bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.07.2018 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa
LatviaLatvija

Ekonomiste: Pēc 2020.gada ES fondu naudas Latvijai būs mazāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ceturtdien, 1.decembrī, Eiropas Parlaments (EP) balsos par Eiropas Savienības (ES) 2017.gada budžetu, par kuru Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstu ministri) vienojās agrā 17.novembra rītā.

Panāktā vienošanās paredz finansējuma pieaugumu Latvijai svarīgās jomās – tā diskusijā «Ko sagaidīsim no ES budžeta nākotnē?» par ES naudas ietekmi uz Latvijas nākotni uzsvēra Inese Vaidere no atbildīgās EP budžeta komitejas. «Prognozēju, ka nekādu pārsteigumu nebūs. EP panāca, ka budžeta veidošanas procesā netika veiktas izmaiņas uz esošo politiku rēķina, tostarp, kohēzijas un lauksaimniecības politikas, kas Latvijas gadījumā ir kritiski svarīgi – jo no ES sankcijām pret Krieviju Latvija un Baltijas valstis kopumā ir cietušas vissmagāk,» diskusijā uzsvēra Vaidere.

Sarunās par ES 2017.gada budžetu EP panāca lielāku atbalstu jauniešiem bez darba un Erasmus+, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, transporta infrastruktūrai un pētniecībai, bēgļu krīzes risinājumiem, kā arī lauksaimniecībai, informē EP Informācijas birojs Latvijā.

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris  uzsvēra, ka Latvija ir starp tām dalībvalstīm, kuras visefektīvāk mācējušas ES naudu pārvērst izaugsmē un rezultātā. Viens no iemesliem – ciešāka politikas saķere ar reformu procesiem. Lielākais izaicinājums pašlaik – kā neiestrēgt un turpināt šādā garā.

Savukārt Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa, komentējot līdzšinējo ES finansēto iniciatīvu bezdarba mazināšanai rezultātus, norādīja, ka, piemēram, programma «Jauniešu garantijas» bijis katalizators Eiropas darba tirgus uzlabojumiem. Kopumā ES jaunatnes bezdarba mazināšanas kontekstā ir aktuālas diskusijas gan par kopīgā bezdarbnieku pabalsta ieviešanu, kā arī risinājumi bēgļu sociālai iekļaušanai. Tāpat viņa norādīja, ka jauniešu bezdarba radītāji Latvijā nav tik slikti kā ES dienvidos – Grieķijā, Portugālē un citur. Latvijā programma «Jauniešu garantijas» apzināti īstenota divos stratēģiskos virzienos – gan izglītībā, gan nodarbinātībā. Ja 2010.gada jauniešu bezdarbs Latvijā bija 36%, tad 2016.gada tas ir 17%.

Vispārīgo budžeta rāmi nosaka ES Daudzgadu budžets, patlaban 2014.-2020.gadam, bet katru gadu tiek pieņemts savs budžets, kurā iespējami nelieli manevri. Attiecībā uz gaidāmo ES ilgtermiņa budžeta (2014.-2020.) pārskatīšanu, Vaidere uzsvēra, ka to gatavojot nebija paredzēts ne Brexit iznākums, ne migrācijas krīze, tādēļ Eiropas Parlaments ir aicinājis Eiropas Komisiju esošo budžetu vidus-termiņa pārskatā padarīt elastīgāku, lai ES varētu ātrāk un efektīvāk reaģēt. Šobrīd ir daudz neskaidru faktoru – gan saistībā ar Lielbritānijas izstāšanās procesu, kas jau pašlaik radījis caurumu ES budžetā 1,8 miljonu eiro apmērā mārciņas krituma dēļ u.tml. – norādīja EP deputāte.

Komentējot jaunu līdzekļu rašanu ES 2014.-2020.gada rāmim, Vaidere minēja vairākus līdz šim apsvērtus iespējamos risinājumus – transakciju nodokli («banku peļņas nodoklis»), soda naudu no valstīm, kuras nepilda solījumus un citus. Vienlaicīgi viņa uzvēra, ka jaunus līdzekļus nedrīkst rast uz  esošo politiku rēķina.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis norādīja, ka attiecībā uz ES ilgtermiņa budžetu pēc 2020.gada Eiropas Komisija ar priekšlikumiem nāks klajā līdz 2017.gada beigām. Jau šis budžets tika veidots, veicinot elastīgāku ES institūciju un stratēģisko plānošanu, un jau tagad ir skaidrs, ka turpmāk daudz lielāka nozīme tiks piešķirta pieejamo finanšu atbalsta instrumentu izmantošanai – uzsvars uz efektivitāti nevis apzinīgu iztērēšanu, viņš uzsvēra. Jebkurā gadījumā – stāsts nav par ES institūcijām, kas pieņem budžetu, bet gan cilvēkiem un konkrētiem projektiem, kam nauda tiek, piebilda Zemītis.

Zemītis skaidroja, ka Eiropas Komisija jau pašlaik domā par nākamo plānošanas periodu un ES Daudzgadu budžeta termiņa iespējamo pārskatīšanu – patlaban tie ir pieci gadi, bet tiek apsvērts četru, septiņu gadu vai cits periods. Viņš arī piebilda, ka ES budžeta apjoms kopumā vērtējams kā neliels – aptuveni viens triljons eiro, kas ir ap 1% no ES dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI).  Savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Ginta Jakobsone norādīja, ka ES Daudzgadu budžeta pārskatīšana nerada bažas. Taču pēc 2020.gada jānodrošina godīga konkurence visiem ES lauksaimniekiem.

Tikmēr Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Baiba Traidase informēja, ka pēc bankas aprēķiniem Latvija sākot no 2000.gada (četrus gadus pirms pievienošanās ES) līdz šim no ES ir saņēmusi finansējumu 7,7 miljardu eiro apmērā (2,6% no Latvijas IKP). Tāpat viņa norādīja, ka ir skaidrs, ka pēc 2020.gada ES fondu naudas Latvijai būs mazāk. Tapāt Latvijas Bankas eksperte norādīja, ka pretēji Latvijas pieredzei, citviet ES Latvijai tik svarīgā kohēzijas un lauksaimniecības politika netiek īstenota tik efektīvi, un nav izslēgts, ka tā tiks būtiski pārskatīta tās līdzšinēja līdzsvarotā pieeja – vairums varētu turpmāk sliekties par ES fondu līdzekļu novirzīšanu, piemēram, cīņai pret terorismu un drošības stiprināšanai, kā arī migrācijas krīzei. Līdz ar to prognozējams, ka Latvijai turpmāk būs ļoti jācīnās par kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu.

Komentējot Lielbritānijas izstāšanās ietekmi uz ES budžetu, eksperte norādīja, ka turpmāk nesaņemot iemaksas no Lielbritānijas, ES budžets samazināsies par 10%.

Ref: 102.000.102.14004


Pievienot komentāru

Gada pirmajā pusē par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits

Latvijā šogad pirmajā pusgadā par 6% sarucis ievestu lietotu auto skaits, aģentūru informē Auto asociācijā.

airBaltic saņem desmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 20.jūlijā Rīgā saņēma desmito Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSJ.

VID: Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā piesaistīs papildu ugunsdzēsējus

Šobrīd ar meža ugunsgrēku Valdgales pagastā cīnās 60 ugunsdzēsēji, taču dienas gaitā plānots piesaistīt vēl 30 glābējus, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestaieraksts sociālajā tīklā Twitter.

Ventspilī meklē risinājumus aktuālajiem vides jautājumiem

Ventspilī piektdien, 20.jūlijā notika AS Ventspils tirdzniecības osta pārstāvju un vides speciālistu tikšanās ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem.

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs saņemt ES fondu finansētus pakalpojumus

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā gada griezumā palielinājies par 4,3%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju ir palielinājies par 4,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,8%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7%.

Lībija noraida ES ieceri Ziemeļāfrikā veidot migrantu centrus

Lībija ir pret Eiropas Savienības piedāvāto risinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot migrantu centrus, lai apturētu cilvēku plūsmu pāri Vidusjūrai uz ES. Tā norādījis Lībijas premjerministrs Fajezs al Saradžs, kurš arī uzsvēris, ka Briselei valsti neizdosies pārliecināt ar finansiālu motivāciju.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūlija sākumā – 1,212 miljardi eiro

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Sākoties festivālam Positivus, uz Tallinas šosejas būs intensīvāka satiksme

Sākoties mūzikas festivālam Positivus, kas nedēļas nogalē norisināsies Salacgrīvā, autovadītājiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi uz Tallinas šosejas.

Spānija atceļ aresta orderi Katalonijas neatkarības pasludinātājam Pudždemonam

Spānijas Augstākā tiesa ir atcēlusi Eiropas aresta orderi bijušajam Katalonijas reģiona valdības galvam Karlesam Pudždemonam, jo Vācija ir atteikusies viņu izdot tiesāšanai par apsūdzību dumpja rīkošanā par Katalonijas reģiona neatkarības pasludināšanu 2017.gadā.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 11,6%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 11,6% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 1,728 miljonus.

Igaunijas rūpniecisko ražotāju cenas gadā augšup par 2,9%

Rūpniecisko ražotāju cenu indekss Igaunijā gada laikā no pērnā jūnija līdz 2018.gada jūnijam ir kāpis par 2,9%, attiecīgi radot arī eksporta cenu kāpumu, tā aplēsuši igauņu satistiķi.

Greiderēšana uz grants autoceļiem veikta vairāk nekā 52 000 km apjomā

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs grants autoceļiem, veica greiderēšanu 52 353 km apjomā un greiderējamā kārta atjaunota 3 228 kubikmetru apjomā.

Pētījums: Latvijā katrs trešais saņēmis piedāvājumu aizņemties naudu nelegāli

Gandrīz katrs trešais iedzīvotājs Latvijā jeb 31% respondentu atzīst, ka ir saņēmis piedāvājumus naudu aizņemties nelegālajā tirgū, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šā gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Putins aicina NATO beigt «bezatbildīgi» tuvināties Ukrainai un Gruzijai

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis brīdinājumu NATO, lai militārā alianse neveido ciešākas saiknes ar Gruziju un Ukrainu, vērtējot, ka šāda politika esot bezatbildīga un tai varot būt sekas NATO, kuras politiķis gan nav konkretizējis.

Plāno atļaut pārtiku pēc derīguma termiņa beigām nodot labdarībai

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Ungārija iesūdzēta ES tiesā par aizliegšanu palīdzēt «nelegāliem imigrantiem»

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Ungārijas likuma norma, ar ko palīdzēšana valstī nelikumīgi ieceļojušiem cilvēkiem atzīta par krimināllnoziegumu, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem, un tādēļ Ungārija ir iesūdzēta Eiropas Savienības tiesā.

Saeimas partijas nesteidz paust atbalstu Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu

Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nesteidz paust atbalstu Raimonda Vējoņa kandidatūrai uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā.

Saglabāsies silts vietām pat karsts laiks

Tuvākajās dienās laika apstākļus Latvijā turpinās noteikt ciklons, līdz ar to debesis būs daļēji mākoņainas un vietām ir gaidāms lietus ar pērkona negaisu.

Jau trešo dienu turpina dzēst meža un kūdras ugunsgrēku Valdgales pagastā

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Maršruts nedēļas nogalei: Skārda bungu tūre, Dzīres Kuldīgā un Fono Cēsis

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo brīvdienu pavadīšanai – Prāta Vētras koncerts Jelgavā, Dzīres Kuldīgā vai Fono Cēsis.

Lietuvas valdošā partija reklamējusies populārā TV seriālā

Sasniegt vēlētāju auditoriju var sasniegt dažādos veidos. Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība to darījusi caur iecienītu televīzijas seriālu, tā šonedēļ secinājusi Lietuvas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Igauņi alkoholu pērkot Latvijā, pusgadā nodokļos zaudē 20 miljonus eiro

Latvijas veikalos, kas atrodas pie Igaunijas robežas, pirmajā pusgadā pārdoti 1,6 miljoni litru stipro alkoholisko dzērienu, un tas nozīmē, ka Igaunija nodokļos zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Asociācija: Ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek Latvijā ārstēti un turpina izplatīt infekciju

HIV Latvijā joprojām turpina savu uzvaras gājienu – ap 3 300 HIV inficēto zina savu statusu, bet netiek ārstēti un turpina izplatīt infekciju. Tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai Latvija zaudētu savu HIV karaļvalsts statusu un infekcija tiktu ierobežota, aicina Baltijas HIV asociācija.

Jaunākie komentāri