biznesa, ekonomiskie finanšu centri, vispirms tiek sakārtota un efektivizēta tieslietu sistēma. Tie, kas pretojas, vienkārši grib nolemt mūs dzīvot nabadzībā.»

«Kalnmeiera dēļ esam ierauti starptautiskos skandālos»

Bordāna paziņojums par neuzticības izteikšanu pašreizējam Latvijas ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram izraisīja skaļu rezonansi ne tikai sabiedrībā, bet arī Saeimas iekšienē – ir savākti nepieciešamie 34 parlamenta deputātu paraksti, lai tiktu veikta rosinātā pārbaude Kalnmeiera atbilstībai amatam.

«Šī Kalnmeiera teju desmit gadu ilgā atrašanās amatā ir novedusi pie tā, ka Latvija ir Moneyval melnajā sarakstā. Domāju, ka tas jebkurā valstī būtu izraisījis kaut kāda mēroga skandālu un pacēlis jautājumu par ģenerālprokuratūras vadītāja atbilstību amatam. Tāpat ir bijušas Rīdzenes sarunas un parlamentārās izmeklēšanas komisijas «darbs» ar tām – visi šie skandāli ved pie tā, ka ģenerālprokuratūras reputācija ir apšaubāma,» komentē Bordāns.

Tāpat viņš atzīmē: «Ja runājam par pēdējiem notikumiem, tad nesen bija ziņojums no Valsts kontroles, kurā ir norādīti divi kliedzoši fakti. Pirmkārt, ģenerālprokuratūrā tika nelietderīgi izlietots liels finansējums remontiem, kas bija neatbilstoši likumam. Otrkārt, tika izmaksātas ilgstošas piemaksas prokuratūras darbiniekiem, ko Valsts kontrole arī norādīja kā pārkāpumu. Par šādām lietām, piemēram, pati ģenerālprokuratūra ir rosinājusi krimināllietas attiecībā uz citām personām.»

Ministrs arī norāda, ka pārdomas raisa tas, kāpēc Kalnmeiera intervijas regulāri parādās «vajadzīgos brīžos» Aivara Lemberga kontrolētajos medijos. «Tas ir ļoti acīmredzami – par to visi var pārliecināties. Jautājumi un atbildes, kādas tiek publicētas, ir ļoti mērķtiecīgas.»

Ministra vērtējumā tas, ka Kalnmeiers Bordāna lēmumu sauc par politizētu un ka tas var izsaukt starptautisku neapmierinātību, norāda: «Tieši Kalnmeiera darbība Latviju ir iekļāvusi starptautiskos skandālos – gan ar naudas atmazgāšanu, gan ar izgāztām krimināllietām, kurās skata kukuļņemšanas jautājumus. Latvija jau ir ierauta pasaules un Eiropas skandālu virknē, un iemesls tiešā veidā ir saistīts ar Kalnmeiera darbību. Tā kā tiešām Kalnmeiera dēļ esam ierauti starptautiskos skandālos. Un mana rīcība ir vērsta, lai mēs atrisinātu radušās situācijas un parādītu, ka Latvija ir spējīga tikt galā ar tādām problēmām.»

Bordāns nenoliedz, ka Latvijai atrast Ģenerālprokuratūras priekšsēdētāju būtu sarežģīts uzdevums. Viņš norāda, ka viena no problēmām, kas iezīmējas Latvijā, ir tā, ka bieži laba personāla atlasei tiek izvēlēti cilvēki, kas augstajos amatos ir ielikti nevis profesionālu motīvu dēļ, bet savtīgu interešu vārdā. «Līdz ar to spēcīgi kandidāti bieži nepiesakās. Tāpēc līdzīga situācija varētu būt prokuratūrā.» Tomēr tieslietu ministrs pauž pārliecību, ka juristu, prokuroru un tiesnešu vidū ir atrodami cilvēki, kas var uzņemties šo amatu profesionālu motīvu vadīti.

Pēc ministra paustā, topošie kandidāti ir apspriesti, tomēr vārdus viņš nevēlas minēt, jo uzskata, ka publiskajā telpā vēl pāragri par to spriest. Bordāns gan uzsver, ka uz šo pozīciju var atrast cilvēku, kuram sabiedrība uzticēsies un kura reputācija nebūs apšaubāma.


Pievienot komentāru

  1. Vilis Z. teica:

    Tikai par Bordāna idejām un to realizāciju.

  2. Andris Latvers teica:

    Tas sen bija ļoti vajadzīgs! Vecā sistēma protams pretosies jo negrib pazaudēt savu vietu pie siles.

  3. Siga teica:

    Prieks lasīt,ka tomēr ķerās pie lietas.

  4. Korupcija teica:

    Kā apgalvo Bordāns, tajā darbotos tiesneši un prokurori, kas būtu profesionāļi savā jomā un kuru reputācija nebūtu apšaubāma.
    Vai tagad tiesās var un strādā tiesneši ar apšaubāmu reputāciju? Kāpēc ministrs pieļauj strādāt tiesnešiem ar apšaubāmu reputāciju? Vai tiesnešu ar apšaubāmu reputāciju spriedumus uz šā (tiesnesis ar apšaubāmu reputāciju) nevar pārsūdezēt??? Varbūt labāk būtu sakārtot sistēmu, apcietināt (kā Lietuvā) korumpētos tiesnēšus, sakārtot likumdošanu un tiesu darbu, lai lietas nevilktos gados. Mainot tikai nosaukumu, nekas nemainās!!!

  5. Jā. teica:

    Kuri ir tie politiskie spēki,kuri stāv pretī? Lai LV cilvēki skaidri zin.

  6. Nu teica:

    Vai Vienotības laikā,vai ZZS laikā,tika iecelti šie astoņkāji,lielie tieslietu dūži.Tāpēc jau varēja valsti izzagt,kā to kādā raidījumā teica Kreituse.Aiz muguras stāvēja tieslietu augstākā vara.

  7. Cēloņa sekas. teica:

    Piekrītu Bordānam.Bordāns malacis,vienīgais drosmīgais ķeras klāt lielajām haizivīm.Jāmaina likumi,sistēma.Savādāk nekas nemainīsies,un LV turpināsies nabadzības lejupslīde.Ir jāatrod
    ,jāidenficē,un jānocērt šīs nabadzības sakne,lai Latvija varētu atkopties un uzplaukt. Kāda jēga dzenāt mazās mušiņas,ja uz galda redzami stāv vairāki lieli sapuvuši āboli.

  8. Anonīms teica:

    Ir tieslietas jāmaina. Nav vairs noslēpums, ka vajadzīgie tiesneši tiek izmantoti uzñēmumu reiderisma shēmās,…. pat Kurzemes apgabaltiesa liedzot iesniegt pierādījumus.

Nemiro: Saprotamas Lietuvas bažas par Astravjecas AES, bet elektrības iegāde no trešajām valstīm ir Latvijas interesēs

Latvijas valdības lēmums par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm tika pieņemts, ņemot vērā valsts intereses,pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

VID daļas vadītāja, kuras vīrs darbojās PVN izkrāpēju grupējumā, aizgājusi no darba

Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece, kuras vīrs darbojās pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumā, izbeigusi darba attiecības ar dienestu.

PNB banka: Lēmums par bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams

Lēmums par PNB bankas darbības apturēšanu bija ļoti pēkšņs un nepatīkams, atzina bankā.

Krēsls paliek tukšs – pirmajā SIF padomes sēde neizdodas ievēlēt priekšsēdētāju

Sabiedrības integrācijas fonda jaunās padomes pirmajā sēdē neizdodas ievēlēt SIF priekšsēdētāju. Uz amatu izvirzīja divus pretendentus – Kultūras ministru Nauri Puntuli un Kurzemes NVO atbalsta centrs valdes priekšsēdētāju Inesi Siliņu.

Mūžībā devies diplomāts Aivars Baumanis

81 gada vecumā mūžībā devies Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, žurnālists un diplomāts Aivars Baumanis, informē Ārlietu ministrijā.

Cilvēktiesību komisijā spriedīs par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien, 19.augustā, spriedīs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā.

EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam.

Astoņu gadu laikā bērnu skaits Latvijā ir sarucis par 4,3%

Šī gada sākumā 359 tūkstoši jeb 18,7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Tas ir par 4,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad Latvijā bija 375 tūkstoši bērnu šajā vecuma grupā.

Lietuvā rosina recepšu medikamentus tirgot internetā

Lietuvas Veselības ministrija ierosinājusi ieviest valsts kontrolētu sistēmu, kurā pacienti recepšu medikamentus varētu iegādāties tiešsaistē.

Daugavpils var zaudēt 1,34 miljonus PNB bankas slēgšanas dēļ

PNB bankas darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, norāda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto OIK licenci un amatpersonu lēmumiem, norāda komisijas pārstāve Ilze Vanaga.

Šogad greiderēti jau 64 tūkstoši kilometru

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs šogad greiderēšanas darbus veicis gandrīz 64 tūkstošu km garumā.

PNB bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksu veiks Citadele

Vienas divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

Radevičai piespriesta divu gadu diskvalifikācija

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Vieglatlētikas integritātes vienība.

Pensiju indeksēšanai šogad tērēs 41,6 miljonus eiro

Labklājības ministrija informē, ka 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, kam šogad varētu tikt iztērēti 41,6 miljoni eiro, bet nākamgad jau ap 166 miljoniem eiro.

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu beidzies bez rezultāta

Konkurss par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu izbeidzies bez rezultāta, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Reģionālajos maršrutos ieviesīs vienotu biļešu tirdzniecības sistēmu

No 2021.gada reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesta vienota biļešu tirdzniecības sistēma, informē Autotransporta direkcijā.

Igaunijā jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā ieguldīs 22 miljonus

Igaunijas valdība ieguldīs 22 miljonus eiro jaunas sabiedriskās televīzijas ēkas celtniecībā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ar jauno projektu sabiedriskie mediji atradīsies vienotā ēku kompleksā.

Sasauc Olainfarm akcionāru sapulci; spriedīs par padomes atlaišanu

AS Olainfarm valde sasaukusi akcionāru sapulci, kura notiks 1.novembrī pulksten 11.00, liecina informācija biržā Nasdaq Riga.

Reirs: Naudas atmaksai PNB bankas klientiem netērēs ne centu no valsts budžeta

Ar Noguldījumu garantiju fondā uzkrāto ir gana, lai izmaksātu PNB bankas klientiem atlīdzības, līdz ar to šim mērķim netiks tērēts ne cents no valsts budžeta, apliecina finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas robežas tuvumā identificēta Krievijas armijas lidmašīna un korvete

Patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pie Latvijas teritorijas jūras robežas identificēja Krievijas bruņoto spēku lidmašīnu An-26.

FKTK: PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzības jāizmaksā 297 miljoni eiro

PNB Bankas klientiem garantētajās atlīdzībās būs jāizmaksā aptuveni 297 miljoni eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Bažās par tirdzniecības karu akciju cenas Eiropā krītas, Volstrītā pārsvarā pieaug

Eiropas akciju tirgos turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Vēl viens kritušais – FKTK aptur PNB bankas darbību

Apturēta PNB bankas darbība, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.


-->