bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 15.12.2019 | Vārda dienas: Hanna, Jana, Johanna

Ekonomiste: pārtikas cenas Latvijā mainās katrus trīs mēnešus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU, Krista Kalnbērziņa

Ekonomiste Krista Kalnbērziņa

Vidēji Latvijā vienas cenas ilgums ir 3,5 mēneši, turklāt pārtikas cenas ir vienas no visregulārāk mainītajām, kas tiek mainītas katrus trīs mēnešus. Tas nozīmē, ka ne ražotāji, ne tirgotāji, sadārdzinoties izejvielām, ilgi nekavējas – un tiem arī nav īpašu šķēršļu – mainīt cenas, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa.

Nemitīgā Baltijas valstīs novērotā cenu kāpuma galvenais iemesls ir pasaules cenu kāpums, kam Latvijā pieplusojas nodokļu celšanas ietekme. Pēdējā gada laikā gan laika apstākļi, gan pasaules ekonomiku atveseļošanās un pieaugošais pieprasījums, gan augošā nestabilitāte Ziemeļāfrikā likusi strauji kāpt kā energoresursu, tā pārtikas cenām pasaulē, kas izraisījis inflācijas pieaugumu it visur, uzsver ekonomiste.

Kopumā Baltijā cenas ir daudz svārstīgākas nekā vecajā Eiropā. Lai arī skaidrs, ka šī brīža cenu kāpumu ietekmē pasaules cenas, paliek jautājums, kāpēc, par spīti globalizācijai, pasaules cenu kāpums inflāciju pie mums ir ietekmējis spēcīgāk nekā, piemēram, eiro zonā, kur inflācija decembrī sasniedza 2,2%.

Pirmais skaidrojums varētu būt aritmētisks. Baltijā, ņemot vērā zemāku ienākumu līmeni, salīdzinoši lielāka daļa no tiem tiek iztērēta pirmās nepieciešamības precēm: pārtikai un energoresursiem, kas pašlaik arī ir tie, kam cenas kāpj. Tā kā inflācija tiek rēķināta, lielāku svaru dodot to produktu cenām, kuri tiek relatīvi vairāk patērēti, tad arī pārtikas un energoresursu cenu svārstības tīri aritmētiski kopējo inflāciju šeit ietekmēs vairāk.

Tomēr svaru atšķirība pilnībā neizskaidro atšķirību starp vecās Eiropas un Baltijas inflācijas dinamiku. Pārtikas cenu kāpums, kas veido gandrīz ceturto daļu no kopējiem iedzīvotāju tēriņiem, trijās Baltijas valstīs jau ilgāku laiku jūtami pārsniedz ātrumu, ar kādu šīs cenas ceļas eiro zonā. Pirms krīzes, ekonomikas izaugsmes laikā, straujāku kāpumu šeit varējām skaidrot ar cenu pakāpenisku izlīdzināšanos ar Eiropas cenām un it īpaši ar ekonomikas pārkaršanu. Tomēr tagad, kad iekšzemes pieprasījums ir vājāks nekā pārējā Eiropā, pārtikas cenu kāpums būtu izskaidrojams galvenokārt ar pasaules cenu ietekmi.

Tam, kāpēc Baltijā kāpums atgriezies straujāk, ir vairāki iemesli, viens no tiem ir cenu veidošanās mehānisms. Jau pagājušajā gadā Latvijas Bankas veiktais pētījums par cenu mainības biežumu rādīja, ka Latvijā uzņēmumiem ir ierasts un iespējams cenas mainīt daudz biežāk nekā vidēji Eiropā gan tad, ja cenas kāpj, gan tad, ja samazinās. Par pārējām Baltijas valstīm šādu pētījumu nav, tomēr ir pamats pieņēmumam, ka rezultāti varētu būt līdzīgi, atklāj eksperte.

Iemesli ir arī nozīmīgais importa īpatsvars, neelastīgs pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības precēm, kā arī vēsturiskais/psiholoģiskais faktors. Baltijas valstu pircējs – atšķirībā no patērētāja lielākajā daļā Eiropas – ļoti strauji reaģē uz paziņojumiem par cenu pieaugumu, kas rada labu augsni dažādām spekulācijām un, iespējams, ļauj atsevišķos gadījumos tirgotājam un ražotājam paaugstināt cenas vairāk, nekā to noteiktu izmaksu faktori.

Pašlaik pasaules cenas Baltijas valstu inflāciju ietekmē lielākā mērā nekā vecajā Eiropā. Protams, nākotnē, kāpjot ienākumu līmenim un attīstoties ražošanai, cenu svārstīgums šeit aizvien mazināsies, bet, kamēr tas vēl nav noticis, jāatceras, ka cenas Baltijā reaģē daudz asāk ne tikai uz pasaules cenu kāpumu, bet arī uz samazināšanos. Tāpēc gaidāms, ka tiklīdz pasaules cenas pēc straujā kāpuma mazināsies, kā tas parasti ir ticis novērots pagātnē, kritums atspoguļosies arī patēriņa cenās Latvijā. Turpretim citur Eiropā inflācija ir inertāka: izejvielu kāpums daudz ilgāk iet līdz cenām veikalu plauktos, bet daudz ilgāku laiku tam arī prasa no tiem pazust, tā Kalnbērziņa.


Pievienot komentāru

BK Ventspils Lemberga dēļ varētu būt problēmas ar finansējuma saņemšanu

ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga atrašanās basketbola kluba Ventspils prezidenta amatā varētu būt šķērslis turpmākai finansējuma saņemšanai.

Lembergs aptur savu darbību Latvijas Olimpiskajā komitejā

Latvijas Olimpiskās komitejas Individuālais biedrs un Izpildkomitejas loceklis Aivars Lembergs piektdien, 13.decembrī, LOK Valdei paziņojis, ka aptur savu darbību organizācijā.

Domnīca: Pret Krievijas rīcību jācīnās, sodot Facebook, ķerot spiegus un atbalstot pilsonisko pretošanos

Domnīca Eiropas Vērtību centrs drošības politikai ir izstrādājusi vadlīnijas valstu cīņai pret Krievijas centieniem tās ietekmēt. Padomu vidū ir Krievijas spiegu izgaismošana, interneta lieluzņēmumu sodīšana un pilsoniskās pretošanās veicināšana.

ASV noteiktās sankcijas neskars uzņēmumus, kur Lembergam atņemtas kontroles tiesības

ASV noteiktās sankcijas neskars tos uzņēmumus, kuros ar tiesas lēmumu Aivaram Lembergam atņemtas jebkādas kontroles, ietekmes tiesības.

Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdi atstājuši Ralfs Kļaviņš un Edvīns Bērziņš

Darbu Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdē pārtraukuši SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš un bijušais Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Igaunijā līdzsvarojas Tallinas reģiona IKP ar valsts vidējo rādītāju

2018.gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Tallinas reģionā bija 167% no Igaunijas vidējā.

Eurostat: Latvijā mājsaimniecību labklājība pērn bijusi viena no zemākajām ES

Reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Likvidējot braukšanas atlaides vēl vairākos RMS maršrutos, Rīgas satiksme cer ietaupīt 1,75 miljonus eiro gadā

Likvidējot braukšanas maksas atlaides vēl vairākos SIA Rīgas mikroautobusu satiksme maršrutos, SIA Rīgas satiksme cer ietaupīt aptuveni 1,75 miljonus eiro gadā.

Vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu

Pēdējo dienu laikā vairāki valsts iestāžu darbinieki un politiķi ir piedzīvojuši mērķētu kiberuzbrukumu, liecina  informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv incidentu analīze.

Ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domi varētu ievēlēt uz pieciem gadiem

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.

ES pagarina sankcijas pret Krievijas nozarēm par Ukrainu

Eiropas Savienība ir paildzinājusi termiņu tās sankcijām pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības nozari līdz 2020.gada vidum. Maskava šādi tiek sodīta par agresiju, ko izvērsusi pret kaimiņvalsti Ukrainu.

Rīgas un Ventspils ostā vairs nestrādās vietvaru pārstāvji

Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē turpmāk būs četri valdes locekļi – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo MK.

CSDD uzsāks starptautiskā parauga vadītāja apliecību izsniegšanu

«Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.»

Kopējie nodokļu parādi Latvijā decembra sākumā – 869,4 miljoni eiro

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 869,367 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Briti Brexit vēlēšanās izvēlas Džonsona konservatīvos

Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās uzvaru ir pieteikusi valdošā Konservatīvā partija. Tās solījums īstenot valsts izstāšanos no Eiropas Savienības tai atnesis drošu vienpartijas vairākumu, liecina nepilnīgi vēlēšanu rezultāti.

Autovadītājiem: Kurzemē apledojuši ceļi

Kurzemē 13.decembra rītā apledojums vietām apgrūtina braukšanu par valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

ES dalībvalstis atbalsta kursu uz klimatneitralitāti 2050.gadā, Polija ne

Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, ir atbalstījušas Eiropas Komisijas piedāvāto politisko kursu, kas paredz konkrētu rīcību, lai bloks līdz 2050.gadam kļūtu klimatneitrāls. Polija atteikusies tam piekrist savas akmeņoģļu enerģētikas dēļ.

Eigimu rosina apsūdzēt par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu

KNAB rosina Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu divās lietās pret Rihardu Eigimu par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu un nelikumīgi glabātu šaujamieroča munīciju.

Rīgas domes pagaidu vadību plāno uzticēt VARAM valsts sekretāram Balševicam

Ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Nedēļas izskaņā un nākamās nedēļas sākumā silts laiks un bieži gaidāmi nokrišņi

Laika apstākļus nākamajā nedēļā noteiks ciklonu darbība. Debesis lielākoties klās mākoņi un bieži gaidāmi nokrišņi.

No ANO klimata konferences izraida vides aktīvistus, novērotājus

Madridē no ANO Klimata pārmaiņu konferences ceturtdien izraidīti vides aktīvisti un novērotāji pēc tam, kad konferences telpās sarīkota trokšņaina protesta akcija.

Rīgā 40.autobusa maršrutu Jugla–Ziepniekkalns aizstās 4.trolejbusa maršruts

Maršruta izmaiņas tiks īstenotas, sākot ar 2020.gada 2.janvāri, ziņo uzņēmumā Rīgas satiksme.

Ko Lietuvai nozīmēs zemāks vēlēšanu slieksnis – demokrātijas kvalitāti vai ķīviņus Seimā?

Lietuvas likumdevēji šonedēļ atbalstījuši vēlēšanu sliekšņa pazemināšanu politiskajām partijām līdz 3%, bet partiju apvienībām – līdz 5%. Ieceres atbalstītāji to raksturo kā valsts demokrātijas briedumu, taču pretinieki sauc to par kaitējumu Seima darbam, jo partiju sadalījums varētu kļūt vēl sadrumstalotāks.

Latvijas nepilsonim Skripņikam piecu gadu cietumsods par karošanu Austrumukrainā

Atstāts negrozīts spriedums, ar kuru daugavpilietim Artjomam Skripņikam par piedalīšanos bruņotajā konfliktā Austrumukrainā, apmācot jaunos karavīrus, piespriests piecu gadu cietumsods.

Kariņš izveido darba grupu Ventspils brīvostas nepārtrauktas darbības nodrošināšanai

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 12.decembrī, izdevis rīkojumu par darba grupas izveidi satiksmes ministra Tāļa Linkaita vadībā Ventspils brīvostas nepārtrauktas darbības nodrošināšanai.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!