bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Trešdiena 29.01.2020 | Vārda dienas: Aivars, Bille, Valērijs
LatviaLatvija

Ekonomisti: Apstrādes rūpniecība atkal priecē, kamēr pārtikas pārstrādē vajag vairāk ambīciju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUPēdējā pusotra gada laikā rūpniecība Latvijā ir bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā un pašreizējās tendences liek domāt, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā arī šogad gaidām ļoti labas izaugsmes gads, uzskata Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Tikmēr citās domās ir Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, uzskatot, ka apstrādes rūpniecības izaugsme Latvijā pakāpeniski palēnināsies. Savukārt bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka šī gada pirmo divu mēnešu dati apstiprina, ka rūpniecība arī šogad būs svarīgākā izaugsmes virzītāja. 

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada februārī Latvijas rūpniecības ražošanas apjomi auguši +8,7%. Tas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš pērnā gada septembra un ievērojami pārsniedz ekonomikas kopējo attīstības tempu šobrīd. Mēneša ietvaros liela nozīme ir bijusi enerģētikai, kur dēļ aukstajiem laika apstākļiem ražošana augusi par 12,7%, tomēr veiksmīgs mēnesis padevies arī apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi auguši par 7,3%, skaidro Āboliņš.

Viņš atzīmē, ka kopējās tendences apstrādes rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā nav būtiski mainījušās.  Proti, visstraujākais pieaugums joprojām vērojams metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kur ražošanas apjomi februārī auguši par 15-35%. «Papildus tam februārī ļoti labus rezultātus uzrādījusi arī ķīmisko vielu ražošana (+40,3% pret iepriekšējā gada februāri) un negaidīti labi rezultāti februārī bijuši arī kokapstrādē (+5,7%), kā arī mēbeļu ražošanā (+7,3%), par spīti tam ka nelabvēlīgie laika apstākļi iepriekšējos mēnešos ierobežoja kokmateriālu pieejamību un sadārdzināja to cenu.»

Tikmēr Strautiņš atzīmē, ka vēl līdz nesenai pagātnei sabiedrība maz apzinājās mašīnbūves lomu ekonomikas attīstībā; tas pamazām tiek labots. «Vēl daudz neizmantotu iespēju šajā ziņā ir citai nozarei ar spēju ļoti strauji attīstīties — ķīmijas rūpniecībai. Tās ražošanas apjoms janvārī un februārī gada griezumā auga par 33,4%, bet februārī pat par 40,3%. Šī ir viena no nozarēm, kurai ļoti palīdz pieprasījuma kāpums celtniecībā. Taču īpaši strauji attīstīties tai palīdz līdz šim neizmantotais zināšanu, prasmju un tirgus potenciāls. Līdzīgi kā mašīnbūve, šī ir nozare, kura PSRS laikā bija ļoti liela, pēc tam saruka līdz sīkražošanas izmēram, bet tagad atkal apliecina savu vēsturisko potenciālu.»

Runājot par izaugsmes rādītājiem, Swedbank ekonomiste uzskata, ka to palīdzēja nodrošināt pieklājīgs kāpums kokrūpniecībā (par 5,7%) – aukstam laikam iestājoties, mežā tikt kļuva vieglāk. Tomēr viņa arī uzsver, ka ļoti strauja izaugsme bija vērojama arī vairākās mazākās nozarēs, piemēram, ķīmisko vielu ražošanā (40%), elektrisko iekārtu ražošanā (34%), automobiļu un piekabju ražošanā (32%). Kritumi bija vien datoru un elektronikas ražošanā (kur svārstīgums ir ierasta lieta), dzērienu ražošanā un arī iekārtu un ierīču remontā, turpina Strašuna.

Āboltiņš atzīme, ka skatoties uz pirmo divu mēnešu rezultātiem apstrādes rūpniecības jādomā, ka nozare arī šogad būs viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā. «Vietējo ražotāju noskaņojums joprojām ir pozitīvs un ārējais pieprasījums stabili aug. Janvārī pasaules tirdzniecība dolāru izteiksmē augusi par +16,8% pret iepriekšējo gadu, kas ir lielākais pieaugums kopš 2011. gada. Tā ir ļoti laba ziņa mūsu ražotājiem, jo aptuveni divas trešdaļas no saražotā tiek eksportēts. Papildus tam pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal sākušas augt investīcijas apstrādes rūpniecībā. Pērnā gada pēdējā ceturksnī tās palielinājušās par 21,2% un tas ievērojami mazina risku, ka atsevišķos rūpniecības segmentos šogad varētu pietrūkt ražošanas kapacitātes.»

Tikmēr Swedbank ekonomiste atzīmē, ka kopumā, pēc nedaudz lēnāka gada starta, apstrādes rūpniecība atkal priecē. «Galvenokārt strauju izaugsmi veicina augošs ārējais pieprasījums, jo nu jau turpat divas trešdaļas no saražotā mēs eksportējam (salīdzinājumam, 2008.gadā eksports veidoja vien pusi no apstrādes rūpniecības apgrozījuma). Tomēr arī apgrozījums vietējā tirgū februārī auga līdzīgiem tempiem. Tomēr domājams, ka apstrādes rūpniecības izaugsme pakāpeniski palēnināsies. Pirmkārt, šķiet, ka izaugsme Eiropā, lai arī vēl arvien strauja, tomēr sāk bremzēties. Piemēram, iepirkumu menedžeru indekss eirozonas rūpniecībā mazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, lai arī joprojām norāda uz izaugsmi. Otrkārt, pieaug arī iekšējie ierobežojumi, gan ražošanas jaudu ziņā, gan darbaspēku ziņā. Diemžēl investējam vēl arvien par maz,» datus analīzē Strašuna.

Savukārt turpinot atsaukties uz CSP datiem, Strautiņš uzskata, ka pārtikas pārstrādē vajag vairāk ambīciju. «Tradicionālo nozaru izaugsmes temps nebūs ļoti straujš, bet to devums ekonomikā joprojām ir ļoti liels un ir svarīgi, lai tām klātos labi. Bija jau sagaidāms, ka, sasalstot izmirkušajai mežu zemei, februārī uzlabosies kokapstrādes apgāde ar izejmateriāliem, kas atspoguļojas ražošanas apjoma pieaugumā februārī par 5,7% gada griezumā. Pārmērīgā mitruma problēma mežos gan var par sevi atgādināt, zemei atkūstot, taču vismaz šobrīd koklaukumi ir piepildīti. Ražošanas kāpums vidēji pirmajos divos mēnešos pārtikas pārstrādē bija 2,1%, ļoti līdzīgs kokapstrādes rādītājam (2,3%). Pārtikas ražošanā ir sektori, kuri attīstās ļoti sekmīgi. CSP nepublicē datus par graudu pārstrādi, taču ir zināms, ka ļoti klājas nozares līderiem Dobeles Dzirnavniekam, kas strauji attīsta plaša patēriņa produktu eksportu.»

Viņš uzskata, ka satraucoša ir situācija piena pārstrādē, kurā ražošana kopš pērnā gada sākuma samazinās. Proti, februārī tā bija par 16% mazāka nekā pirms gada. «ozares likteni varētu mainīt ambiciozs investors, kurš uzbūvētu rūpnīcu ar pasaules tirgus iekarošanas ambīcijām piemērotu mērogu un tehnoloģijām,» tā Strautiņš.


Pievienot komentāru

ES sarunas par nākotnes sakariem ar Lielbritāniju sāks martā

Eiropas Savienība (ES) martā, nevis februārī iesaistīsies saspringtās un apjomīgās sarunas ar Lielbritāniju par pušu nākotnes sakariem, tā noskaidrojis portāls The Guardian.

TM piedāvā VDD izvietot ēkā, kuru jau šobrīd būvē ministrijas vajadzībām

TM nosūtījusi vēstuli premjerministram, informējot par iespējamu alternatīvu risinājumu jaunai VDD ēkai, proti, dienestu izvietot ēkā, kura jau šobrīd tiek būvēta ministrijas iestāžu vajadzībām.

Ekonomikas ministram pagaidām nav plānu nodokļu «zaļināšanai»

Patlaban nav izstrādāts konkrēts plāns, kā ar nodokļu palīdzību veicināt valsts mērķus attiecībā uz klimatneitralitāti, atzinis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Valdība: Klimata un enerģētikas plāns līdz 2030.gadam ir solis ceļā uz klimatneitraliti

Ministru kabinetā atbalstītais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030.gadam ir starpposms ceļā uz klimatneitraliti 2050.gadā, atzinuši ministri.

Aviācijas milzis Airbus izlīgst kukuļošanas izmeklēšanās trīs valstīs

Pasaulē vadošais lidmašīnu ražotājs, vairāku Eiropas valstu kopuzņēmums Airbus ir piekritis izlīgumam kukuļošanas izmeklēšanās, ko pret uzņēmumu ierosinājušas Francijas, Lielbritānijas un ASV iestādes.

Garkalnes mērs Bauze-Krastiņš atkāpjas no amata veselības stāvokļa dēļ

Garkalnes novada dome priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš nolēmis atstāt domes vadītāja posteni veselības stāvokļa dēļ.

Dienesti apliecina gatavību jaunā koronavīrusa iespējamai ienākšanai Latvijā

Latvijas atbildīgie dienesti apliecināja, ka seko līdzi slimības izplatībai pasaulē un veikuši priekšdarbus, lai spētu kontrolēt tās iespējamu ienākšanu Latvijā.

Latvijā būvniecības izmaksas decembrī augušas 2,8% apmērā

Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,6%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 1,7%, bet būvmateriālu cenas – par 1,1%.

Igaunijā novēro krievu vārdu popularitātes kritumu iecienītāko bērnu vārdu topos

Igaunijā jaunie vecāki retāk izvēlas dot krievu valodas personvārdus, par ko liecina šo vārdu maza klātbūtne populārāko bērnu vārdu sarakstos 2019.gadā, salīdzinot iepriekšējo gadu tendencēm, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Valdība nosaka termiņu Rīgas un Ventspils ostu valžu locekļiem – pieci gadi

Valdība pieņēmusi grozījumus Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu nolikumos, nosakot ostu valdes locekļa amata termiņu līdz pieciem gadiem.

Latvijas dzelzceļam nebūs valstij dividendēs jāizmaksā 3,5 miljoni eiro

VAS Latvijas dzelzceļš nebūs valstij dividendēs jāizmaksā 3,5 miljonus eiro, tos novirzot LDz infrastruktūras attīstībai un atjaunošanai, otrdien, 28.janvārī, lēmis Ministru kabinets.

Kratīšana ABLV Bankā saistīta ar 50 miljonu eiro atmazgāšanu

Kratīšanas ABLV Bank saistītas ar vismaz 50 miljonu eiro atmazgāšanu no 2015. līdz 2018.gadam, informē prokuratūrā.

Foto: Levits piedalās Aušvicas atbrīvošanas 75.gadadienas atceres pasākumos Polijā

«Latvija konsekventi nosoda jebkādas totalitārisma izpausmes, noziegumus pret cilvēci, kā arī II Pasaules kara laikā pastrādātos kara noziegumus.»

Valmiermuižas alus darītavas apgrozījums pieaudzis par 6,2%

Aizvadītajā gadā Valmiermuižas alus darītavas apgrozījums pieaudzis par 6,2%, no 5,36 miljoniem eiro pieaugot līdz 5,7 miljoniem eiro.

KNAB veic kratīšanu likvidējamā ABLV Bank

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki otrdien, 28.janvārī, veikuši procesuālās darbības likvidējamajā ABLV Bank.

Swedbank peļņa Latvijā pērn samazinājusies par miljonu

Aizvadītajā gadā Swedbank peļņa Latvijā samazinājusies par miljonu eiro un sasniegusi 108 miljonus eiro, informē bankā.

Nausēda Aušvicā: Lai nepieļautu sabiedrības sanaidošanu, jāatklāj musinošie spēki

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, piedaloties Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas gadadienā, sacījis, ka, lai nepieļautu jaunus noziegumus pret cilvēci, «mums ir jāidentificē spēki, kuri musina uz naidu».

Delna: Latvijai nesekmējas ar korupcijas apkarošanu

Latvija jau vairākus gadus stagnē Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā, jo mūsu valstij nesekmējas ar korupcijas apkarošanu, tā Delna direktore Liene Gātere.

Etiopija gatava noslēgt konvenciju ar Latviju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu

Etiopija ir paudusi gatavību drīzumā ar Latviju noslēgt konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršanu, informē Ārlietu ministrijā.

Ķirsis: Šim Rīgas domes sastāvam nevajadzētu pieņemt pašvaldības budžetu 2020.gadam

Ņemot vērā pār pašreizējo Rīgas domes sastāvu krītošo «korupcijas ēnu» un tās pieļautās neizdarības, šim sasaukumam nevajadzētu pieņemt pašvaldības budžetu 2020.gadam, tā Rīgas domes opozīcijas deputāts Vilnis Ķirsis.

Afganistānā avarējusī ir ASV militārā lidmašīna

Afganistānas austrumos avarējušais lidaparāt ir ASV militārā lidmašīna, nevis pasažieru lidmašīna, kā sākotnēji ziņojušas afgāņu varasiestādes. Avārijas faktu apstiprinājuši ASV spēki un NATO. Pagaidām nav informācijas par iespējamiem upuriem.

Autoceļi vietām apledo Kurzemē, Zemgalē un Latgalē

Apledojums 28.janvāra rītā vietām Kurzemē, Zemgalē un Latgalē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Pūce kritizē Ķekavas novada domes rīcību, ārkārtas sēdi organizējot nakts vidū

Sasaucos domes ārkārtas sēdi krietni pēc darba laika beigām, Ķekavas novada pašvaldība nav ievērojusi labas pārvaldības praksi, vērtē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Olainfarm: Olmafarm dezinformē sabiedrību par it kā notikušu akcionāru sapulci

AS Olainfarm lielākais akcionārs SIA Olmafarm, izplatot informāciju par it kā notikušu akcionāru sapulci un izmaiņām Olainfarm padomē un valdē, ir dezinformējis sabiedrību.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!