bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Sestdiena 18.01.2020 | Vārda dienas: Antis, Antonijs, Antons

Ekonomiste: pārtikas cenas Latvijā mainās katrus trīs mēnešus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU, Krista Kalnbērziņa

Ekonomiste Krista Kalnbērziņa

Vidēji Latvijā vienas cenas ilgums ir 3,5 mēneši, turklāt pārtikas cenas ir vienas no visregulārāk mainītajām, kas tiek mainītas katrus trīs mēnešus. Tas nozīmē, ka ne ražotāji, ne tirgotāji, sadārdzinoties izejvielām, ilgi nekavējas – un tiem arī nav īpašu šķēršļu – mainīt cenas, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa.

Nemitīgā Baltijas valstīs novērotā cenu kāpuma galvenais iemesls ir pasaules cenu kāpums, kam Latvijā pieplusojas nodokļu celšanas ietekme. Pēdējā gada laikā gan laika apstākļi, gan pasaules ekonomiku atveseļošanās un pieaugošais pieprasījums, gan augošā nestabilitāte Ziemeļāfrikā likusi strauji kāpt kā energoresursu, tā pārtikas cenām pasaulē, kas izraisījis inflācijas pieaugumu it visur, uzsver ekonomiste.

Kopumā Baltijā cenas ir daudz svārstīgākas nekā vecajā Eiropā. Lai arī skaidrs, ka šī brīža cenu kāpumu ietekmē pasaules cenas, paliek jautājums, kāpēc, par spīti globalizācijai, pasaules cenu kāpums inflāciju pie mums ir ietekmējis spēcīgāk nekā, piemēram, eiro zonā, kur inflācija decembrī sasniedza 2,2%.

Pirmais skaidrojums varētu būt aritmētisks. Baltijā, ņemot vērā zemāku ienākumu līmeni, salīdzinoši lielāka daļa no tiem tiek iztērēta pirmās nepieciešamības precēm: pārtikai un energoresursiem, kas pašlaik arī ir tie, kam cenas kāpj. Tā kā inflācija tiek rēķināta, lielāku svaru dodot to produktu cenām, kuri tiek relatīvi vairāk patērēti, tad arī pārtikas un energoresursu cenu svārstības tīri aritmētiski kopējo inflāciju šeit ietekmēs vairāk.

Tomēr svaru atšķirība pilnībā neizskaidro atšķirību starp vecās Eiropas un Baltijas inflācijas dinamiku. Pārtikas cenu kāpums, kas veido gandrīz ceturto daļu no kopējiem iedzīvotāju tēriņiem, trijās Baltijas valstīs jau ilgāku laiku jūtami pārsniedz ātrumu, ar kādu šīs cenas ceļas eiro zonā. Pirms krīzes, ekonomikas izaugsmes laikā, straujāku kāpumu šeit varējām skaidrot ar cenu pakāpenisku izlīdzināšanos ar Eiropas cenām un it īpaši ar ekonomikas pārkaršanu. Tomēr tagad, kad iekšzemes pieprasījums ir vājāks nekā pārējā Eiropā, pārtikas cenu kāpums būtu izskaidrojams galvenokārt ar pasaules cenu ietekmi.

Tam, kāpēc Baltijā kāpums atgriezies straujāk, ir vairāki iemesli, viens no tiem ir cenu veidošanās mehānisms. Jau pagājušajā gadā Latvijas Bankas veiktais pētījums par cenu mainības biežumu rādīja, ka Latvijā uzņēmumiem ir ierasts un iespējams cenas mainīt daudz biežāk nekā vidēji Eiropā gan tad, ja cenas kāpj, gan tad, ja samazinās. Par pārējām Baltijas valstīm šādu pētījumu nav, tomēr ir pamats pieņēmumam, ka rezultāti varētu būt līdzīgi, atklāj eksperte.

Iemesli ir arī nozīmīgais importa īpatsvars, neelastīgs pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības precēm, kā arī vēsturiskais/psiholoģiskais faktors. Baltijas valstu pircējs – atšķirībā no patērētāja lielākajā daļā Eiropas – ļoti strauji reaģē uz paziņojumiem par cenu pieaugumu, kas rada labu augsni dažādām spekulācijām un, iespējams, ļauj atsevišķos gadījumos tirgotājam un ražotājam paaugstināt cenas vairāk, nekā to noteiktu izmaksu faktori.

Pašlaik pasaules cenas Baltijas valstu inflāciju ietekmē lielākā mērā nekā vecajā Eiropā. Protams, nākotnē, kāpjot ienākumu līmenim un attīstoties ražošanai, cenu svārstīgums šeit aizvien mazināsies, bet, kamēr tas vēl nav noticis, jāatceras, ka cenas Baltijā reaģē daudz asāk ne tikai uz pasaules cenu kāpumu, bet arī uz samazināšanos. Tāpēc gaidāms, ka tiklīdz pasaules cenas pēc straujā kāpuma mazināsies, kā tas parasti ir ticis novērots pagātnē, kritums atspoguļosies arī patēriņa cenās Latvijā. Turpretim citur Eiropā inflācija ir inertāka: izejvielu kāpums daudz ilgāk iet līdz cenām veikalu plauktos, bet daudz ilgāku laiku tam arī prasa no tiem pazust, tā Kalnbērziņa.


Pievienot komentāru

FKTK nosaka izņēmumus, kuros bankas drīkst apkalpot sankcionēto Lembergu

FKTK noteikusi gadījumus, kuros Latvijas finanšu tirgus dalībnieki drīkst apkalpot ASV sankcijām pakļauto Aivaru Lembergu un trīs ar viņu saistītās organizācijas.

Ministru prezidents ekonomikas ministram uzdod rast risinājumus dzīvojamā fonda jautājumā

«Gadiem nerisinātais novecojušā dzīvojamā fonda un nepietiekamo dzīvojamo platību jautājums skar lielu daļu mūsu sabiedrības. Tas kavē iedzīvotāju dzīves kvalitātes, sadzīves apstākļu uzlabošanos un ir steidzami jālabo.»

Martins Dukurs izcīna uzvaru Pasaules kausa piektajā posmā

Labākais Latvijas skeletonists Martins Dukurs piektdien, 17.janvārī, Austrijā izcīnījis uzvaru Pasaules kausa piektā posma sacensībās, Īglsas trasē izcīnot jau desmito panākumu pēc kārtas.

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasa no Irānas kompensācijas upuru tuviniekiem

Ukrainas lidmašīnas katastrofā bojāgājušo valstu valdības pieprasījušas Irānai uzņemties pilnu atbildību par tās notriekšanu un izmaksāt kompensācijas upuru tuviniekiem.

Atlaistajiem LDz darbiniekiem sola piemeklēt piemērotākās vakances

NVA atlaistajiem VAS Latvijas dzelzceļš darbiniekiem piedāvās viņiem piemērotākās vakances, nepieciešamības gadījumā dodot iespēju arī pārkvalifikācijas, paaugstināt kvalifikāciju vai apgūt jaunu profesiju.

Pērn Pasažieru vilciens pārvadājis par 2% vairāk pasažieru

Aizvadītajā gadā AS Pasažieru vilciens kopumā pārvadājis 18,5 miljonus pasažieru, kas ir par 2,05% vairāk nekā 2018.gadā, informē uzņēmumā.

Ukrainas premjerministrs iesniedz atlūgumu pēc balss ieraksta nopludināšanas

Ukrainas premjerministrs Oleksijs Hončaruks ir iesniedzis atlūgumu no amata pēc tam, kad viņš ticis saistīts ar atklātībā nonākušu audio ierakstu, kur kāds vīrietis dzirdams kritizējam Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un viņa zināšanas ekonomikā.

Latvijā decembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Čehijā, Bulgārijā, Polijā, Nīderlandē un Lietuvā. Pēc Latvijas seko Slovēnija, Austrija, Luksemburga un Igaunija, Zviedrija, Francija un Vācija.

Igaunijā imigrācija turpina veidot iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn reģistrēts iedzīvotāju skaita pieaugums piekto gadu pēc kārtas un ir skaidrojams ar imigrāciju, liecina Igaunijas Statistikas pārvaldes dati par 2019.gadu.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos gaida vairāk nekā 35 000 dalībnieku

Svētku dalībnieku vidū būs gan Latvijas skolu, gan profesionālās izglītības iestāžu, gan mūzikas skolu audzēkņi, latviešu diasporas pārstāvji, kā arī bērni ar īpašām vajadzībām.

BNN pēta | Raunas ielas īpašumi: Klusais vietnieks ar «slepeno maku» Lemberga interesēs

Aizdomas, ka sankcionētais Aivars Lembergs «pārdevis» nekustamo īpašumu Raunas ielā 27, Rīgā, savai māsai «izskata pēc» vien. Tas varētu būt darīts, lai izvairītos no mantas konfiskācijas notiesājoša sprieduma gadījumā vai no iespējamā aresta uzlikšanas tai.

Dzēsts jau pirmais kūlas ugunsgrēks šajā gadā

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts vairāk nekā mēnesi agrāk – 2019.gadā pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21.februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā.

Austrālijā lietus palīdz apdzēst daļu ugunsgrēku

Austrālijas austrumus, kas cietuši apjomīgos un ilgos mežu ugunsgrēkos, ir sasnieguši lietus mākoņi. Ugunsdzēsēji pauduši cerību, ka lietus palīdzēs ierobežot liesmu izplatību.

Bordāns redz labus potenciālos AT priekšsēdētāja un ģenerālprokurora pēctečus

Redzu cilvēkus, kuri varētu godam mainīt Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas darbības standartus, vaicāts, vai redz potenciālus kandidātus šo iestāžu vadībai.

Kariņš apstiprina naftas piegāžu iespēju Baltkrievijai caur Latviju

Pēc sarunas ar Lukašenko Kariņš žurnālistiem norādījis, ka abpusējo ekonomisko attiecību attīstīšanā pats loģiskākais ir pievērsties transportam un loģistikai, jo šajās nozarēs starp abām valstīm jau pastāv attiecības.

Nedēļas nogalē saglabāsies samērā silts laiks

Pūtīs mērens dienvidu, dienvidrietumu vējš, kas vietām brāzmās sasniegs 14 m/s. Gaisa temperatūra naktī būs 0…+5 grādu robežās, bet dienā termometra stabiņš pakāpsies līdz +3…+6 grādiem.

GKR palīdz gāzt Rīgas vicemērus un «pieliek punktu» līdzšinējai valdošajai koalīcijai

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova un vietnieks Druvis Kleins ārkārtas sēdē zaudējuši savus amatus, jo par viņu gāšanu kopā ar opozīciju nobalsoja arī vairāki valdošajā koalīcijā esošās GKR deputāti

Arī studējošie kritizē IZM sagatavoto ziņojumu par augstskolu pārvaldības maiņu

Arī studējošie kritizē IZM sagatavoto ziņojumu par augstskolu pārvaldības maiņu, tajā saskatot pārāk daudz nepilnību.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujākais ES

Mājokļu cenas Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 13,5%, kas ir straujākais kāpums no 27 ES dalībvalstīm.

Krievijā apstiprina amatā Putina jauno premjerministru

Krievijas Valsts dome ceturtdien, 16.janvārī, apstiprinājusi valdības vadītāja amatā Mihailu Mišustinu, kura kandidatūru ierosinājis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Pērn SEB banka izsniegusi studentiem kredītos izsniegusi 9,4 miljonus eiro

Pērn SEB banka studentiem piešķīrusi 1 469 aizdevumus ar valsts galvojumu un to kopsumma ir aptuveni 9,4 miljoni eiro, informē bankā.

Saeima pieņem paziņojumu par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību

Saeima ceturtdien, 16.janvārī, pieņēmusi paziņojumu par Latvijas okupāciju un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību.

Latvijas dzelzceļš plāno atlaist 1 500 darbinieku

VAS Latvijas dzelzceļš līdz šā gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1 500 darbiniekiem.

Lietuvas vēlēšanu sliekšņa reformu aptur viena balss

Lietuvas vēlēšanu sistēmas reformēšanai valstī ir teju vispārējs atbalsts, taču mēģinājums pazemināt parlamenta vēlēšanu slieksni partijām no pieciem līdz trim procentiem šonedēļ cietis neveiksmi.

Mūrniece lūdz Dānijas vēstnieku rast risinājumu, lai Kristīne Misāne netiku izdota Dienvidāfrikas Republikai

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece informējusi Dānijas vēstnieku Latvijā par Saeimas lēmumu par Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību un lūgusi Dāniju sniegt atbalstu, lai Misāne netiktu izdota Dienvidāfrikas Republikai kriminālvajāšanai.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!