bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 23.10.2019 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Ekskluzīvi|Bordāns: Ekonomisko lietu tiesa izjauktu gadu desmitiem iestrādātās shēmas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 7 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jānis Bordāns

«Kamēr Zaļo un Zemnieku savienības spēks bija valdībā un tās atbalstītās personas ieņēma augstus amatus, Latvija nonāca pie apšaubītas tieslietu sistēmas un ilgiem kriminālprocesiem. Tiklīdz šī partija zaudēja savu vietu politikā, tā uzreiz sāka šķobīties viņu atbalstīto personu pozīcijas,» BNN intervijā komentē Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns, nebrīnoties, kāpēc konkrēti cilvēki nav apmierināti ar vēlamajām un tik vajadzīgajām pārmaiņām valstī. 

«Tie, kuri pretojas, vienkārši grib nolemt mūs dzīvot nabadzībā»

Ēriks Kalnmeiers, Juris Stukāns, Ivars Bičkovičs – daži no tiem, kuri neatbalsta Bordāna ideju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi. Ministra ieskatā, ideja netiek atbalstīta, jo tā apdraud vairāku cilvēku esošos amatus, kuros viņi «ērti iekārtojušies». «Idejas pretinieki labi apzinās, ka tiks izjauktas gadu desmitiem iestrādātās shēmas – kā panākt vajadzīgo spriedumu; kā sabojāt krimināllietu pirms pašas nodošanas uz tiesu. Šādu shēmotāju nav daudz, taču viņi ir augstu stāvoši un spējīgi nodrošināt darījumus par lielām summām ietekmīgām personām,» uzskata Bordāns.

Bordāna ieskatā, Ekonomisko lietu tiesa Latvijā ir viens no prioritārajiem uzdevumiem. Proti, tā būtu tiesa, kas specializētos komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu skatīšanā. Kā apgalvo Bordāns, tajā darbotos tiesneši un prokurori, kas būtu profesionāļi savā jomā un kuru reputācija nebūtu apšaubāma.

Publiskajā telpā ministra ideja guvusi gan kritiku, gan uzslavu. Tieslietu ministrs atzīmē: «Ideju atbalsta ārvalstu investoru padome, uzņēmēji – tie, kas ar šo problēmu saskaras. Neatbalsta tie, kas līdz šim ir vadījušu tiesu sistēmu, tiesu politiku.»

«Stukāna kungs ir tikai viens no tiem, kuram šī ideja netīk. Pārsvarā to neatbalsta augstākā līmeņu tiesu vadītāji, piemēram, no senāta. Ir vairāki tiesneši un tiesu vadītāji, kas piekrīt, ka Ekonomisko lietu tiesa ir vajadzīga. Tikai viņi nav tik augsti stāvošas amatpersonas, kā, piemēram, Bičkoviča kungs un citi Tieslietu padomes locekļi. Arī Kalnmeiers šo ideju neatbalsta.»

Runājot par izteiktām bažām, ka šī jaunā tiesu instance būtu valstī nevajadzīgs sadārdzinājums, Bordāns uzsver, ka tās ir spekulācijas un konkrētu cilvēku vēlme palikt sev izdevīgās pozīcijās. «Valstī šīs tiesas izveide neradīs nekādu būtisku sadārdzinājumu. Tiesneši atrastos. Viņiem ir jānodrošina telpas, tās mums ir. Štata vietas mums ir, tas nav nekāds sadārdzinājums. Tas ir izdomājums.»

Tikmēr, runājot par šīs tiesas efektivitāti valstī, ministrs atzīmē: «Valstī sāktu notikt ekonomiskā aprite. Visās valstīs, kurās ir biznesa, ekonomiskie finanšu centri, vispirms tiek sakārtota un efektivizēta tieslietu sistēma. Tie, kas pretojas, vienkārši grib nolemt mūs dzīvot nabadzībā.»

«Kalnmeiera dēļ esam ierauti starptautiskos skandālos»

Bordāna paziņojums par neuzticības izteikšanu pašreizējam Latvijas ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram izraisīja skaļu rezonansi ne tikai sabiedrībā, bet arī Saeimas iekšienē – ir savākti nepieciešamie 34 parlamenta deputātu paraksti, lai tiktu veikta rosinātā pārbaude Kalnmeiera atbilstībai amatam.

«Šī Kalnmeiera teju desmit gadu ilgā atrašanās amatā ir novedusi pie tā, ka Latvija ir Moneyval melnajā sarakstā. Domāju, ka tas jebkurā valstī būtu izraisījis kaut kāda mēroga skandālu un pacēlis jautājumu par ģenerālprokuratūras vadītāja atbilstību amatam. Tāpat ir bijušas Rīdzenes sarunas un parlamentārās izmeklēšanas komisijas «darbs» ar tām – visi šie skandāli ved pie tā, ka ģenerālprokuratūras reputācija ir apšaubāma,» komentē Bordāns.

Tāpat viņš atzīmē: «Ja runājam par pēdējiem notikumiem, tad nesen bija ziņojums no Valsts kontroles, kurā ir norādīti divi kliedzoši fakti. Pirmkārt, ģenerālprokuratūrā tika nelietderīgi izlietots liels finansējums remontiem, kas bija neatbilstoši likumam. Otrkārt, tika izmaksātas ilgstošas piemaksas prokuratūras darbiniekiem, ko Valsts kontrole arī norādīja kā pārkāpumu. Par šādām lietām, piemēram, pati ģenerālprokuratūra ir rosinājusi krimināllietas attiecībā uz citām personām.»

Ministrs arī norāda, ka pārdomas raisa tas, kāpēc Kalnmeiera intervijas regulāri parādās «vajadzīgos brīžos» Aivara Lemberga kontrolētajos medijos. «Tas ir ļoti acīmredzami – par to visi var pārliecināties. Jautājumi un atbildes, kādas tiek publicētas, ir ļoti mērķtiecīgas.»

Ministra vērtējumā tas, ka Kalnmeiers Bordāna lēmumu sauc par politizētu un ka tas var izsaukt starptautisku neapmierinātību, norāda: «Tieši Kalnmeiera darbība Latviju ir iekļāvusi starptautiskos skandālos – gan ar naudas atmazgāšanu, gan ar izgāztām krimināllietām, kurās skata kukuļņemšanas jautājumus. Latvija jau ir ierauta pasaules un Eiropas skandālu virknē, un iemesls tiešā veidā ir saistīts ar Kalnmeiera darbību. Tā kā tiešām Kalnmeiera dēļ esam ierauti starptautiskos skandālos. Un mana rīcība ir vērsta, lai mēs atrisinātu radušās situācijas un parādītu, ka Latvija ir spējīga tikt galā ar tādām problēmām.»

Bordāns nenoliedz, ka Latvijai atrast Ģenerālprokuratūras priekšsēdētāju būtu sarežģīts uzdevums. Viņš norāda, ka viena no problēmām, kas iezīmējas Latvijā, ir tā, ka bieži laba personāla atlasei tiek izvēlēti cilvēki, kas augstajos amatos ir ielikti nevis profesionālu motīvu dēļ, bet savtīgu interešu vārdā. «Līdz ar to spēcīgi kandidāti bieži nepiesakās. Tāpēc līdzīga situācija varētu būt prokuratūrā.» Tomēr tieslietu ministrs pauž pārliecību, ka juristu, prokuroru un tiesnešu vidū ir atrodami cilvēki, kas var uzņemties šo amatu profesionālu motīvu vadīti.

Pēc ministra paustā, topošie kandidāti ir apspriesti, tomēr vārdus viņš nevēlas minēt, jo uzskata, ka publiskajā telpā vēl pāragri par to spriest. Bordāns gan uzsver, ka uz šo pozīciju var atrast cilvēku, kuram sabiedrība uzticēsies un kura reputācija nebūs apšaubāma.


Atbildēt uz Vilis Z. komentāru

  1. Vilis Z. teica:

    Tikai par Bordāna idejām un to realizāciju.

  2. Andris Latvers teica:

    Tas sen bija ļoti vajadzīgs! Vecā sistēma protams pretosies jo negrib pazaudēt savu vietu pie siles.

  3. Siga teica:

    Prieks lasīt,ka tomēr ķerās pie lietas.

  4. Korupcija teica:

    Kā apgalvo Bordāns, tajā darbotos tiesneši un prokurori, kas būtu profesionāļi savā jomā un kuru reputācija nebūtu apšaubāma.
    Vai tagad tiesās var un strādā tiesneši ar apšaubāmu reputāciju? Kāpēc ministrs pieļauj strādāt tiesnešiem ar apšaubāmu reputāciju? Vai tiesnešu ar apšaubāmu reputāciju spriedumus uz šā (tiesnesis ar apšaubāmu reputāciju) nevar pārsūdezēt??? Varbūt labāk būtu sakārtot sistēmu, apcietināt (kā Lietuvā) korumpētos tiesnēšus, sakārtot likumdošanu un tiesu darbu, lai lietas nevilktos gados. Mainot tikai nosaukumu, nekas nemainās!!!

  5. Jā. teica:

    Kuri ir tie politiskie spēki,kuri stāv pretī? Lai LV cilvēki skaidri zin.

  6. Nu teica:

    Vai Vienotības laikā,vai ZZS laikā,tika iecelti šie astoņkāji,lielie tieslietu dūži.Tāpēc jau varēja valsti izzagt,kā to kādā raidījumā teica Kreituse.Aiz muguras stāvēja tieslietu augstākā vara.

  7. Cēloņa sekas. teica:

    Piekrītu Bordānam.Bordāns malacis,vienīgais drosmīgais ķeras klāt lielajām haizivīm.Jāmaina likumi,sistēma.Savādāk nekas nemainīsies,un LV turpināsies nabadzības lejupslīde.Ir jāatrod
    ,jāidenficē,un jānocērt šīs nabadzības sakne,lai Latvija varētu atkopties un uzplaukt. Kāda jēga dzenāt mazās mušiņas,ja uz galda redzami stāv vairāki lieli sapuvuši āboli.

  8. Anonīms teica:

    Ir tieslietas jāmaina. Nav vairs noslēpums, ka vajadzīgie tiesneši tiek izmantoti uzñēmumu reiderisma shēmās,…. pat Kurzemes apgabaltiesa liedzot iesniegt pierādījumus.

Seima komisija pauž bažas, ka Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības

Baltkrievu investīcijām Lietuvā līdzi varētu nākt noteiktas saistības, tāds uzskats pausts Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijā.

Rinkēvičs: Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis

«Mēs nevelkam emocionālas paralēles starp to, kas ir Katalonija un kas bija Baltijas valstis gan juridiski, gan politiski, gan vēsturiski.»

Atlaista visa Rīgas kartes valde

Līdz šim valdes locekļu amatus no Rīgas satiksmes puses ieņēma Jānis Meirāns un Pāvels Tulovskis, bet no Conduent – Ēriks Morizūrs. 

Pētījums: Tikai pusei Latvijas iedzīvotāju pietiekamas zināšanas par HIV

Latvijā ir tādi iedzīvotāji, kuri aplami uzskata, ka ar HIV var inficēties no kukaiņu kodumiem, kā arī saskarē ar kanalizāciju, turklāt pietiekamas zināšanas par HIV ir tikai nedaudz vairāk kā pusei iedzīvotāju.

Ekskluzīvi | Gorkšs: LFF ir norakstījusi lielas naudas summas, kuras varēja novirzīt futbola attīstībai

Par Latvijas Futbola federācijas finanšu noziegumiem un nesaimnieciski izlietoto naudu, visdrīzāk, maksāsim šodien, atņemot naudu futbola attīstībai rīt, intervijā BNN uzsver no LFF prezidenta amata atstādinātais Kaspars Gorkšs.

Deviņu mēnešu laikā iesaldēti noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā

Finanšu izlūkošanas dienests  šogad deviņos mēnešos izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kopumā iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus līdzekļus 212,5 miljonu eiro apmērā.

Igaunijā neizdodas panākt vienošanos par minimālo algu 2020.gadā

Igaunijas Darba devēju apvienībai un Igaunijas Tirdzniecības savienības konfederācija nav panākušas vienošanos par minimālās algu 2020.gadā.

Ārsti centīsies ietekmēt Saeimas deputātu lēmumu par veselības budžetu

Protestējot pret politiķu liekulību, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija ir nosūtījusi vēstules visiem Saeimas deputātiem, atgādinot partiju programmās rakstīto un tautas priekšstāvju iepriekš solīto.

Turcija un Krievija vienojas par Sīrijas kurdu spēku tālāku atkāpšanos

Turcijas un Krievijas prezidenti ir vienojušies Sīrijas ziemeļos dot kurdu spēkiem laiku, lai tie atkāptos tālāk no Turcijas-Sīrijas pierobežas apgabaliem, kur Ankara cenšas izveidot drošības zonu sīriešu bēgļu nometināšanai un kurdu spēku vājināšanai.

Nemiro: Nākamgad Baltijā varētu viesoties 80 000 Ķīnas tūristu

Tūristu skaits no Ķīnas nākamgad Baltijas valstīs varētu sasniegt 80 000, pēc piektā Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma foruma žurnālistiem sacījis ekonomikas Ralfs Nemiro.

Aptauja: Autovadītāji pie lielā ceļu satiksmes negadījumu skaita vaino braukšanas kultūru

Lielākā daļa jeb 62% autovadītāju pārliecināti, ka pie ceļu satiksmes negadījumiem visbiežāk vainojama šoferu braukšanas kultūra un regulāri pārsniegtais atļautais braukšanas ātrums.

Krievijas politoloģe: Baltijas valstīm jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā

Baltijas valstīm ir jāuzmanās no jebkādām pārmaiņām Krievijā, uzskata Londonā bāzētās starptautisko attiecību domnīcas Chatham House Krievijas eksperte Lilija Ševcova, jautāta par Krievijas politikas maiņas iespējamo ietekmi uz Baltijas valstīm.

Pēdējo gada laikā rindas uz vietām Rīgas bērnudārzos dubultojušās

Pēdējā gada laikā rindas uz vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos ir dubultojušās, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta informācija.

Prasa saglabāt 52 kokus Pārdaugavā un ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā

Lai saglabātu apdraudēto ekosistēmu LU Botāniskajā dārzā, vietnē ManaBalss aicina nepieļaut 52 koku izciršanu zaļajā teritorijā Pārdaugavā.

Audits: Augstākās izglītības reforma Igaunijā nav sasniegusi savus mērķus

Igaunijas Nacionālā audita biroja ziņojums liecina, ka 2013.gadā veiktā pārēja uz bezmaksas augstāko izglītību un citas reformas nav nesušas gaidītos rezultātus, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Lietuvas biodegvielas ražotāji raizējas, ka Baltkrievu imports viņus izstums no tirgus

Lietuvas biodegvielas ražotāji satraukušies, ka lētā baltkrievu malka viņus stumj laukā no tirgus un valsts riskē nonākt Baltkrievijas importa atkarībā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Konfektes un elektropreces – zādzība, par ko tiesā 25 gadus pēc nozieguma

Romans  Siņicins Latvijā tiek tiesāts saistībā ar konfekšu, elektropreču un citu lietu zādzībām no veikaliem, kas norisinājušās pirms 25 gadiem.

Dzīvokļu mājā Rīgā atrasta sālsskābe un miris cilvēks

Izmantojot gāzes analizatoru, NBS kopā ar VUGD pārbaudīja arī ēku, lai konstatētu sālsskābes koncentrāciju gaisā un to, vai iedzīvotāji var atgriezties savos dzīvokļos.

Brexit iestrēgst Lielbritānijas parlamentā; Džonsons apsver jaunas vēlēšanas

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons rosinās vispārējās vēlēšanas, ja Eiropas Savienības aicinās Brexit atlikt līdz janvārim, ziņo BBC.

Kosmētikas ražotāju Dzintars lūdz pasludināt par maksātnespējīgu

Dzintara sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

Līdz ar novadu reformu plāno noteikt minimālo audzēkņu skaitu skolās

Izglītības un zinātnes ministrija līdz ar novadu reformu rosina noteikt minimālo pieļaujamo audzēkņu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs.

Saeimas komisijā konceptuāli atbalsta finansējuma palielināšanu partijām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi grozījumu Politisko organizāciju finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

Eurostat: Latvija otrajā ceturksnī starp 14 ES valstīm ar budžeta pārpalikumu

Latvijā otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tādējādi tai esot starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus.

Igaunijā neplāno ar nodokli aplikt dabai nedraudzīgas automašīnas

Politiķi Igaunijā nevēlas ieviest nodokli automašīnām, lai samazinātu novecojušo spēkratu skaitu valstī, un nav plānotas arī plašākas diskusijas par šo jautājumu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Par spīti speciālistu trūkumam nākamgad finansējumu rezidentūrai neplāno palielināt

Neskatoties uz jauno speciālistu trūkumu veselības nozarē, valsts finansējumu rezidentu apmācībai nākamgad nav plānots palielināt, turklāt no budžeta finansētā rezidentūrā plānots uzņemt vien par sešiem topošajiem speciālistiem vairāk.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site! -->